• | Lapas karte
• | English

Pedagogiem

Aktuālā informācija

26.08.2008.
Latvijas dzelzceļš 1.septembrī ielūdz bērnus

Latvijas dzelzceļš Zinību dienā – 1.septembrī no 12.00 līdz 14.00 – aicina skolēnus, viņu vecākus un skolotājus uz pasākumu Drošības stunda Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.
Dzelzceļa Drošības stundā bērni varēs piedalīties dažādos konkursos par dzelzceļu, noskatīties animācijas filmas, kopīgi uzzīmēt sapņu vilcienu, kā arī apgūt jaunas zināšanas un saņemt balvas.
Pasākumu vadīs Rīgas leļļu teātra aktieri un Latvijas dzelzceļa darbinieki.
LDz Drošības stundas rīko kopš 2003. gada. Šai mācību gadā papildu izbraukumiem uz Latvijas skolām ir plānots tās regulāri organizēt Dzelzceļa vēstures muzejā.
LDz Sabiedrisko attiecību daļa pieņem pieteikumus drošības stundu rīkošanai Latvijas skolās pa tālr.:67234909 vai 67232284, fakss:67232605,
e-pasts: pr@ldz.lv

20.08.2008.
Saturiski pilnveidots ISEC elektroniskais biļetens

Šodien, 20.augustā, abonenti saņem saturiski pilnveidotu ISEC elektronisko biļetenu. Jaunā biļetena numura tēma ir par vērtēšanu. Komentāru par vērtēšanu un aktualitātēm, kas skolās gaidāmas jau šajā mācību gadā, sniedz ISEC vadītāja vietnieks izglītības satura un tālākizglītības jautājumos I.Vasmanis. Sadaļā "ISEC aktualitātes" ir informācija, piemēram, par dabaszinātņu un matemātikas projekta noslēgumu, starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieku plānoto tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri T.Koķi, nākamā mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem. Turpmāk elektroniskais biļetens tiks strukturēts šādās daļās: "Nedēļas citāts", "ISEC aktuālais komentārs", "ISEC aktualitātes". Nākamās nedēļas biļetens būs par mācību priekšmetu olimpiādēm.

Elektronisko biļetenu visi interesenti (pārsvarā tie ir izglītības darbinieki) saņem kopš 2002.gada. Pagājušā gada nogalē elektroniskais biļetens tika pilnveidots vizuāli. Šis ir ISEC vienīgais korporatīvais izdevums. E-biļetens tiek nosūtīts katru nedēļu trešdienā. Šobrīd to saņem 867 abonenti. Lai saņemtu elektronisko biļetenu, uz info@isec.gov.lv ir jānosūta e-pasts ar nosaukumu "Subscribe". Komentārus un ierosinājums par elektroniskā biļetena pilnveidi lūdzam sūtīt uz info@isec.gov.lv.

15.08.2008.
Konkurss 10.-12. klašu skolēniem par Centrālās un Austrumeiropas valstu vēstures attīstību pēdējos 90 gados

Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrija sadarbībā ar Latvijas Vēstures skolotāju biedrību laika posmā no 2008. gada 15. septembra līdz 2008. gada 15. novembrim rīko zināšanu testu un eseju konkursu skolēniem ar mērķi veicināt jauniešu interesi un informētību par to, kā valstu vēsturiskā attīstība pēdējos 90 gados ir ietekmējusi mūsdienu drošības politiku.
Konkurss sastāv no zināšanu testa, ko veido 15 jautājumi, un esejas par vienu no 3 piedāvātajām tēmām:

• Somija un Baltijas valstis: kopīgs liktenis pie vienas jūras – atšķirīgas pieredzes;
• Kaukāza un Baltijas reģiona tautu ceļš uz valstiskumu un neatkarību;
• ASV loma Centrālās un Austrumu Eiropas valstu likteņos

Lai piedalītos konkursā, skolēnu komandai ir jāizpilda un jānosūta abas konkursa daļas uz e-pastu: zane.utinane@mod.gov.lv
Labākās komandas tiks apbalvotas ar iespējām viesoties NATO galvenajā mītnē Briselē (pirmā vieta), iepazīties ar Igaunijas aizsardzības sistēmu (otrā vieta) un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (trešā vieta).
Sīkāku informāciju par konkursa norisi un tā nosacījumiem varat atrast konkursa nolikumā vai rakstot uz e-pastu zane.utinane@mod.gov.lv
Konkursa nolikums [PDF] konkursa jautājumi [DOC] un izmaiņas eseju vērtēšanas kritērijos [PDF].

02.07.2008.
LatSTE"08 notiks Ogres ģimnāzijā

Mainoties mācību priekšmetu standartiem, to realizācijai nepieciešams pilnveidot mācīšanas un mācīšanās formas. Skolēni ir motivētāki un ieinteresētāki apgūt zināšanas un prasmes, ja mācīšanās process ir mūsdienīgs, tas ir, tāds, kurā informācijas ieguves, apstrādes, glabāšanas un izsniegšanas posmos efektīvi tiek ieviestas metodes, ko piedāvā modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tādējādi, lai gūtu labāku rezultātu, skolotājam nepieciešams rīkoties ne tikai ar datoru, bet arī ar interaktīvajām tāfelēm, digitālajām dokumentu un fotokamerām, sensoriem, digitāliem mikroskopiem un darboties starptautisko projektu vidēs. Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija jeb LatSTE ir viena no vietām, kur var iegūt vajadzīgo informāciju. Šogad pasākums notiks Ogres ģimnāzijā no 2008. gada 30.oktobra līdz 31.oktobrim un tā tēma ir "Latvijas skolotājs – mūsdienīga mācību procesa organizētājs".
Ik gadu interesentu loks pieaug, un tas ir viņiem gaidīts pasākums, kur ne tikai var parādīt Latvijas kolēģiem savas jaunākās izstrādnes, bet arī dalīties pieredzē. Pasākuma dalībnieki iegūs darba materiālus, kas noformēti gan elektroniskā formā, gan papīra izdrukas formā, dodot iespēju pierakstīt savas atziņas un darbam tik noderīgos ierosinājumus. Ekspozīcijas laikā darbosies 10 skolotāju radošās darbnīcas:

1. Fizikā / vada Ogres ģimnāzijas skolotāja Sarmīte Ermuža;
2. Ķīmijā / vada Ogres ģimnāzijas skolotāja Ilze Pomere;
3. Matemātikā / vada Smiltenes ģimnāzijas skolotāja Inguna Kondratjeva;
4. Bioloģijā / vada Ogres ģimnāzijas skolotāja Elvīra Kadakovska;
5. Ģeogrāfijā / vada Ogres ģimnāzijas skolotājs Aigars Kuzmins;
6. Sākumskolā dabaszinībās / vada Ogres pamatskolas skolotāja Ieviņa Piļka;
7. Informātikā / vada Auces vidusskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos Frīdis Sarcevičs;
8. Kultūrizglītībā / vada Ogres ģimnāzijas skolotāja Vineta Oboznaja;
9. Starptautisko projektu vadībā / vada Krāslavas valsts ģimnāzijas skolotāja Ligija Kolosovska;
10. Informācijas meklēšana globālā tīmekļa vietnēs / vada Ogres ģimnāzijas bibliotekāre Ingrīda Dārzniece.

Tā kā vietu skaits radošajās darbnīcās ir ierobežots, tad visi interesenti aicināti savlaicīgi iepazīties ar sīkāku informāciju un reģistrēties mājas lapā www.latste.lv. Pasākumam ir dalības maksa, kas atkarīga no izvēlētajām aktivitātēm.

19.06.2008.
Latvijas vidusskolās kardināli tiek mainīta izglītības filozofija un mācību sistēma matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos

Šodien, 19.jūnijā notika ISEC realizētā projekta "Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos" noslēguma pasākums, kurā tika nodots pirmais skolotāju atbalsta materiālu komplekts Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai. 19.jūnijs ir starts, kad sākas skolotāju atbalsta materiālu komplektu piegāde visām 508 vidusskolām, arodskolām un vakarskolām, ko plānots pabeigt jau jūnijā.
Atzinību par šo veiksmes stāstu pauda Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks. Gandarījumu par apjomīgo trīs gadu darbu un pateicību savai komandai, zinātniekiem un uzņēmējiem izteica projekta vadītāja Dace Namsone, Dr.paed, Mag.chem. Rīgas 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla ir pārliecināts, ka jaunā mācību filozofija un pasniegšanas formu daudzveidība ieviesīs būtiskas izmaiņas vidusskolēnu zināšanās.
Interaktīvā izstādē 13 darba stacijās varēja iepazīties ar metodiku, mācību saturu, tehnoloģiju izmantošanu.
Ir noslēdzies Nacionālās programmas projekts, kuru īstenojis Izglītības satura un eksaminācijas centrs ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Projekta gaitā tika izstrādāts mūsdienīgs mācību saturs, modernizēta tā pasniegšanas forma un izstrādāti skolotāju atbalsta materiāli dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos vidusskolai. Lai nodrošinātu jaunās mācību sistēmas īstenošanu, tika nodrošināta visu 2950 skolotāju tālākizglītība un pilnveidotas dabaszinātņu un matemātikas skolotāju prasmes darbā ar jauno mācību saturu un filozofiju. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā pirmo reizi ir izstrādāts šāds unikāls un apjomīgs projekts, kura izstrādē piedalījušies ne tikai mācību spēki, bet arī zinātnieki un uzņēmēji. Satura izstrādē ar savu intelektuālo ieguldījumu piedalījušies tādi Latvijas uzņēmumi kā SIA "AGA", A/s "BAO", "Latvijas Zaļā josta", SIA "Getliņi EKO", A/s "Grindeks", A/s "Grīziņkalns", SIA "LMT", A/s Rīgas Siltums, VAS "Latvenergo", A/s "Latvijas Gāze".

Trīs gadu laikā no 2005. līdz 2008. gadam tika izstrādāts skolotāju atbalsta materiālu komplekts bioloģijā, fizikā, ķīmijā un dabaszinātnēs 10.-12.klasei, kuros ietilpst metodiski izdevumi skolotājiem un darba materiālu komplekti skolēniem, kā arī materiāli elektroniskā formātā. Projektā izstrādātais mācību saturs un skolotāju atbalsta materiāli ir aprobēti 50 pilotskolās, un vairāk kā 6000 skolēnu jau ir apguvuši modernizētu mācību saturu.
Ar ISEC īstenoto projektu tiek sistēmiski veidota skolēniem un skolotājiem pievilcīga moderna vide ar tehnoloģiju izmantošanu mācību vielas apguvē. Lai veiksmīgi īstenotu jauno mācību sistēmu un strādātu pēc fundamentāli citas filozofijas, uzmanība jāpievērš trim vaļiem vienlaikus, respektīvi, mācību rezultāts ir atkarīgs no mācību satura, skolas vides un paša skolotāja. Ir mainījies skolotāja un skolēna sadarbības modelis: jaunā sistēma dod iespēju skolotājam kļūt par konsultantu, bet skolēnam par pētnieku. Mācību process ir kļuvis interesants un motivējošs. Ar jauno 2008./2009.mācību gadu izvēloties vidējās izglītības programmu virzienus, pilnīgi visos ir iekļauti matemātikas un dabaszinātņu priekšmeti, atšķirīgs ir tikai to apjoms, kas atkarīgs no izvēlētās programmas. Tātad, neviens vidusskolēns nevarēs pabeigt skolu, neapgūstot matemātiku un dabaszinātnes. Tas ir jaunums izglītības saturā vidusskolā.
Pēc jaunās sistēmas mācības notiks sākot ar nākamo 2008./2009.mācību gadu. Projekta materiālu komplekts izstrādāts valsts valodā, bet ar to tiks nodrošinātas visas 508 vidusskolas, arodskolas un vakarskolas gan ar latviešu, gan krievu mācību valodu.
Nepieciešamību pēc izmaiņām dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos Latvijas izglītībā jau ilgstoši ir noteikusi ekonomiskā situācija, zinātnes un tehnoloģiju attīstība. Strauji attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, kā arī mainoties ekonomiskajai situācijai, daudzas rūpniecības nozares no darbaspēka ietilpīgām kļūst par zinātņu ietilpīgām nozarēm. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, pārmaiņas skārušas gan ķīmisko rūpniecību, gan enerģētiku, gan būvniecību, gan daudzas citas nozares. Situācija darba tirgū liecina, ka trūkst dabaszinātņu un matemātikas nozares profesiju pārstāvju – zinātnieku, inženieru, tehnologu – kuriem pienākumu veikšanai nepieciešama gan vidējā izglītība, gan augstākā izglītība. Jaunieši neizvēlas studēt zinātņu ietilpīgo nozaru studiju programmās. Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, salīdzinot studējošo skaitu – dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos studējošie sastāda tikai 16,3% no visu studējošo skaita. Līdz ar to darba tirgū nonāk nepietiekams skaits strādājošo šajās specialitātēs.
Nepieciešamību veikt pārmaiņas dabaszinātņu un matemātikas izglītībā pierāda arī starptautiskie salīdzinošie pētījumi dabaszinātnēs un matemātikā (Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskais pētījums "TIMSS", Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumi), kuros Latvijas skolēniem ir salīdzinoši zemi sasniegumi.
Ar šī projekta īstenošanu ir sperts nozīmīgs solis izglītības kvalitātes uzlabošanā.

19.06.2008.
Aicinām pedagogus pieteikties uz Eiropas Padomes Pestalozzi programas tālākizglītības semināriem 18 Eiropas Padomes dalībvalstīs

Informācija par programmu, semināru apraksti un pieteikšanās anketa [DOC].
Pieteikuma anketas jāaizpilda datorrakstā, semināra darba valodā un 2 eksemplāros jāiesūta programmas Nacionālajai koordinatorei Intai Baranovskai, Projektu daļa, ISEC, Merķeļa 11–535, Rīga, LV 1050, fakss : 67503752. Informācija : tel. 67503751, 29338667; e-pasts: inta.baranovska@isec.gov.lv
Anketas jāiesūta 2 nedēļas pirms semināra aprakstā noteiktā pieteikšanās laika. Semināra dalībnieku ceļa izdevumus sedz Eiropas padome un uzturēšanās – semināra organizatori.

04.06.2008.
Japānas balva

Tiek izsludināts starptautiskais konkurss "Japānas Balva 2008" izglītojošiem medijiem. Par balvas pretendentiem var kļūt izglītojošu pārraižu autori, interneta portāli, kuros tiek izvietota izglītojoša informācija, datorspēļu autori, kā arī citu audio-vizuālo materiālu autori.
Plašāka informācija par konkursu - www.nhk.or.jp/jp-prize.

20.05.2008.
Par vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugiem

ISEC sāk publicēt vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugu projektus, kas ir apspriesti sabiedrībā, pilnveidoti darba grupās atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam "Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem", saskaņoti mācību priekšmetu konsultatīvajās padomēs un rediģēti. Mācību priekšmetu "Bioloģija", "Dabaszinības", "Fizika", "Matemātika" un "Ķīmija" programmu paraugu projekti publicēti Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projekta "Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos" mājaslapā www.dzm.lv.

15.05.2008.
Par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā

Ceturtdien, 15.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem".
Noteikumu projekts paredz pakāpenisku modernizēta mācību satura ieviešanu vispārējā vidējās izglītībā, sākot ar 2008./2009.mācību gadu, nodrošinot pēctecīgu pamatizglītības satura izmaiņu turpinājumu vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Lai nodrošinātu sabalansētu vispārējās vidējās izglītības saturu, sākot ar 2009./2010.mācību gadu paredzētas izmaiņas vispārējās vidējās izglītības programmās, tādējādi palielinot to izglītības programmu skaitu, kurās kā obligāti tiktu iekļauti dabaszinātņu mācību priekšmeti – fizika, ķīmija un bioloģija –, kā arī nodrošinot visiem izglītojamajiem iespēju apgūt mākslu jomas mācību priekšmetus – literatūru un pēc izglītības iestādes izvēles arī mūziku vai vizuālo mākslu. Šādas izmaiņas ir saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlijā apstiprinātā "Nacionālais attīstības plāna. 2007.–2013" uzstādījumiem un Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742 "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam". Precizētas vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmas.
Noteikumu projektā paredzēts pakāpeniski atteikties no valsts ieskaitēm, tādējādi samazinot izglītojamo noslodzi. Saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumu ir mainīta pieeja 10 ballu skalas aprakstam.
Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK. Noteikumu projekta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

09.05.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā "Mākslas"

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Izglītības jomu "Mākslas" veido šādi mācību priekšmeti: "Literatūra", "Mūzika" un "Vizuālā māksla". Līdz šim vispārējās vidējās izglītības programmās ir bijis iekļauts mācību priekšmets "Latviešu valoda un literatūra". Turpmāk vispārējās vidējās izglītības programmās paredzēti divi nodalīti mācību priekšmeti "Latviešu valoda" un "Literatūra", lai pēctecīgi turpinātu pamatizglītības jomu "Valodas" un "Māksla" apguvi.
Mākslas priekšmetu apguve vidējā izglītībā atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) "Vispārējā deklarācija par kultūru daudzveidību" pamatnostādnēm un UNESCO Kultūras programmā norādītajām prioritātēm, kas paredz cilvēces kultūras mantojuma apzināšanu un cilvēka radošo izpausmju veicināšanu.
Minēto mācību priekšmetu apguve vidējā izglītībā attīsta skolēnu radošās un intelektuālās spējas, sekmē dažādu mākslu iepazīšanu, mākslas vērtību un nacionālās kultūridentitātes apzināšanos, veicinot radoši atvērta un kultūrprocesos ieinteresēta sabiedrības locekļa veidošanos.
Izglītības jomas "Mākslas" visu mācību priekšmetu standartus veido trīs komponenti – māksla kā kultūras sastāvdaļa, mākslas valoda un radošā darbība.
Mācību priekšmetā "Literatūra" skolēns pilnveido savu izpratni par literatūras procesu daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules literatūras un folkloras mantojuma izzināšanā un ar mākslas valodas palīdzību attīsta pašizteikšanās spēju. Šī mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā kā ieinteresēta lasītāja, aktīvas un kritiski domājošas personības veidošanos mācību procesā.
"Mūzikā" skolēns pilnveido savu emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, attīsta kolektīvās un praktiskās muzicēšanas prasmes un izpratni par pasaules un Latvijas tradicionālo un tautas mūziku. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta "Mūzika" standarta projekts piedāvā pēctecīgi turpinātu valsts pamatizglītības saturā uzsāktās pārmaiņas, lai sekmētu skolēna emocionālo, radošo un intelektuālo attīstību, padziļinātu izpratni par mūzikas vēsturiski stilistisko attīstību, folkloru un tradīcijām. Izmantojot praktisko darbošanos (dziedāšanu, instrumenta spēli u.tml.), mērķis ir veicināt muzikālo spēju pilnveidi un ar praktisko darbošanos sekmēt mūzikas daudzveidības iepazīšanu, attīstīt muzikālo gaumi un apzināties savas tautas kultūras vēstures nozīmību, piemēram, Dziesmu svētku fenomenu.
Mācību priekšmetā "Vizuālā māksla" skolēns pilnveido mākslas un kultūrvides izpratni, attīsta un bagātina savu radošās darbības pieredzi un iepazīst mākslas daudzveidību mūsdienu sabiedrībā.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība", "Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes" un "Māksla". Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.

15.04.2008.
Izmaiņas izglītības jomā "Dabaszinātnes"

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Šoreiz apkopota informācija par gaidāmajām izmaiņām izglītības jomā "Dabaszinātnes".
Izglītības jomu "Dabaszinātnes" veido mācību priekšmeti fizika, ķīmija, bioloģija un dabaszinības. Minēto mācību priekšmetu mācību saturs ir modernizēts ISEC īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projekta "Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos" ietvaros (turpmāk tekstā – projekts), tas aprobēts 50 projektā iesaistītajās pilotskolās, tā izstrādē iesaistīti gan praktizējoši pedagogi, gan augstskolu mācībspēki.
Ņemot vērā tās izmaiņas, kas notiek apkārtējā pasaulē, dabaszinātņu mācību procesam skolās ir jāmainās. Minēto mācību priekšmetu apguves mērķis ir panākt, lai skolēns spētu ne tikai apgūt noteiktu zināšanu daudzumu, bet prastu lietot iegūtās zināšanas reālās situācijās, risinot dažādas problēmas. Tās var tikt pētītas un risinātas ar zinātnes metožu palīdzību, skolēniem ir jābūt iespējai veikt novērojumus un eksperimentus, kā arī izdarīt uz tiem balstītus secinājumus. Fizikā skolēni pilnveido izpratni par fizikālās pasaules uzbūvi, daudzveidību, procesiem un likumsakarībām dabas un tehnikas vidē. Ķīmijā skolēni pilnveido izpratni par vielu un materiālu daudzveidību, uzbūvi, īpašībām, pārvērtībām un to norises likumsakarībām. Bioloģijā skolēni apgūst zināšanas par dzīvās matērijas uzbūvi, attīstību un likumsakarībām.
Jaunais standarts dabaszinībās piedāvā pilnībā jaunu skatījumu uz šo mācību priekšmetu. To apgūstot, skolēni pilnveido izpratni par dabas daudzveidību un procesiem dabā, iegūst zināšanas par dažādiem tehnoloģiskiem procesiem un mācās novērtēt tehnoloģisko procesu, sabiedrības un vides mijiedarbību.
Projekta ietvaros ir sagatavoti arī skolotāju atbalsta materiāli un organizēti tālākizglītības kursi, lai skolotāji varētu sagatavoties darbam ar modernizēto mācību saturu.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība", "Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes", "Māksla".
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām izglītības jomās "Matemātika un datorika" un "Māksla".

11.04.2008.
Izveidota interaktīva spēle jauniešiem

Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs ir izveidojis interaktīvu spēli jauniešiem "ES Prāta Darbnīca", kas pieejama interneta mājas lapā www.eiroinfo.lv. 
Plakāts [GIF].

04.04.2008.
Ķīmija skolā - pārmaiņu laiks

Kādas būtiskas pārmaiņas notiek ķīmijas apguvē skolā? Kādas zināšanas un prasmes būs topošajiem ķīmijas fakultātes studentiem? Kādi ir augstskolas docētāju priekšlikumi skolas ķīmijas mācību satura izstrādei un ķīmijas apguvei skolā? Šie bija galvenie jautājumi, kurus š.g. 31.martā sanāksmē risināja ES struktūrfondu nacionālās programmas projekta "Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos" ķīmijas komponenta darbinieces Velga Kakse, Jeļena Volkinšteina, Agnese Brangule un LU Ķīmijas fakultātes docētāji.
Fakultātes docētāji pauda atbalstu projekta ietvaros paveiktajam. Minēšu tikai svarīgākās atziņas.
Ķīmijas mācību satura un tā apguves izmaiņas sekmēs skolēnus domāt, analizēt, pieņemt lēmumus un izmantot apgūtās zināšanas un prasmes dzīvē, t.i., veidot dabaszinātnisko izpratību.
Mūsdienu strauji mainīgajā un ar informāciju piesātinātajā sabiedrībā, vitāli svarīgi skolēniem ir prast strādāt ar informāciju – to atrast, atlasīt svarīgāko un vajadzīgo, apkopot, analizēt un izmantot atbilstoši mērķim. Šo prasmju apgūšanai ir nenovērtējama nozīme.
Laikmeta prasība ir arī IT izmantošana mācību procesā. To sekmē gan projekta ietvaros sagatavotie elektroniskie materiāli, gan iegādātie sensori un mūsdienīgs laboratorijas aprīkojums.
Daudz sekmīgāk augstskolā studēs studenti, kas spēs patstāvīgi domāt un pieņemt lēmumus. Tāpēc docētāji apliecina atbalstu ķīmijas satura modernizēšanai, kas saistīts ar atteikšanos no apjomīgā elementu ķīmijas faktu materiāla zināšanām. Ķīmijas kopsakarību un pamatprincipu izpratne ir daudz nozīmīgāka par faktu materiālu, kam nav praktiska pielietojuma ikdienas dzīvē un rūpniecībā.
Augstskolu docētāji ir gandarīti par laboratorijas darbu un pētnieciskās darbības nozīmības akcentēšanu ķīmijas mācību satura apguvē. Pateicoties demonstrējumiem un laboratorijas darbiem skolēni gūs motivāciju apgūt ķīmiju, un, iespējams, arī nozīmīgs faktors profesijas izvēlē. Pētniecības darba prasmes noderēs ikvienam, it īpaši topošajiem studentiem. Docētāju atbalstu guva arī izveidotie laboratorijas darbu apraksti, kurus iespējams veikt pateicoties iegādātajam aprīkojumam. Šo ķīmijas analīzes metožu apguves nozīmību nosaka saistība ar reālo dzīvi un mūsdienu zinātnes sasniegumiem.
Sanāksme, kuras mērķis bija informēt docētājus par projektā paveikto un norisēm skolā, pārtapa lietišķā diskusijā. Dabaszinātņu, tai skaitā ķīmijas priekšmetu skolā ir skārušas ļoti būtiskas izmaiņas. Projekta ietvaros paveiktais liecina, ka nākošie studenti būs labāk sagatavoti dzīvei un studijām augstskolā. Tas gandarī!
Sanāksmē teikto apkopoja LU Ķīmijas fakultātes profesors Arturs Vīksna.

04.04.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā "Sports un veselība"

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība", "Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes" un "Māksla".
Izglītības jomu "Sports un veselība" veido mācību priekšmeti "Veselības mācība" un "Sports".
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta "Sports" standarta saturā tika veiktas izmaiņas, lai sekmētu izglītojamo pozitīvas attieksmes veidošanos pret sportu un veicinātu izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Standarts virzīts uz veselības nostiprināšanu un skolēnu darba spēju paaugstināšanu.
Standarta projekta prasmju sadaļa papildināta ar jauniem sporta veidiem - florbolu, frīsbiju, badmintonu, slidošanu, peldēšanu un nūjošanu. Lai paaugstinātu sporta stundu kvalitāti un apmeklētības uzlabošanu, jaunajā standartā nav jāapgūst sporta veidi, bet jāizmanto sporta veidu vingrinājumi un vingrojumi kā galvenais veselības un fizisko darba spēju nostiprināšanas līdzeklis. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas tehniskajam nodrošinājumam īsteno vingrojumus un vingrinājumus septiņos sporta veidos: vingrošanā, vieglatlētikā, trīs sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.
Standarta projekta sadaļā - fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā - izglītojamie veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai. Skolotāji kontrolē un izvērtē rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā. Tas nozīmē, ka izglītojamajam ir nevis jāsasniedz noteikti normatīvi atsevišķās disciplīnās, bet gan jāveicina individuālo spēju attīstība. Tādējādi tiks paaugstināta stundu kvalitāte, iekļaujot daudzveidīgus vingrinājumus un bērni netiks pakļauti nepārtrauktai testēšanai.
Lielāka uzmanība skolotājiem būs jāveltī sistemātiski veicot muguras stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumiem un vingrinājumiem.
Skolotājiem tiks izstrādāts metodiskais līdzeklis skolēnu zināšanu, prasmju, attieksmes un attīstības dinamikas vērtēšanai mācību priekšmetā "Sports". Skolotāju tālākizglītībā tiks skaidrots zināšanu satura papildinājums ar jaunākajām zinātnes atziņām un vērtēšanas piemēriem.
Mācību priekšmeta "Veselības mācība" standarta projektā ir vairākas atšķirības no iepriekšējā, pašlaik spēkā esošā standarta. Izmaiņas attiecas gan uz mērķi un uzdevumiem, gan saturu. Tās nosaka vairāki apstākļi:
pirmkārt, šis standarts ir balstīts veselības psiholoģijas teorijās (izmantoti plānotās uzvedības, apzinātās darbības, veselības pārliecības teorētiskie modeļi) par faktoriem, kas ietekmē indivīda lēmumus par savu veselību ietekmējošo uzvedību. Ar veselības mācības palīdzību paredzēts stiprināt tos faktorus, kas veicina veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu;
otrkārt, veselības mācība ir sociālo zinātņu jomas mācību priekšmets, tāpēc vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta kā veselības bioloģiskajai, tā sociālajai dimensijai; veselības mācības mācību saturs veicina izglītojamā izpratni ne tikai par individuālo atbildību par veselību, bet arī priekšstatu par valsts politikas mērķiem veselības jomā;
treškārt, iepriekšējā standartā izvirzītais mērķis - panākt visas sabiedrības atbildību par veselību – ar mācību priekšmeta palīdzību vien nav sasniedzams;
ceturtkārt, daudzi pašreizējā standartā iekļautie izglītojamo sasniegumi vairākos gadījumos atkārto pēc 6. vai 9. klases iegūstamās zināšanas un/vai prasmes.
Standarta projektā mācību priekšmeta mērķis ir nomainīts uz "sekmēt izglītojamā gatavību īstenot dzīvē savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai veselībai labvēlīgus lēmumus", kas ir reāli sasniedzams ar pedagoģiskiem līdzekļiem.
Uzdevumos vairāk uzsvērta vispārīgo prasmju jeb dzīvesprasmju apguve, kā arī veselīgu ikdienas paradumu nostiprināšana.
Veselība nav atkarīga tikai no individuālā dzīves veida, bet arī no sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās vides apstākļiem, sociālās higiēnas un veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes.
Izglītojamo sasniegumi ir sakārtoti atbilstoši mācību satura komponentiem, kas ir kopīgi sociālo zinātņu jomai. Standarta sadaļā "Indivīds un sabiedrība" pievērsta uzmanība personības lomai lēmumu pieņemšanā un sociālās vides ietekmei uz nodomiem un to īstenošanu. Sadaļas "Sociālā vide laikā un telpā" saturā atšķirībā no iepriekšējā standarta vairāk uzsvērts veselības sociālais aspekts.
Vairākus jautājumus paredzēts skatīt kompleksi, sasaistot vairākas tēmas un dodot iespēju izglītojamajiem gan analizēt, gan sintezēt. Tādi būs, piemēram, jautājumi par ne infekcijas slimību - sirds un asinsvadu, vielmaiņas slimību, ļaundabīgo audzēju - riska faktoriem un profilakses līdzekļiem. No bioloģiskā, sociālā un psiholoģiskā aspekta izglītojamie iepazīs arī infekcijas slimību, īpaši STI un HIV/AIDS, profilakses jautājumus.
Vidusskolēnu vecumposmā ir augsti traumatisma rādītāji un visbiežākais nāves cēlonis ir nelaimes gadījumi kā pārdrošas, neapdomīgas rīcības rezultāts. Šī iemesla dēļ nozīmīga vieta standartā ir drošības jautājumiem - gan ikdienā, gan dažādās ekstremālās situācijās.
Standarta projektā nozīmīga vieta ierādīta ģimenei - ģimenes veidošanai, par partnerattiecību veidiem un stipru partnerattiecību priekšnosacījumiem, attiecībām ģimenē, kā arī ģimenes lomai cilvēka vispusīgā attīstībā.
Vidusskolas kurss nesniedz pamācības, bet piedāvā izglītojamam iespēju, aktīvi iesaistoties mācību procesā, nonākt pie argumentētiem secinājumiem. Atšķirībā no vienkārša veselīga dzīvesveida skaidrojuma pamatskolā, vidusskolas veselības mācības kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta personīgo lēmumu veidošanās procesam un priekšnosacījumiem, kā arī sociālās vides ietekmei uz lēmumu pieņemšanu un īstenošanu.
Sadaļas "Sabiedrība un valsts" uzdevums ir nodrošināt izglītojamam iespēju iepazīties ar valsts politiku veselības jomā, izprast profilakses un veselības veicināšanas nozīmi, kā arī uzzināt par nevalstiskajām organizācijām, kuru rūpju lokā ir iedzīvotāju veselība.
Tāpat kā visos sociālo zinību komponentos, arī veselības mācībā, ir jāveicina jauniešu kritiskās domāšanas prasmes, radošā un praktiskā darbība. Šim nolūkam paredzēts izmantot Latvijas un starptautiskos pētījumus par iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem, veicināt izglītojamo gatavību iesaistīties pētījumos, nostiprināt prasmes gatavot un īstenot darbības projektus veselības veicināšanā.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām citās izglītības jomās: "Dabaszinātnes", "Matemātika un datorika", "Māksla".

20.03.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā "Sociālās zinātnes"

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība", "Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes" un "Māksla". Izglītības jomu "Sociālās zinātnes" veido šādi mācību priekšmeti: "Latvijas un pasaules vēsture", "Ģeogrāfija", "Ekonomika", "Politika un tiesības", "Filozofija", "Kulturoloģija", "Ētika", "Mājsaimniecība", "Psiholoģija".
Apgūstot izglītības jomas "Sociālās zinātnes" mācību priekšmetu saturu vidusskolā, skolēns pilnveido izpratni par sabiedrības veidošanos, funkcionēšanu, attīstību laikā un telpā, par notiekošajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un kultūras procesiem, apzinoties un izvērtējot to cēloņsakarības. Ne mazāk svarīgi, ka šo mācību priekšmetu satura apguve attīsta skolēnu spēju izprast un izvērtēt kultūru daudzveidību, kā arī veidot tolerantu attieksmi pret dažādiem kultūras procesiem un izpausmes formām.
Līdz šim vispārējās vidējās izglītības programmās ir bijis iekļauts mācību priekšmets "Vēsture". Arī turpmāk vēsture tiks iekļauta visās izglītības programmās, bet mainīts ir mācību priekšmeta nosaukums – "Latvijas un pasaules vēsture". Mācību priekšmeta nosaukums ir mainīts, ievērojot pēctecību un pamatojoties uz pamatizglītības standartu, saskaņā ar kuru skolās tiek mācīts mācību priekšmets "Latvijas un pasaules vēsture". Mācību satura izmaiņas nosaka tas, ka laika posmā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, ir būtiski mainījusies mūsu valsts, kā arī tās vieta un loma pasaulē. Vēstures mācīšanas un mācīšanās koncepcija mainās, kad par šī procesa mērķi kļūst zināšanas lietojošs cilvēks, kurš spēj kritiski vērtēt vēstures faktus un notikumus, patstāvīgi nonākot pie vēstures sapratnes. Skolēnam ir iespēja nostiprināt sapratni par kopsakarībām starp Latvijas un pasaules vēstures notikumiem, veidot un nostiprināt attieksmi pret vēstures procesiem un likumsakarībām, kā arī akcentēt būtiskāko vēstures gaitā. Vēsture tiek atspoguļota nevis kā hronoloģiskā secībā savirknētu faktu kopums, bet gan kā zinātne, kas dod skolēnam jaunas idejas, vērtīborientāciju, veido viņa identitāti, palīdz izprast cilvēkus un sabiedrību.
Mācību priekšmetā "Ģeogrāfija" skolēns apgūst dabas ģeogrāfijas un sociālās ģeogrāfijas mācību saturu. Tā kā ģeogrāfija ir gan dabas zinātne (pēta un skaidro dažādu dabas procesu veidošanos un parādību izpausmes Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā), gan sociālā zinātne (pēta un veido izpratni par pasaules iedzīvotājiem, sociālajām problēmām un dabas resursu ietekmi ekonomisko procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos un valstīs), tad vienlīdz proporcionāli jaunajā mācību priekšmeta standartā ir iekļauts mācību saturs no abām šīm jomām. Mācību priekšmeta jaunais saturs ir papildināts ar vairākiem tematiem, piemēram, "Pilsētu ģeogrāfija un sociālās problēmas", "Pasaules pilsētu telpiskās struktūras".
"Biznesa ekonomisko pamatu" vietā turpmāk tiek piedāvāts mācību priekšmets "Ekonomika". Nosaukums tiek mainīts, jo termins "ekonomika" ietver plašāku jautājumu loku nekā biznesa pamati. Skolēns tiek sagatavots ne tikai komercdarbībai biznesā, bet arī visiem ekonomiskajiem procesiem, kas norisinās sabiedrībā. Līdz ar to ekonomiskā izglītība kļūst par vēl svarīgāku mācību procesa sastāvdaļu. Līdz šim galvenais ekonomiskās izglītības uzdevums bija ekonomiskās domāšanas veidošana, uzsverot efektīvu lēmumu pieņemšanas prasmi. Savukārt mūsdienās par pamatuzdevumu tiek izvirzīta uzņēmējspēju veidošana. Jaunā standarta mērķis ir orientēts uz ekonomisko procesu izpratni un prasmju attīstību.
Mācību priekšmeta "Politika un tiesības" standarts piedāvā apgūt un izprast pilsoniskās līdzdalības prasmes, tiesiskuma izpratni, izzināt politikas kā zinātnes un sabiedrības prakses pamatnostādnes. Šī mācību priekšmeta mērķis ir veidot skolēnu par aktīvu, analītiski un kritiski domājošu personību, aicinot būt politiski aktīvam. Jaunajā mācību priekšmeta standartā ir novērsta satura dublēšanās ar izglītības jomas "Sociālās zinātnes" citu mācību priekšmetu satura jautājumiem.
Jaunais mācību priekšmeta "Filozofija" standarts veicina jaunu pieeju filozofijas mācības satura apguvei. Tas paredz skolēna aktīvu iesaistīšanos filozofēšanas procesā (atšķirībā no iepriekšējās vēsturiski hronoloģiski informatīvās pieejas). Skolēns tiek aicināts patstāvīgi risināt filozofijas problēmas, tādējādi apgūstot prasmi formulēt savu domu, argumentēt to un aizstāvēt savu viedokli.
"Kulturoloģija" ir mācību priekšmets, kuru piedāvā apgūt līdzšinējā mācību priekšmeta "Kultūras vēsture" vietā. Mācību priekšmets "Kultūras vēsture" atspoguļoja cilvēces pasaules redzējumu, darbību, sasniegumus vēsturiskā kontekstā un bija tikai daļa no kulturoloģijas. Mācību priekšmeta "Kulturoloģija" standarta mērķis ir parādīt kultūras starpdisciplināro dimensiju, nevis atspoguļot kultūru kā vēsturisku problēmu, kā tas bija mācību priekšmetā "Kultūras vēsture". Jaunais mācību saturs ietver kultūras pētniecību un sniedz kopainu par kultūru kā cilvēka dzīves darbības fenomenu, iemāca atklāt cēloņsakarības un toleranci pret kultūras dažādību.
Jaunā mācību priekšmeta "Mājsaimniecība" standarta galvenais uzdevums ir palīdzēt skolēnam gūt zināšanas un prasmes savas patstāvīgās privātās mājsaimniecības izveidošanā un veiksmīgā uzturēšanā. Mācību priekšmeta apguve padziļina izpratni par mājsaimniecību lomu sabiedrībā un ieguldījumu sabiedrības ilgtspējībā, pilnveido prasmes privātās mājsaimniecības ekonomisko, sociālo un ekoloģisko jautājumu risināšanā. Mācību procesa laikā skolēns mācās veidot tolerantu attieksmi pret dzīvesveidu sabiedrībā, padziļina izpratni par saskarsmes kultūras nozīmi un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, kā arī apgūst sava paštēla, mūsdienīga interjera, projektu un skiču veidošanas, scenāriju izstrādes un prezentācijas prasmes.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.
ISEC ir izstrādājis jaunus vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus. IZM līdz 2008.gada aprīlim ir jāiesniedz Ministru kabinetā vispārējās vidējās izglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standarti.

19.03.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā "Valodas"

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) ir izstrādājis jaunus vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus. Atgādinām, ka IZM līdz 2008.gada aprīlim ir jāiesniedz Ministru kabinetā vispārējās vidējās izglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standarti.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība", "Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes", "Māksla".
Izglītības jomu "Valodas" veido šādi mācību priekšmeti: "Latviešu valoda", "Svešvaloda", "Mazākumtautību valoda un literatūra".
Valodu apguvei ir nozīmīga loma skolēna personības izaugsmē. Viens no Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam minētajiem rīcības virzieniem ir paaugstināt daudzvalodības apguves motivāciju, atbalstot skolas vecuma jauniešu mobilitāti. Eiropas Padomes Valodu izglītības politikas mērķis ir veicināt daudzvalodību (apgūstot dzimto valodu un divas Eiropas valodas), veidojot dziļāku izpratni par citu tautu valodām un kultūrām un cieņu pret to īpatnībām un atšķirībām. Vairāku valodu lietošana kultūru dialogā ir saskaņā ar Eiropas Padomes dokumentu "Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana" (Cadre européen commun de référence pour les langues: apprentissage, enseignement, évaluation) un atbilst UNESCO Starptautiskās komisijas par izglītību 21.gadsimtam sniegtā ziņojuma "Mācīšanās ir zelts" nostādnēm par izglītību.
Veidojot jauno vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, ISEC ir ņēmis vērā minētās nostādnes par valodu apguves nepieciešamību. Apgūstot jebkuru valodu, skolēni pilnveido valodas lietošanas kultūru un saziņas pieredzi, mācās apzināties savas tiesības un atbildību informācijas ieguvē, sniegšanā un valodas līdzekļu izvēlē.
Valodu apguvē izmantota kompetenču pieeja – komunikatīvā kompetence, valodas kompetence un sociokultūras kompetence. Ja pamatizglītībā jebkuras valodas apguvē lielāka uzmanība tiek pievērsta valodas un komunikatīvajai kompetencei, tad vispārējā vidējā izglītībā nozīmīga ir ne tikai valodas zināšanu apguve, bet arī to lietojums un iespēja tās izmantot citu mācību priekšmetu satura apguvē. Būtiska ir sociokultūras kompetences nozīme valodu apguvē. Iepazīstot atšķirīgo un salīdzinot to ar zināmo, rodas dziļāka izpratne pašam par sevi, tiek izkopta tolerance, daudz vieglāk ir pieņemt daudzveidīgo un atšķirīgo. Bez šīm prasmēm nav iedomājama dzīve nākotnes multikulturālajā sabiedrībā.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu pārstāvji un skolēnu vecāki.
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām citās izglītības jomās: "Sociālās zinātnes", "Dabaszinātnes", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība", "Māksla".

21.01.2008.
Iespēja pieteikties "Challenges in Schools" projektam un veidot nākotnes skolu

Britu padome sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju un Microsoft Latvia uzsāk jaunu starptautisku projektu – "Challenges in Schools" ("Izaicinājumi skolās") – lai palīdzētu skolām risināt aktuālus politiskus, ekonomiskus un sociālus jautājumus, kas saistīti ar pieaugošo informācijas tehnoloģiju ietekmi, huligānismu, narkotikām, vardarbību un citiem sociālekonomiskiem un etniskiem faktoriem.
Projekta ietvaros notiks sadarbība ar Eiropas līderu nākamo paaudzi – skolēniem, radošiem skolotājiem un profesionāļiem izglītības jomā, lai veidotu nākotnes skolas vīziju.
Lai iegūtu sīkāku informāciju un reģistrētos projektam, apmeklējiet "Challenges in Schools" projekta mājas lapu

30.10.2007.
Par vērtēšanu 10 ballu skalā

Izglītības satura un eksaminācijas centrs sniedz skaidrojumu par Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" 22.pielikuma "Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā" 6.1.apakšpunktu un Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumu Nr.544 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" 35.pielikuma "Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā" 3.4.1.apakšpunktu.
Minētajos noteikumos nepietiekams apgūstamā satura apjoms (mazāk nekā 50%) interpretējams kontekstā: "spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50%), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu".
10 ballu skalas skaidrojumā izmantota pedagoģiskā terminoloģija saskaņā ar B.Blūma taksonomijā aprakstītajiem izziņas procesu līmeņiem. Iegaumēšana un reproducēšana (zināšanas) ir zemākais kognitīvās darbības līmenis, un tieši uz šo līmeni ir attiecināmi iekavās minētie 50%. Minētie noteikumu apakšpunkti nenosaka, ka pārbaudes darbā kopumā jāsasniedz 50% robeža, lai skolēns var saņemt vērtējumu 4 balles un vairāk.

06.09.2007.
Vispārējās vidējās izglītības saturs – šogad bez izmaiņām!

LR Ministru kabinets 2007.gada 7.augustā pieņēma noteikumus Nr.544 "Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" (turpmāk tekstā – noteikumi).
Noteikumos fiksēta pašreizējā situācija – pārveidojot Ministru kabineta noteikumu formā normatīvos dokumentus, kas līdz šim noteica valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus un saskaņā ar kuriem līdz šim arī strādāja Latvijas vispārējās vidējās izglītības iestādes.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs aicina pedagogus pievērst uzmanību tam, ka mācību priekšmetu saturs noteikumos nav mainīts. Tādējādi skolas mācību procesā var izmantot līdzšinējās mācību priekšmetu programmas.
Ministru kabinets (MK) ir uzdevis IZM līdz 2008.gada aprīlim izstrādāt un iesniegt MK jaunu valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus. Ar jaunajiem mācību priekšmetu standartu projektiem var iepazīties Izglītības satura un eksaminācijas centra mājaslapas sadaļā Mācību priekšmetu konsultatīvo padomju apstiprinātie vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartu projekti.

Sadaļas arhīvs

Jautājumi un ieteikumi
lapas administratoram

|  Pedagogiem   |  Vecākiem   |  Eksāmeni   |  Valsts valodas atestācija   |  Bērnu drošība   |  Olimpiādes   |  Preses pārskats   |  Par mums   |  Notikumu kalendārs   |  Publikācijas un pārskati   |  Jautājumi   |  Normatīvie akti un dokumenti   |  Lapas karte   |  Saites

  ©  ISEC

Lapas materiālus drīkst izmantot izziņas, izglītības un zinātniskās pētniecības nolūkos, norādot avotu, jo materiāli ir pakļauti autortiesību aizsardzībai. Komerciāli lapas materiālus drīkst izmantot tikai ar ISEC atļauju.