| Spēkā no 01.09.2008 Spēkā esošs |
|
Publicēts: Vēstnesis, 18.09.2008, nr. 145 |
Ministru kabineta noteikumi Nr.715
Rīgā 2008.gada 2.septembrī (prot. Nr.61 47.§)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un
Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:
1.1. valsts vispārējās vidējās izglītības standartu - vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;
1.2. vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus - mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
II. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi
2. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk - izglītības programmas) galvenie mērķi ir:
2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai;
2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;
2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidot izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;
2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei.
3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:
3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;
3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;
3.3. veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;
3.4. pilnveidot moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes;
3.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.
4. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkoptu veselīga dzīvesveida paradumus, galvenie uzdevumi ir šādi:
4.1. pilnveidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu, apzināties nepieciešamību rūpēties par savu fizisko attīstību, veselību un drošību;
4.2. sekmēt dažādu kultūru iepazīšanu, kultūras vērtību un nacionālās identitātes apzināšanos;
4.3. pilnveidojot radošās darbības pieredzi, sekmēt izglītojamā emocionālo un radošo spēju attīstību.
5. Lai sekmētu izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī pilnveidotu izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem, galvenie uzdevumi ir šādi:
5.1. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā;
5.2. pilnveidot latviešu valodas, mazākumtautību valodas (mazākumtautību izglītības programmās) un svešvalodu kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā;
5.3. pilnveidot izpratni par kultūras daudzveidību Latvijas un pasaules kultūras vērtību kontekstā;
5.4. veicināt ieinteresētību un izpratni par savu vietu sabiedrībā, Latvijas un pasaules kultūras mantojumu, atbildīgu iekļaušanos kultūrvides veidošanā, pamatojoties uz demokrātijas principiem un humānām vērtībām;
5.5. pilnveidot izpratni par sabiedrības veidošanās sociālekonomiskajām likumsakarībām un tās struktūras daudzveidību.
6. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei, galvenie uzdevumi ir šādi:
6.1. pilnveidot praktiskā un patstāvīgā darba prasmes;
6.2. izmantot mācību darbā atbilstošus un daudzveidīgus mācīšanās paņēmienus un tehnoloģijas, apzinoties savu radošo potenciālu;
6.3. radīt motivāciju karjeras izvēlei.
7. Mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem apgūst latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.
8. Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.
III. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs
9. Izglītības programmu saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
9.1. valodu joma:
9.1.1. latviešu valoda;
9.1.2. svešvalodas;
9.1.3. mazākumtautību valoda un literatūra;
9.2. matemātikas un datorikas joma:
9.2.1. matemātika;
9.2.2. informātika;
9.2.3. programmēšanas pamati;
9.2.4. tehniskā grafika;
9.3. sporta un veselības joma:
9.3.1. sports;
9.3.2. veselības mācība;
9.4. dabaszinātņu joma:
9.4.1. fizika;
9.4.2. ķīmija;
9.4.3. bioloģija;
9.4.4. dabaszinības;
9.5. sociālo zinātņu joma:
9.5.1. Latvijas un pasaules vēsture;
9.5.2. ekonomika;
9.5.3. filozofija;
9.5.4. ģeogrāfija;
9.5.5. psiholoģija;
9.5.6. politika un tiesības;
9.5.7. mājsaimniecība;
9.5.8. ētika;
9.5.9. kulturoloģija;
9.6. mākslas joma:
9.6.1. literatūra;
9.6.2. mūzika;
9.6.3. vizuālā māksla.
10. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
10.1. vispārizglītojošajā virzienā:
10.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.1.1.1. latviešu valoda;
10.1.1.2. pirmā svešvaloda;
10.1.1.3. otrā svešvaloda;
10.1.1.4. matemātika;
10.1.1.5. informātika;
10.1.1.6. sports;
10.1.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.1.1.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.1.1.9. fizika;
10.1.1.10. ķīmija;
10.1.1.11. bioloģija;
10.1.1.12. literatūra;
10.1.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.1.2.1. latviešu valoda;
10.1.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.1.2.3. pirmā svešvaloda;
10.1.2.4. matemātika;
10.1.2.5. informātika;
10.1.2.6. sports;
10.1.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.1.2.8. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.1.2.9. fizika;
10.1.2.10. ķīmija;
10.1.2.11. bioloģija;
10.1.2.12. literatūra;
10.1.2.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
10.2.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.2.1.1. latviešu valoda;
10.2.1.2. pirmā svešvaloda;
10.2.1.3. otrā svešvaloda;
10.2.1.4. trešā svešvaloda;
10.2.1.5. matemātika;
10.2.1.6. informātika;
10.2.1.7. sports;
10.2.1.8. Latvijas un pasaules vēsture;
10.2.1.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.2.1.10. dabaszinības;
10.2.1.11. literatūra;
10.2.1.12. mūzika;
10.2.1.13. vizuālā māksla;
10.2.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.2.2.1. latviešu valoda;
10.2.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.2.2.3. pirmā svešvaloda;
10.2.2.4. otrā svešvaloda;
10.2.2.5. matemātika;
10.2.2.6. informātika;
10.2.2.7. sports;
10.2.2.8. Latvijas un pasaules vēsture;
10.2.2.9. vismaz trīs no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.2.2.10. dabaszinības;
10.2.2.11. literatūra;
10.2.2.12. mūzika;
10.2.2.13. vizuālā māksla;
10.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
10.3.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.3.1.1. latviešu valoda;
10.3.1.2. pirmā svešvaloda;
10.3.1.3. otrā svešvaloda;
10.3.1.4. matemātika;
10.3.1.5. informātika;
10.3.1.6. sports;
10.3.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.3.1.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.3.1.9. fizika;
10.3.1.10. ķīmija;
10.3.1.11. bioloģija;
10.3.1.12. literatūra;
10.3.1.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.3.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.3.2.1. latviešu valoda;
10.3.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.3.2.3. pirmā svešvaloda;
10.3.2.4. matemātika;
10.3.2.5. informātika;
10.3.2.6. sports;
10.3.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.3.2.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.3.2.9. fizika;
10.3.2.10. ķīmija;
10.3.2.11. bioloģija;
10.3.2.12. literatūra;
10.3.2.13. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4. profesionālajā virzienā:
10.4.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
10.4.1.1. latviešu valoda;
10.4.1.2. pirmā svešvaloda;
10.4.1.3. otrā svešvaloda;
10.4.1.4. matemātika;
10.4.1.5. informātika;
10.4.1.6. sports;
10.4.1.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.4.1.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.4.1.9. dabaszinības;
10.4.1.10. literatūra;
10.4.1.11. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
10.4.2.1. latviešu valoda;
10.4.2.2. mazākumtautību valoda un literatūra;
10.4.2.3. pirmā svešvaloda;
10.4.2.4. matemātika;
10.4.2.5. informātika;
10.4.2.6. sports;
10.4.2.7. Latvijas un pasaules vēsture;
10.4.2.8. vismaz divi no šo noteikumu 9.3.2., 9.5.2., 9.5.3., 9.5.4., 9.5.5., 9.5.6., 9.5.7., 9.5.8. un 9.5.9.apakšpunktā minētajiem mācību priekšmetiem;
10.4.2.9. dabaszinības;
10.4.2.10. literatūra;
10.4.2.11. mūzika vai vizuālā māksla;
10.4.3. izglītības iestādes profesionālā virziena programmā iekļauj mācību priekšmetus ar praktisku ievirzi.
11. Vakara (maiņu) un neklātienes izglītības programmās (jauniešiem un pieaugušajiem) atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam var neiekļaut šo noteikumu 10.1.1.3., 10.1.1.6., 10.1.2.6., 10.2.1.4., 10.2.1.7., 10.2.2.4., 10.2.2.7., 10.3.1.3., 10.3.1.6., 10.3.2.6., 10.4.1.3., 10.4.1.6. un 10.4.2.6.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus.
12. Vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošās programmas saturu atbilstoši izglītības iestādes izvēlētajam izglītības programmu virzienam veido šo noteikumu 10.1.1., 10.1.2., 10.2.1., 10.2.2., 10.3.1., 10.3.2., 10.4.1. vai 10.4.2.apakšpunktā minētie mācību priekšmeti.
13. Izglītības iestādes izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā minētos mācību priekšmetus, kas paplašina izglītības programmas virzienam raksturīgās izglītības jomas, kā arī mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
14. Izglītības iestāde izglītības programmā var iekļaut šo noteikumu 9.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Izglītības satura un eksaminācijas centru.
15. Izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
15.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (1.pielikums);
15.2. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (2.pielikums);
15.3. Mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās) (3.pielikums);
15.4. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);
15.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);
15.6. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);
15.7. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);
15.8. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);
15.9. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);
15.10. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);
15.11. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);
15.12. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);
15.13. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);
15.14. Latvijas un pasaules vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);
15.15. Ekonomika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);
15.16. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);
15.17. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);
15.18. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);
15.19. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);
15.20. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);
15.21. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);
15.22. Kulturoloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);
15.23. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);
15.24. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);
15.25. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums).
IV. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
16. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
16.1. prasību atklātības un skaidrības princips - mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un prasības izglītojamā sasniegumiem;
16.2. sasniegumu summēšanas princips - iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus obligātā mācību satura apguvei;
16.3. vērtējuma atbilstības princips - noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes visiem izziņas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
16.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips - mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, praktiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;
16.5. vērtēšanas regularitātes princips - mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;
16.6. vērtējuma obligātuma princips - izglītojamajam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.
17. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā pieci:
17.1. centralizētais eksāmens latviešu valodā;
17.2. centralizētais eksāmens svešvalodā;
17.3. centralizētais eksāmens matemātikā;
17.4. eksāmens izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
17.5. ne mazāk kā viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām, vai centralizētais eksāmens.
18. Izglītojamā iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas organizētājs un vērtētājs ir:
18.1. pedagogs;
18.2. izglītības iestādes administrācija;
18.3. Izglītības satura un eksaminācijas centrs.
19. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).
20. Izglītības satura un eksaminācijas centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu līmeņiem gadījumā, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotāja. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.
V. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
21. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
22. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutiskā, rakstiskā, praktiskā vai kombinētā formā.
23. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.
24. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi:
24.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu;
24.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
24.3. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.
25. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm:
25.1. ievadvērtēšanā - novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
25.2. kārtējā vērtēšanā - novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija, darbu mape, mājas darbs vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens;
25.3. noslēguma vērtēšanā - rakstisks vai kombinēts pārbaudes darbs, laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts, individuāls vai grupas projekts, darbu mape, ieskaite, eksāmens vai tamlīdzīgs metodiskais paņēmiens.
26. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (26.pielikums).
27. Centralizētos eksāmenus vērtē līmeņos - A, B, C, D, E, F (A - augstākais līmenis, F - zemākais līmenis) (27.pielikums) un iegūto vērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot arī procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.
28. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.
VI. Noslēguma jautājumi
29. 2008./2009.mācību gadā visās vispārējās vidējās izglītības klasēs, 2009./2010.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2010./2011.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmas attiecīgajos mācību priekšmetos īsteno atbilstoši šo noteikumu 28.pielikumam.
30. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2008./2009.mācību gadā un 2009./2010.mācību gadā ir noteikti šo noteikumu 29.pielikumā.
31. 2008./2009.mācību gadā visās vispārējās vidējās izglītības klasēs, 2009./2010.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2010./2011.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
31.1. latviešu valodā un literatūrā:
31.1.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (30.pielikums);
31.1.2. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (31.pielikums);
31.2. latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās) - Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (32.pielikums);
31.3. mazākumtautību valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās):
31.3.1. Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (33.pielikums);
31.3.2. Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (34.pielikums);
31.4. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (35.pielikums);
31.5. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (36.pielikums);
31.6. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (37.pielikums);
31.7. Kultūras vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (38.pielikums);
31.8. Loģika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (39.pielikums);
31.9. Reliģiju vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (40.pielikums);
31.10. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (41.pielikums);
31.11. Astronomija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (42.pielikums);
31.12. Mākslas vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (43.pielikums);
31.13. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (44.pielikums);
31.14. Komerczinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (45.pielikums);
31.15. Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (46.pielikums);
31.16. Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (47.pielikums);
31.17. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (48.pielikums);
31.18. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (49.pielikums);
31.19. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (50.pielikums);
31.20. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (51.pielikums);
31.21. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (52.pielikums);
31.22. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (53.pielikums);
31.23. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (54.pielikums).
32. 2008./2009.mācību gadā 11. un 12.klasēs un 2009./2010.mācību gadā 12.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
32.1. Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (55.pielikums);
32.2. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (56.pielikums);
32.3. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (57.pielikums);
32.4. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (58.pielikums);
32.5. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (59.pielikums);
32.6. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (60.pielikums);
32.7. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (61.pielikums).
33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumus Nr.544 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 138.nr.).
34. Noteikumi piemērojami ar 2008.gada 1.septembri.
Ministru prezidents I.Godmanis
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Redakcijas piebilde: noteikumi piemērojami ar 2008.gada 1.septembri.
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Latviešu valoda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" mērķis ir pilnveidot izglītojamā prasmi kompetenti lietot latviešu literāro valodu saziņā, mūžizglītībā un starpkultūru dialogā.
2. Mācību priekšmeta "Latviešu valoda" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot valodas prasmes un spēju īstenot savu un uztvert citu autoru komunikatīvo nolūku dažādās saziņas situācijās;
2.2. padziļināt zināšanas par valodas sistēmu un pilnveidot prasmi lietot valodas līdzekļus;
2.3. padziļināt izpratni par latviešu valodas lomu daudzkultūru sabiedrībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Komunikatīvā un valodas kompetence:
3.1. valoda - personības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis;
3.2. galvenās literārās valodas normas fonētikā, morfoloģijā, leksikoloģijā un sintaksē;
3.3. valodas funkcionālie stili;
3.4. vārdu krājuma leksikostilistiskā un emocionāli ekspresīvā diferenciācija;
3.5. latviešu literārā valoda un latviešu valodas dialekti.
4. Sociokultūras kompetence:
4.1. latviešu valoda - kultūras vērtība un etniskās identitātes būtisks komponents;
4.2. latviešu valoda starpkultūru komunikācijā;
4.3. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
5. Komunikatīvā un valodas kompetence:
5.1. izprot saziņas situāciju, prot tajā iesaistīties, pamatot savu viedokli, izmantojot dažādus argumentācijas paņēmienus;
5.2. lieto saziņas situācijai atbilstošus valodas līdzekļus;
5.3. pilnveido prasmi veidot monologu, dialogu (mutvārdu un rakstveida formā), publiski uzstāties, iesaistīties diskusijā, organizēt to;
5.4. vērtē publisko runu - saturu, izmantotos valodas izteiksmes līdzekļus; tās atbilsmi saziņas situācijai;
5.5. prot iegūt valodniecisku vai kulturoloģisku informāciju no dažādiem informācijas avotiem: apkopot, strukturēt, izvērtēt un izmantot to valodas apguves procesā un savā pieredzē;
5.6. ievēro individuālā un publiskā saziņā valodas kultūras normas;
5.7. saprot un lieto mācību procesā nepieciešamos valodniecības terminus;
5.8. analizē, vērtē, rediģē tekstus saskaņā ar tekstveides un literārās valodas normām;
5.9. ievēro valodas kultūras normas paša veidotā mutvārdu un rakstveida tekstā;
5.10. lieto un vērtē valodas funkcionālos stilus;
5.11. prot rakstīt dažādu žanru tekstus: pārspriedumu, argumentēto eseju, tēzes, referātu, dzīves gaitas aprakstu (CV), darījumu vēstules;
5.12. analizē un vērtē tekstu no literārās valodas normu stila un žanra prasību viedokļa;
5.13. izprot latviešu valodas sistēmu;
5.14. vērtē un pilnveido savas runas prasmes;
5.15. zina latviešu literārās valodas un latviešu valodas dialektu atšķirības;
5.16. zina latviešu literārās valodas attīstības nozīmīgākos faktus un pētniekus.
6. Sociokultūras kompetence:
6.1. uztver valodu kā latviešu pasaulainas atspoguļotāju;
6.2. prot izzināt latviešu valodas fonētiskajā, vārddarināšanas, morfoloģiskajā, leksiskajā, frazeoloģiskajā, sintakses sistēmā ietverto kulturoloģisko informāciju un izmantot to savā runas darbībā;
6.3. apzinās dzimtās valodas nozīmi tautas vērtību sistēmā;
6.4. apzinās kulturālas valodas nozīmi personības attīstībā un pašizpausmē;
6.5. apzinās valodas lomu sabiedrībā;
6.6. izprot latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā un tās vietu Eiropas Savienībā;
6.7. izprot valodas politiku un nozīmi latviešu valodas un mazākumtautību valodu saglabāšanā un attīstībā;
6.8. prot toleranti izmantot valodu sadarbībai daudzkultūru sabiedrībā;
6.9. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;
6.10. apzinās valodu kā vērtību.
7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.14., 6.3., 6.4., 6.5. un 6.10.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Svešvaloda.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Vispārīgais jautājums
1. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" standarts ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un prasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 12.klasi.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir sekmēt radošas personības izaugsmi, veicinot svešvalodu kompetentu lietošanu saziņā, mūžizglītībā un kultūru dialogā mūsdienu sabiedrībā.
3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. pilnveidot zināšanas par svešvalodas likumsakarībām un lietošanas funkcijām;
3.2. izmantot svešvalodu zināšanas un prasmes sociokultūru kontekstā informācijas ieguvei, atlasei un tālākai nodošanai.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Komunikatīvā un valodas kompetence:
4.1. valoda - informācijas ieguves un izziņas līdzeklis;
4.2. valoda - informācijas līdzeklis saziņas procesā;
4.3. saziņas kultūra;
4.4. valodas sistēma un normas;
4.5. valodas kultūra un valodas funkcionālie stili.
5. Sociokultūras kompetence:
5.1. valoda - izziņas un sadarbības līdzeklis;
5.2. valoda - kultūras sastāvdaļa;
5.3. valoda - iekļaušanās un saskarsmes līdzeklis kultūru kontekstā;
5.4. starpkultūru saziņas process un modeļi;
5.5. valodas lietošanas īpatnības daudzkultūru vidē.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Turpinot pirmās un otrās svešvalodas apguvi vidusskolā, izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajiem valodas prasmes B2-C1 līmeņiem. Apgūstot trešo svešvalodu no 10.klases, izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes atbilstoši šī pielikuma 10.punktā noteiktajam B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos valodas prasmes līmeņos.
7. Komunikatīvā un valodas kompetence:
7.1. saprot un uztver plašu informāciju, dažādus teksta veidus;
7.2. uztver, atlasa, sistematizē un apkopo informāciju dažādiem mērķiem;
7.3. analizē un izvērtē mutvārdu un rakstveida tekstus un to saturu;
7.4. izmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas;
7.5. spēj piedalīties dažādu veidu sarunās un diskusijās;
7.6. korekti pauž un argumentē savu viedokli un attieksmi runā un rakstos atbilstoši situācijai;
7.7. secīgi un loģiski prezentē daudzpusīgu informāciju dažādām mērķauditorijām;
7.8. veido radošus un analītiskus tekstus, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus;
7.9. ievēro valodas lietošanas normas runā un rakstos;
7.10. izprot kopīgo un atšķirīgo dzimtās valodas un citu valodu sistēmās un normās;
7.11. pazīst un pareizi lieto frazeoloģiju un valodas funkcionālos stilus, niansējot teikto;
7.12. pilnveido prasmi skaidri un precīzi izteikt savas domas, izkopj izteiksmes daudzveidību;
7.13. izvērtē un rediģē radošo rakstu darbu tekstus atbilstoši valodas normām, kultūrai un valodas funkcionālajiem stiliem.
8. Sociokultūras kompetence:
8.1. izprot un lieto visas valodas prasmes, stratēģijas un kompetences;
8.2. izmanto mūsdienīgus informācijas līdzekļus dažādu komunikatīvo uzdevumu risināšanai saziņas procesā;
8.3. izmanto svešvalodu citu mācību priekšmetu apguvē;
8.4. izprot valodu nozīmīgumu daudzkultūru pasaulē;
8.5. izmanto literatūru un mākslu citu kultūru izpratnei un sevis pilnveidošanai;
8.6. veido literārus tekstus;
8.7. izmanto daudzveidīgas teksta interpretācijas iespējas;
8.8. ar izpratni uztver līdzīgo un atšķirīgo dažādās kultūrās;
8.9. izprot un ievēro saziņas un sadarbības principus;
8.10. uzklausa citus, kā arī izsaka savu viedokli, izmantojot piemērotākos valodas līdzekļus;
8.11. ievērojot sadarbības likumus, kopā ar citiem plāno, veic un izvērtē projektus un pētnieciskos darbus;
8.12. izprot valodas lomu un funkcijas mūsdienu sabiedrībā;
8.13. ievēro saziņas normas daudzkultūru sabiedrībā;
8.14. ievērojot komunikācijas prasības, izmanto zināšanas par nacionālajām verbālās un neverbālās uzvedības īpatnībām saziņā, sadarbībā un mācīšanās procesā;
8.15. vērtē savu sadarbības pieredzi un grupas ieguldījumu tajā;
8.16. novērtē daudzvalodu vides nozīmīgumu;
8.17. novērtē kultūru dažādību un radoši izmanto iegūto informāciju savas kultūras bagātināšanai;
8.18. izprot valodu situāciju Latvijā un citās zemēs;
8.19. toleranti uztver Latvijas un citu valstu sociokultūras tradīciju un īpatnību izpausmes valodā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.8., 8.16., 8.17. un 8.19.apakšpunktā minētās prasības.
10. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:
10.1. C2 - spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;
10.2. C1 - spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus, lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;
10.3. B2 - spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;
10.4. B1 - spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku utt. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;
10.5. A2 - spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;
10.6. A1 - spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīves vietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas viņam (viņai) pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri un ir gatavs palīdzēt.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Mazākumtautību valoda un literatūra.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Mazākumtautību valoda un literatūra" mērķis ir pilnveidot izglītojamā dzimtās valodas un literatūras kompetences kā personības garīgās, intelektuālās attīstības un pašrealizācijas līdzekli daudzkultūru sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta "Mazākumtautību valoda un literatūra" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veicināt literāra darba izpratni, retorikas un runas darbības apguvi, lai veiksmīgi piedalītos mākslinieciskā un cita veida komunikācijā;
2.2. pilnveidot prasmi apgūt literāru darbu stilistiski žanrisko daudzveidību, stilistiku un valodas līdzekļu izmantošanas kultūru, lai radoši attīstītu dzimtās valodas tradīcijas diasporas apstākļos;
2.3. attīstīt vajadzību un spēju piedalīties starpkultūru dialogā, pamatojoties uz izpratni par māksliniecisko un citu tekstu kopīgo uzbūvi.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Komunikatīvā un valodas kompetence:
3.1. publiskās un dialoģiskās runas retorika;
3.2. publiskās runas veidi;
3.3. saskarsmes kultūra;
3.4. literārās valodas normas;
3.5. valodas funkcionālie stili;
3.6. runas žanri kā īpaši tekstu tipi;
3.7. lasītāja dialogs ar literāru tekstu;
3.8. literāra teksta uztvere un interpretācija;
3.9. daiļdarba sižetiskā, kompozicionālā un valodiskā struktūra;
3.10. daiļrades tipi un literatūras žanri.
4. Sociokultūras kompetence:
4.1. dzimtā valoda Latvijas un citu Eiropas valodu kontekstā;
4.2. dzimtā valoda starpkultūru saskarsmē;
4.3. informācijas avotu izmantošana;
4.4. runas tradīcijas un starpkultūru dialogs;
4.5. mākslinieciskās jaunrades tipi un stila modeļi nacionālajā literatūrā;
4.6. literāra darba kultūras konteksts;
4.7. klasiskā literatūra un citi literārie darbi;
4.8. literatūra un kultūridentitāte.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
5. Komunikatīvā un valodas kompetence:
5.1. prot analizēt oratora publiskās runas mērķi, saturu, struktūru un izmantotos izteiksmes līdzekļus;
5.2. prot veidot informatīvu, argumentējošu, rosinošu un svinīgu publisko runu;
5.3. radoši izmanto uzvedības stratēģijas neformālā un lietišķā sarunā un publiskā apspriešanā;
5.4. pārzina argumentācijas paņēmienus un diskusijas pamattaktikas;
5.5. pārvalda kritikas kultūru strīda un publisku pārrunu situācijās;
5.6. prot korekti izteikt savu viedokli pārrunās un diskusijās;
5.7. vērtē runas darbību no saskarsmes efektivitātes un kvalitātes viedokļa;
5.8. izrāda interesi par retorikas tradīcijām un mūsdienu saskarsmes normām;
5.9. ievēro literārās valodas normas mutvārdos un rakstveidā;
5.10. rada un rediģē dažādus mācību zinātniskā stila žanra tekstus: referatīvu ziņojumu, ievadrunu, anotāciju, tēzes, referātu, recenziju;
5.11. izprot pētnieciskā darba īpatnības;
5.12. rada un rediģē dažādus lietišķā stila žanra tekstus: lietišķu sarunu, lietišķu telefona sarunu, paskaidrojumu, iesniegumu, lietišķu vēstuli, dzīves gaitas aprakstu (CV);
5.13. rada un rediģē dažādus publicistiskā stila žanra tekstus: rakstu, eseju, projekta prezentāciju;
5.14. analizē un vērtē tekstus no literārās valodas normu, stila un žanra prasību viedokļa;
5.15. apzinās literāro valodu kā nacionālās kultūras vērtību;
5.16. nosaka un izvērtē daiļdarba tēmu un ideju kā autora pasaules redzējuma koncepciju;
5.17. nosaka literāra darba patosu kā autora emocionāli vērtējošu attieksmi pret pasauli;
5.18. salīdzina autora, personisko un citu cilvēku viedokli par literāru darbu;
5.19. pārvalda daiļdarba interpretācijas veidus;
5.20. recenzē un anotē daiļdarbu;
5.21. raksta referātus par literāriem tematiem;
5.22. raksta domrakstus, izmantojot literatūras teorijas elementus;
5.23. prot rakstīt vēstījuma, salīdzinājuma, cēloņu un seku pierādījuma esejas par literāru tematu;
5.24. izsaka attieksmi pret izlasīto, pamatojoties uz savu lasītāja pieredzi;
5.25. analizē daiļdarbu kā mākslas tēlu daudzlīmeņu sistēmu;
5.26. izprot mākslinieciskā laika un mākslinieciskās telpas specifiku, salīdzinot māksliniecisko un reālo pasauli;
5.27. izprot mākslas pasaules nosacītības pakāpi;
5.28. analizē daiļdarba sižetisko un kompozicionālo struktūru;
5.29. izprot autora izmantoto māksliniecisko paņēmienu estētisko funkciju;
5.30. izprot romantiskā, reālistiskā un modernistiskā žanra attīstību;
5.31. saprot žanru attīstību mūsdienu daiļdarbos.
6. Sociokultūras kompetence:
6.1. izprot valodas funkcijas sabiedrībā;
6.2. skaidro dzimtās valodas nozīmi daudzvalodu vidē Latvijā un Eiropā;
6.3. prot atrast kopīgo un atšķirīgo valodas līmeņos, salīdzinot apgūstamās valodas;
6.4. ievēro komunikatīvās sadarbības principus starpkultūru saskarsmē;
6.5. apzinās dzimtās valodas lietojuma īpatnības diasporā;
6.6. apzinās daudzvalodību un multikulturālismu kā pasaules sabiedrības nozīmīgāko īpatnību;
6.7. izmanto mūsdienu informācijas avotus, veicot komunikatīvus uzdevumus;
6.8. izmanto lasīšanas algoritmus saskaņā ar komunikatīvo mērķi;
6.9. ir apguvis efektīvas klausīšanās paņēmienus;
6.10. prot noformēt un prezentēt sava projekta rezultātus mutvārdos un rakstveidā;
6.11. izprot retorikas nacionālā ideāla īpatnības;
6.12. saprot verbālas un neverbālas nacionālās uzvedības īpatnības starpkultūru dialogā;
6.13. apzinās globalizācijas ietekmi uz retorikas nacionālā ideāla attīstību;
6.14. apzinās, ka retorikas tradīciju vispārējais raksturs ir starpkultūru dialoga pamats;
6.15. ar cieņu izturas pret nacionālajām īpatnībām un uzvedības normām saskarsmē;
6.16. prot paskaidrot reālistiskā, romantiskā un modernistiskā mākslinieciskās jaunrades tipa estētiskos un poētiskos principus;
6.17. izšķir un raksturo baroka, klasicisma, sentimentālisma, romantisma, reālisma, modernisma, avangarda un postmodernisma stila modeļus;
6.18. analizē daiļdarbus kā nacionālo stila modeļu variantus;
6.19. salīdzina tipoloģiski līdzīgus literatūras tekstus;
6.20. izprot stila modeļu nacionālā varianta specifiku, salīdzinot ar vispārējo stila modeli;
6.21. nosaka līdzīgas tēmas, motīvus, tēlus un simbolus nacionālās un pasaules literatūras darbos;
6.22. prot izmantot informāciju par sociālo, kultūras un vēstures situāciju konkrētā laikposmā, raksturojot literatūras stilu modeļus;
6.23. prot izmantot tēlotājmākslas, mūzikas un teātra mākslas izpratnes pieredzi, analizējot literatūras stilu modeļus;
6.24. piedalās pētnieciskos mācību projektos, kas veicina literārā mantojuma saglabāšanu un mūsdienu literārā procesa attīstību;
6.25. izvēlas un izvērtē lasāmvielu saskaņā ar estētisko gaumi;
6.26. apzinās nacionālās un pasaules literatūras darbus kā kultūrvēsturiski nozīmīgus;
6.27. ir tolerants pret dažādiem kultūras un stilu modeļiem, dzīves normām un vērtībām;
6.28. samēro nacionālos un pasaules kultūrvēsturiskos ideālus ar saviem ētikas principiem.
7. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 5.8., 5.15., 5.24., 6.5., 6.6., 6.13., 6.14., 6.15., 6.25., 6.26., 6.27. un 6.28.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Matemātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Matemātika" mērķis ir pilnveidot prasmi lietot matemātiskās metodes pasaules izzināšanā un daudzveidīgā darbībā, paplašinot izpratni par matemātisko modeļu lomu dabas un sabiedrības procesu aprakstīšanā un attīstot matemātiskās spriešanas prasmes.
2. Mācību priekšmeta "Matemātika" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par matemātisko modeļu daudzveidību un prasmes darbā ar tiem;
2.2. pilnveidot komunikatīvās un izziņas prasmes, risinot problēmsituācijas, formulējot spriedumus un veicot pamatojumus;
2.3. pilnveidot izpratni par matemātikas nozīmi ikdienas dzīvē un matemātikas lomu citu zinātņu, sabiedrības un indivīda attīstībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Matemātiskie modeļi":
3.1. algebriski modeļi;
3.2. ģeometriski modeļi;
3.3. diskrēti modeļi;
3.4. funkcijas.
4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
4.1. izziņas darbība;
4.2. komunikatīvā darbība un sadarbība matemātikā.
5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti":
5.1. matemātikas kā zinātnes rezultātu un metožu vērtības apzināšanās;
5.2. matemātikas praktiskā lietojamība.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents "Matemātiskie modeļi":
6.1. izprot kopu teorijas pamatjēdzienus un izpilda darbības ar kopām;
6.2. izprot dažādas reālo skaitļu pieraksta un attēlojuma formas, izpilda darbības ar reāliem skaitļiem;
6.3. izprot izteiksmju definīcijas apgabala nozīmi, izpilda matemātisku izteiksmju (algebrisku, eksponenciālu, logaritmisku, trigonometrisku) identiskos pārveidojumus;
6.4. izprot, ko nozīmē atrisināt vienādojumu, vienādojumu sistēmu; lieto vienādojumam (algebriskam, eksponenciālam, logaritmiskam, trigonometriskam), vienādojumu sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (substitūcija, sadalīšana reizinātājos, grafiskais paņēmiens);
6.5. izprot, ko nozīmē atrisināt nevienādību, nevienādību sistēmu ar vienu vai diviem mainīgajiem; lieto nevienādībai (algebriskai, eksponenciālai, logaritmiskai, trigonometriskai), nevienādību sistēmai piemērotus atrisināšanas algoritmus vai vispārīgās metodes (intervālu metode, substitūcija, grafiskais paņēmiens);
6.6. izprot ģeometriskos modeļus (piemēram, ģeometriskās figūras, ģeometriskie ķermeņi, pagrieziena leņķis, ģeometriskie pārveidojumi, darbības ar vektoriem) un to attēlošanu plaknē;
6.7. lieto ģeometrisko figūru īpašības (teorēmas), pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu, aprēķinot ģeometrisko figūru un ķermeņu elementu, virsmas laukuma, tilpuma skaitliskās vērtības;
6.8. lieto ģeometriskos pārveidojumus, pamatojot ģeometrisko figūru vai to elementu īpašības un savstarpējo novietojumu;
6.9. izprot kombinatorikas, varbūtību teorijas un statistikas jēdzienus, lieto tos, raksturojot datus un procesus;
6.10. aprēķina elementu kopas izlašu skaitu, lietojot kombinatoriskos saskaitīšanas un reizināšanas likumus un (vai) piemērotus aprēķināšanas algoritmus, notikumu varbūtību, datu statistiskos raksturlielumus;
6.11. izprot funkcijas un ar to saistītos jēdzienus; lieto dažādus funkcijas uzdošanas veidus (grafiski, analītiski, ar tabulu); pazīst lineāru funkciju, kvadrātfunkciju, pakāpes funkciju ar veselu kāpinātāju, eksponentfunkciju, logaritmisko funkciju, trigonometriskās funkcijas, virkni kā naturāla argumenta funkciju;
6.12. nosaka funkciju un to kompozīciju īpašības, izmantojot grafiku un analītiski, lieto funkciju īpašības.
7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
7.1. atrod nepieciešamo informāciju dažādos informācijas avotos, novērtē tās pietiekamību, derīgumu;
7.2. saskata un formulē pētāmo problēmu;
7.3. plāno risinājumu; izvēlas vai izveido problēmai atbilstošu matemātisko modeli;
7.4. lieto dažādus spriedumu iegūšanas veidus (empīrisko, induktīvo, deduktīvo); vispārina, klasificē, saskata analoģijas, novērtē procesu tendences; izvirza hipotēzi, izmantojot iepriekšējās zināšanas vai darba gaitā iegūtos rezultātus;
7.5. lieto dažādus izteikumu veidus (aksiomas, definīcijas, īpašības, pazīmes, teorēmas);
7.6. izprot pierādījuma nepieciešamību, būtību un struktūru, lieto dažādus pierādījumu veidus;
7.7. izvērtē iegūtos rezultātus, to ticamību un atbilstību kontekstam, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus, piedāvā citu risinājumu;
7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) informācijas apkopošanai, sakārtošanai, pārveidošanai un aprēķiniem;
7.9. lieto matemātikas mācību saturā sastopamos jēdzienus un pieņemtos simbolus kā valodas kultūras elementus;
7.10. izvērtē matemātiskus tekstus, izmanto tos atbilstīgi mērķim; pārveido informāciju no viena veida (vārdiska, simboliska, vizuāla, grafiska) citā, novērtē katra veida priekšrocības;
7.11. formulē, argumentē, pamato viedokli (tai skaitā - matemātiskas sakarības, faktus, sava darba rezultātus), ciena citu viedokli;
7.12. iepazīstina ar sava vai grupas darba rezultātiem rakstiski un (vai) mutiski, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un ievērojot klausītāju vajadzības;
7.13. izmanto IT informācijas iegūšanai un prezentācijai;
7.14. apzinās sadarbības priekšrocības, risinot problēmas, izvērtējot rezultātus.
8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti":
8.1. izprot matemātikas kā zinātnes attīstības tendences un novērtē matemātikas svarīgāko sasniegumu nozīmi sabiedrības attīstībā, minot piemērus;
8.2. saskata matemātikas saikni ar dabas un humanitārajām zinātnēm;
8.3. apzinās pētnieciskās darbības prasmju nozīmi indivīda attīstībā, novērtē savu problēmrisināšanas, matemātiskās spriešanas, viedokļa formulēšanas un pamatošanas pieredzi;
8.4. novērtē matemātikas iespējas sabiedrībai nozīmīgu praktisku problēmu risināšanā;
8.5. apzinās matemātikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, apgūstot dabas un sociālās zinātnes, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.14., 8.3. un 8.5.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Informātika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Vispārīgais jautājums
1. Mācību priekšmeta "Informātika" standarta saturs ietver Eiropas datorprasmes sertifikāta ieguves prasības.
II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta "Informātika" mērķis ir sekmēt izglītojamā praktiskā un patstāvīgā darba iemaņas un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.
3. Mācību priekšmeta "Informātika" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. apgūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzienus;
3.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
3.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
3.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;
3.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;
3.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā pie datora;
3.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.
III. Mācību priekšmeta obligātais saturs
4. Mācību satura komponents "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni".
5. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":
5.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;
5.2. attēlu apstrāde;
5.3. teksta apstrāde;
5.4. izklājlapu (rēķintabulu) lietošana;
5.5. datubāzu veidošana un lietošana;
5.6. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;
5.7. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana;
5.8. tīmekļa lappušu veidošana.
6. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai".
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents "Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni":
7.1. zina, kas ir datorikas nozare, un prot aprakstoši raksturot tās virzienus - datorzinātni, datorinženieriju, programminženieriju, informācijas tehnoloģiju, informācijas sistēmas;
7.2. izprot datorikas nozares pamatjēdzienus, terminus un mērvienības, pārzina datora uzbūvi un prot izmantot operētājsistēmas piedāvātās iespējas;
7.3. izprot, kā informācijas apstrādē ikdienā tiek izmantoti datu pārraides tīkli un lietotnes.
8. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":
8.1. prot pareizi lietot datoru, tā perifērijas ierīces, programmatūru un tās palīdzības sistēmu, apskatīt, mainīt un iestatīt datora un programmatūras iestatījumus un parametrus;
8.2. prot efektīvi darboties darbvirsmas vidē un strādāt ar darbvirsmas ikonām un logiem;
8.3. prot pārvaldīt un organizēt datnes un mapes, dublēt, pārvietot, izveidot un dzēst datnes un mapes, saspiest un atarhivēt datnes, veidot dublējumkopijas;
8.4. zina datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko grafikas veidu - rastrgrafiku vai vektorgrafiku;
8.5. prot izveidot un apstrādāt attēlu vai tā daļas un lietot attēlu ieguves un apstrādes ierīces un lietotnes;
8.6. izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot veikt ikdienas uzdevumus, kas saistīti ar teksta dokumenta izveidošanu, rediģēšanu un formatēšanu;
8.7. prot teksta dokumentā ievietot, rediģēt un formatēt tabulas, formulas, attēlus, satura un priekšmetu rādītāju, veikt pasta sapludināšanu;
8.8. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot veidot, formatēt un modificēt izklājlapas;
8.9. prot izklājlapās veikt aprēķinus, ģenerējot un izmantojot matemātikas un loģiskās standartformulas un funkcijas, veidot un formatēt diagrammas;
8.10. zina datubāzes lietošanas jomas un pamatjēdzienus, prot izmantot datubāzes pārvaldības sistēmu, lai veidotu un modificētu tabulas, vaicājumus, formas un pārskatus;
8.11. prot projektēt vienkāršas datubāzes ar vismaz divām datu tabulām un veidot attiecības (relācijas) starp tām, izgūt informāciju no datubāzes un apstrādāt to;
8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus to slīdu demonstrēšanas efektus;
8.13. prot veikt informācijas meklēšanas uzdevumus tīmeklī, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un meklētājprogrammas, pareizi izmantot tīmekļa vietnēs esošo informāciju;
8.14. prot izmantot e-pasta lietotnes, lai sagatavotu, rediģētu un nosūtītu ziņojumus, saņemtu, pārsūtītu un atbildētu uz ziņojumiem, piesaistītu e-pasta sūtījumiem datnes, organizētu un pārvaldītu e-pasta ziņojumus;
8.15. zina galvenās priekšrocības un trūkumus, ko dod informācijas publicēšana globālajā tīmeklī, prot izveidot un modificēt tīmekļa lappuses, publicēt tās norādītajā serverī.
9. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai":
9.1. zina drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;
9.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus, un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību datorā;
9.3. apzinās, kāda ir veselīga darba vide, un veic pasākumus, lai samazinātu veselības traucējumus vai izvairītos no tiem;
9.4. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;
9.5. ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, zina, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;
9.6. zina par programmatūras un lietotāja licenču izmantošanas noteikumiem, autortiesībām, drošības un juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar programmu un datu kopēšanu, koplietošanu, aizdošanu un izplatīšanu;
9.7. apzinās, kas ir datorvīruss, tā darbības sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;
9.8. prot rīkoties ar kādu no pretvīrusu programmām;
9.9. zina sekas, kādas var rasties lejupielādējot vai lietojot lejupielādētās datnes;
9.10. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto;
9.11. zina, kādas sekas var rasties datora, datu nesēja vai datu zādzības gadījumā un kā izsargāties no tām;
9.12. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un sazināties ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus;
9.13. zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem un apkrāpšanas, lietojot internetu;
9.14. izprot, kas ir elektroniskais paraksts, un prot lietot to;
9.15. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;
9.16. zina, kas ir tīmekļa ētika, un ievēro to.
10. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.3., 9.4., 9.12., 9.15. un 9.16.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Programmēšanas pamati.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" mērķis ir sekmēt izglītojamā algoritmiskās un sistēmiskās domāšanas attīstību, praktiskā darba iemaņas un prasmes datorbāzētu sistēmu izstrādē un moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.
2. Mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. apgūt informātikas nozares galvenos pamatjēdzienus;
2.2. gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem problēmu identificēšanā, specificēšanā un formalizēšanā un to risināšanā, izstrādājot programmas un datorbāzētas sistēmas;
2.3. gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī paša veidotas programmas un datorbāzētas sistēmas;
2.4. gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā sabiedrībā;
2.5. gūt pieredzi profesijas izvēlei un tālākizglītībai, izprotot informātikas nozares straujos attīstības tempus un nozīmi sabiedrības attīstībā;
2.6. veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem darbā pie datora;
2.7. veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Informācija un tās apstrādes procesi".
4. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":
4.1. programmēšanas valodas;
4.2. algoritmi un datu struktūras;
4.3. datorbāzētu sistēmu izstrāde.
5. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai".
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents "Informācija un tās apstrādes procesi":
6.1. izprot jēdzienus: informācija, informātika, informācijas sabiedrība, dati, dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;
6.2. zina jēdzienus: informācijas iegūšana, uzglabāšana, apstrāde, pārraide un izsniegšana, prot tos ilustrēt ar piemēriem;
6.3. zina informācijas apstrādes procesus un to veidus;
6.4. zina informātikas pētījumu objektus;
6.5. zina informācijas apjoma un pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem;
6.6. zina dažādu veidu informācijas (tekstuālās, grafiskās, audio, audiovizuālās) kodēšanas principus binārajā kodā. Zina, kāpēc informācija jākodē, prot novērtēt un salīdzināt informācijas apjomus;
6.7. zina jēdzienus: pozicionālā un nepozicionālā skaitīšanas sistēma, prot pāriet no vienas pozicionālās skaitīšanas sistēmas (binārās, oktālās, decimālās, heksadecimālās) citā, veikt aritmētiskās darbības;
6.8. zina, kā notiek informācijas aprite skolā, valsts struktūrās, komercorganizācijās un sadzīvē.
7. Mācību satura komponents "Praktiskā un pētnieciskā darbība":
7.1. zina programmēšanas valodu iedalījumu, prot nosaukt populārākās programmēšanas valodas;
7.2. zina kompilatora un interpretatora jēdzienus un izprot to atšķirības;
7.3. zina strukturētās un objektorientētās programmēšanas pamatprincipus, prot ar piemēriem ilustrēt to būtiskākās atšķirības;
7.4. zina jēdzienus: identifikators, atslēgvārds, programmēšanas valodas sintakse, prot tos ilustrēt ar piemēriem;
7.5. zina programmas struktūras veidošanas principus, prot sastādīt, ievadīt datorā, rediģēt, noskaņot, testēt, palaist un izpildīt programmu;
7.6. prot pareizi lietot programmas teksta noformējuma pamatprincipus: atkāpes, komentārus;
7.7. prot organizēt datu ievadi, izvadi un formatēšanu;
7.8. zina aritmētiskos un loģiskos operatorus, prot veidot aritmētiskās un loģiskās izteiksmes;
7.9. prot pareizi lietot standarta un vienkāršākās lietotāja definētās datu struktūras: simbols, vesels skaitlis, decimāldaļskaitlis, simbolu virkne, viendimensijas un divdimensiju masīvi;
7.10. prot lietot programmēšanas valodas biežāk izmantojamās iebūvētās funkcijas un procedūras: matemātiskās, simbolu virkņu apstrādes, grafiskās;
7.11. prot veidot programmas, izmantojot šādas pamatkonstrukcijas: zarošanās, izvēle, cikls ar skaitītāju, cikls ar sākuma nosacījumiem un cikls ar beigu nosacījumiem;
7.12. zina jēdzienus: funkcija un procedūra, prot pareizi veidot un izmantot lietotāja definētas funkcijas un procedūras ar un bez parametriem;
7.13. zina jēdzienus: lokālais un globālais mainīgais, mainīgo redzamība;
7.14. prot veikt vienkāršākās operācijas ar teksta datnēm: datu ievadi no teksta datnes, izvadi teksta datnē;
7.15. izprot grafiskās saskarnes jēdzienu, zina labas grafiskās saskarnes veidošanas pamatprincipus;
7.16. zina notikumu orientētās programmēšanas principus;
7.17. izprot jēdzienus: objekts, objekta īpašība, metode, notikums, prot iestatīt un mainīt objekta īpašības, izmantot metodes un veidot notikumam atbildes procedūru;
7.18. izprot jēdzienus: modulis, forma, vadības elementi;
7.19. prot veidot elementāru programmu, izmantojot formu un standarta vadības elementus;
7.20. zina datu struktūras: simbolu virkne, masīvs, ieraksts, steks, rinda, saraksts, prot tās ilustrēt ar piemēriem;
7.21. izprot jēdzienus: algoritms un algoritma izpildītājs, prot patstāvīgi sastādīt un izpildīt vienkāršus algoritmus;
7.22. zina skolas un sadzīves uzdevumu risināšanas algoritmu piemērus;
7.23. zina dažus algoritma pieraksta veidus: vārdiskais, blokshēma, pseidovaloda, programma, prot algoritmu pierakstīt vārdiskā, blokshēmas un programmas veidā;
7.24. zina algoritma sarežģītības jēdzienu, prot novērtēt vienkārša algoritma sarežģītību pēc izmantotās atmiņas apjoma un laika;
7.25. zina dažus algoritmu veidošanas paņēmienus: pārlase, rekursija, rekurence, iterācija, "skaldi un valdi" princips;
7.26. prot izmantot skaitļu teorijas un algebras algoritmus: lielākā kopīgā dalītāja atrašanas algoritmi (Eiklīda algoritms), pirmskaitļu meklēšanas algoritmi (Eratostēna siets), skaitļa pieraksta pārveidošanu no decimālās uz citu pozicionālās skaitīšanas sistēmu un otrādi;
7.27. prot izmantot ģeometrijas un tuvināto rēķinu algoritmus: izliekta daudzstūra un līklīniju trapeces laukuma aprēķināšanas algoritmi;
7.28. prot izmantot vienkāršākos informācijas meklēšanas algoritmus simbolu virknēs un masīvos;
7.29. prot izmantot naivo un burbuļa kārtošanas algoritmus;
7.30. zina, kas ir datu saspiešana un kāpēc to lieto, prot ilustrēt ar piemēriem vienkāršākos datu saspiešanas algoritmus;
7.31. zina, kas ir datu šifrēšana un kāpēc to lieto, prot izmantot vienkāršākos šifrēšanas algoritmus;
7.32. prot izstrādāt, pierakstīt un novērtēt algoritmu un izvēlēties nepieciešamās datu struktūras vienkāršas problēmas atrisināšanai;
7.33. prot pierakstīt gatavu algoritmu kādā no programmēšanas valodām;
7.34. zina datorbāzētas sistēmas dzīves cikla galvenos etapus: sistēmas prasību analīze, sistēmas projektēšana, sistēmas izstrāde (programmēšana un testēšana), sistēmas testēšana, sistēmas ieviešana, sistēmas uzturēšana (pavadīšana), prot tos ilustrēt ar piemēriem;
7.35. zina datorbāzētas sistēmas dokumentācijas jēdzienu, prot to ilustrēt ar piemēriem;
7.36. prot nelielā grupā izstrādāt elementāru datorbāzētu sistēmu;
7.37. zina matemātiskā modeļa jēdzienu, prot izveidot vienkāršu procesu matemātiskos modeļus, atrisināt tos un novērtēt rezultātu.
8. Mācību satura komponents "Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai":
8.1. zina drošības tehnikas noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;
8.2. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);
8.3. apzinās apkārtējās vides saudzēšanas pasākumus, strādājot ar datoru;
8.4. apzinās, kādai ir jābūt veselīgai darba videi, un veic pasākumus, lai samazinātu vai izvairītos no veselības traucējumiem;
8.5. zina intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības normas, prot pareizi rīkoties, lai ievērotu un nepārkāptu šīs normas;
8.6. apzinās, kādas sekas var izraisīt šī pielikuma 8.5.apakšpunktā minēto normu neievērošana;
8.7. apzinās un ikdienā ievēro komunicēšanās, informācijas izmantošanas un publicēšanas etiķeti, ētiskās un juridiskās normas;
8.8. zina datornoziedzības (kibernoziedzības) izpausmes un pasākumus, kurus veicot var kavēt vai izvairīties no noziedznieku rīcības;
8.9. zina un prot veikt elementārus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību un aizsardzību datorā;
8.10. apzinās, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība un informācijas pieejamība ietekmē (ieguvumi un briesmas) izglītojamos un sabiedrību;
8.11. apzinās, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet arī var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;
8.12. apzinās, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību;
8.13. zina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu dažādās profesijās.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.3., 8.4., 8.6., 8.7., 8.10., 8.11. un 8.12.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Tehniskā grafika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Tehniskā grafika" mērķis ir sekmēt izglītojamā loģiski analītiskās domāšanas, vizuāli telpiskās uztveres un radošo spēju attīstību un padziļināt izpratni par tehniskās grafikas lietojumu dažādās nozarēs, lai izglītojamais spētu veidot profesionālo karjeru inženierzinātņu jomā un citās jomās vai izmantot gūtās zināšanas un prasmes ikdienā.
2. Mācību priekšmeta "Tehniskā grafika" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par grafiskās valodas līdzekļiem un normām;
2.2. padziļināt zināšanas un pilnveidot prasmes telpisku objektu attēlošanā grafiskā veidā;
2.3. padziļināt izpratni par grafiskās valodas kā internacionāla saziņas līdzekļa nozīmi projektēšanā un projektu realizēšanā dažādās tautsaimniecības nozarēs un ikdienā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Grafiskā valoda":
3.1. grafisko darbu izpildīšanas paņēmieni;
3.2. grafisko dokumentu noformēšana;
3.3. grafiskās pamatkonstrukcijas.
4. Mācību satura komponents "Grafiskā darbība":
4.1. projicēšanas metodes;
4.2. kompleksais rasējums;
4.3. aksonometriskās projekcijas.
5. Mācību satura komponents "Tehniskās grafikas nozīme un lietošana":
5.1. profesionālās grafikas daudzveidība, attīstība un nozīme;
5.2. tehniskā grafika kā saziņas līdzeklis.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents "Grafiskā valoda":
6.1. atbilstoši lieto rasēšanas piederumus, instrumentus un ierīces, veic precīzus mērījumus ar mērinstrumentiem;
6.2. izprot datorgrafikas būtību, lietošanas specifiku un iespējas grafisko dokumentu izstrādē;
6.3. novērtē darba vietas, rasēšanas piederumu un apstākļu nozīmi kvalitatīva gala produkta radīšanā;
6.4. atpazīst grafiskos dokumentus un izskaidro dažādu grafisko dokumentu lietojumu;
6.5. izskaidro un ievēro LVS EN ISO standartiem atbilstošās grafisko dokumentu noformējuma normas;
6.6. apzinās grafisko dokumentu noformējuma normu nozīmi objekta proporciju un telpiskās izjūtas attīstīšanā;
6.7. konstruē grafiskās pamatkonstrukcijas un spēj tās kombinēt dažādu priekšmetu grafiskajos attēlos;
6.8. novērtē grafisko risinājumu.
7. Mācību satura komponents "Grafiskā darbība":
7.1. izprot projicēšanas metožu jēgu un galvenos pamatprincipus;
7.2. izprot taisnleņķa projicēšanas metodi trīsplakņu kaktā;
7.3. izprot detaļas vai kopsalikuma rasējuma veidošanos;
7.4. izprot ģeometrisko pamatelementu - punkts, taisne, plakne - projekcijas un to savstarpējās stāvotnes;
7.5. konstruē objektus trijos skatos, zina to nosaukumus un novietojumu rasējumā Eiropas sistēmā;
7.6. izprot griezuma jēdzienu, nozīmi, iedalījumu un apzīmēšanu rasējumos;
7.7. raksturo šķēluma veidus un to lietojumu atkarībā no objekta konstrukcijas;
7.8. izvēlas un lieto vienkāršos un saliktos griezumus, konstruē objekta šķēlumus;
7.9. izprot aksonometriskās projekcijas uzbūvi - asu izvietojumus un mērogus;
7.10. salīdzina, klasificē, konstruē un novērtē aksonometriskās projekcijas;
7.11. izprot tehniskā zīmējuma nozīmi, prot to grafiski pareizi izpildīt un lietot;
7.12. pilnveido savas projektēšanas spējas;
7.13. interesējas par inženierzinātņu aktualitātēm, piemēram, par būvniecības projektu skatēm un publiskajām apspriešanām, robotikas sacensībām, mašīnbūves projektiem.
8. Mācību satura komponents "Tehniskās grafikas nozīme un lietošana":
8.1. novērtē izcilākos sasniegumus un personības dažādās profesionālajās sfērās, kurās darba rezultāti saistīti ar augstas kvalitātes tehnisko grafiku;
8.2. lasa, analizē, salīdzina un novērtē dažādu nozaru grafiskos dokumentus;
8.3. raksturo profesionālās grafikas daudzveidību;
8.4. pilnveido prasmes grafiskās informācijas ieguvē, apstrādē un apmaiņā;
8.5. izmanto grafisko dokumentu izstrādes prasmes tehnoloģiskā procesa projektēšanā un produkta prezentācijā;
8.6. prot izmantot citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes;
8.7. apzinās grafiskās valodas kā internacionālas valodas nozīmi un tās izmantošanas iespējas;
8.8. apzinās tehniskās grafikas zināšanu, izpratnes un lietošanas nozīmi turpmākās izglītības ieguvē, profesionālās karjeras veidošanā un ikdienā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.6., 7.12., 7.13., 8.7. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Sports.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Sports" mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīga dzīvesveida vērtību, sistemātisku fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē un attīstot fiziskās spējas.
2. Mācību priekšmeta "Sports" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. paplašināt izglītojamā zināšanas un izpratni par fizisko vingrinājumu nozīmi cilvēka veselības nostiprināšanā un saglabāšanā;
2.2. sekmēt daudzveidīgu fizisko vingrinājumu apguvi, sporta veidu prasmes, drošības un uzvedības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un pasākumos;
2.3. sekmēt fizisko spēju attīstību un izglītojamā vēlmi sistemātiski nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm;
2.4. sekmēt fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Zināšanas un izpratne sportā":
3.1. sports un veselība:
3.1.1. fiziskā slodze un veselība;
3.1.2. sievietes un vīrieša fiziskā slodze;
3.1.3. dopinga kaitīgums;
3.1.4. ergonomikas noteikumi;
3.1.5. pašregulācijas (paškontroles) metodes;
3.1.6. drošības, uzvedības un higiēnas noteikumi sporta nodarbībās;
3.2. olimpiskā kustība, sports Latvijā un pasaulē.
4. Mācību satura komponents "Darbība":
4.1. vingrošana - akrobātika, atlētiskā vingrošana, aerobika, mākslas vingrošana, stājas vingrojumi;
4.2. vieglatlētika;
4.3. sporta spēles - basketbols, futbols, volejbols, florbols; izvēles sporta spēles - handbols, frīsbijs, badmintons;
4.4. izvēles sporta veidu vingrojumi un vingrinājumi - orientēšanās sports, slēpošana, slidošana, pašaizsardzība, peldēšana, tūrisms, nūjošana, dejas.
5. Mācību satura komponents "Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā":
5.1. fizisko spēju - spēka, ātruma, izturības, koordinācijas, lokanības - mijiedarbība veselības nostiprināšanā;
5.2. sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīme fizisko spēju attīstīšanā.
6. Mācību satura komponents "Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē".
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents "Zināšanas un izpratne sportā":
7.1. zina un izprot fiziskās slodzes savstarpējo sakarību ar uzturu, miegu, fizisko attīstību un veselību:
7.1.1. zina un izprot kustību-balsta aparāta vingrojumu nozīmi kā vērtību veselīgam dzīvesveidam;
7.1.2. prot sagatavoties fiziskajām aktivitātēm;
7.1.3. zina un salīdzina vingrinājumu piemērotību, slodzes dozējuma un intensitātes atšķirību;
7.1.4. izvēlas sev atbilstošu slodzes dozējumu, intensitātes vingrinājumus un vingrojumus;
7.2. izprot dopinga negatīvo ietekmi uz veselību un zina par tiesisko atbildību tā lietošanā;
7.3. zina, izvērtē un ievēro darba vides atbilstību drošības noteikumiem, labsajūtai un veselībai;
7.4. zina un nosaka sirdsdarbības frekvenci un elpošanas izmaiņas dažādās dzīves situācijās;
7.5. zina un izvēlas elementārus pašregulācijas paņēmienus atbilstoši savam psihofizioloģiskajam stāvoklim;
7.6. ievēro drošības, uzvedības un personīgās higiēnas noteikumus, lai novērstu traumatismu sporta nodarbībās;
7.7. ievēro izvēlēto sporta veidu vispārīgos noteikumus;
7.8. apzinās palīdzības sniegšanas nozīmi sev un citiem fizisko aktivitāšu laikā;
7.9. izprot Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu:
7.9.1. zina Latvijas sportistu augstākos sasniegumus sporta sacensībās un olimpiādēs, izprot olimpiskās kustības būtību;
7.9.2. interesējas par aktuālajiem sporta notikumiem.
8. Mācību satura komponents "Darbība":
8.1. izvēlas un izpilda no iepriekš mācītajiem akrobātikas vingrinājumiem kombinācijas un piramīdas atbilstoši uzdevumam:
8.1.1. izvēlas atlētiskos pamatvingrojumus katrai muskuļu grupai, demonstrē 8-10 vingrinājumus;
8.1.2. izvēlas un izpilda aerobikas vingrojumus kombinācijā;
8.1.3. izpilda mākslas vingrošanas kombināciju (uz 32 skaitījumiem);
8.1.4. izpilda 8-10 sev piemērotus muguru stabilizējošus un stājas vingrojumus, izprot to nozīmi veselības uzturēšanā;
8.2. prot pārvarēt šķēršļus, skrienot apvidū un sporta zālē:
8.2.1. prot tāllēkšanu izvēlētā tehnikas veidā;
8.2.2. prot mešanu tālumā un mērķī;
8.3. izmanto sporta spēlēs apgūtos pamattehnikas vingrinājumus:
8.3.1. izprot vārtsarga darbību futbolā, florbolā un handbolā;
8.3.2. pilnveido bumbas vadīšanu, piespēles veidus, metienus, aizsardzības un uzbrukuma māņkustības vingrinājumus, bumbas metienus vai sitienus vārtos, serves, blokus, gremdes;
8.4. veic orientēšanās distanci pa līnijveida orientieriem ar kontrolpunktu (KP) ne tālāk kā 100 metru no tiem un izprot lielās reljefa formas;
8.5. veic slēpošanas distanci, izmantojot klasiskos soļus un slidsoļus;
8.6. prot slidot;
8.7. prot izpildīt pašaizsardzības pamattehnikas vingrinājumus un izvēlēties to izmantojumu atbilstošās situācijās;
8.8. veic distanci vienā no izvēlētajiem peldēšanas stiliem;
8.9. plāno tūrisma maršrutu un veic tūrisma šķēršļu joslu, piemēram, pie meža, apvidū;
8.10. izmanto nūjošanas tehniku atbilstoši apvidum;
8.11. prot pārī dejot lēno valsi, kā arī polonēzi, standartdeju pamatsoļus un vienu vai divas nacionālās dejas.
9. Mācību satura komponents "Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā":
9.1. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai, kontrolē un izvērtē individuālo rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā;
9.2. sistemātiski veic muguru stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumus un vingrinājumus;
9.3. izprot apgūto sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīmīgumu fizisko spēju attīstīšanā un veselības nostiprināšanā.
10. Mācību satura komponents "Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē":
10.1. spēj patstāvīgi mācīties, izmantojot sporta literatūru;
10.2. spēj izvēlēties un izmantot sev atbilstošus sporta veidu vingrinājumus un rotaļas;
10.3. spēj būt godīgs un tolerants pret saviem komandas biedriem un pretiniekiem sacensībās;
10.4. prot novērtēt, kontrolēt un paaugstināt savas fiziskās darbaspējas;
10.5. spēj palīdzēt tiesāt izvēlētā sporta veida sacensības;
10.6. spēj iesaistīties dažādu skolā organizētu sporta pasākumu projektu izstrādāšanā;
10.7. sistemātiski piedalās fiziskajās aktivitātēs skolā;
10.8. izmanto vidi fiziskajām aktivitātēm, rūpīgi un saudzīgi izturas pret to.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.1.4., 7.5., 7.8., 7.9.2., 10.2., 10.3., 10.6., 10.7. un 10.8.apakšpunktā minētās prasības.
12. Šī pielikuma 8.5., 8.6. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības īsteno atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam.
13. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma īsteno vingrojumus un vingrinājumus šādos septiņos sporta veidos - vingrošanā, vieglatlētikā, trijās sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Veselības mācība.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Veselības mācība" mērķis ir sekmēt un īstenot izglītojamā gatavību pieņemt savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai veselībai labvēlīgus lēmumus.
2. Mācību priekšmeta "Veselības mācība" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot izpratni par veselības kopveseluma jēdzienu un faktoriem, kas ietekmē veselību;
2.2. iegūt izpratni par personīgo un sabiedrības atbildību par katra cilvēka veselību;
2.3. attīstīt prasmes, kas nepieciešamas veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanai un īstenošanai;
2.4. nostiprināt veselīgus paradumus;
2.5. iepazīt valsts politiku veselības veicināšanas jomā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":
3.1. veselības kopveseluma jēdziens;
3.2. veselību ietekmējošie faktori;
3.3. personības loma veselību ietekmējošas uzvedības izvēlē;
3.4. garīgums, garīgā veselība;
3.5. pašizziņas un pašvērtējuma nozīme veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā (zems pašvērtējums kā apreibinošo vielu lietošanas, anoreksijas, pazemojošu attiecību riska faktors);
3.6. izvēles brīvība, veselība kā personīga izvēle;
3.7. sociālās vides loma veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;
3.8. fiziskās un psiholoģiskās veselības savstarpējā ietekme, psihosomatisko slimību profilakse.
4. Mācību satura komponents "Sociālā vide laikā un telpā":
4.1. dzīvesveids, dzīves stils un dzīves kvalitāte;
4.2. veselīgs dzīvesveids;
4.3. infekcijas un neinfekcijas slimību profilakse;
4.4. atkarības no vielām un procesiem;
4.5. izsargāšanās no atkarībām;
4.6. veselība ģimenē;
4.7. seksualitāte un seksuālas attiecības;
4.8. reproduktīvā veselība;
4.9. nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvo slimību profilakse;
4.10. fiziska un psiholoģiska drošība;
4.11. rīcība ekstremālās situācijās.
5. Mācību satura komponents "Sabiedrība un valsts":
5.1. veselības veicināšana;
5.2. veselīga skola;
5.3. valsts politika iedzīvotāju veselības aprūpē un veselības veicināšanā.
6. Mācību satura komponents "Darbība":
6.1. kritiska dažādu informācijas avotu izmantošana aktuālu veselības jautājumu noskaidrošanai;
6.2. pētījumu rezultātu izmantošana sabiedrības veselības situācijas analīzei un problēmu identifikācijai;
6.3. darbības projektu veidošana skolēnu veselības veicināšanai.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents "Indivīds un sabiedrība":
7.1. izprot veselības kopveseluma jēdzienu;
7.2. zina, kā vēsturiski attīstījušies cilvēku uzskati par veselību;
7.3. zina, kas ietekmē katra cilvēka un sabiedrības veselību;
7.4. izprot personības lomu veselību ietekmējošo paradumu izvēlē;
7.5. veido savu pašvērtējumu, pamatojoties uz savu vērtību, prasmju, spēju, rakstura un vajadzību izpēti;
7.6. apzinās savas iespējas kontrolēt apstākļus, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu attiecībā uz veselību;
7.7. spēj diskutēt par šādiem jēdzieniem: garīgums, garīga pilnveidošanās, garīgā veselība;
7.8. analizē pieredzi par kognitīvo faktoru ietekmi uz cilvēka spēju pārvarēt nepatīkamas emocijas un stresu;
7.9. izprot, kas ir psihosomatiskās slimības, skaidro to iespējamos cēloņus un novēršanas iespējas;
7.10. izprot sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselību ietekmējošiem paradumiem;
7.11. apzinās saskarsmes un efektīvas komunikācijas prasmju nozīmi veselībai labvēlīgas uzvedības īstenošanā;
7.12. zina, kā rīkoties psiholoģiska spiediena un manipulāciju gadījumos.
8. Mācību satura komponents "Sociālā vide laikā un telpā":
8.1. izprot jēdzienus: dzīvesveids, veselīgs dzīvesveids, dzīves stils, dzīves kvalitāte;
8.2. zina, kas ir civilizācijas slimības, un izprot to izplatīšanās cēloņus mūsdienu sabiedrībā;
8.3. raksturo atkarību no vielām (tabakas, alkohola, psihotropām vielām un narkotikām) un procesiem (datora, azartspēlēm);
8.4. ir iepazinies ar galvenajiem Latvijas veselības politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem par alkoholu, smēķēšanu, narkotikām, uzturu;
8.5. pauž savu viedokli par atkarības problēmām valstī;
8.6. piedāvā argumentētus jauniešu atkarības problēmu risinājuma variantus;
8.7. izprot neveselīgu uztura paradumu, mazkustības un smēķēšanas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību attīstību;
8.8. skaidro uztura ierobežojumu un modes diētu iespējamo ietekmi uz veselību;
8.9. zina par neveselīgu uzturu, mazkustību, smēķēšanu, vides piesārņojumu un ultravioletajiem stariem kā riska faktoriem ļaundabīgo audzēju attīstībā;
8.10. izsaka savu viedokli par dažādiem ģimenes modeļiem;
8.11. zina dažādu sabiedrisko normu un tradīciju uzskatu atšķirības par ģimeni un laulību;
8.12. apzinās nevienlīdzības un tiesību ierobežošanas situācijas ģimenēs;
8.13. diskutē par represīviem, liberāliem un "zelta vidusceļa" (atturēšanās, savstarpēja uzticība, drošas seksuālas attiecības) uzskatiem seksuālo attiecību jautājumos;
8.14. zina, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības;
8.15. prot pieņemt lēmumus, kas palīdz izsargāties no seksuāli transmisīvajām un HIV infekcijām;
8.16. zina par seksuāliem pāridarījumiem un Krimināllikumā noteikto atbildību par tiem;
8.17. apzinās HIV inficētu cilvēku stigmu un diskriminācijas gadījumus, pauž savu attieksmi pret diskrimināciju;
8.18. izprot HIV un AIDS problēmas pasaulē;
8.19. pauž savu viedokli par pasākumiem HIV infekcijas izplatības ierobežošanai un seksa industrijas cēloņiem un sekām;
8.20. zina, kā rīkoties bīstamās situācijās kalnos, uz ūdens, mežā;
8.21. zina, kādi drošības pasākumi jāievēro, dodoties ceļojumā uz citām valstīm.
9. Mācību satura komponents "Sabiedrība un valsts":
9.1. izprot jēdzienus: veselības aprūpe, veselības veicināšana;
9.2. novērtē skolas atbilstību veselīgas skolas principiem un plāno veselības veicināšanas pasākumus skolā;
9.3. izsaka savu viedokli par valsts politiku sabiedrības veselības veicināšanai un veselības veicināšanas pasākumiem valstī;
9.4. zina ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem.
10. Mācību komponents "Darbība":
10.1. izprot dzīves prasmju nozīmi veselības saglabāšanā;
10.2. prot izmantot dažādus informācijas avotus par veselības jautājumiem;
10.3. spēj identificēt galvenās problēmas, izmantojot Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu rezultātus;
10.4. prot kritiski novērtēt situācijas, kas ietekmē veselību;
10.5. piedāvā argumentētus risinājumus par jauniešu veselības problēmām;
10.6. prot plānot veselības veicināšanas pasākumus.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.6., 7.11., 8.5., 8.10., 8.12., 8.13., 8.17., 8.19. un 9.3.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Fizika.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Fizika" mērķis ir padziļināt izpratni par fizikālajiem procesiem dabā un tehnikā, pilnveidojot pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā līdzatbildīgu attieksmi sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
2. Mācību priekšmeta "Fizika" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par fizikālās pasaules daudzveidību un vienotību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabas un tehnikas vidē;
2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības, komunikatīvās darbības un sadarbības prasmes fizikā: risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;
2.3. pilnveidot izpratni par fizikas kā dabaszinātņu nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā, kā arī veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Daba un tehnika":
3.1. dabas un tehnikas vide;
3.2. megapasaules, makropasaules un mikropasaules uzbūve;
3.3. mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesi;
3.4. fizikālās likumsakarības.
4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība fizikā.
5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības fizikālie aspekti":
5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana fizikā;
5.2. fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstība un to ietekme uz sabiedrību;
5.3. indivīda un sabiedrības darbības ietekme uz vides kvalitāti.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents "Daba un tehnika":
6.1. apraksta dažādās Visuma evolūcijas fāzes un vielas, kā arī fizikālo lauku strukturizācijas pakāpi šajās fāzēs;
6.2. apraksta kustības rakstura un spēku daudzveidību;
6.3. apraksta enerģijas ieguves daudzveidību dabā un tehnikā;
6.4. ilustrē siltumvadīšanas, konvekcijas, siltumstarojuma, termiskās izplešanās, fāžu pāreju un elektromagnētisko īpašību izpausmju daudzveidību dabā un tehnikā;
6.5. apraksta elektromagnētiskā starojuma veidu vienojošās īpašības un daudzveidīgo izpausmi dabā un tehnikā, izmantojot elektromagnētisko viļņu skalu;
6.6. ilustrē elementārdaļiņu klasifikācijas iespēju daudzveidību;
6.7. ilustrē mērīšanas tehnoloģiju daudzveidību fizikā;
6.8. saskata vienojošo dabas procesu daudzveidībā;
6.9. izskaidro cietvielu, gāzu un šķidrumu mehānisko, termodinamisko, elektromagnētisko un optisko īpašību atkarību no vielas uzbūves;
6.10. izmanto gāzu molekulāri kinētisko teoriju vielas uzbūves un īpašību skaidrojumā;
6.11. ilustrē atomu kodolu uzbūves izmaiņas radioaktīvās sabrukšanas procesā;
6.12. izskaidro Visuma struktūru;
6.13. analizē gravitācijas un elektromagnētisko mijiedarbību izpausmi (debess ķermeņu kustība; smaguma, elastības, berzes, šķidruma virsmas spraiguma, Kulona, Ampēra, Lorenca spēki) dabā un tehnikā;
6.14. apraksta mehānisko kustību, sadursmes, termodinamiskos procesus gāzēs, fotoelektrisko efektu, izmantojot matemātiskos vienādojumus;
6.15. analizē mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesus no enerģētiskā viedokļa;
6.16. izskaidro fizikālos procesus, lietojot fizikālos modeļus (masas punkts, matemātiskais svārsts, ideālā gāze, siltuma mašīna, punktveida lādiņš, gaismas stars, atoma modelis, atoma kodola modelis, Saules sistēmas modelis, zvaigžņu karte);
6.17. izskaidro fizikālos procesus enerģijas ieguves, sakaru, medicīnas tehnoloģijās un nanotehnoloģijās;
6.18. izprot fizikālā lieluma jēdzienu (vērtība, mērvienība);
6.19. lieto likumsakarību matemātisko pierakstu (formulas, apzīmējumi, vektori);
6.20. izskaidro elektrizācijas procesu, mehānisko, siltuma, strāvas un elektromagnētisko darbību, viļņus;
6.21. izskaidro fizikālos procesus, lietojot Ņūtona, Huka, nezūdamības, Oma un viļņu laušanas likumus;
6.22. analizē cēloņsakarības mehānisko, siltuma un elektromagnētisko procesu norisē.
7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;
7.2. izvēlas fizikālo procesu raksturlielumus un pazīmes, prognozē lielumu savstarpējo atkarību;
7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu, arī izmantojot fizikālos modeļus, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes un piederumus;
7.4. veic novērojumus un mērījumus individuāli vai grupā, lieto tehniskās ierīces un fizikas laboratorijas piederumus, precīzi ievēro to lietošanas noteikumus;
7.5. uzskatāmi un korekti reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;
7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) fizikālo procesu vizualizēšanai un datu ieguvei;
7.7. veic aprēķinus un iegūto skaitlisko rezultātu izsaka kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā;
7.8. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības, kā arī zina to saistību ar citām mērvienībām;
7.9. lieto vizuālo un grafisko informāciju fizikālo procesu un likumsakarību attēlošanā, arī pārveidojot fizikālo procesu grafiskos attēlojumus no viena veida citā;
7.10. lieto informācijas tehnoloģijas (IT), lai pārbaudītu hipotēzi par funkcionālo sakarību starp fizikāliem lielumiem;
7.11. izskaidro iegūtos rezultātus, salīdzinot tos ar informāciju no dažādiem avotiem, un novērtē to ticamību, analizējot iespējamos kļūdu cēloņus, ierobežojumus un ietekmi uz rezultātiem;
7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;
7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izraudzīto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi), iesaka uzlabojumus vai citus risinājuma veidus;
7.14. lieto fizikas jēdzienus un simbolus kā valodas kultūras elementus;
7.15. analizē un izvērtē fizikāla rakstura informāciju tekstā un izmanto iegūto informāciju atbilstīgi mērķim, pārveido fizikālo procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;
7.16. formulē un argumentē viedokli par fizikālajiem procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;
7.17. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģijas (IT);
7.18. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un analizējot informāciju fizikā.
8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības fizikālie aspekti":
8.1. analizē fizikas kā dabaszinātņu nozares sasniegumus, ņemot vērā zinātnes attīstības ētiskos aspektus un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu fizikas attīstībā;
8.2. ir iepazinis galvenās fizikas apakšnozares, to pētniecības virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi fizikas attīstībā;
8.3. izprot fizikas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;
8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;
8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi fizikā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;
8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz fizikā pamatotu tehnoloģiju attīstību;
8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības fizikā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;
8.8. izvērtē indivīda darbības ietekmi uz vides akustisko un elektromagnētisko piesārņojumu un rīkojas videi draudzīgi;
8.9. izprot vajadzību saprātīgi izmantot enerģijas resursus un atbilstīgi rīkojas;
8.10. analizē savu rīcību sadzīves situācijās, izmantojot fizikas zināšanas, un rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo veselībai un drošībai;
8.11. novērtē fizikas zināšanu nozīmi vides saglabāšanā un tās kvalitātes uzlabošanā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.16., 7.18., 8.7., 8.9. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Ķīmija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Ķīmija" mērķis ir padziļināt izpratni par vielu daudzveidību, to pārvērtību norises likumsakarībām, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un sekmējot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta "Ķīmija" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par fizikāliem, ķīmiskiem un fizikāli ķīmiskiem procesiem un to norises likumsakarībām, vielu, materiālu, disperso sistēmu un ķīmisko reakciju daudzveidību;
2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās darbības prasmes ķīmijā, risinot problēmas, pētot vai eksperimentējot, analizējot un novērtējot iegūto informāciju;
2.3. sekmēt indivīda līdzdalību ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības mijiedarbību.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Daba":
3.1. vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidība un vienotība;
3.2. atomu un vielu uzbūve, disperso sistēmu sastāvs;
3.3. fizikālie, ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie procesi;
3.4. likumsakarības ķīmijā.
4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
4.1. pētāmo problēmu formulēšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un (vai) rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība ķīmijā.
5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības ķīmiskie aspekti":
5.1. zinātnes atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtību apzināšana ķīmijā;
5.2. tehnoloģiju attīstība ķīmijā un to ietekme uz sabiedrību;
5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents "Daba":
6.1. apraksta ķīmisko elementu, vielu, materiālu un disperso sistēmu daudzveidību un vielu izplatību dabā;
6.2. izprot dažādu parādību (izomērija, alotropija) nozīmi vielu daudzveidībā;
6.3. klasificē neorganiskas un organiskas vielas, zinot to sastāvu, uzbūvi vai funkcionālās grupas;
6.4. nosaka ķīmiskās reakcijas veidu pēc reaģējošo vielu sastāva pārmaiņām, pēc virzības, pēc reakcijas siltumefekta, pēc oksidēšanas pakāpes izmaiņām;
6.5. analizējot vielu, disperso sistēmu un to pārvērtību daudzveidību, saskata to vienojošās likumsakarības;
6.6. izprot atomu uzbūvi, raksturo atomu kodolu sastāvu un atomu kodola elektronapvalka uzbūvi, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu;
6.7. izprot ķīmisko saišu veidošanos un starpmolekulāro mijiedarbību;
6.8. analizē sakarības starp vielu uzbūvi un vielu vai disperso sistēmu īpašībām; salīdzina vielu vai disperso sistēmu īpašības (fizikālās, mehāniskās);
6.9. apraksta disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu (masas daļa, molārā un masas koncentrācija);
6.10. izprot atomu kodolu pārvērtības, vielu elektrolītiskās disociācijas, oksidēšanās un reducēšanās, polimerizācijas un polikondensācijas procesus;
6.11. raksturo fizikālos, ķīmiskos un fizikāli ķīmiskos procesus ķīmiskajā rūpniecībā (naftas pārstrādē, metalurģijā, etanola ražošanā, silikātrūpniecībā), farmaceitiskajā rūpniecībā un vides tehnoloģijās (ūdens attīrīšanā, atkritumu pārstrādē);
6.12. izprot vielu ķīmiskās pārvērtības un apraksta tās ar molekulārajiem, jonu un elektronu bilances vienādojumiem;
6.13. izmanto ķīmijas pamatlikumus (vielu masas nezūdamība, vielas sastāva nemainības likums, enerģijas nezūdamības likums) vielu pārvērtību raksturošanai;
6.14. izprot dažādu faktoru ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu un ķīmisko līdzsvaru;
6.15. analizē apgriezenisko ķīmisko reakciju norisi dabā un ķīmiskās rūpniecības tehnoloģiskajos procesos (amonjaka, sērskābes, etanola ražošanā).
7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
7.1. saskata un formulē risināmo/pētāmo problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;
7.2. nosaka lielumus (mainīgos un nemainīgos) un pazīmes;
7.3. plāno problēmas risinājumu un (vai) eksperimenta gaitu un izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, laboratorijas traukus un piederumus, modeļus, ierīces, iekārtas un vielas;
7.4. sintezē vielas, veic vielu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, precīzi ievērojot laboratorijas trauku un ierīču lietošanas noteikumus un drošas darba metodes;
7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē novērojumos un mērījumos iegūtos datus (kvalitatīvos un kvantitatīvos), veido detalizētu eksperimenta/pētījuma aprakstu;
7.6. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;
7.7. veic aprēķinus un parāda aprēķinu gaitu, izmantojot fizikālo lielumu apzīmējumus, atbilstošas mērvienības, vispārīgās formulas, ķīmiskās analīzes datus, ķīmisko un termoķīmisko reakciju vienādojumus, ķīmisko pārvērtību stehiometriskās shēmas un ķīmijas pamatlikumus;
7.8. pārveido skaitliskos datus vizuālos attēlojumos un otrādi, raksturojot dispersās sistēmas, vielu pārvērtības un to norises likumsakarības;
7.9. lieto informācijas tehnoloģijas (IT) datu matemātiskai apstrādei un pārveidei, likumsakarību un procesu skaidrošanai;
7.10. analizē rezultātus, salīdzinot ar literatūras datiem, un novērtē to ticamību, iespējamo kļūdu cēloņus un to ietekmi uz rezultātiem;
7.11. formulē secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem), atbilstīgi izvirzītajai hipotēzei;
7.12. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu (eksperimenta/pētījuma metodi) un iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;
7.13. lieto ķīmijas terminus kā valodas kultūras elementu, izmanto ķīmijas nomenklatūru, simbolus un apzīmējumus, raksturojot vielu vai disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, vielu un atomu pārvērtības un to norises likumsakarības;
7.14. analizē, izvērtē un izmanto ķīmijas satura vizuālo un vārdisko informāciju atbilstīgi mērķim; pārveido vārdisko informāciju vizuālā formā, modeļos, simbolos un apzīmējumos un otrādi;
7.15. formulē un argumentē viedokli, pamatojoties uz likumsakarībām, faktiem, darba rezultātiem, ciena citu viedokli;
7.16. iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot informācijas tehnoloģijas (IT) un dažādus uzskates līdzekļus;
7.17. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot problēmas un analizējot informāciju ķīmijā.
8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības ķīmiskie aspekti":
8.1. analizē ķīmijas kā dabaszinātņu nozares vēsturisko attīstību, tās lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā zinātnes ētiskos aspektus un nosaucot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku sasniegumiem ķīmijā;
8.2. ir iepazinis galvenās ķīmijas apakšnozares un to pētniecības virzienus, novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi ķīmijas apakšnozaru attīstībā;
8.3. novērtē ķīmijas zināšanu un prasmju nozīmi indivīda ikdienas dzīvē, izglītības turpināšanā un turpmākajā profesionālajā darbībā;
8.4. novērtē ķīmijas eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;
8.5. izprot vielu un materiālu ražošanas tehnoloģiju un ķīmijas inženierzinātnes attīstības mijiedarbību, analizējot tehnoloģiju izmantošanas pieredzi ķīmijā;
8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ekonomisko, vides) ietekmi uz tehnoloģiju attīstību ķīmijā;
8.7. novērtē tehnoloģiju attīstību ķīmijā un apzinās tās ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti un sabiedrības attīstību;
8.8. novērtē indivīda darbības ietekmi uz vides (ūdens, gaisa un augsnes) kvalitāti un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā;
8.9. analizē aktuālas vides problēmas Latvijā un pasaulē, kas saistītas ar vielu un materiālu izmantošanu, un apzinās dabas resursu (ūdens, nafta, rūdas, koksne) saprātīgas lietošanas nepieciešamību;
8.10. izprot drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību, izmantojot vielas, materiālus un tehnoloģijas ķīmijā, rīkojas atbilstīgi savai un apkārtējo drošībai.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.15., 7.17., 8.7., 8.8. un 8.9.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Bioloģija.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Bioloģija" mērķis ir padziļināt izpratni par organismu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām dabā, pilnveidojot komunikatīvās un pētnieciskās darbības prasmes un veicinot izglītojamā aktīvu līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta "Bioloģija" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par dzīvo sistēmu daudzveidību, uzbūvi, dzīvības procesiem un likumsakarībām;
2.2. pilnveidot pētnieciskās darbības un komunikatīvās prasmes bioloģijā, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot iegūto informāciju;
2.3. pilnveidot izpratni par bioloģijas nozares un tehnoloģiju nozīmi indivīda un sabiedrības attīstībā un veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Daba":
3.1. dzīvo sistēmu daudzveidība un vienotība;
3.2. šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūve un ekosistēmu struktūra;
3.3. dzīvības procesi: vielmaiņa, augšana un attīstība, vairošanās, kairināmība, regulācija un kustība. Vielu un enerģijas plūsma dabā;
3.4. pazīmju pārmantošanas un pārmaiņu likumsakarības dzīvajās sistēmās.
4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
4.1. pētāmās problēmas izvirzīšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un rezultātu vai datu vai rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība bioloģijā.
5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības bioloģiskie aspekti":
5.1. zinātnes atklājumu, sasniegumu un pētījumu vērtības apzināšanās bioloģijā;
5.2. bioloģijā pamatotu tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību;
5.3. indivīda un sabiedrības ietekme uz vides kvalitāti.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
6. Mācību satura komponents "Daba":
6.1. izprot dzīvības organizācijas pamatlīmeņus: šūna, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organisms, populācija, biocenoze, ekosistēma, biosfēra;
6.2. pazīst, klasificē un salīdzina organismus pēc šūnu uzbūves, vielmaiņas tipa un piederības sistemātiskajai grupai;
6.3. izprot bezšūnu dzīvības formu nozīmi organismu dzīvē;
6.4. izprot bioloģiskās daudzveidības un vienotības nozīmi un saglabāšanas veidus;
6.5. raksturo šūnu sastāvdaļas un audu veidus;
6.6. izprot organisko un neorganisko vielu lomu dzīvo sistēmu uzbūvē;
6.7. raksturo un salīdzina dažādu organismu uzbūvi;
6.8. izskaidro šūnu, audu, orgānu, organismu uzbūves atbilstību funkcijām un dzīves videi;
6.9. analizē dažādu ekosistēmu struktūru, to komponentu mijiedarbību;
6.10. izprot šūnu sastāvdaļu nozīmi dzīvības procesu nodrošināšanā;
6.11. izprot neorganisko un organisko vielu nozīmi dzīvības procesos;
6.12. analizē dzīvības procesu daudzveidību, saskatot to vienojošās likumsakarības;
6.13. izprot vielu, enerģijas un informācijas plūsmu dzīvajās sistēmās;
6.14. ir iepazinis dzīvības procesu izmantošanas iespējas tehnoloģijās;
6.15. izprot pazīmju pārmantošanas un mainības likumsakarības;
6.16. ir iepazinis organismu ģenētiskās pārveidošanas iespējas;
6.17. izprot jaunu pazīmju rašanos un to nozīmi sugas izdzīvošanā;
6.18. ir iepazinis galvenās dzīvības izcelšanās un evolūcijas likumsakarības.
7. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
7.1. saskata un formulē risināmo (pētāmo) problēmu un hipotēzi, izvērtējot informāciju no dažādiem avotiem;
7.2. izvēlas dzīvības procesu raksturojošos lielumus un prognozē to savstarpējo atkarību;
7.3. plāno problēmas risinājuma un (vai) eksperimenta gaitu, izvēlas atbilstošas un drošas darba metodes, darba piederumus, ierīces, bioloģiskos objektus un modeļus;
7.4. veic novērojumus, mērījumus dabā un laboratorijas apstākļos, lietojot laboratorijas piederumus un ierīces individuāli vai grupā, saudzīgi izturas pret tiem un ievēro drošības noteikumus;
7.5. uzskatāmi un precīzi reģistrē iegūtos datus, veido detalizētu eksperimenta aprakstu;
7.6. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu ieguvē un reģistrēšanā;
7.7. izmanto matemātiskus aprēķinus dzīvības procesu un likumsakarību novērtēšanā, parādot aprēķinu gaitu un ievērojot mērvienības;
7.8. izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) datu apstrādē;
7.9. attēlo bioloģiskos objektus, to dzīvības norises un likumsakarības dažādās vizuālās informācijas formās;
7.10. izprot bioloģisko objektu attēlošanas ētiskos aspektus;
7.11. analizē datus par dzīvo sistēmu daudzveidību, uzbūvi, procesiem un likumsakarībām, izvērtējot datu ticamību;
7.12. izdara secinājumus, pamatojoties uz problēmas risinājumā vai eksperimentā iegūtajiem datiem (pierādījumiem) atbilstoši izvirzītajai hipotēzei;
7.13. skaidrojot iegūtos rezultātus, novērtē izvēlēto problēmas risinājumu, iesaka uzlabojumus vai piedāvā citus risinājuma veidus;
7.14. prognozē pārmaiņas dzīvajās sistēmās, izmantojot dažādos avotos iegūto informāciju;
7.15. lieto bioloģijas jēdzienus un terminus kā valodas kultūras elementus;
7.16. analizē, izvērtē bioloģijas tekstus un izmanto iegūto informāciju atbilstoši mērķim, pārveido bioloģisko procesu vizuālās un vārdiskās informācijas formas no viena veida citā;
7.17. formulē un argumentē viedokli par dzīvības procesiem, pamatojoties uz faktiem, likumsakarībām, sava vai grupas darba rezultātiem, ciena citu viedokli;
7.18. iepazīstina ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT);
7.19. apzinās sadarbības priekšrocības pētnieciskajā darbībā, risinot uzdevumus un izvērtējot rezultātus bioloģijā.
8. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības bioloģiskie aspekti":
8.1. analizē galvenos bioloģijas nozares sasniegumus, to lomu sabiedrības attīstībā, ņemot vērā dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi un minot piemērus par ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku lomu bioloģijas attīstībā;
8.2. ir iepazinis galvenās bioloģijas apakšnozares, to pētījumu virzienus un novērtē dažādu zinātņu nozaru sadarbības nozīmi bioloģijas attīstībā;
8.3. novērtē bioloģijas zināšanu un prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā;
8.4. novērtē eksperimenta gaitā iegūto pierādījumu nozīmi teorētisko atziņu pamatošanā;
8.5. izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi bioloģijā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas;
8.6. analizē dažādu faktoru (sociālo, ētisko, ekonomisko, vides) ietekmi uz bioloģijā pamatotu tehnoloģiju attīstību;
8.7. apzinās tehnoloģiju attīstības bioloģijā ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti;
8.8. analizē cilvēka darbības ietekmi uz organismiem un ekosistēmām, prognozē iespējamās izmaiņas;
8.9. izprot dabas aizsardzības, dabas resursu (mežu, lauku, ūdeņu) racionālas izmantošanas nozīmi ekosistēmu stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;
8.10. pamato videi draudzīgas rīcības nepieciešamību, izmantojot zināšanas bioloģijā, un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā, rīkojas videi draudzīgi;
8.11. pamato veselīga dzīvesveida nozīmi indivīda attīstībā, izmantojot zināšanas bioloģijā.
9. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.17., 7.19., 8.7., 8.8. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Ministru kabineta
2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Dabaszinības.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" mērķis ir padziļināt izpratni par dabas daudzveidību un tajā notiekošajiem procesiem, pilnveidot pētnieciskās darbības prasmes un veicināt katra izglītojamā ieguldījumu sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta "Dabaszinības" uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot izpratni par dabas daudzveidību, uzbūvi, dabā un ikdienā notiekošajiem procesiem, to norišu likumsakarībām un tehniskajām ierīcēm šo procesu pētīšanai;
2.2. pilnveidot pētnieciskās un komunikatīvās prasmes dabaszinībās, risinot problēmas, veicot pētījumus vai eksperimentus, analizējot un izvērtējot informāciju;
2.3. veicināt līdzdalību sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, izprotot dabaszinātņu, tehnoloģiju un vides mijiedarbību.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents "Daba un tehnika":
3.1. pasaules daudzveidība un vienotība;
3.2. pasaules uzbūve;
3.3. ķīmiskās pārvērtības dabā, dzīvības procesi organismos, fizikālie procesi dabā un ikdienā;
3.4. enerģijas nezūdamība, līdzsvars dabas procesos un pazīmju pārmantošana.
4. Mācību satura komponents "Pētnieciskā darbība":
4.1. pētāmās problēmas formulēšana un darba plānošana;
4.2. datu ieguve un reģistrēšana;
4.3. datu apstrāde;
4.4. datu un rezultātu analīze un izvērtēšana;
4.5. komunikatīvā darbība un sadarbība dabaszinībās.
5. Mācību satura komponents "Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības dabaszinātniskais aspekts":
5.1. dabaszinātņu atklājumu, izgudrojumu un pētījumu vērtības apzināšana;
5.2. tehnoloģiju attīstība dabaszinātnēs un to ietekme uz sabiedrī