Vecākiem
Jūs jautājat
Kāds bija pamatizglītības satura reformas mērķis
Pamatizglītības satura reformas mērķis ir:
pilnveidot vispārējās izglītības saturu tā, lai radītu iespējas ikvienam
skolēnam veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un radošu personību,
kura orientēta turpināt izglītošanos atbilstoši savām spējām un interesēm,
sabiedrības vajadzībām, kura spēj dzīvot un sevi realizēt demokrātiskā
sabiedrībā (Vispārējās izglītības satura reformas koncepcija, apstiprināta ar
IZM 1998.gada 08.04. rīkojumu Nr.202).
Mērķis ir uzlabot mācīšanu un mācīšanos. Šim nolūkam :
- Mācību procesā jāpāriet no formālas informācijas apguves uz prasmēm daudzveidīgi darboties ar informāciju;
- Jāievieš un jāizmanto mūsdienīgas mācību metodes un informācijas tehnoloģijas;
- Jānodrošina izglītības jomu ietvaros saskaņota mācību satura ieviešanu un mācību priekšmetu integrācija.
- Tiks reformēts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības saturs.
Kā tika sagatavota un ieviesta pamatizglītības satura reforma?
Pamatizglītības satura reformas sagatavošanas posms sākās 1998.gadā. Tas sevī
ietvēra gan problēmas izpētes posmu, noskaidrojot, kas tieši esošajā mācību
saturā ir jāmaina un kāpēc tas ir jādara, prognozējot 21.gadsimta skolēna
intereses un vajadzības, gan mācību satura dokumentu izstrādes posmu, gan
pārmaiņu izplatīšanas posmu, sagatavojot skolotājus pārmaiņu īstenošanai,
veidojot mācību līdzekļus, ar ko skolēniem strādāt. Pārmaiņu ieviešana jeb
pieņemšana sākās ar 2005.gada 1.septembri un skars 1., 4. un 7.klasi. Ieviešana
ilgst 3 mācību gadus līdz 2007./2008.mācību gada beigām.
Tātad, 2005./2006.mācību gadā reformā tika iesaistīti tie skolēni, kuri
mācījās 1., 4. un 7.klasē, 2006./2007. mācību gadā 1., 2.,4., 5., 7., 8. klases
skolēni, bet 2007./2008. mācību gadā visi 1.9.klases skolēni.
Šajā laikā visā pamatizglītības posmā būs notikusi pāreja uz jauno mācību
saturu, būs ieviests jauns mācību priekšmets sociālās zinības.
Kādas būs galvenās izmaiņas pamatizglītības satura reformas rezultātā?
Līdz šim izglītības sistēma uzsvēra zināšanu nozīmi un mācību process skolā
bija virzīts uz zināšanu ieguvi. Taču tagad izglītība tiek piedāvāta plašākā
skatījumā. Līdztekus konkrētām zināšanām, skolēni vienlaicīgi iegūs arī
universālus darbības instrumentus vispārējās prasmes, kas dos iespējas viņiem
veiksmīgi darboties gan pazīstamās, gan jo īpaši nezināmās, neskaidrās dzīves
situācijās.
Skolēni mācīsies zināt, tas ir mācīsies mācīties, lai gūtu labumu no
izglītības sniegtajām iespējām visa mūža garumā.
Skolēni mācīsies darīt.
Skolēni mācīsies dzīvot kopā, attīstot izpratni par citiem cilvēkiem un
savstarpējas atkarības atzīšanu, realizējot kopīgus projektus un mācoties
risināt konfliktus plurālisma, savstarpējās sapratnes un miera garā.
Skolēni mācīsies būt, lai attīstītu savu personību un spētu darboties ar
pieaugošu patstāvību, spriedumiem un personīgu atbildību.
Kādus mācību priekšmetus skolēni apgūs 1.9.klasē
(rūtis iekrāsotas ar zilu krāsu)?
Skolās, kuras īsteno latviešu valodas izglītības programmas:
| Mācību priekšmets | Klase | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Latviešu valoda | |||||||||
| Pirmā svešvaloda | |||||||||
| Otrā svešvaloda | |||||||||
| Dabaszinības | |||||||||
| Matemātika | |||||||||
| Informātika | |||||||||
| Ģeogrāfija | |||||||||
| Bioloģija | |||||||||
| Ķīmija | |||||||||
| Fizika | |||||||||
| Sports | |||||||||
| Mājturība (rokdarbi) | |||||||||
| Sociālās zinības | |||||||||
| Vēsture | |||||||||
| Ētika un/vai kristīgā mācība | |||||||||
| Mūzika | |||||||||
| Vizuālā māksla | |||||||||
| Literatūra | |||||||||
Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas:
| Mācību priekšmets | Klase | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Latviešu valoda un literatūra | |||||||||
| Svešvaloda | |||||||||
| Mazākumtautību valoda | |||||||||
| Dabaszinības | |||||||||
| Matemātika | |||||||||
| Informātika | |||||||||
| Ģeogrāfija | |||||||||
| Bioloģija | |||||||||
| Ķīmija | |||||||||
| Fizika | |||||||||
| Sports | |||||||||
| Mājturība (rokdarbi) | |||||||||
| Sociālās zinības | |||||||||
| Vēsture | |||||||||
| Ētika un/vai kristīgā mācība | |||||||||
| Mūzika | |||||||||
| Vizuālā māksla | |||||||||
| Literatūra | |||||||||
1. 4. klasē no latviešu valodas apguvei atvēlētā kopējā stundu skaita 1 stundu iespējams izmantot izpratnes par literatūru veidošanai, nodrošinot pāreju uz literatūras kā atsevišķa mācību priekšmeta apguvi.
2. 4. klasē no mazākumtautību valodas apguvei atvēlētā kopējā stundu skaita 1 stundu iespējams izmantot izpratnes par literatūru veidošanai, nodrošinot pāreju uz literatūras kā atsevišķa mācību priekšmeta apguvi.
Kā tiks vērtēti skolēnu sasniegumi pamatizglītībā?
Izmaiņas mācību priekšmetu standartu noteiktajā mācību saturā nosaka arī izmaiņu nepieciešamību vērtēšanā.
| Agrāk | Tagad |
|---|---|
| Vērtēja zināšanas | Vērtē arī prasmes un attieksmes |
| Svarīgāks bija mācību rezultāts | Nozīmīgs ir arī mācību process |
| Akcents uz vērtēšanu kursa beigās ar ārējās vērtēšanas līdzekļu palīdzību | Akcents uz iekšējo vērtēšanu kursa laikā |
| Pārsvarā rakstisku pārbaudes metožu izmantošana | Dažādu metožu un savāktās informācijas izmantošana |
| Normatīvā atskaites sistēma | Kriteriālā atskaites sistēma |
| Summatīvā (apkopojošā) vērtēšana, meklējot un norādot kļūdas | Formatīvā (veidojošā) vērtēšana stipro, vājo pušu noteikšana un pozitīvo sasniegumu fiksēšana |
| Skolotājs vienīgais vērtētājs | Skolēnu pašvērtējums, savstarpējais vērtējums ir mācību procesa neatņemama sastāvdaļa |
| Vērtējums piespiešanas, sodīšanas instruments | Vērtējums skolēna attīstības un demokrātisku attiecību ( skolotāju un skolēnu vidū) veicinošs faktors |
| Skolotāja profesionalitāte nosaka skolēnu sasniegumus | Sekmē skolēnu spēju uzņemties atbildību par mācīšanos |
Kas atbild par to, lai tiktu realizēts izglītības saturs?
| Kas nodrošina? | |
|---|---|
| Mācību inventārs | Pašvaldības |
| Pārējie mācību līdzekļi | Pašvaldības |
| Pedagoģiskā tehnoloģija | Augstskolas, ISEC |
| Mācību literatūra | Izdevniecības, ISEC |
| Mācību priekšmetu programmas | ISEC, skolotājs |
| Mācību priekšmetu standarti | ISEC |
Kā tiek vērtētas skolēnu zināšanas sportā?
Sportā skolēnu sasniegumu novērtējumam apmēram 40% jāatspoguļo viņa spējas
(t.i., viņa fiziskā sagatavotība) un 60% - viņa zināšanas un prasmes.
Fiziskās sagatavotības testos par katru uzrādīto rezultātu skolēns saņem
punktus, šos punktus sakaitot kopā tiek izrēķināts vērtējums 10 ballu skalā.
Galvenais, kas jāievēro, ka par vienu atsevišķu rezultātu skolēnam nedrīkst likt
balles, bet gan tikai punktus. Prasmes vērtējos arī neliek atsevišķu vērtējumu
ballēs par vienu izpildītu vingrinājumu, piemēram, kūleni uz priekšu, bet gan
par veselu tēmu.
Sportā skolēns apgūst arī citas dzīvei nepieciešamās prasmes. Svarīgi, lai
skolēni spētu novērtēt gan paši sevi, gan viens otru. Skolēni var saņemt
vērtējumu arī par to, kā viņi prot sadarboties komandās, pāros, to parasti vērtē
sporta spēlēs.
Vērtētas tiek skolēnu teorētiskās zināšanas. Pamatskolā sporta stundās vairāk
uzmanības velta drošības noteikumiem un sporta veidu sacensību noteikumiem.
Vidusskolā teorētisko jautājumu loks tiek paplašināts.
Ja skolā pariezi tiek ievērotas vērtēšanas prasības sportā, tad arī fiziski
vājākie skolēni, kuri regulāri apmeklē sporta stundas, var saņemt labu
vērtējumu.
Kur var atrast informāciju par dažādiem izglītības jautājumiem?
Visus jautājumus vecāki visupirms var uzdot sava bērna klases audzinātājam vai skolas administrācijai.
Informāciju var meklēt arī internetā:
un citur.
Kas nodrošina skolas materiāli tehnisko bāzi?
Skolas materiāli tehnisko bāzi nodrošina izglītības iestādes dibinātājs. Protams, skolēnu vecāki vai citi interesenti pēc brīvprātīguma principa var papildināt skolas materiāltehnisko bāzi, taču šāda prasība nedrīkst būt obligāta.
Kas var dibināt izglītības iestādi?
Izglītības iestādi dibināt var valsts, pašvaldība vai juridiska persona. Latvijā ir pirmsskolas izglītības iestādes, pamatizglītības iestādes, vidējās izglītības iestādes un augstākās izglītības iestādes.
Kādas mācību grāmatas ir ieteicams lietot skolās?
ISEC publicē mācību līdzekļu sarakstu vispārējās izglītības iestādēm. Tajā ir iekļauti izdevniecību iesniegtie mācību līdzekļi, kurus ir izvērtējusi Izglītības un zinātnes ministrija. Šīs mācību grāmatas skola drīkst iegādāties par valsts piešķirto finansējumu. Skolai ir tiesības iegādāties arī citus mācību līdzekļus par izglītības iestādes dibinātāja vai citiem līdzekļiem. Daudzus mācību līdzekļus ir jāiegādājas skolēnu vecākiem.
