Valsts valodas atestācija
Valsts valodas atestācijas daļā veiktie pētījumi
2002.gadā Valsts valodas atestācijas daļas darbinieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta sociolingvistiem un Latvijas Universitātes zinātniekiem izstrādāja projektu Pakalpojumu sfērā strādājošo ikdienas valodas vajadzību izpēte, un 2003.gadā kopā ar Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra valodas inspektoriem tika izstrādāts projekts Valsts valodas lietojums un vajadzības darba vietās.
Šo projektu galvenie mērķi bija apzināt un izpētīt latviešu valodas lietojumu un vajadzības dažādos amatos un profesijās, kā arī konstatēt latviešu valodas lietojuma un vajadzību atbilstību/neatbilstību MK noteikumu Nr.296 1.pielikumā noteiktajam valodas prasmes līmenim un pakāpei.
Pētījumu novitāti un aktualitāti raksturo pētījuma pamatobjekts valodas komunikatīvais lietojums, kas Latvijā pagaidām ir salīdzinoši maz pētīta valodniecības joma.
Pētījumos galvenokārt tika veiktas aptaujas dažādu profesiju pārstāvju, darba devēju un klientu, patērētāju vidū, lai noskaidrotu viņu viedokli par valsts valodas lietojumu dažādās darba vietās, veicot dažādu profesiju un amatu darba pienākumus. Viens no 2003.gada pētījuma aptaujas jautājumiem bija par to, kuru grupu viedoklis būtu jāņem vērā, nosakot valsts valodas zināšanu apjomu konkrētos amatos un profesijās. Vairums respondentu uzskatīja, ka galvenokārt jāņem vērā klientu un patērētāju viedoklis.
Kuru grupu viedoklis jāņem vērā, nosakot valsts valodas prasmes zināšanu apjomu amatos un profesijās
Pētījuma gaitā veiktā aptaujas datu analīze liecina, ka klienti un patērētāji (448 respondenti visā Latvijā) kopumā ir apmierināti ar valsts valodas lietojumu pētījumos analizētajās profesijās un amatos un ka ar šo amatu un profesiju pārstāvjiem klienti pārsvarā sazinās tikai latviešu valodā. Aptaujas dati liecina, ka arī darba devēji ar saviem darbiniekiem galvenokārt sazinās tikai latviski. Taču, respektējot iepriekšminēto, jānorāda, ka klientu apmierinātība ar pakalpojumu sfērā strādājošo valsts valodas lietojumu ir relatīva. Praktiskā pieredze liecina, ka latviešu valodas tiesības nav garantētas, kamēr latviešu valodu vismaz sazināšanās līmenī nepratīs lielākā daļa valsts pastāvīgo iedzīvotāju.
Kurā valodā jūs sarunājaties ar saviem darbiniekiem
Abu pētījumu aptaujas datu analīze apliecināja, ka spēja lietot valodu profesionālām vajadzībām ir spēja lietot valodu vispār. Tāpēc jāatzīmē, ka Latvijas sabiedrības galvenais cittautiešu integrācijas apliecinājums ir brīva latviešu valodas prasme. Savukārt valodas situācijas normalizācija ir atkarīga no tā, cik plašas būs cittautiešu latviešu valodas zināšanas un cik plaši tās tik lietotas ikdienas komunikācijā.
Pētījums apliecināja, ka nepieciešams regulāri kontrolēt reālās valodas vajadzības un lietojumu darba vietās, lai nerastos nekonsekvences starp reālo situāciju un normatīvajos dokumentos izvirzītajām prasībām.
Pētījuma Valsts valodas lietojums un vajadzības darba vietās rezultātā tika secināts, ka sabiedrībā kopumā trūkst informācijas par valodas kvalitatīvas apguves iespējām, valsts valodas prasmes pārbaudes prasībām, kā arī iespējām apzināt un analizēt valodas vajadzības, darba devējiem sadarbojoties ar citām ieinteresētajām institūcijām. Pētījuma gaita un rezultāti pierādīja konkrētu institūciju sadarbības nepieciešamību, lai sekmētu valsts valodas apguves procesu un lietojumu.
Pētījumu rezultātā gūtās atziņas var izmantot valodas apguves procesā, veidojot mācību literatūru un mācību kursus, optimizējot Valsts valodas prasmes pārbaudes modeli, kā arī izstrādājot valodas pārbaudes formas darba vietās, ar kuru palīdzību identificē personāla valodas resursus.
