Vecākiem
Jūs jautājat
Kāpēc nepieciešami jauni standarti vispārējā vidējā izglītībā?
Modernizēta mācību satura ieviešana vispārējā vidējā izglītībā, sākot ar 2008./2009.mācību gadu, nepieciešama, lai nodrošinātu pēctecīgu pamatizglītības satura izmaiņu turpinājumu vispārējās vidējās izglītības pakāpē.
Mācību satura modernizēšana ir nepieciešama, lai sabalansētu jomas starp eksaktajām, sociālajām zinātnēm, valodām un mākslas priekšmetiem un saskaņotu mācību vielu. Pašā mācību saturā izmaiņas nav tik lielas, galvenokārt mainās mācīšanas un mācīšanās pieeja zināšanu apguve tiek panākta caur to praktisku lietojumu. Piemēram, svešvalodās vairs tik liels uzsvars netiek likts uz gramatikas detalizētu apguvi, bet gan saziņas valodas apgūšanu, savstarpēji komunicējot svešvalodās. Visos priekšmetos paredzēta lielāka skolēnu iesaiste priekšmetu apguvē, skolēni ir kā pētnieki un vairāk strādā patstāvīgi, meklējot atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem.
Kā tiks ieviesti jaunie mācību priekšmetu standarti vidējā vispārējā izglītībā?
2008./2009. mācību gadā spēkā stājas jaunie mācību priekšmetu standarti Fizikā, Ķīmijā, Bioloģijā, Dabaszinībās, Matemātikā, Sportā un Svešvalodās. Pārējos mācību priekšmetu standarti stāsies spēkā 2009./2010. mācību gadā.
Kādas izmaiņas skārušas konkrētus mācību priekšmetus vidējā izglītībā?
No 2009./2010. mācību gada paredzēts, ka visās izglītības programmās kā atsevišķus mācību priekšmetus mācīs Latviešu valodu un Literatūru, akcentējot latviešu valodas apguves nozīmību vispārējā vidējā izglītībā. Literatūra savukārt ir ietverta mākslu jomas mācību priekšmetos, šīs jomas ietvaros pēc izglītības iestādes izvēles skolēni varēs apgūt arī Mūziku vai Vizuālo mākslu.
Precizēts mācību priekšmeta Latvijas un pasaules vēsture nosaukums, trešā daļa stundu ir paredzēta Latvijas vēstures jautājumu apguvei.
Līdzšinējā mācību priekšmeta Kultūras vēsture vietā tiks apgūts mācību priekšmets Kulturoloģija, akcentējot kultūras zinātnes nevis vēstures jautājumus.
ISEC vairs nav izstrādājis mācību priekšmetu standartus Loģikā, Reliģiju vēsturē un Komerczinībās, jo ir ļoti maz skolēnu, kas līdz šim vēlējušies šīs zinības vidusskolā apgūt.
Kā tika sagatavoti jaunie vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standarti?
Jaunos vidējās vispārējās izglītības mācību priekšmetu standartus sagatavoja ISEC. To izstrādes procesā tika iesaistīti gan pedagogi, gan augstskolu mācībspēki, gan izglītības eksperti. Savus ieteikumus to pilnveidei sniedza dažādi ISEC sociālie partneri un vairākas valsts institūcijas Latvijā.
ISEC apkopoja arī plašāku sabiedrības viedokli, jebkurš interesents ar standartu projektiem varēja iepazīties ISEC interneta mājaslapā un izteikt par tiem savu viedokli.
Fizikas, Ķīmijas, Bioloģijas, Dabaszinību un Matemātikas mācību priekšmetu standarti tika izstrādāti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā nacionālās programmas Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā projekta Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos ietvaros.
Kādi ir galvenie dabaszinātņu un matemātikas projekta rezultāti?
No 2005. gada jūlija līdz 2008. gada augustam ISEC īstenoja Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projektu Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos.
Projekta ietvaros:
- modernizēts mācību saturs vidējā izglītības pakāpē (10.12. klasei) Bioloģijā, Ķīmijā, Matemātikā, Fizikā un Dabaszinībās;
- izstrādāti, izdoti un ieviesti 15 skolotāju atbalsta materiālu komplekti (kopumā 90 brošūras, 30 kompaktdiski (CD));
- vairāk nekā 6000 skolēnu apguvuši modernizētu mācību saturu, izmantojot projektā izstrādātos atbalsta materiālus;
- 50 pilotskolām radīta iespēja kļūt par reģionālajiem metodiskajiem centriem, projekts tās nodrošinājis ar nepieciešamo aprīkojumu;
- 2950 skolotājiem nodrošināta iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju tālākizglītības kursos;
- paaugstināta nozares ekspertu profesionālā kapacitāte dabaszinātņu un matemātikas didaktikā.
Kāds bija pamatizglītības satura reformas mērķis?
Pamatizglītības satura reformas mērķis bija pilnveidot vispārējās izglītības saturu tā, lai radītu iespējas ikvienam skolēnam veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un radošu personību, kura orientēta turpināt izglītošanos atbilstoši savām spējām un interesēm, sabiedrības vajadzībām, kura spēj dzīvot un sevi realizēt demokrātiskā sabiedrībā.
Mērķis ir uzlabot mācīšanu un mācīšanos. Šim nolūkam:
- mācību procesā notikusi pāreja no formālas informācijas apguves uz prasmēm daudzveidīgi darboties ar informāciju;
- ieviestas mūsdienīgas mācību metodes un informācijas tehnoloģijas;
- nodrošināta izglītības jomu ietvaros saskaņota mācību satura ieviešanu un mācību priekšmetu integrācija.
ISEC ir uzsācis pamatizglītības satura reformas izvērtējumu, lai varētu veikt nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus mācību priekšmetu saturā.
Kā tika sagatavota un ieviesta pamatizglītības satura reforma?
Pamatizglītības satura reformas sagatavošanas posms sākās 1998.gadā. Tas sevī ietvēra gan problēmas izpētes posmu, noskaidrojot, kas tieši esošajā mācību saturā ir jāmaina un kāpēc tas ir jādara, prognozējot 21.gadsimta skolēna intereses un vajadzības, gan mācību satura dokumentu izstrādes posmu, gan pārmaiņu izplatīšanas posmu, sagatavojot skolotājus pārmaiņu īstenošanai, veidojot mācību līdzekļus, ar ko skolēniem strādāt. Pārmaiņu ieviešana skolās sākās ar 2005.gada 1.septembri.
Šobrīd visā pamatizglītības posmā ir notikusi pāreja uz jauno mācību saturu, ir ieviests jauns mācību priekšmets Sociālās zinības.
Kādas ir galvenās izmaiņas pamatizglītības satura reformas rezultātā?
Līdz reformas uzsākšanai 2005. gada 1. septembrī izglītības sistēma uzsvēra zināšanu nozīmi un mācību process skolā bija virzīts uz zināšanu ieguvi. Taču tagad izglītība tiek piedāvāta plašākā skatījumā. Līdztekus konkrētām zināšanām, skolēni vienlaicīgi iegūst arī universālus darbības instrumentus vispārējās prasmes, kas dod iespējas viņiem veiksmīgi darboties gan pazīstamās, gan jo īpaši nezināmās, neskaidrās dzīves situācijās. Skolēni mācās zināt, tas ir mācīsies mācīties, lai gūtu labumu no izglītības sniegtajām iespējām visa mūža garumā, mācās darīt, realizēt kopīgus projektus ar citiem, mācās risināt konfliktus, attīstīt savu personību, lai varētu pieņemt patstāvīgus lēmumus un atbildēt par savu rīcību.
Kādus mācību priekšmetus skolēni apgūs 1.9.klasē?
(rūtis iekrāsotas ar zilu krāsu)
Skolās, kuras īsteno latviešu valodas izglītības programmas:
| Mācību priekšmets | Klase | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Latviešu valoda | |||||||||
| Pirmā svešvaloda | |||||||||
| Otrā svešvaloda | |||||||||
| Dabaszinības | |||||||||
| Matemātika | |||||||||
| Informātika | |||||||||
| Ģeogrāfija | |||||||||
| Bioloģija | |||||||||
| Ķīmija | |||||||||
| Fizika | |||||||||
| Sports | |||||||||
| Mājturība (rokdarbi) | |||||||||
| Sociālās zinības | |||||||||
| Vēsture | |||||||||
| Ētika un/vai kristīgā mācība | |||||||||
| Mūzika | |||||||||
| Vizuālā māksla | |||||||||
| Literatūra | |||||||||
Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas:
| Mācību priekšmets | Klase | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | |
| Latviešu valoda un literatūra | |||||||||
| Svešvaloda | |||||||||
| Mazākumtautību valoda | |||||||||
| Dabaszinības | |||||||||
| Matemātika | |||||||||
| Informātika | |||||||||
| Ģeogrāfija | |||||||||
| Bioloģija | |||||||||
| Ķīmija | |||||||||
| Fizika | |||||||||
| Sports | |||||||||
| Mājturība (rokdarbi) | |||||||||
| Sociālās zinības | |||||||||
| Vēsture | |||||||||
| Ētika un/vai kristīgā mācība | |||||||||
| Mūzika | |||||||||
| Vizuālā māksla | |||||||||
| Literatūra | |||||||||
1. 4. klasē no latviešu valodas apguvei atvēlētā kopējā stundu skaita 1 stundu iespējams izmantot izpratnes par literatūru veidošanai, nodrošinot pāreju uz literatūras kā atsevišķa mācību priekšmeta apguvi.
2. 4. klasē no mazākumtautību valodas apguvei atvēlētā kopējā stundu skaita 1 stundu iespējams izmantot izpratnes par literatūru veidošanai, nodrošinot pāreju uz literatūras kā atsevišķa mācību priekšmeta apguvi.
Kā tiks vērtēti skolēnu sasniegumi pamatizglītībā?
Izmaiņas mācību priekšmetu standartu noteiktajā mācību saturā nosaka arī izmaiņu nepieciešamību vērtēšanā.
| Agrāk | Tagad |
|---|---|
| Vērtēja zināšanas | Vērtē arī prasmes un attieksmes |
| Svarīgāks bija mācību rezultāts | Nozīmīgs ir arī mācību process |
| Akcents uz vērtēšanu kursa beigās ar ārējās vērtēšanas līdzekļu palīdzību | Akcents uz iekšējo vērtēšanu kursa laikā |
| Pārsvarā rakstisku pārbaudes metožu izmantošana | Dažādu metožu un savāktās informācijas izmantošana |
| Normatīvā atskaites sistēma | Kriteriālā atskaites sistēma |
| Summatīvā (apkopojošā) vērtēšana, meklējot un norādot kļūdas | Formatīvā (veidojošā) vērtēšana stipro, vājo pušu noteikšana un pozitīvo sasniegumu fiksēšana |
| Skolotājs vienīgais vērtētājs | Skolēnu pašvērtējums, savstarpējais vērtējums ir mācību procesa neatņemama sastāvdaļa |
| Vērtējums piespiešanas, sodīšanas instruments | Vērtējums skolēna attīstības un demokrātisku attiecību ( skolotāju un skolēnu vidū) veicinošs faktors |
| Skolotāja profesionalitāte nosaka skolēnu sasniegumus | Sekmē skolēnu spēju uzņemties atbildību par mācīšanos |
Kas atbild par to, lai tiktu realizēts izglītības saturs?
| Kas nodrošina? | |
|---|---|
| Mācību inventārs | Pašvaldības |
| Pārējie mācību līdzekļi | Pašvaldības |
| Pedagoģiskā tehnoloģija | Augstskolas, ISEC |
| Mācību literatūra | Izdevniecības, ISEC |
| Mācību priekšmetu programmas | ISEC, skolotājs |
| Mācību priekšmetu standarti | ISEC |
Kā tiek vērtētas skolēnu zināšanas sportā?
Sportā skolēnu sasniegumu novērtējumam apmēram 40% jāatspoguļo viņa spējas (t.i., viņa fiziskā sagatavotība) un 60% - viņa zināšanas un prasmes.
Fiziskās sagatavotības testos par katru uzrādīto rezultātu skolēns saņem punktus, šos punktus sakaitot kopā tiek izrēķināts vērtējums 10 ballu skalā. Galvenais, kas jāievēro, ka par vienu atsevišķu rezultātu skolēnam nedrīkst likt balles, bet gan tikai punktus. Prasmes vērtējot, neliek atsevišķu vērtējumu ballēs par vienu izpildītu vingrinājumu, piemēram, kūleni uz priekšu, bet gan par veselu tēmu.
Sportā skolēns apgūst arī citas dzīvei nepieciešamās prasmes. Svarīgi, lai skolēni spētu novērtēt gan paši sevi, gan viens otru. Skolēni var saņemt vērtējumu arī par to, kā viņi prot sadarboties komandās, pāros, to parasti vērtē sporta spēlēs.
Vērtētas tiek skolēnu teorētiskās zināšanas. Pamatskolā sporta stundās vairāk uzmanības velta drošības noteikumiem un sporta veidu sacensību noteikumiem. Vidusskolā teorētisko jautājumu loks tiek paplašināts.
Ja skolā pariezi tiek ievērotas vērtēšanas prasības sportā, tad arī fiziski vājākie skolēni, kuri regulāri apmeklē sporta stundas, var saņemt labu vērtējumu.
Kur var atrast informāciju par dažādiem izglītības jautājumiem?
Visus jautājumus vecāki visupirms var uzdot sava bērna klases audzinātājam vai skolas administrācijai.
Informāciju var meklēt arī internetā:
un citur.
Kas nodrošina skolas materiāli tehnisko bāzi?
Skolas materiāli tehnisko bāzi nodrošina izglītības iestādes dibinātājs. Protams, skolēnu vecāki vai citi interesenti pēc brīvprātīguma principa var papildināt skolas materiāltehnisko bāzi, taču šāda prasība nedrīkst būt obligāta.
Kas var dibināt izglītības iestādi?
Izglītības iestādi var dibināt valsts, pašvaldība vai juridiska persona. Latvijā ir pirmsskolas izglītības iestādes, pamatizglītības iestādes, vidējās izglītības iestādes un augstākās izglītības iestādes.
Kādas mācību grāmatas ir ieteicams lietot skolās?
ISEC publicē mācību līdzekļu sarakstu vispārējās izglītības iestādēm. Tajā ir iekļauti izdevniecību iesniegtie mācību līdzekļi, kurus ir izvērtējusi Izglītības un zinātnes ministrija. Šīs mācību grāmatas skola drīkst iegādāties par valsts piešķirto finansējumu. Skolai ir tiesības iegādāties arī citus mācību līdzekļus par izglītības iestādes dibinātāja vai citiem līdzekļiem. Nereti mācību līdzekļus, it īpaši darba burtnīcas, ir jāiegādājas skolēnu vecākiem.
Kādi pārbaudes darbi jākārto skolēniem pamatskolā?
Pārbaudes darbi skolēniem ir jākārto pēc 3., 6. un 9.klases.
Valsts pārbaudījumi, beidzot 3.klasi, ir šādi:
-ieskaite ar kombinētu mācību saturu;
-ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās.
Valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir šādi:
-ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs;
-ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;
-ieskaite matemātikā;
-ieskaite mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.
Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi:
-eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs;
-centralizēts eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;
-eksāmens matemātikā;
-eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē;
-eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;
-ieskaite svešvalodā;
-ieskaite dabaszinībās;
-ieskaite sportā.
Kādi pārbaudījumi jākārto, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību?
Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, skolēniem jākārto šādi pārbaudījumi: visiem skolēniem obligāti eksāmens latviešu valodā un literatūrā, eksāmens svešvalodā un eksāmens matemātikā, viens eksāmens izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un ne mazāk kā viens eksāmens pēc paša izglītojamā izvēles mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām.
