Pedagogiem
Aktuālā informācija
03.09..2008.
Mācību priekšmetu jaunā satura ieviešanas grafiks vidējā vispārējā izglītībāispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugiem
2008. gada 2. septembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi "Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem".ISEC sniedz pārskatu par to, kā stāsies spēkā jaunie mācību priekšmetu standarti (minētā dokumenta 1.-25. pielikums), kā arī cik ilgi vēl spēkā būs vecie standarti (minētā dokumenta 30.-61. pielikums). Ar standartu ieviešanas grafiku varat iepazīties mūsu mājaslapā [PDF]
02.09..2008.
Apstiprināti jauni mācību priekšmetu standarti vidējā izglītībā
2008. gada 2. septembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi "Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem."
Noteikumi paredz pakāpenisku modernizēta mācību satura ieviešanu vispārējā vidējās izglītībā, sākot jau ar 2008./2009.mācību gadu, nodrošinot pēctecīgu pamatizglītības satura izmaiņu turpinājumu vispārējās vidējās izglītības pakāpē.
Šajā mācību gadā spēkā stājas jaunie mācību priekšmetu standarti Fizikā, Ķīmijā, Bioloģijā, Dabaszinībās, Matemātikā, Sportā un Svešvalodās. Pārējos mācību priekšmetos standarti stāsies spēkā 2009./2010. mācību gadā.
Sākot ar 2009./2010.mācību gadu, paredzētas izmaiņas vispārējās vidējās izglītības programmās, palielinot to izglītības programmu skaitu, kurās kā obligāti tiktu iekļauti dabaszinātņu mācību priekšmeti (Fizika, Ķīmija un Bioloģija), kā arī nodrošinot visiem izglītojamajiem iespēju apgūt mākslu jomas mācību priekšmetus: Literatūru un pēc izglītības iestādes izvēles arī Mūziku vai Vizuālo mākslu.
Noteikumos paredzēts, sākot ar 2009./2010.mācību gadu, visās izglītības programmās kā atsevišķus mācību priekšmetus īstenot Latviešu valodu un Literatūru, akcentējot latviešu valodas apguves nozīmību vispārējā vidējā izglītībā. Noteikumos ir precizēts mācību priekšmeta Latvijas un pasaules vēsture nosaukums, kā arī līdzšinējā mācību priekšmeta Kultūras vēsture vietā tiks apgūts mācību priekšmets Kulturoloģija, akcentējot kultūras zinātnes nevis vēstures jautājumus.
Šajā mācību gadā paliek spēkā līdzšinējā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā protokollēmumā ir paredzēts, ka IZM līdz 2009. gada martam sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā grozījumus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos, lai precizētu noteikumu daļu par vērtēšanu.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) ir gandarīts par ISEC īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā projekta Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos sasniegto rezultātu ieviešanas uzsākšanu jau šajā mācību gadā. Minētā projekta ietvaros tika modernizēts mācību saturs dabaszinātnēs un matemātikā, sagatavoti 2950 skolotāji darbam ar modernizēto mācību saturu, kā arī skolām nodoti apjomīgi skolotāju materiāli, kas ietver materiālus par metožu daudzveidību un to izmantošanu mācību procesā, uzdevumu piemērus, materiālus skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanai, kā arī laboratorijas un pētniecisko darbu krājumu. Atbalsta materiālus papildina arī vizuālie materiāli un interaktīvie diski skolēniem, mācību filmas u.c.
20.05.2008.
Par vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugiem
ISEC sāk publicēt vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugu projektus, kas ir apspriesti sabiedrībā, pilnveidoti darba grupās atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam "Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem", saskaņoti mācību priekšmetu konsultatīvajās padomēs un rediģēti. Mācību priekšmetu "Bioloģija", "Dabaszinības", "Fizika", "Matemātika" un "Ķīmija" programmu paraugu projekti publicēti Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projekta "Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos" mājaslapā www.dzm.lv.
15.05.2008.
Par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā
Ceturtdien, 15.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un
zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts
"Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās
izglītības mācību priekšmetu standartiem".
Noteikumu projekts paredz pakāpenisku modernizēta mācību satura ieviešanu
vispārējā vidējās izglītībā, sākot ar 2008./2009.mācību gadu, nodrošinot
pēctecīgu pamatizglītības satura izmaiņu turpinājumu vispārējās vidējās
izglītības pakāpē. Lai nodrošinātu sabalansētu vispārējās vidējās izglītības
saturu, sākot ar 2009./2010.mācību gadu paredzētas izmaiņas vispārējās vidējās
izglītības programmās, tādējādi palielinot to izglītības programmu skaitu, kurās
kā obligāti tiktu iekļauti dabaszinātņu mācību priekšmeti fizika, ķīmija un
bioloģija , kā arī nodrošinot visiem izglītojamajiem iespēju apgūt mākslu jomas
mācību priekšmetus literatūru un pēc izglītības iestādes izvēles arī mūziku
vai vizuālo mākslu. Šādas izmaiņas ir saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada
4.jūlijā apstiprinātā "Nacionālais attīstības plāna. 2007.2013" uzstādījumiem
un Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742 "Izglītības
attīstības pamatnostādnes 2007.2013.gadam". Precizētas vakara (maiņu) un
neklātienes izglītības programmas.
Noteikumu projektā paredzēts pakāpeniski atteikties no valsts ieskaitēm,
tādējādi samazinot izglītojamo noslodzi. Saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumu
ir mainīta pieeja 10 ballu skalas aprakstam.
Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK. Noteikumu projekta ieviešanai papildu
finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.
09.05.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā
"Mākslas"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Izglītības jomu "Mākslas" veido
šādi mācību priekšmeti: "Literatūra", "Mūzika" un "Vizuālā māksla". Līdz šim
vispārējās vidējās izglītības programmās ir bijis iekļauts mācību priekšmets
"Latviešu valoda un literatūra". Turpmāk vispārējās vidējās izglītības
programmās paredzēti divi nodalīti mācību priekšmeti "Latviešu valoda" un
"Literatūra", lai pēctecīgi turpinātu pamatizglītības jomu "Valodas" un "Māksla"
apguvi.
Mākslas priekšmetu apguve vidējā izglītībā atbilst Apvienoto Nāciju
Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) "Vispārējā
deklarācija par kultūru daudzveidību" pamatnostādnēm un UNESCO Kultūras
programmā norādītajām prioritātēm, kas paredz cilvēces kultūras mantojuma
apzināšanu un cilvēka radošo izpausmju veicināšanu.
Minēto mācību priekšmetu apguve vidējā izglītībā attīsta skolēnu radošās un
intelektuālās spējas, sekmē dažādu mākslu iepazīšanu, mākslas vērtību un
nacionālās kultūridentitātes apzināšanos, veicinot radoši atvērta un
kultūrprocesos ieinteresēta sabiedrības locekļa veidošanos.
Izglītības jomas "Mākslas" visu mācību priekšmetu standartus veido trīs
komponenti māksla kā kultūras sastāvdaļa, mākslas valoda un radošā darbība.
Mācību priekšmetā "Literatūra" skolēns pilnveido savu izpratni par literatūras
procesu daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules literatūras un
folkloras mantojuma izzināšanā un ar mākslas valodas palīdzību attīsta
pašizteikšanās spēju. Šī mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā kā
ieinteresēta lasītāja, aktīvas un kritiski domājošas personības veidošanos
mācību procesā.
"Mūzikā" skolēns pilnveido savu emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, attīsta
kolektīvās un praktiskās muzicēšanas prasmes un izpratni par pasaules un
Latvijas tradicionālo un tautas mūziku. Vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmeta "Mūzika" standarta projekts piedāvā pēctecīgi turpinātu valsts
pamatizglītības saturā uzsāktās pārmaiņas, lai sekmētu skolēna emocionālo,
radošo un intelektuālo attīstību, padziļinātu izpratni par mūzikas vēsturiski
stilistisko attīstību, folkloru un tradīcijām. Izmantojot praktisko darbošanos
(dziedāšanu, instrumenta spēli u.tml.), mērķis ir veicināt muzikālo spēju
pilnveidi un ar praktisko darbošanos sekmēt mūzikas daudzveidības iepazīšanu,
attīstīt muzikālo gaumi un apzināties savas tautas kultūras vēstures nozīmību,
piemēram, Dziesmu svētku fenomenu.
Mācību priekšmetā "Vizuālā māksla" skolēns pilnveido mākslas un kultūrvides
izpratni, attīsta un bagātina savu radošās darbības pieredzi un iepazīst mākslas
daudzveidību mūsdienu sabiedrībā.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: Valodas", Matemātika un datorika", Sports un veselība",
Dabaszinātnes", Sociālās zinātnes" un Māksla". Gada garumā ir notikusi jauno
mācību priekšmetu standartu apspriešana sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus
ir izteikuši skolotāji, skolu administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un
speciālisti, augstskolu pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz
apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.
15.04.2008.
Izmaiņas izglītības jomā "Dabaszinātnes"
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs
(ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās vidējās
izglītības mācību priekšmetu saturā. Šoreiz apkopota informācija par gaidāmajām
izmaiņām izglītības jomā "Dabaszinātnes".
Izglītības jomu "Dabaszinātnes" veido mācību priekšmeti fizika, ķīmija,
bioloģija un dabaszinības. Minēto mācību priekšmetu mācību saturs ir modernizēts
ISEC īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projekta
"Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un
tehnoloģiju priekšmetos" ietvaros (turpmāk tekstā projekts), tas aprobēts 50
projektā iesaistītajās pilotskolās, tā izstrādē iesaistīti gan praktizējoši
pedagogi, gan augstskolu mācībspēki.
Ņemot vērā tās izmaiņas, kas notiek apkārtējā pasaulē, dabaszinātņu mācību
procesam skolās ir jāmainās. Minēto mācību priekšmetu apguves mērķis ir panākt,
lai skolēns spētu ne tikai apgūt noteiktu zināšanu daudzumu, bet prastu lietot
iegūtās zināšanas reālās situācijās, risinot dažādas problēmas. Tās var tikt
pētītas un risinātas ar zinātnes metožu palīdzību, skolēniem ir jābūt iespējai
veikt novērojumus un eksperimentus, kā arī izdarīt uz tiem balstītus
secinājumus. Fizikā skolēni pilnveido izpratni par fizikālās pasaules uzbūvi,
daudzveidību, procesiem un likumsakarībām dabas un tehnikas vidē. Ķīmijā skolēni
pilnveido izpratni par vielu un materiālu daudzveidību, uzbūvi, īpašībām,
pārvērtībām un to norises likumsakarībām. Bioloģijā skolēni apgūst zināšanas par
dzīvās matērijas uzbūvi, attīstību un likumsakarībām.
Jaunais standarts dabaszinībās piedāvā pilnībā jaunu skatījumu uz šo mācību
priekšmetu. To apgūstot, skolēni pilnveido izpratni par dabas daudzveidību un
procesiem dabā, iegūst zināšanas par dažādiem tehnoloģiskiem procesiem un mācās
novērtēt tehnoloģisko procesu, sabiedrības un vides mijiedarbību.
Projekta ietvaros ir sagatavoti arī skolotāju atbalsta materiāli un organizēti
tālākizglītības kursi, lai skolotāji varētu sagatavoties darbam ar modernizēto
mācību saturu.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība",
"Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes", "Māksla".
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām izglītības jomās "Matemātika un
datorika" un "Māksla".
04.04.2008.
Ķīmija skolā - pārmaiņu laiks
Kādas būtiskas pārmaiņas notiek ķīmijas apguvē skolā? Kādas zināšanas un
prasmes būs topošajiem ķīmijas fakultātes studentiem? Kādi ir augstskolas
docētāju priekšlikumi skolas ķīmijas mācību satura izstrādei un ķīmijas apguvei
skolā? Šie bija galvenie jautājumi, kurus š.g. 31.martā sanāksmē risināja ES
struktūrfondu nacionālās programmas projekta "Mācību satura izstrāde un
skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos"
ķīmijas komponenta darbinieces Velga Kakse, Jeļena Volkinšteina, Agnese Brangule
un LU Ķīmijas fakultātes docētāji.
Fakultātes docētāji pauda atbalstu projekta ietvaros paveiktajam. Minēšu tikai
svarīgākās atziņas.
Ķīmijas mācību satura un tā apguves izmaiņas sekmēs skolēnus domāt, analizēt,
pieņemt lēmumus un izmantot apgūtās zināšanas un prasmes dzīvē, t.i., veidot
dabaszinātnisko izpratību.
Mūsdienu strauji mainīgajā un ar informāciju piesātinātajā sabiedrībā, vitāli
svarīgi skolēniem ir prast strādāt ar informāciju to atrast, atlasīt svarīgāko
un vajadzīgo, apkopot, analizēt un izmantot atbilstoši mērķim. Šo prasmju
apgūšanai ir nenovērtējama nozīme.
Laikmeta prasība ir arī IT izmantošana mācību procesā. To sekmē gan projekta
ietvaros sagatavotie elektroniskie materiāli, gan iegādātie sensori un
mūsdienīgs laboratorijas aprīkojums.
Daudz sekmīgāk augstskolā studēs studenti, kas spēs patstāvīgi domāt un pieņemt
lēmumus. Tāpēc docētāji apliecina atbalstu ķīmijas satura modernizēšanai, kas
saistīts ar atteikšanos no apjomīgā elementu ķīmijas faktu materiāla zināšanām.
Ķīmijas kopsakarību un pamatprincipu izpratne ir daudz nozīmīgāka par faktu
materiālu, kam nav praktiska pielietojuma ikdienas dzīvē un rūpniecībā.
Augstskolu docētāji ir gandarīti par laboratorijas darbu un pētnieciskās
darbības nozīmības akcentēšanu ķīmijas mācību satura apguvē. Pateicoties
demonstrējumiem un laboratorijas darbiem skolēni gūs motivāciju apgūt ķīmiju,
un, iespējams, arī nozīmīgs faktors profesijas izvēlē. Pētniecības darba prasmes
noderēs ikvienam, it īpaši topošajiem studentiem. Docētāju atbalstu guva arī
izveidotie laboratorijas darbu apraksti, kurus iespējams veikt pateicoties
iegādātajam aprīkojumam. Šo ķīmijas analīzes metožu apguves nozīmību nosaka
saistība ar reālo dzīvi un mūsdienu zinātnes sasniegumiem.
Sanāksme, kuras mērķis bija informēt docētājus par projektā paveikto un norisēm
skolā, pārtapa lietišķā diskusijā. Dabaszinātņu, tai skaitā ķīmijas priekšmetu
skolā ir skārušas ļoti būtiskas izmaiņas. Projekta ietvaros paveiktais liecina,
ka nākošie studenti būs labāk sagatavoti dzīvei un studijām augstskolā. Tas
gandarī!
Sanāksmē teikto apkopoja LU Ķīmijas fakultātes profesors Arturs Vīksna.
04.04.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā "Sports
un veselība"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Vispārējās vidējās izglītības
programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: "Valodas", "Matemātika un
datorika", "Sports un veselība", "Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes" un
"Māksla".
Izglītības jomu "Sports un veselība" veido mācību priekšmeti "Veselības mācība"
un "Sports".
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta "Sports" standarta saturā tika
veiktas izmaiņas, lai sekmētu izglītojamo pozitīvas attieksmes veidošanos pret
sportu un veicinātu izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Standarts
virzīts uz veselības nostiprināšanu un skolēnu darba spēju paaugstināšanu.
Standarta projekta prasmju sadaļa papildināta ar jauniem sporta veidiem -
florbolu, frīsbiju, badmintonu, slidošanu, peldēšanu un nūjošanu. Lai
paaugstinātu sporta stundu kvalitāti un apmeklētības uzlabošanu, jaunajā
standartā nav jāapgūst sporta veidi, bet jāizmanto sporta veidu vingrinājumi un
vingrojumi kā galvenais veselības un fizisko darba spēju nostiprināšanas
līdzeklis. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas tehniskajam
nodrošinājumam īsteno vingrojumus un vingrinājumus septiņos sporta veidos:
vingrošanā, vieglatlētikā, trīs sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no
izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.
Standarta projekta sadaļā - fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā -
izglītojamie veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka
vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai. Skolotāji kontrolē
un izvērtē rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā. Tas nozīmē,
ka izglītojamajam ir nevis jāsasniedz noteikti normatīvi atsevišķās disciplīnās,
bet gan jāveicina individuālo spēju attīstība. Tādējādi tiks paaugstināta stundu
kvalitāte, iekļaujot daudzveidīgus vingrinājumus un bērni netiks pakļauti
nepārtrauktai testēšanai.
Lielāka uzmanība skolotājiem būs jāveltī sistemātiski veicot muguras
stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumiem un vingrinājumiem.
Skolotājiem tiks izstrādāts metodiskais līdzeklis skolēnu zināšanu, prasmju,
attieksmes un attīstības dinamikas vērtēšanai mācību priekšmetā "Sports".
Skolotāju tālākizglītībā tiks skaidrots zināšanu satura papildinājums ar
jaunākajām zinātnes atziņām un vērtēšanas piemēriem.
Mācību priekšmeta "Veselības mācība" standarta projektā ir vairākas atšķirības
no iepriekšējā, pašlaik spēkā esošā standarta. Izmaiņas attiecas gan uz mērķi un
uzdevumiem, gan saturu. Tās nosaka vairāki apstākļi:
pirmkārt, šis standarts ir balstīts veselības psiholoģijas teorijās (izmantoti
plānotās uzvedības, apzinātās darbības, veselības pārliecības teorētiskie
modeļi) par faktoriem, kas ietekmē indivīda lēmumus par savu veselību
ietekmējošo uzvedību. Ar veselības mācības palīdzību paredzēts stiprināt tos
faktorus, kas veicina veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu;
otrkārt, veselības mācība ir sociālo zinātņu jomas mācību priekšmets, tāpēc
vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta kā veselības bioloģiskajai, tā sociālajai
dimensijai; veselības mācības mācību saturs veicina izglītojamā izpratni ne
tikai par individuālo atbildību par veselību, bet arī priekšstatu par valsts
politikas mērķiem veselības jomā;
treškārt, iepriekšējā standartā izvirzītais mērķis - panākt visas sabiedrības
atbildību par veselību ar mācību priekšmeta palīdzību vien nav sasniedzams;
ceturtkārt, daudzi pašreizējā standartā iekļautie izglītojamo sasniegumi
vairākos gadījumos atkārto pēc 6. vai 9. klases iegūstamās zināšanas un/vai
prasmes.
Standarta projektā mācību priekšmeta mērķis ir nomainīts uz "sekmēt izglītojamā
gatavību īstenot dzīvē savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai
veselībai labvēlīgus lēmumus", kas ir reāli sasniedzams ar pedagoģiskiem
līdzekļiem.
Uzdevumos vairāk uzsvērta vispārīgo prasmju jeb dzīvesprasmju apguve, kā arī
veselīgu ikdienas paradumu nostiprināšana.
Veselība nav atkarīga tikai no individuālā dzīves veida, bet arī no sociālās,
ekonomiskās un ekoloģiskās vides apstākļiem, sociālās higiēnas un veselības
pakalpojumu pieejamības un kvalitātes.
Izglītojamo sasniegumi ir sakārtoti atbilstoši mācību satura komponentiem, kas
ir kopīgi sociālo zinātņu jomai. Standarta sadaļā "Indivīds un sabiedrība"
pievērsta uzmanība personības lomai lēmumu pieņemšanā un sociālās vides ietekmei
uz nodomiem un to īstenošanu. Sadaļas "Sociālā vide laikā un telpā" saturā
atšķirībā no iepriekšējā standarta vairāk uzsvērts veselības sociālais aspekts.
Vairākus jautājumus paredzēts skatīt kompleksi, sasaistot vairākas tēmas un
dodot iespēju izglītojamajiem gan analizēt, gan sintezēt. Tādi būs, piemēram,
jautājumi par ne infekcijas slimību - sirds un asinsvadu, vielmaiņas slimību,
ļaundabīgo audzēju - riska faktoriem un profilakses līdzekļiem. No bioloģiskā,
sociālā un psiholoģiskā aspekta izglītojamie iepazīs arī infekcijas slimību,
īpaši STI un HIV/AIDS, profilakses jautājumus.
Vidusskolēnu vecumposmā ir augsti traumatisma rādītāji un visbiežākais nāves
cēlonis ir nelaimes gadījumi kā pārdrošas, neapdomīgas rīcības rezultāts. Šī
iemesla dēļ nozīmīga vieta standartā ir drošības jautājumiem - gan ikdienā, gan
dažādās ekstremālās situācijās.
Standarta projektā nozīmīga vieta ierādīta ģimenei - ģimenes veidošanai, par
partnerattiecību veidiem un stipru partnerattiecību priekšnosacījumiem,
attiecībām ģimenē, kā arī ģimenes lomai cilvēka vispusīgā attīstībā.
Vidusskolas kurss nesniedz pamācības, bet piedāvā izglītojamam iespēju, aktīvi
iesaistoties mācību procesā, nonākt pie argumentētiem secinājumiem. Atšķirībā no
vienkārša veselīga dzīvesveida skaidrojuma pamatskolā, vidusskolas veselības
mācības kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta personīgo lēmumu veidošanās
procesam un priekšnosacījumiem, kā arī sociālās vides ietekmei uz lēmumu
pieņemšanu un īstenošanu.
Sadaļas "Sabiedrība un valsts" uzdevums ir nodrošināt izglītojamam iespēju
iepazīties ar valsts politiku veselības jomā, izprast profilakses un veselības
veicināšanas nozīmi, kā arī uzzināt par nevalstiskajām organizācijām, kuru rūpju
lokā ir iedzīvotāju veselība.
Tāpat kā visos sociālo zinību komponentos, arī veselības mācībā, ir jāveicina
jauniešu kritiskās domāšanas prasmes, radošā un praktiskā darbība. Šim nolūkam
paredzēts izmantot Latvijas un starptautiskos pētījumus par iedzīvotāju veselību
ietekmējošiem paradumiem, veicināt izglītojamo gatavību iesaistīties pētījumos,
nostiprināt prasmes gatavot un īstenot darbības projektus veselības veicināšanā.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana
sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu
administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu
pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem
priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartus.
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām citās izglītības jomās:
"Dabaszinātnes", "Matemātika un datorika", "Māksla".
20.03.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā
"Sociālās zinātnes"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība",
"Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes" un "Māksla". Izglītības jomu "Sociālās
zinātnes" veido šādi mācību priekšmeti: "Latvijas un pasaules vēsture",
"Ģeogrāfija", "Ekonomika", "Politika un tiesības", "Filozofija", "Kulturoloģija",
"Ētika", "Mājsaimniecība", "Psiholoģija".
Apgūstot izglītības jomas "Sociālās zinātnes" mācību priekšmetu saturu
vidusskolā, skolēns pilnveido izpratni par sabiedrības veidošanos,
funkcionēšanu, attīstību laikā un telpā, par notiekošajiem sociālajiem,
ekonomiskajiem un kultūras procesiem, apzinoties un izvērtējot to
cēloņsakarības. Ne mazāk svarīgi, ka šo mācību priekšmetu satura apguve attīsta
skolēnu spēju izprast un izvērtēt kultūru daudzveidību, kā arī veidot tolerantu
attieksmi pret dažādiem kultūras procesiem un izpausmes formām.
Līdz šim vispārējās vidējās izglītības programmās ir bijis iekļauts mācību
priekšmets "Vēsture". Arī turpmāk vēsture tiks iekļauta visās izglītības
programmās, bet mainīts ir mācību priekšmeta nosaukums "Latvijas un pasaules
vēsture". Mācību priekšmeta nosaukums ir mainīts, ievērojot pēctecību un
pamatojoties uz pamatizglītības standartu, saskaņā ar kuru skolās tiek mācīts
mācību priekšmets "Latvijas un pasaules vēsture". Mācību satura izmaiņas nosaka
tas, ka laika posmā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, ir būtiski
mainījusies mūsu valsts, kā arī tās vieta un loma pasaulē. Vēstures mācīšanas un
mācīšanās koncepcija mainās, kad par šī procesa mērķi kļūst zināšanas lietojošs
cilvēks, kurš spēj kritiski vērtēt vēstures faktus un notikumus, patstāvīgi
nonākot pie vēstures sapratnes. Skolēnam ir iespēja nostiprināt sapratni par
kopsakarībām starp Latvijas un pasaules vēstures notikumiem, veidot un
nostiprināt attieksmi pret vēstures procesiem un likumsakarībām, kā arī akcentēt
būtiskāko vēstures gaitā. Vēsture tiek atspoguļota nevis kā hronoloģiskā secībā
savirknētu faktu kopums, bet gan kā zinātne, kas dod skolēnam jaunas idejas,
vērtīborientāciju, veido viņa identitāti, palīdz izprast cilvēkus un sabiedrību.
Mācību priekšmetā "Ģeogrāfija" skolēns apgūst dabas ģeogrāfijas un sociālās
ģeogrāfijas mācību saturu. Tā kā ģeogrāfija ir gan dabas zinātne (pēta un
skaidro dažādu dabas procesu veidošanos un parādību izpausmes Zemes litosfērā,
hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā), gan sociālā zinātne (pēta un veido izpratni
par pasaules iedzīvotājiem, sociālajām problēmām un dabas resursu ietekmi
ekonomisko procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos un valstīs), tad
vienlīdz proporcionāli jaunajā mācību priekšmeta standartā ir iekļauts mācību
saturs no abām šīm jomām. Mācību priekšmeta jaunais saturs ir papildināts ar
vairākiem tematiem, piemēram, "Pilsētu ģeogrāfija un sociālās problēmas",
"Pasaules pilsētu telpiskās struktūras".
"Biznesa ekonomisko pamatu" vietā turpmāk tiek piedāvāts mācību priekšmets
"Ekonomika". Nosaukums tiek mainīts, jo termins "ekonomika" ietver plašāku
jautājumu loku nekā biznesa pamati. Skolēns tiek sagatavots ne tikai
komercdarbībai biznesā, bet arī visiem ekonomiskajiem procesiem, kas norisinās
sabiedrībā. Līdz ar to ekonomiskā izglītība kļūst par vēl svarīgāku mācību
procesa sastāvdaļu. Līdz šim galvenais ekonomiskās izglītības uzdevums bija
ekonomiskās domāšanas veidošana, uzsverot efektīvu lēmumu pieņemšanas prasmi.
Savukārt mūsdienās par pamatuzdevumu tiek izvirzīta uzņēmējspēju veidošana.
Jaunā standarta mērķis ir orientēts uz ekonomisko procesu izpratni un prasmju
attīstību.
Mācību priekšmeta "Politika un tiesības" standarts piedāvā apgūt un izprast
pilsoniskās līdzdalības prasmes, tiesiskuma izpratni, izzināt politikas kā
zinātnes un sabiedrības prakses pamatnostādnes. Šī mācību priekšmeta mērķis ir
veidot skolēnu par aktīvu, analītiski un kritiski domājošu personību, aicinot
būt politiski aktīvam. Jaunajā mācību priekšmeta standartā ir novērsta satura
dublēšanās ar izglītības jomas "Sociālās zinātnes" citu mācību priekšmetu satura
jautājumiem.
Jaunais mācību priekšmeta "Filozofija" standarts veicina jaunu pieeju
filozofijas mācības satura apguvei. Tas paredz skolēna aktīvu iesaistīšanos
filozofēšanas procesā (atšķirībā no iepriekšējās vēsturiski hronoloģiski
informatīvās pieejas). Skolēns tiek aicināts patstāvīgi risināt filozofijas
problēmas, tādējādi apgūstot prasmi formulēt savu domu, argumentēt to un
aizstāvēt savu viedokli.
"Kulturoloģija" ir mācību priekšmets, kuru piedāvā apgūt līdzšinējā mācību
priekšmeta "Kultūras vēsture" vietā. Mācību priekšmets "Kultūras vēsture"
atspoguļoja cilvēces pasaules redzējumu, darbību, sasniegumus vēsturiskā
kontekstā un bija tikai daļa no kulturoloģijas. Mācību priekšmeta "Kulturoloģija"
standarta mērķis ir parādīt kultūras starpdisciplināro dimensiju, nevis
atspoguļot kultūru kā vēsturisku problēmu, kā tas bija mācību priekšmetā
"Kultūras vēsture". Jaunais mācību saturs ietver kultūras pētniecību un sniedz
kopainu par kultūru kā cilvēka dzīves darbības fenomenu, iemāca atklāt
cēloņsakarības un toleranci pret kultūras dažādību.
Jaunā mācību priekšmeta "Mājsaimniecība" standarta galvenais uzdevums ir
palīdzēt skolēnam gūt zināšanas un prasmes savas patstāvīgās privātās
mājsaimniecības izveidošanā un veiksmīgā uzturēšanā. Mācību priekšmeta apguve
padziļina izpratni par mājsaimniecību lomu sabiedrībā un ieguldījumu sabiedrības
ilgtspējībā, pilnveido prasmes privātās mājsaimniecības ekonomisko, sociālo un
ekoloģisko jautājumu risināšanā. Mācību procesa laikā skolēns mācās veidot
tolerantu attieksmi pret dzīvesveidu sabiedrībā, padziļina izpratni par
saskarsmes kultūras nozīmi un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko
veselību, kā arī apgūst sava paštēla, mūsdienīga interjera, projektu un skiču
veidošanas, scenāriju izstrādes un prezentācijas prasmes.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana
sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu
administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu
pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem
priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartus.
ISEC ir izstrādājis jaunus vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartus. IZM līdz 2008.gada aprīlim ir jāiesniedz Ministru kabinetā
vispārējās vidējās izglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmetu standarti.
19.03.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā
"Valodas"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) ir izstrādājis jaunus vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmetu standartus. Atgādinām, ka IZM līdz 2008.gada aprīlim ir jāiesniedz
Ministru kabinetā vispārējās vidējās izglītības standarts un vispārējās vidējās
izglītības mācību priekšmetu standarti.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība",
"Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes", "Māksla".
Izglītības jomu "Valodas" veido šādi mācību priekšmeti: "Latviešu valoda",
"Svešvaloda", "Mazākumtautību valoda un literatūra".
Valodu apguvei ir nozīmīga loma skolēna personības izaugsmē. Viens no Latvijas
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.2013.gadam minētajiem rīcības
virzieniem ir paaugstināt daudzvalodības apguves motivāciju, atbalstot skolas
vecuma jauniešu mobilitāti. Eiropas Padomes Valodu izglītības politikas mērķis
ir veicināt daudzvalodību (apgūstot dzimto valodu un divas Eiropas valodas),
veidojot dziļāku izpratni par citu tautu valodām un kultūrām un cieņu pret to
īpatnībām un atšķirībām. Vairāku valodu lietošana kultūru dialogā ir saskaņā ar
Eiropas Padomes dokumentu "Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei:
mācīšanās, mācīšana, vērtēšana" (Cadre européen commun de référence pour les
langues: apprentissage, enseignement, évaluation) un atbilst UNESCO
Starptautiskās komisijas par izglītību 21.gadsimtam sniegtā ziņojuma "Mācīšanās
ir zelts" nostādnēm par izglītību.
Veidojot jauno vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, ISEC ir ņēmis vērā
minētās nostādnes par valodu apguves nepieciešamību. Apgūstot jebkuru valodu,
skolēni pilnveido valodas lietošanas kultūru un saziņas pieredzi, mācās
apzināties savas tiesības un atbildību informācijas ieguvē, sniegšanā un valodas
līdzekļu izvēlē.
Valodu apguvē izmantota kompetenču pieeja komunikatīvā kompetence, valodas
kompetence un sociokultūras kompetence. Ja pamatizglītībā jebkuras valodas
apguvē lielāka uzmanība tiek pievērsta valodas un komunikatīvajai kompetencei,
tad vispārējā vidējā izglītībā nozīmīga ir ne tikai valodas zināšanu apguve, bet
arī to lietojums un iespēja tās izmantot citu mācību priekšmetu satura apguvē.
Būtiska ir sociokultūras kompetences nozīme valodu apguvē. Iepazīstot atšķirīgo
un salīdzinot to ar zināmo, rodas dziļāka izpratne pašam par sevi, tiek izkopta
tolerance, daudz vieglāk ir pieņemt daudzveidīgo un atšķirīgo. Bez šīm prasmēm
nav iedomājama dzīve nākotnes multikulturālajā sabiedrībā.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana
sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu
administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu
pārstāvji un skolēnu vecāki.
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām citās izglītības jomās:
"Sociālās zinātnes", "Dabaszinātnes", "Matemātika un datorika", "Sports un
veselība", "Māksla".
06.09.2007.
Vispārējās vidējās izglītības saturs šogad bez izmaiņām!
LR Ministru kabinets 2007.gada 7.augustā pieņēma noteikumus Nr.544 "Par
valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības
mācību priekšmetu standartiem" (turpmāk tekstā noteikumi).
Noteikumos fiksēta pašreizējā situācija pārveidojot Ministru kabineta
noteikumu formā normatīvos dokumentus, kas līdz šim noteica valsts vispārējās
vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartus un saskaņā ar kuriem līdz šim arī strādāja Latvijas vispārējās
vidējās izglītības iestādes.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs aicina pedagogus pievērst uzmanību
tam, ka mācību priekšmetu saturs noteikumos nav mainīts. Tādējādi skolas mācību
procesā var izmantot līdzšinējās mācību priekšmetu programmas.
Ministru kabinets (MK) ir uzdevis IZM līdz 2008.gada aprīlim izstrādāt un
iesniegt MK jaunu valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus. Ar jaunajiem mācību priekšmetu
standartu projektiem var iepazīties Izglītības satura un eksaminācijas centra
mājaslapas sadaļā Mācību priekšmetu
konsultatīvo padomju apstiprinātie vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmetu standartu projekti.
