| Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 29.augustu. | Publicēts: Latvijas Vēstnesis 28.08.2007 Nr.138 (3714) |
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
| Rīgā, 2007. gada 7. augustā | Noteikumi nr. 544 (prot. Nr.44 46.§) |
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14.panta 19.punktu un
Vispārējās izglītības likuma
4.panta 11.punktu
1. Noteikumi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu - vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus - mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
2. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk - izglītības programmas) galvenie mērķi ir:
2.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;
2.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu;
2.3. sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī izkopt izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;
2.4. izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai.
3. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenajiem mērķiem atbilstošie uzdevumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
4. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem raksturīgie uzdevumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.
5. Mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem apgūst latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.
6. Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.
7. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs ietver šādas izglītības jomas, kuras veido atbilstošie mācību priekšmeti:
7.1. valodas joma:
7.1.1. latviešu valoda un literatūra;
7.1.2. pirmā svešvaloda;
7.1.3. otrā svešvaloda;
7.1.4. mazākumtautību valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās);
7.2. sociālo zinību joma:
7.2.1. vēsture;
7.2.2. biznesa ekonomiskie pamati;
7.2.3. filozofija;
7.2.4. ģeogrāfija;
7.2.5. psiholoģija;
7.2.6. politika un tiesības;
7.2.7. mājsaimniecība;
7.2.8. veselības mācība;
7.2.9. sports;
7.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību joma:
7.3.1. matemātika;
7.3.2. informātika;
7.3.3. fizika;
7.3.4. ķīmija;
7.3.5. bioloģija;
7.3.6. veselības mācība;
7.3.7. dabaszinības;
7.4. kultūrizglītības joma:
7.4.1. mūzika;
7.4.2. kultūras vēsture.
8. Izglītības programmu obligāto saturu veido:
8.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti:
8.1.1. izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu:
8.1.1.1. latviešu valoda un literatūra;
8.1.1.2. pirmā svešvaloda;
8.1.1.3. otrā svešvaloda;
8.1.1.4. matemātika;
8.1.1.5. vēsture;
8.1.1.6. sports;
8.1.1.7. biznesa ekonomiskie pamati;
8.1.1.8. informātika;
8.1.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas:
8.1.2.1. latviešu valoda un literatūra;
8.1.2.2. mazākumtautības valoda un literatūra;
8.1.2.3. pirmā svešvaloda;
8.1.2.4. matemātika;
8.1.2.5. vēsture;
8.1.2.6. sports;
8.1.2.7. biznesa ekonomiskie pamati;
8.1.2.8. informātika;
8.2. obligātie mācību priekšmeti attiecīgajos izglītības programmu virzienos:
8.2.1. vispārizglītojošajā virzienā:
8.2.1.1. ģeogrāfija;
8.2.1.2. dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība;
8.2.1.3. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.2. humanitārajā un sociālajā virzienā:
8.2.2.1. filozofija;
8.2.2.2. ģeogrāfija;
8.2.2.3. psiholoģija;
8.2.2.4. politika un tiesības;
8.2.2.5. dabaszinības;
8.2.2.6. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā:
8.2.3.1. matemātika;
8.2.3.2. ģeogrāfija vai filozofija;
8.2.3.3. fizika;
8.2.3.4. ķīmija;
8.2.3.5. bioloģija;
8.2.3.6. veselības mācība;
8.2.3.7. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.4. profesionālajā virzienā:
8.2.4.1. ģeogrāfija;
8.2.4.2. psiholoģija;
8.2.4.3. politika un tiesības;
8.2.4.4. dabaszinības;
8.2.4.5. mūzika vai kultūras vēsture;
8.2.4.6. mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports);
8.3. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;
8.4. attiecīgās izglītības iestādes izglītības programmā iekļautie mācību priekšmeti, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:
8.4.1. valodas jomā - svešvalodas;
8.4.2. sociālo zinību jomā:
8.4.2.1. loģika;
8.4.2.2. ētika;
8.4.2.3. reliģiju vēsture;
8.4.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību jomā:
8.4.3.1. programmēšanas pamati;
8.4.3.2. tehniskā grafika;
8.4.3.3. astronomija;
8.4.4. kultūrizglītības jomā:
8.4.4.1. mākslas vēsture;
8.4.4.2. vizuālā māksla;
8.4.4.3. mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
9. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka šādi mācību priekšmetu standarti:
9.1. latviešu valodā un literatūrā:
9.1.1. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (3.pielikums);
9.1.2. Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (4.pielikums);
9.2. latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās) - Latviešu valoda un literatūra (mazākumtautību izglītības programmās). Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (5.pielikums);
9.3. pirmajā un otrajā svešvalodā - Svešvaloda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (6.pielikums);
9.4. mazākumtautību valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās):
9.4.1. Mazākumtautību valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (7.pielikums);
9.4.2. Mazākumtautību literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (8.pielikums);
9.5. Vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (9.pielikums);
9.6. Biznesa ekonomiskie pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (10.pielikums);
9.7. Filozofija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (11.pielikums);
9.8. Ģeogrāfija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (12.pielikums);
9.9. Psiholoģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (13.pielikums);
9.10. Politika un tiesības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (14.pielikums);
9.11. Mājsaimniecība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (15.pielikums);
9.12. Veselības mācība. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (16.pielikums);
9.13. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (17.pielikums);
9.14. Matemātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (18.pielikums);
9.15. Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (19.pielikums);
9.16. Fizika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (20.pielikums);
9.17. Ķīmija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (21.pielikums);
9.18. Bioloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (22.pielikums);
9.19. Dabaszinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (23.pielikums);
9.20. Mūzika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (24.pielikums);
9.21. Kultūras vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (25.pielikums);
9.22. Loģika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (26.pielikums);
9.23. Ētika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (27.pielikums);
9.24. Reliģiju vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (28.pielikums);
9.25. Programmēšanas pamati. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (29.pielikums);
9.26. Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (30.pielikums);
9.27. Astronomija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (31.pielikums);
9.28. Mākslas vēsture. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (32.pielikums);
9.29. Vizuālā māksla. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (33.pielikums);
9.30. Komerczinības. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts (34.pielikums).
10. Izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros var īstenot šo noteikumu 7.punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā vispārējās vidējās izglītības programmām. Izglītības iestādes šādu mācību priekšmetu standartus izstrādā patstāvīgi un saskaņo ar Izglītības satura un eksaminācijas centru.
11. Visās izglītības programmās iekļauj šādas tēmas:
11.1. veselības izglītība;
11.2. vides izglītība;
11.3. profesionālā orientācija.
12. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
12.1. prasību atklātības un skaidrības princips - mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;
12.2. sasniegumu summēšanas princips - iegūtā vispārējā vidējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;
12.3. vērtējuma atbilstības princips - noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;
12.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips - mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;
12.5. vērtēšanas regularitātes princips - mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;
12.6. vērtējuma obligātuma princips - izglītojamajam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.
13. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (35.pielikums).
14. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir:
14.1. eksāmens:
14.1.1. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri izglītības programmu apgūst latviešu valodā);
14.1.2. latviešu valodā un literatūrā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu);
14.2. eksāmens svešvalodā;
14.3. eksāmens izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
14.4. ne mazāk kā divi eksāmeni pēc izglītojamā izvēles mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām;
14.5. trīs ieskaites obligātajos mācību priekšmetos.
15. Valsts pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā).
16. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus vērtē sešos līmeņos (A, B, C, D, E, F līmenis, kur A - augstākais līmenis, F - zemākais līmenis) un vispārējās vidējās izglītības sertifikātā norāda arī procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.
17. Izglītības satura un eksaminācijas centrs var pielīdzināt citu institūciju organizēto eksāmenu rezultātus centralizēto eksāmenu līmeņiem gadījumā, ja pastāv vienošanās ar institūciju, kas ir konkrētā eksāmena īstenotājs. Salīdzināšanas algoritms tiek noteikts ar ekspertu atzinumu, ka pielīdzināmā eksāmena programma un saturs atbilst vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām konkrētajā mācību priekšmetā.
18. Izglītojamā sasniegumus vērtē atbilstoši iegūtās valsts vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipiem un kārtībai.
19. Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutvārdu, rakstveida, praktiskā vai kombinētā formā.
20. Vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju noteikšanai, kā arī izglītības procesa pilnveidošanai.
21. Mācību sasniegumus vērtē:
21.1. pedagogs ikdienas mācību procesā un mācību tēmas, kursa daļas, mācību semestra, mācību gada vai mācību kursa beigās;
21.2. izglītojamais, patstāvīgi novērtējot savus sasniegumus;
21.3. izglītojamie, savstarpēji novērtējot cits cita sasniegumus;
21.4. izglītības iestādes administrācija;
21.5. izglītības pārvalde;
21.6. Izglītības satura un eksaminācijas centrs.
22. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir šādi:
22.1. ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamo apgūto zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par tālāko mācību procesu;
22.2. kārtējā vērtēšana, nosakot izglītojamo sasniegumus, lai uzlabotu tos mācību procesa laikā, saskaņotu mācību procesa norisi, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, veicinātu izglītojamo pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;
22.3. robežvērtēšana, nosakot izglītojamā sasniegumus pirms noslēguma pārbaudes;
22.4. noslēguma vērtēšana, nosakot izglītojamo zināšanu un prasmju apguves līmeni temata, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā.
23. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto vispārējās vidējās izglītības programmu.
24. Ar 2008./2009.mācību gadu noteikt obligāto centralizēto eksāmenu matemātikā.
25. Ar 2008./2009.mācību gadu noteikt, ka izglītojamais izvēlas ne mazāk kā vienu eksāmenu mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām.
26. Līdz 2007.gada 30.augustam mācību priekšmeta "Informātika" nosaukums ir "Lietišķā informātika". Tā saturu nosaka noteikumu 19.pielikums - "Informātika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts".
27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumus Nr.463 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 473./476.nr.).
Ministru prezidents A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm un veicinātu izglītojamā daudzpusīgu izglītību mūža garumā, galvenie uzdevumi ir šādi:
1.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;
1.2. veicināt vispārējās intelektuālās darbības prasmju apguvi;
1.3. attīstīt vēlmi un prasmi pilnveidoties;
1.4. veidot prasmi plānot dzīves virzību atbilstoši savām spējām un vēlmēm;
1.5. attīstīt prasmi uzskatāmi informēt par savu kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiem.
2. Lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidotu izpratni par veselīgu dzīvesveidu, galvenie uzdevumi ir šādi:
2.1. pilnveidot estētisko uztveri, sekmēt radošo darbību un attīstīt jaunrades spējas;
2.2. pilnveidot latviešu valodas (atbilstoši izglītojamā izvēlei - arī mazākumtautību valodas) un svešvalodu prasmi;
2.3. iepazīstināt ar Latvijas un pasaules kultūras mantojumu un dabas vērtībām;
2.4. nodrošināt iespēju nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību;
2.5. veicināt fizisko attīstību.
3. Lai sekmētu izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidotu Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni, galvenie uzdevumi ir šādi:
3.1. nodrošināt sistematizēta priekšstata izveidi par sabiedrības sociāli ekonomisko un politisko struktūru un procesu norisi mūsdienu sabiedrībā;
3.2. veidot prasmi līdzdarboties pilsoniskas sabiedrības procesos, ievērojot pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem;
3.3. sekmēt Latvijas sociālekonomiskās virzības izpratni Eiropas un pasaules kontekstā;
3.4. pilnveidot izpratni par ilgtspējīgu attīstību un tās saistību ar vides, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem;
3.5. izglītot cilvēktiesību jomā.
4. Lai izkoptu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjerai, galvenie uzdevumi ir šādi:
4.1. attīstīt paškontroles, pašnovērtēšanas un pašdisciplīnas prasmi, pašapziņu un atbildību;
4.2. nodrošināt prasmju un iemaņu apguvi darbam ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;
4.3. sekmēt patstāvīgai dzīvei sabiedrībā nepieciešamo tikumisko vērtību veidošanos;
4.4. pilnveidot spēju analizēt, izprast un vērtēt sevī, dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Vispārizglītojošajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
1.1. nodrošināt pamatzināšanu un prasmju apguvi atbilstošajos visu izglītošanās jomu mācību priekšmetos;
1.2. attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem;
1.3. nodrošināt iespēju katram izglītojamajam sagatavoties tālākizglītībai.
2. Humanitārajam un sociālajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
2.1. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt sociālo zinību mācību priekšmetus;
2.2. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodas;
2.3. pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās;
2.4. nodrošināt iespēju padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;
2.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitārajās un sociālajās studijās.
3. Matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu;
3.2. pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskajai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos;
3.3. nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai;
3.4. veicināt izglītojamā konkurētspēju dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu un citu attiecīgu kursu studijās.
4. Profesionālajam virzienam raksturīgie uzdevumi ir šādi:
4.1. nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesionālo orientāciju saistītajos mācību priekšmetos;
4.2. radīt motivāciju profesionālās karjeras izvēlei;
4.3. veicināt izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir audzināt izglītojamajos apziņu par latviešu valodu kā vērtību, nācijas kultūras eksistences pamatu, cilvēka personības veidotāju, vēlmi apzināti kopt un pilnveidot savu valodu, kā arī aizstāvēt latviešu valodas precizitātes, tīrības un bagātināšanās tiesības sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. pilnveidot izglītojamo latvisko izteiksmi, audzināt viņos gatavību aktīvi iestāties par latviešu valodas kā valsts valodas tiesībām un pilnvērtīgu lietojumu visās dzīves jomās;
2.2. pilnveidot izglītojamo valodiskās sazināšanās prasmi, prasmi loģiski, leksiski un gramatiski precīzi izteikt domas, jūtas un gribu kā runā, tā rakstos;
2.3. nostiprināt izglītojamajos pareizrunas, ortogrāfijas un interpunkcijas iemaņas, sistēmiskas fonētikas un gramatikas zināšanas;
2.4. sniegt izglītojamajiem pamatzināšanas par valodu kā sistēmu, latviešu valodas cilmi un vietu indoeiropiešu valodu saimē, par latviešu valodas attīstības pamatposmiem, par latviešu valodu kā neatkārtojamu vērtību visas cilvēces kultūrā;
2.5. izkopt valodas vērtēšanas prasmes.
3. Fonētika, gramatika, ortoēpija, ortogrāfija, interpunkcija:
3.1. fonētikas, morfoloģijas un sintakses pamatjautājumi;
3.2. ortoēpijas jēdziens. Zilbe, zilbju veidi. Zilbes intonācijas jēdziens. Vārda uzsvars. Runas intonācija: pauze, loģiskais akcents, teikuma melodija;
3.3. ortogrāfijas jēdziens. Galvenie ortogrāfijas principi. Dažādu vārdšķiru vārdu pareizrakstība;
3.4. interpunkcijas jēdziens. Interpunkcijas principi. Pieturzīmju veidi. Pieturzīmes teikuma beigās, vienkāršā teikumā - salikta teikuma daļā, starp salikta teikuma daļām. Pieturzīmes specifiskā lietojumā.
4. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:
4.1. leksikas, leksikoloģijas, leksikogrāfijas, frazeoloģismu un frazeoloģijas jēdziens;
4.2. vārds kā valodas pamatvienība;
4.3. vārda nozīme un forma;
4.4. vārdi ar vairākām nozīmēm;
4.5. vārdu nozīmes noskaidrošana vārdnīcās un kontekstā;
4.6. galvenie vārdnīcu tipi;
4.7. vārdnīcu izkārtojums, to lietošana;
4.8. vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsa;
4.9. termini;
4.10. aizguvumi, internacionālismi un barbarismi;
4.11. sinonīmi, antonīmi, homonīmi;
4.12. latviešu valodā vispārlietojamie vārdi un īpatnēji leksikas slāņi (vecvārdi, jaunvārdi, apvidvārdi, profesionālismi, žargonismi).
5. Valodiskās sazināšanās kultūra:
5.1. valodas kultūras jēdziens;
5.2. valoda un indivīds;
5.3. valodas kultūras nozīme cilvēka un visas tautas kultūras attīstībā;
5.4. literārās valodas lietojums dažādās runas un rakstu situācijās;
5.5. literārās valodas stilu jēdziens, to raksturojums;
5.6. teksta uzbūve un pazīmes;
5.7. teksta pareizs veidojums;
5.8. vārdu izvēles nosacījumi. Vārdu pareizs sastatījums teikumā. To saderīgums pēc nozīmes un formas. Saistījuma līdzekļu izvēle;
5.9. vārdu secības stilistiski nosacītie varianti;
5.10. teikuma daļu novietojums saliktā teikumā;
5.11. raksturīgās kļūdas vārdu saistīšanā un teksta veidošanā. Vienādu gramatisko formu nemotivēta blīvējuma novēršanas iespējas. Frāžainība, liekvārdības un nemotivētas tautoloģijas novēršana. Nodeldētu teicienu un pārāk vispārīgas nozīmes vārdu aizstāšana. Stila pelēcīguma pārvarēšanas iespējas.
6. Vispārīgi atzinumi par valodu:
6.1. valodniecības jēdziens, valodniecības galvenās nozares;
6.2. valoda - sabiedriska parādība;
6.3. valodas izcelšanās un attīstība;
6.4. indoeiropiešu valodu saime;
6.5. balti, baltu valodas. Latviešu valoda;
6.6. rakstības izveidošanās. Galvenie rakstības veidi. Alfabēts;
6.7. literārās valodas jēdziens. Literārās valodas normas jēdziens;
6.8. latviešu literārā valoda un dialekti;
6.9. latviešu literārās valodas izveidošanās un attīstība. Latviešu valodas kopēji;
6.10. valsts valoda. Vairākvalodība.
7. Fonētika, gramatika, ortoēpija, ortogrāfija, interpunkcija:
7.1. fonētiski analizē latviešu valodas skaņas;
7.2. morfoloģiski analizē latviešu valodas vārdus;
7.3. sintaktiski analizē latviešu valodas teikumus;
7.4. pareizi runā latviešu valodas tekstus;
7.5. pareizi raksta vārdus un vārdu formas, pamato to rakstību;
7.6. pareizi lieto pieturzīmes, pamato to lietošanu.
8. Leksikoloģija, leksikogrāfija, frazeoloģija:
8.1. nosaka vārdu nozīmes, izvēlas tekstā iederīgu vārdu pēc vārda nozīmes, emocionālā un stilistiskā nolūkā;
8.2. noskaidro internacionālismu, terminu un citu mazāk pazīstamu vārdu nozīmes;
8.3. lieto tekstā sinonīmus un antonīmus atbilstoši izsacījuma nolūkam;
8.4. pazīst dažādus leksikas slāņus, iederīgi izraugās tos runā un rakstos.
9. Valodiskās sazināšanās kultūra:
9.1. veido savu valodu kā runā, tā rakstos atbilstoši valodas kultūras nosacījumiem;
9.2. nosaka teksta stilu, lieto atbilstošu valodas stilu dažādās runas un rakstu situācijās;
9.3. veido tekstu, ievērojot pareizas teksta uzbūves nosacījumus;
9.4. izraugās teksta saturam un stilam atbilstošus vārdus, saista tos teikumā saturīgā tekstā;
9.5. lieto latviešu valodas vārdus un teikuma daļas pareizā secībā atkarībā no izmatojamā valodas stila;
9.6. labo kļūdaini veidotu tekstu, nepieļauj tekstveidnes tipiskas kļūdas;
9.7. raksta domrakstus;
9.8. analizē savu un klasesbiedru rakstīto domrakstu saturu un valodu;
9.9. raksta referātu un nolasa to auditorijai.
10. Vispārīgi atzinumi par valodu:
10.1. spriež par valodas sabiedrisko raksturu, tās izcelšanos un attīstību, valodu daudzveidību. Apzinās latviešu valodas vietu valodu saimē;
10.2. apzināti lieto pareizu latviešu literāro valodu;
10.3. saklausa dialektu atšķirības un novērtē to bagātības;
10.4. ar cieņu un lepnumu izturas pret Latvijas valsts valodu, sargā un saudzē to.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot humānu, brīvu, augsti tikumisku un garīgi bagātu personību ar savu nacionālo pašcieņu; izglītojamos mākslinieciski audzināt un izglītot, izkopt literāro gaumi, pilnveidot viņu estētiskās kultūras līmeni.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. radīt izglītojamajos sapratni par literatūru kā īpašu mākslas veidu ar savdabīgu iedarbes spēju uz cilvēku jūtu un domu pasauli, veidot literāro gaumi;
2.2. radīt izglītojamajos izpratni par latviešu literatūras vietu tautas garīgajā dzīvē un kopējā kultūrainā, par literatūras procesu saistībā ar pasaules literatūras attīstību;
2.3. palīdzēt izglītojamajiem apgūt aizvien pilnīgākas zināšanas par daiļliteratūras būtību, tās attīstību, dažādu žanru daiļdarbu mākslinieciskā izveidojuma īpatnībām, sekmēt daiļdarbos ietverto māksliniecisko vērtību apguvi;
2.4. pilnveidot izglītojamo izteikšanās prasmi runā un rakstos, iemaņas patstāvīgi spriest par kultūras norisēm, rosināt radošās spējas;
2.5. radīt nosacījumus tam, lai izglītojamajam būtu vajadzība regulāri iekļauties kultūras dzīvē gan ar vērtējumu, gan aktīvu līdzdarbību.
3. Pasaules literatūra:
3.1. ieskats pasaules literatūrā, autori un darbi, kuri cieši saistāmi ar latviešu literatūras attīstību;
3.2. priekšstats par Seno Austrumu literatūru, antīko kultūru un literatūru, viduslaiku kultūru un literatūru;
3.3. renesanses laiks un tā literatūra;
3.4. apgaismes laikmeta literatūra;
3.5. Eiropas literatūras attīstības galvenās tendences 19.gadsimtā;
3.6. literatūras galvenās tendences 20.gadsimta pirmajā pusē, vidū un otrajā pusē.
4. Latviešu literatūras attīstība:
4.1. latviešu pirmsnacionālā literatūra līdz 19.gadsimta vidum;
4.2. latviešu literatūra 19.gadsimta 50.-80.gados. Jaunlatviešu kustība. Latviešu teātra pirmsākumi;
4.3. latviešu literatūra 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajos gadu desmitos;
4.4. latviešu literatūra 20. un 30.gados. Galvenās attīstības tendences un raksturīgākais prozā, dzejā, dramaturģijā;
4.5. latviešu literatūra 40. un 50.gados;
4.6. latviešu literatūra 60.-80.gados;
4.7. pārskats par galvenajām latviešu literatūras attīstības tendencēm 80.gadu beigu un 90.gadu latviešu literatūrā - prozā, dzejā, dramaturģijā.
5. Daiļdarbs kā vārda māksla:
5.1. literatūras procesa priekšstats. Latviešu literatūras un pasaules literatūras procesa saistība;
5.2. izcilāko vārda mākslas meistaru personība un viņu devums literatūrā un tautas garīgajā dzīvē;
5.3. literāro darbu satura daudzslāņainība un mākslinieciskums;
5.4. literatūras teorijas jautājumi - līdzeklis pilnvērtīgai mākslas darba uztverei. Reālistiskais un romantiskais pasaules skatījums un modernie strāvojumi daiļliteratūrā. Žanru izpratnes padziļinājums. Tēls, tips, raksturs. Motīvs, problēma. Daiļdarba valodas speciālie tēlainās un sintaktiskās izteiksmes līdzekļi;
5.5. darbs bibliotēkā, bibliogrāfijas un uzziņas literatūras izmantošana;
5.6. jaunākā literatūra periodikā un grāmatās.
6. Orientējas latviešu literatūras attīstībā, nozīmīgākajos autoros un daiļdarbos, saskata latviešu literatūras saistību ar norisēm pasaules literatūrā.
7. Patstāvīgi un mērķtiecīgi labā un pareizā valodā (mutvārdos un rakstveidā) vērtē rakstnieku atsevišķu darbu, daiļradi kopumā un individuāli izlasīto literatūrā.
8. Orientējas satura daudzslāņainībā. Saskata izcilāko rakstnieku (dzejnieku, dramaturgu) darbu problemātiku un māksliniecisko savdabību.
9. Izmanto apgūtās literatūras teorijas zināšanas literārā darba uztverei.
10. Orientējas bibliogrāfijā, strādā bibliotēkā, lieto uzziņas literatūru. Konspektē un veido tēzes.
11. Sistemātiski seko literatūras dzīvei, izmantojot periodiskos izdevumus.
12. Uztver rakstnieka pozīciju, daiļdarbā ietverto ētiski estētisko ideālu; pauž uztvērēja vērtējošo attieksmi (estētiski vērtējoši spriedumi - piemēram, skaists, cildens, komisks, traģisks).
13. Uztver daiļdarbu kā specifiskas vārda mākslas darbu. Veido tēlainu stāstījumu vārdos vai rakstos par daiļdarba mākslinieciskajām vērtībām. Izjūt daiļdarba patosu (intonāciju), izprot rakstnieka mākslinieciskās ieceres. Izteiksmīgi lasa, skandē no galvas daiļdarbu vai tā fragmentu.
14. Literatūrteorētiski un loģiski pamatoti raksturo daiļdarba idejiski māksliniecisko kvalitāti (arī rakstnieka personību, daiļradi, literārās norises).
15. Lasa daiļliteratūru, pilnveido savu garīgo pasauli.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt izglītojamo prasmi latviešu valodā kā otrajā valodā, lai veicinātu izglītojamo integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. brīvai saziņai un informācijas uztverei;
2.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu pareizus izteikumus runā un rakstos;
2.3. veicināt cieņpilnu attieksmi pret latviešu valodu kā valsts valodu.
3. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:
3.1. runas uztvere ar dzirdi;
3.2. monoloģiskā runa;
3.3. dialoģiskā runa;
3.4. iespiesta un rakstīta teksta lasīšana;
3.5. pierakstu veidošana, atstāstījumu rakstīšana;
3.6. dažādu pierakstu - teksta atstāstījumu, plānu, secinājumu veidošana;
3.7. domrakstu, lietišķo rakstu rakstīšana.
4. Valodas mācība:
4.1. vārdu nozīmes noteikšana atkarībā no vārddarināšanas elementiem, vārdu formām, konteksta;
4.2. latviešu valodai raksturīgās vārdu savienojuma un teikuma konstrukcijas - gan līdzīgās, gan atšķirīgās salīdzinājumā ar mazākumtautību valodu;
4.3. tēlainās valodas, darījumvalodas, literārās valodas un sarunvalodas īpatnības.
5. Klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana:
5.1. saprot pedagoga stāstījumu vai lasīto, klasesbiedra vai citas personas runu, skaņu ierakstu, televīzijas un radio raidījumu (ne mazāk kā 5 min). Saprot sarunas partneru replikas;
5.2. izsakās latviešu valodā, izmantojot lasīto vielu un apgūtās valodas zināšanas. Pastāsta par izlasīto (mācību grāmatā vai papildliteratūrā, laikrakstā, žurnālā), uz ielas vai citās vietās (TV, radio), mācību stundās dzirdēto, muzejā vai izstādē redzēto. Izteikuma ilgums - 3-5 min;
5.3. atbild uz jautājumiem un pats izjautā sarunu biedru, izsaka savu lūgumu, uzaicinājumu, dod padomu, vērtējumu, piekrišanu vai noraidījumu;
5.4. piedalās dialogā ar pedagogu un klasesbiedriem par sadzīves, kultūras, mākslas un sabiedriski politiskiem tematiem, aizstāv savas domas, pamato tās. Patstāvīgi veido dialoga replikas (7-8 replikas);
5.5. temati lasīšanai un pārrunām par izlasīto:
5.5.1. latviešu folklora un tradīcijas;
5.5.2. trīs atmodas latviešu tautas vēsturē;
5.5.3. kultūras attīstība un īpatnības Latvijas novados;
5.5.4. zeme kā vērtība latvieša dzīvē;
5.5.5. latviešu valoda, tās attīstība un statuss;
5.5.6. latviešu grāmatniecība un periodika;
5.5.7. ievērojamākie latviešu rakstnieki un dzejnieki: personība, daiļrade, būtiskais viņu darbos;
5.6. temati sarunām:
5.6.1. Latvijas Republikas valsts simboli;
5.6.2. aktuāli notikumi valsts dzīvē;
5.6.3. ekoloģiskās problēmas mūsu dzīvē;
5.6.4. latviskuma, latviskas vides nozīme tavā dzīvē;
5.6.5. garīgā dzīve šodien;
5.6.6. preses izdevumi;
5.6.7. radio un televīzijas pārraides;
5.6.8. latviešu māksla un tu;
5.6.9. arhitektūra un tēlniecība;
5.6.10. latviešu teātris;
5.6.11. latviešu kino;
5.6.12. latviešu klasiskā un estrādes mūzika;
5.6.13. dziesmu svētki;
5.6.14. tautas daiļamata tradīcijas Latvijā;
5.6.15. jauniešu tiesības un pienākumi;
5.6.16. izglītības iespējas Latvijā;
5.6.17. tavas intereses un iespējamās darbības jomas;
5.6.18. jaunatne un tehnika;
5.6.19. jauniešu atpūtas iespējas;
5.6.20. jauniešu savstarpējās attiecības. Paaudžu attiecības;
5.6.21. mode;
5.7. lasa patstāvīgi mācību grāmatas un citus tekstus, saprot to saturu bez vārdnīcas vai izmantojot vārdnīcu. Patstāvīgi izmanto divvalodu un skaidrojošās vārdnīcas;
5.8. veido dažādus pierakstus - teksta atstāstījumu, plānu, secinājumus;
5.9. uzraksta vēstuli, telegrammu, iesniegumu, reklāmas tekstu, aizpilda dokumentācijas veidlapas. Izsaka savu attieksmi par lasīto, dzīvē vēroto rakstveidā. Kārto darījumrakstus, uzraksta īsu referātu, attēla vai situācijas aprakstu.
6. Valodas mācība:
6.1. izmanto iepriekšējās zināšanas un prasmes vārdu sastāva analīzē un vārdu darināšanā;
6.2. nosaka vārda nozīmi (to uztver) pēc konteksta un zināmiem vārddarināšanas elementiem, brīvi orientējas deklinējamo un konjugējamo vārdu atšķiršanā pēc to formu pazīmēm, izmanto vārdnīcas;
6.3. izprot vārdu dažādās nozīmes (homonīmus), lieto sinonīmus, antonīmus un homonīmus, saprot to nozīmi pēc konteksta;
6.4. patstāvīgi izmanto apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas vārdu formu veidošanā un to iesaistīšanā runā un rakstos;
6.5. atšķir tēlainu valodu no darījumvalodas, literāro valodu no sarunvalodas.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamo klausīšanās, lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas prasmes un pareizu valodas lietojumu.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. praktiskās valodas lietošana komunikācijā visās valodas prasmēs;
2.2. zināšanu pilnīga apguve par svešvalodas likumsakarībām un lietojuma funkcijām;
2.3. zināšanu apguves patstāvīga turpināšana.
3. Valodas prasmes: klausīšanās, lasīšana, runāšana, rakstīšana.
4. Valodas lietojums: izruna un intonācija.
5. Valodas funkcijas: teksts, teikums, vārds.
6. Sarunvalodas temati: tuvākā un tālākā apkārtne, vide, sadzīve un kultūra; ceļošana Latvijā un ārpus Latvijas, aktuālas problēmas mūsu un citu valstu dzīvē.
7. Saziņas līdzekļi: runas modeļi un izteiksmes veidi.
8. Praktiski lieto valodu dabiskā komunikācijas procesā galvenajos runas darbības veidos.
9. Klausīšanās:
9.1. saprot un uztver informāciju, dažādus teksta veidus;
9.2. atbild uz jautājumiem;
9.3. precizē informāciju, pārjautā;
9.4. izsaka savu vērtējumu.
10. Lasīšana:
10.1. brīvi, intonatīvi un fonētiski pareizi lasa tekstu;
10.2. iegūst informāciju, lietojot dažādus lasīšanas veidus (pārskatīšanu un caurskatīšanu);
10.3. lasa nepazīstamu tekstu;
10.4. prot novērtēt faktus, notikumus, galveno domu;
10.5. lasa tekstu un atbild uz jautājumiem;
10.6. prot analizēt norādītos teksta fragmentus;
10.7. tulko norādītās teksta daļas pareizā dzimtajā valodā;
10.8. lasa dažāda satura un žanra tekstus;
10.9. izsaka savu attieksmi.
11. Runāšana:
11.1. prot lietot gramatikas pamatstruktūras, tās kombinēt;
11.2. pārjautā, precizē informāciju;
11.3. veido fonētiski, gramatiski un leksiski pareizus izteikumus;
11.4. uzsāk un uztur sarunu, izsaka savas domas iepriekš neplānotā, spontānā runā;
11.5. atstāsta izlasītu informāciju sakarīgi, loģiski pamatoti;
11.6. piedalās diskusijā;
11.7. argumentē savas domas;
11.8. komentē, analizē dzirdēto vai lasīto;
11.9. prot lietot neverbālos saziņas līdzekļus.
12. Valodas lietojums:
12.1. pārvalda valodas pareizrakstības likumus;
12.2. veido dažāda satura un žanra tekstus apgūto sarunvalodas tematu apjomā.
13. Rakstīšana:
13.1. ievēro pareizrunas normas;
13.2. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (temats, teksta veids, sakarīgums, veselums);
13.3. veido dažāda stila tekstus;
13.4. veido vienkāršus un saliktus teikumus;
13.5. izprot un ievēro gramatikas likumības;
13.6. ievēro ortogrāfijas normas;
13.7. zina un pareizi lieto vārda gramatiskās formas.
14. Starpkultūru aspekts:
14.1. izzina svešvalodā runājošo zemju sociokultūras aspektus;
14.2. izprot un izvērtē kopīgo un atšķirīgo tautu dzīvē;
14.3. uztver un izmanto informāciju savas personības izaugsmes veidošanai.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
7.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo dzimtās valodas kā garīgās un intelektuālās pašattīstības un pašrealizācijas līdzekļa kompetenci mūsdienu daudzvalodu sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. sistematizēt zināšanas par valodu;
2.2. veidot priekšstatu par dzimtās valodas stilistiski funkcionālo bagātību un tās vietu citu valodu starpā;
2.3. pilnveidot saziņas kultūru, mutvārdu un rakstveida runas kultūru;
2.4. attīstīt valodas izjūtu un estētisko gaumi.
3. Runas kultūras pamati:
3.1. ortoēpijas norma un normas varianti;
3.2. leksikas norma un normas varianti;
3.3. morfoloģiskā norma un normas varianti;
3.4. sintakses norma un normas varianti.
4. Retorika:
4.1. antīkā retorika un jaunāko laiku retorika, retorikas pamatkritēriji;
4.2. komunikatīvā situācija un tās komponenti;
4.3. valoda un runa, runas darbības veidi;
4.4. runas etiķete;
4.5. publiskas uzstāšanās retorika;
4.6. diskusijas retorika.
5. Daiļdarba teksta lingvistiskā analīze:
5.1. daiļliteratūras valoda, daiļdarba teksta pazīmes;
5.2. lingvistiskā komentēšana;
5.3. teksta pamatlīmeņi: fonētikas, vārddarināšanas, leksikas, morfoloģijas, sintakses.
6. Pamatzināšanas par valodu:
6.1. valodas sociālais raksturs un valodas pamatfunkcijas;
6.2. fonēma, fonēmu raksturīgās pazīmes;
6.3. morfēma, vārda sastāvs;
6.4. vārda sakne, sakņu tipi, vārddarināšanas paņēmieni;
6.5. vārds, tā pamatpazīmes, klasifikācijas principi;
6.6. gramatiskās nozīmes, to izteikšanas paņēmieni;
6.7. vārdšķiras, to grupēšanas principi;
6.8. sintaktiskie sakari, sintakses vienības, teikums;
6.9. līdzīgais un atšķirīgais dzimtās valodas un latviešu valodas sistēmā, valodu attiecības.
7. Runas kultūras pamati:
7.1. pareizi liek vārdos uzsvaru un pareizi to lieto;
7.2. nosaka vārda semantiku, vārdu leksisko saistāmību;
7.3. pareizi nosaka runā sinonīmus, homonīmus, paronīmus, daudznozīmīgus vārdus, jaunvārdus, vecvārdus, vienkāršrunas vārdus, aizguvumus, profesionālismus, žargonismus, frazeoloģismus;
7.4. pareizi izmanto lietvārda dzimtes, skaitļa, locījuma kategoriju;
7.5. pareizi veido īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju formas un īpašības vārdu īsās formas;
7.6. pareizi veido un izmanto skaitļa vārdu, vietniekvārdu, darbības vārdu formas;
7.7. prot saskaņot izteicēju un teikuma priekšmetu, apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
7.8. prot pareizi izmantot savrupinājumus;
7.9. prot pareizi izmantot tiešo runu un pārveidot to netiešajā runā;
7.10. strādā ar dažāda veida vārdnīcām: ortoēpijas, skaidrojošo, etimoloģijas, frazeoloģijas, svešvārdu, sinonīmu vārdnīcu;
7.11. prot rediģēt tekstu.
8. Retorika:
8.1. analizē saziņas situāciju, ņemot vērā retorikas pamatkritērijus;
8.2. nosaka konkrētu saziņas situāciju veidus;
8.3. vērtē runas uzvedības atbilsmi saziņas situācijai, nosakot komunikatīvo nolūku un tā īstenošanas pakāpi;
8.4. veido dažādu žanru mutvārdu izteikumus, ņemot vērā saziņas situāciju;
8.5. pārvalda refleksīvās, nerefleksīvās un aktīvās klausīšanās paņēmienus;
8.6. piedalās dialogā, ievērojot ētikas normas un likumus;
8.7. veido dažādu žanru rakstiskus izteikumus, ņemot vērā saziņas situācijas īpatnības;
8.8. prot izvēlēties saziņas situācijai
atbilstošu lasīšanas veidu;
8.9. izprot jēdzieniskās kopsakarības, kas pastāv starp teksta daļām, teksta, virsraksta un epigrāfa saikni;
8.10. prot novērtēt runas uzvedības korektumu, vadīt dialogus;
8.11. sagatavo un publisko savu runu saskaņā ar oratora mākslas likumībām un paņēmieniem;
8.12. prot novērtēt savas publiskās uzstāšanās efektivitāti;
8.13. piedalās diskusijās, ievērojot konstruktīvas sarunas loģiskās un ētiski loģiskās likumības.
9. Daiļdarba lingvistiskā analīze:
9.1. zina daiļdarba teksta - vārda mākslas darba - galvenās pazīmes;
9.2. prot veidot daiļdarba teksta komentāru, izmantojot vārdnīcas un uzziņu literatūru;
9.3. saskata tekstā skaņu atkārtojumu un prot atklāt tā radīto māksliniecisko efektu;
9.4. saprot vārda iekšējās formas pārmaiņas, prot tās skaidrot;
9.5. prot paskaidrot, kāda nozīme ir morfēmu atkārtojumam izteikumā;
9.6. prot apvienot viena tematiskā lauka vārdus, noteikt atslēgas vārdus;
9.7. atrod tekstā dažādus viena un tā paša personāža raksturotājvārdus un skaidro to izvēli;
9.8. saskata kopsakarības starp tekstā izmantotajām vārdšķirām, gramatiskajām kategorijām un teksta izklāsta formu, tematu un ideju;
9.9. skaidro, kāda ir teikuma struktūras, garuma saikne ar teksta tematu un ideju;
9.10. skaidro, kāda ir viena veida sintaktisko konstrukciju atkārtojuma loma tekstā;
9.11. prot veikt fragmentāru un pilnīgu dzejas un prozas teksta lingvistisko analīzi.
10. Pamatzināšanas par valodu:
10.1. saprot, ka valodai ir sociāls raksturs, ka valoda ir zināšanu sistēma;
10.2. nosaka fonēmas, fonēmu variantus;
10.3. prot veikt vārdu morfēmisko analīzi;
10.4. prot veikt vārddarināšanas analīzi;
10.5. atšķir daudznozīmīga vārda nozīmes, homonīmus, sinonīmus, antonīmus, historismus, arhaismus, dialektismus;
10.6. nosaka gramatiskās nozīmes un to izteikšanas paņēmienus;
10.7. nosaka vārdšķiras, to semantiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās pazīmes;
10.8. prot veikt vārdu savienojumu, vienkāršu un saliktu teikumu analīzi;
10.9. zina dzimtās valodas un latviešu valodas vispārīgo raksturojumu saskaņā ar to struktūru, ģenealoģisko klasifikāciju;
10.10. prot atrast, labot un skaidrot kļūdas, kas radušās latviešu valodas ietekmes rezultātā.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
8.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir pilnveidot izglītojamo prasmi uztvert literatūru kā mākslas, tautas garīgās kultūras sastāvdaļu, īpašu saziņas formu un izprast literatūras nozīmi savā radošajā attīstībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir:
2.1. apgūt zināšanu sistēmu par sava etnosa literatūru kā pasaules literatūras daļu, pamatojoties uz literāro darbu tekstu apguvi;
2.2. radīt priekšstatu par literatūras attīstības vēsturisko procesu;
2.3. pilnveidot literāra darba analīzes un interpretācijas prasmi;
2.4. attīstīt izziņas interesi, radošās spējas, tēlaino domāšanu, emocionālo pasauli un vērtēšanas prasmi.
3. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:
3.1. literatūras teorijas pamatjēdzieni: mākslas tēls un daiļdarba tips, personāža vēsturiskā un vispārcilvēciskā nozīme, autora iecere un tās īstenošanas līdzekļi, daiļdarba problemātika, sižets un kompozīcija, valoda un stils;
3.2. svarīgākie literatūras vēstures posmi, mākslas metodes un virzieni;
3.3. mākslas izziņas galvenās estētiskās kategorijas un īpatnības: skaistais un neglītais, traģiskais un komiskais, pasaules vērtīborientēts atspoguļojums, emocionāli tēlains pasaules tēlojums.
4. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:
4.1. daiļdarba forma un saturs;
4.2. daiļdarba fabula, sižets un kompozīcija;
4.3. daiļdarba mākslinieciskais laiks un telpa;
4.4. daiļdarba tematika un problemātika;
4.5. dzejas un prozas darba valoda.
5. Radošā darbība, runas attīstīšana:
5.1. daiļdarba analīze un interpretācija;
5.2. plānu veidošana, tēžu, konspektu rakstīšana;
5.3. iesaistīšanās disputos un daiļdarba apspriešanā;
5.4. sava viedokļa par daiļdarbu argumentēšana, izmantojot dažādus paņēmienus;
5.5. uzstāšanās ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;
5.6. savu tekstu veidošana par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem.
6. Literatūras kā mākslas veida un kultūras sastāvdaļas uztvere:
6.1. izprot literatūras teorijas pamatjēdzienus un izmanto tos, analizējot, vērtējot un interpretējot literāros darbus;
6.2. zina literatūras vēstures svarīgākos periodus, to īpatnības sava etnosa literatūras attīstībā;
6.3. prot saistīt literāru darbu ar mākslas metodi un virzienu;
6.4. ir priekšstats par mākslinieciskās izziņas galvenajām īpatnībām un estētikas kategorijām.
7. Daiļdarba uztvere un vērtēšana:
7.1. saprot darba satura un formas vienotības loģiku;
7.2. prot vērtēt daiļdarba satura komponentus: tematu, raksturus, apstākļus, problēmu, ideju;
7.3. saprot, kāda ir atšķirība starp fabulu un sižetu;
7.4. prot noteikt darba kompozīcijas elementus;
7.5. prot atšķirt darbā vispārināto un konkrēto laiku un telpu, izprot to lomu tekstā;
7.6. prot noteikt un formulēt apjomīga daiļdarba tematiku un problemātiku;
7.7. prot atšķirt tropus un stilistiskās figūras, izprot to lomu tekstā.
8. Radošā darbība, runas attīstīšana:
8.1. prot analizēt daiļdarbu kā veselumu, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas;
8.2. zina daiļdarba interpretācijas galvenos veidus un prot izvēlēties tos, kas pašam šķiet interesantāki;
8.3. prot rakstīt dažāda veida plānus, tēzes, konspektus;
8.4. veido savus tekstus par problēmām, kas saistītas ar izlasītajiem daiļdarbiem, pamato savu viedokli;
8.5. uzstājas ar referātiem un ziņojumiem par literatūras tematiem;
8.6. iesaistās literatūras un mākslas jautājumu apspriešanā un disputos par šīm jomām.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
9.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Vispārējās vidējās izglītības kurss "Vēsture" aptver Latvijas, Eiropas, pasaules vēstures materiālu no aizvēstures līdz mūsdienām, turklāt Latvijas vēstures tematikai jāatvēl ne mazāk par 1/3 no kopējā vēstures stundu skaita. Katra perioda (senie, vidus, jaunie un jaunākie laiki) ietvaros jāizdala trīs galvenie jautājumu loki: valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība; vide, cilvēku saimnieciskā darbība un sabiedrības struktūra; dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma.
2. Mācību priekšmeta mērķis ir attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību, veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību.
3. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. attīstīt analītiskās un sintezējošās darbības prasmes un iemaņas vēstures avotu, literatūras, kartogrāfiskā un statistiskā materiāla analīzē, lai spētu patstāvīgi un argumentēti skaidrot vēstures norises, paši meklētu un lietotu zināšanas par attiecībām starp pagātni un tagadni;
3.2. attīstīt personisko, nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti, apgūstot pasaules, Eiropas un Latvijas vēsturisko attīstību; veidot demokrātisku, tolerantu un valstiski lojāli domājošu personību;
3.3. sniegt zināšanas un veidot izpratni par svarīgākajiem pasaules, Eiropas un Latvijas vēstures notikumiem, cēloņsakarībām, procesiem un sabiedrības struktūrām;
3.4. veidot izpratni par vēsturiskā procesa norisi visās cilvēka dzīves jomās: piemēram, politikā, saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, reliģijā, rosināt domāt par savu personīgo un katras personības vietu un lomu vēstures procesā;
3.5. veidot priekšstatu, ka vēstures zināšanas dod izpratni par iespējamām pagātnes, tagadnes un nākotnes sabiedrības attīstības alternatīvām.
4. Aizvēsture:
4.1. aizvēstures jēdziens;
4.2. aizvēstures periodizācija un vieta cilvēces vēsturē;
4.3. pirmatnējo cilvēku dzīvesveids un kultūra;
4.4. "neolītiskā revolūcija";
4.5. aizvēstures nozīmīgākie posmi Latvijas teritorijā.
5. Senie laiki:
5.1. seno laiku vēstures jēdziens;
5.2. seno laiku vieta cilvēces vēsturē;
5.3. senākās civilizācijas Divupē un Ēģiptē;
5.4. sabiedrības un valsts pārvaldes struktūra Seno Austrumu civilizācijās;
5.5. Seno Austrumu civilizāciju ieguldījums cilvēces vēsturē;
5.6. antīkās pasaules izcelšanās un attīstība;
5.7. grieķu polisa, tās valstiskā un sabiedriskā struktūra;
5.8. Maķedonijas Aleksandra lielvalsts un hellēniskā pasaule;
5.9. Romas republika;
5.10. romiešu sabiedrības struktūra un tiesības;
5.11. romiešu iekarojumi un Romas impērija;
5.12. kristietība;
5.13. antīkās pasaules ieguldījums cilvēces vēsturē.
6. Viduslaiki:
6.1. viduslaiku vēstures jēdziens;
6.2. viduslaiku vieta cilvēces vēsturē;
6.3. lielā tautu staigāšana;
6.4. viduslaiku Eiropas politiskā karte un tās izmaiņas;
6.5. sadrumstalotības un centralizācijas procesi;
6.6. "vikingu laikmets";
6.7. krusta kari;
6.8. viduslaiku Eiropas sabiedrība un tās attīstība;
6.9. kristīgā baznīca un tās loma viduslaikos;
6.10. saimniecība un tās attīstība viduslaiku Eiropā;
6.11. viduslaiku pilsēta;
6.12. Hanza;
6.13. sabiedrība un saimniecība Latvijas teritorijā līdz 13.gadsimtam;
6.14. Livonijas izveidošanās, tās "vācu-nevācu" sabiedrība, politika un saimniecība.
7. Jaunie laiki:
7.1. jauno laiku vēstures jēdziens un vieta cilvēces vēsturē;
7.2. lielie ģeogrāfiskie atklājumi un to nozīme pasaules vēsturē;
7.3. renesanse;
7.4. reformācija;
7.5. jauno laiku Eiropas un pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;
7.6. absolūtisms un parlamentārisms;
7.7. revolūcijas un reformas;
7.8. valdošās ideoloģijas un sabiedriski politiskās kustības;
7.9. jauno laiku sabiedrība un tās attīstība;
7.10. koloniālisms;
7.11. nāciju veidošanās;
7.12. apgaismība;
7.13. saimniecība un tās attīstība jaunajos laikos;
7.14. industriālā revolūcija;
7.15. sabiedrība, politika, saimniecība un kultūra Latvijas teritorijā Žečpospoļitas, Zviedrijas un Krievijas varas laikā un Kurzemes hercogistē;
7.16. Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu izveidošanās;
7.17. pirmā nacionālā atmoda. Jaunlatvieši;
7.18. sabiedrības modernizācija Latvijā.
8. Jaunākie laiki (20.-21.gadsimts):
8.1. jaunāko laiku vēstures jēdziens;
8.2. jaunāko laiku vieta cilvēces vēsturē;
8.3. pasaules politiskā karte un tās izmaiņas;
8.4. Pirmais pasaules karš;
8.5. Eiropa starpkaru periodā;
8.6. Otrais pasaules karš;
8.7. koloniālās sistēmas sabrukums;
8.8. divas sabiedriski ekonomiskās sistēmas pēc Otrā pasaules kara un sociālisma sistēmas sabrukums;
8.9. politiskie režīmi;
8.10. nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un drošības sistēmas;
8.11. cilvēku saimnieciskā darbība un tās ietekme uz vidi;
8.12. 20.-21.gadsimta sabiedrības struktūra;
8.13. ekonomiskā integrācija;
8.14. valdošās ideoloģijas. Komunisms un fašisms, liberālisms, konservatīvisms;
8.15. dzīvesveids un tradīcijas 20.gadsimtā. Kultūras un subkultūras attīstības galvenie virzieni;
8.16. mūsdienu pasaules globālās problēmas;
8.17. Latvijas valstiskuma attīstība 20.gadsimtā;
8.18. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā;
8.19. Latvijas Republikas izveide, tās politiskā, sociālā, saimnieciskā un kultūras attīstība;
8.20. nacistiskais un padomju okupācijas režīms Latvijā;
8.21. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana;
8.22. sabiedrības struktūra Latvijā un latviešu nācijas attīstība;
8.23. mūsdienu Latvijas aktuālās problēmas.
9. Vēstures priekšmets:
9.1. izprot vēsturi kā pagātni un zinātni;
9.2. izprot, ka jebkurš vēstures procesa atspoguļojums ir subjektīvs;
9.3. izprot vēstures avotu un literatūras subjektīvo raksturu;
9.4. izprot, kāpēc sabiedrības grupas (tautas, nācijas, sociālās grupas u.c.) vēsturi skaidro dažādi;
9.5. izprot, ka vēsturē lietotajiem jēdzieniem var būt dažādi skaidrojumi;
9.6. izprot problēmas, kas saistītas ar sarežģītu vēsturisku situāciju aprakstīšanu, skaidrojumu un analīzi;
9.7. izprot problēmas, kas saistītas ar mēģinājumiem nodrošināt vēstures skaidrojuma objektivitāti;
9.8. izprot, ka iespējamas dažādas vēstures periodizācijas;
9.9. zina, ka katrai vēstures periodizācijai ir savi kritēriji;
9.10. prot analizēt un salīdzināt dažādus vēsturiskos notikumus, procesus, personības;
9.11. prot vēstures zināšanas lietot tagadnes (mūsdienu pasaules) skaidrošanā un izpratnē;
9.12. zina un prot lietot vēstures jēdzienus;
9.13. prot analizēt un skaidrot dažādus vēstures avotus un literatūru;
9.14. prot vēstures norišu skaidrošanā un interpretēšanā lietot deduktīvās un induktīvās metodes;
9.15. prot lietot kartogrāfisko, statistisko un socioloģisko materiālu vēstures procesa skaidrošanā;
9.16. prot veidot tēzes, ziņojumus un referātus par izvēlēto vēstures tēmu;
9.17. prot pamatot savu viedokli, saprotot, ka vēstures interpretācijā pastāv viedokļu daudzveidība.
10. Valsts un valstu politiskās iekārtas attīstība:
10.1. izprot valstu un valdniecības veidošanās priekšnosacījumus;
10.2. zina dažādu valstu tipu pārvaldes struktūras un izprot to attīstību;
10.3. izprot dažādo valstu tipu un politisko režīmu daudzveidību, zina to pamatpazīmes un atšķirības;
10.4. izprot lielāko karu, revolūciju, nacionālo atbrīvošanās kustību iemeslus, cēloņus un sekas;
10.5. izprot valstu, sevišķi impēriju, bojāejas cēloņus un sekas;
10.6. izprot politisko attiecību risināšanas veidus un sekas dažādos laikmetos, šo veidu atšķirības;
10.7. izprot sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Latvijas politiskās kartes izmaiņām un ietekmi Latvijas politiskajā vēsturē;
10.8. izprot Latvijas vietu pasaules starptautiskajās norisēs;
10.9. izprot mūsdienu starptautisko organizāciju un drošības sistēmu mērķus, darbības pamatprincipus un lomu;
10.10. izprot politisko partiju un sabiedrisko organizāciju lomu valstu politiskajā dzīvē;
10.11. izprot politiskās attīstības galvenās tendences cilvēces vēsturē;
10.12. raksturo nozīmīgākos politiskos notikumus, procesus un starpvalstu attiecību krustpunktus cilvēces vēsturē;
10.13. skaidro Eiropas un pasaules politisko karti, tās būtiskākās izmaiņas un to nozīmi mūsdienu politiskās kartes veidošanās procesā;
10.14. skaidro sabiedriski politisko, militāro, ideoloģisko, reliģisko un etnisko faktoru ietekmi uz Eiropas un pasaules politiskās kartes veidošanos un ietekmi uz valstu iekšpolitiku un valstu savstarpējām attiecībām.
11. Vide un cilvēku saimnieciskā darbība:
11.1. sabiedrības struktūra:
11.1.1. izprot cilvēka atkarību no vides aizvēstures laikmetā;
11.1.2. izprot cilvēka saimnieciskās darbības un apkārtējās vides mijiedarbību vēsturiskajā laikmetā;
11.1.3. izprot vēsturiskās attīstības gaitu no ģeogrāfiskās vides ietekmes uz cilvēku līdz cilvēka ietekmei uz ģeogrāfisko vidi;
11.1.4. izprot ģeogrāfiskās vides lomu civilizācijas veidošanās un attīstības procesā un dažādu civilizāciju tipus;
11.1.5. izprot dažādu civilizāciju saskarsmes abpusējās sekas;
11.1.6. izprot ražotājsaimniecības būtību;
11.1.7. izprot, ka saimniecībai iespējamas dažādas formas;
11.1.8. izprot, ka sabiedrību var iedalīt pēc mantiskā stāvokļa, kārtu (kastas) piederības, sociālā statusa un citiem principiem;
11.1.9. izprot sociālās diferenciācijas cēloņus;
11.1.10. izprot pretstatu starp pilsētām un laukiem;
11.1.11. izprot zinātnes un izgudrojumu ietekmi uz cilvēku saimniecisko darbību;
11.1.12. izprot ekonomiskās integrācijas procesus pasaulē un ekonomisko procesu ietekmi uz valstu politiku;
11.1.13. izprot sabiedrības un saimniecības struktūru attīstību Latvijā;
11.1.14. izprot latviešu tautas un nācijas veidošanos un attīstību;
11.1.15. skaidro cilvēka izcelšanās hipotēzes;
11.1.16. skaidro cilvēku skaita pieauguma cēloņus un sekas Latvijā, Eiropā un pasaulē;
11.1.17. raksturo iekšējo agrāro kolonizāciju un tās ietekmi uz ģeogrāfiski kultūrvēsturisko ainavu;
11.1.18. raksturo cilvēku migrāciju Eiropā;
11.1.19. zina Eiropas tautu un valodu etniskās grupas un izprot to attīstību;
11.1.20. izprot pilsētu kā sabiedrības struktūru;
11.1.21. skaidro darba dalīšanas attīstību Eiropā, pasaulē un Latvijas vietu tajā;
11.1.22. raksturo ievērojamāko zinātnes sasniegumu laiku un vietu;
11.2. dzīvesveids, sabiedriskā un politiskā doma:
11.2.1. izprot, ka cilvēces vēsturē bijuši dažādi uzskati par valsts un sabiedrības "ideālo modeli", un raksturo tos;
11.2.2. izprot vēsturisko civilizāciju un kultūru ieguldījumu mūsdienu civilizācijas vēsturē;
11.2.3. izprot kristīgās mācības pamatatziņas;
11.2.4. izprot politisko kustību nozīmi vēsturē;
11.2.5. raksturo pasaules mitoloģisko izpratni un lielāko reliģiski ētisko mācību pamatatziņas;
11.2.6. raksturo dzīvesveida, tradīciju un materiālās kultūras attīstību cilvēces vēsturē;
11.2.7. raksturo nozīmīgākos mākslas un arhitektūras virzienus cilvēces vēsturē;
11.2.8. izprot cilvēku priekšstatus par laiku un telpu dažādos laikmetos;
11.2.9. raksturo dzīvesveida, tradīciju, materiālās kultūras un sabiedriskās domas lokālās un reģionālās atšķirības;
11.2.10. raksturo nozīmīgākās sabiedriski politiskās kustības, to cēloņus, idejas, mērķus un darbības rezultātus.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
10.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt sociāli aktīvas un izglītotas personības veidošanos, kas, balstoties uz ekonomikas likumsakarībām, pamatotu izpratni par demokrātiskā sabiedrībā notiekošajiem ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem, spētu pilnvērtīgi, aktīvi iesaistīties un dzīvot mūsdienu sabiedrībā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot vispārējai vidējai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ekonomisko procesu norisi sabiedrībā, pilnveidot izglītojamo prasmes pareizi lietot ekonomiskos jēdzienus un zināšanas;
2.2. sagatavoties dzīvei mūsdienu jauktās ekonomikas apstākļos, attīstīt spējas pieņemt pamatotus, pārdomātus un atbildīgus lēmumus, kuri spētu nodrošināt personīgo un sabiedrisko labklājību;
2.3. attīstīt un pilnveidot integrētās vai vispārējās prasmes.
3. Ekonomikas priekšmets un būtība.
4. Tirgus pieprasījums, tirgus piedāvājums un tirgus cena.
5. Patērētāja loma ekonomikā.
6. Ievads komercdarbībā.
7. Komercdarbības finansēšana.
8. Ražošana un tirgzinības (mārketings).
9. Darba resursi.
10. Tirgus struktūra un konkurence.
11. Nauda un finanšu iestādes.
12. Valdības loma jauktajā ekonomikā.
13. Ekonomiskā stabilitāte.
14. Starptautiskās ekonomiskās attiecības.
15. Latvijas ekonomikas problēmas un perspektīvas.
16. Ekonomikas priekšmets un būtība:
16.1. zina jēdzienus: ekonomika, mikroekonomika, makroekonomika, alternatīvās izmaksas, ražošanas resursi, ražošanas faktori, ekonomiskās sistēmas;
16.2. nosaka, kuras ir pirmās nepieciešamības preces, kuras - luksuspreces;
16.3. veic kompromisa izvēli;
16.4. nosaka izvēles lēmuma alternatīvās izmaksas;
16.5. veido (konstruē) ražošanas iespēju līkni;
16.6. atšķir, ko pēta mikroekonomika un ko pēta makroekonomika;
16.7. pamato, kā katrā ekonomiskajā sistēmā tiek risināti ekonomikas pamatjautājumi;
16.8. prot noteikt ekonomiskās sistēmas pēc dažām to raksturīgākajām iezīmēm;
16.9. prot noteikt izlietotajiem ražošanas faktoriem atbilstošo samaksas veidu;
16.10. ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelī nosaka, kur attēlota ražošanas resursu, preču, pakalpojumu un naudas plūsma;
16.11. izprot sabiedrības ilgtspējīgās attīstības un ekonomikas saistību.
17. Tirgus pieprasījums, tirgus piedāvājums, tirgus cena:
17.1. zina jēdzienus: tirgus, pieprasījums, pieprasījuma likums, pieprasījuma elastība, piedāvājums, piedāvājuma likums, piedāvājuma elastība, cenas grīda, cenas griesti;
17.2. prot prognozēt, kā cenas paaugstināšanās (pazemināšanās) izmainīs pieprasīto un piedāvāto preces daudzumu;
17.3. prot pārveidot informāciju par cenām un pieprasīto un piedāvāto preces daudzumu, pieprasījuma un piedāvājuma tabulas, pieprasījuma un piedāvājuma grafika veidā;
17.4. prot aprakstīt situāciju tirgū pēc dotajiem pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem;
17.5. pēc dotajiem pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem nosaka līdzsvara cenu un tai atbilstošo pieprasītās un piedāvātās preces daudzumu;
17.6. no dotajām pieprasījuma un piedāvājuma līknēm aprēķina pārdevēju kopējos ieņēmumus, ja cenas ir dažādas;
17.7. aprēķina pieprasījuma un piedāvājuma (cenas) elastības koeficientu;
17.8. aprēķina kopējos ieņēmumus, ja dots pieprasījuma elastības koeficients un cenas izmaiņas;
17.9. prot prognozēt, kā dažādi apstākļi, norises ietekmēs pieprasītās preces daudzumu, pieprasījuma, piedāvājuma izmaiņas un tirgus līdzsvara cenu;
17.10. prot prognozēt, vai tirgū būs preces pārpalikums, vai preces trūks, ja valdība iejauksies tirgus mehānismā;
17.11. prot grafiski attēlot pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas un noteikt, kā tās ietekmēs līdzsvara cenu.
18. Patērētāja loma ekonomikā:
18.1. zina jēdzienus: personīgais budžets, Engela likums, patērētāja kredīts, apdrošināšana, patērētāja tiesības, galējais un kopējais derīgums, kopējais derīgums;
18.2. prot no vairākām iespējām izvēlēties lētāko kredītu;
18.3. prot no vairākām iespējām izdevīgāk noguldīt naudu;
18.4. prot maksimalizēt kopējo derīgumu, ja zināms katras preces galējais derīgums.
19. Ievads komercdarbībā:
19.1. zina jēdzienus: komercdarbība; uzņēmums, komersants, grāmatvedība, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, peļņa, grāmatvedības peļņa, ekonomiskā peļņa, uzņēmuma maksātnespēja, sanācija, bankrots, biznesa plāns;
19.2. prot noteikt komercdarbības juridisko formu;
19.3. prot pamatot katras komercdarbības juridiskās formas trūkumus un priekšrocības;
19.4. prot sagrupēt dotos bilances posteņus pasīvā un aktīvā;
19.5. aprēķina grāmatvedības un ekonomisko peļņu.
20. Komercdarbības finansēšana:
20.1. zina jēdzienus: amortizācija, kredīts, galvenie kredīti, vērtspapīri, birža, līzings;
20.2. atšķir uzņēmuma iekšējos un ārējos līdzekļus;
20.3. aprēķina kredīta un līzinga izmaksas;
20.4. aprēķina vienkāršos un saliktos kredītprocentus;
20.5. no biržas tabulām nosaka akciju kursu;
20.6. aprēķina ieguvumu no spekulācijām ar akcijām;
20.7. prot izvēlēties ienesīgāko akciju izmantošanas veidu - spekulāciju ar akcijām vai dividenžu iegūšanu.
21. Ražošana un tirgzinības (mārketings):
21.1. zina jēdzienus: ražošana, ražošanas izmaksas, darba ražīgums, efektivitāte, rentabilitāte, tirgzinības (mārketings), reklāma;
21.2. sagrupē ražošanas izmaksas pastāvīgajās un mainīgajās izmaksās;
21.3. aprēķina pastāvīgās, mainīgās, kopējās, galējās un vidējās izmaksas;
21.4. attēlo pastāvīgās, mainīgās, kopējās izmaksas grafiski;
21.5. no izmaksu grafikiem nosaka vai aprēķina izmaksas;
21.6. aprēķina darba ražīgumu un rentabilitāti;
21.7. prot pieņemt lēmumu par ražošanas turpināšanu vai pārtraukšanu, zinot preces cenu, ražošanas apjomu un izmaksas;
21.8. raksturo preču virzīšanas tirgū elementus un to ietekmi uz pircēju.
22. Darba resursi:
22.1. zina jēdzienus: darba resursi, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nodarbinātība, darba alga, arodbiedrība, bezdarbs, Oukena likums, bezdarba līmenis;
22.2. prognozē darba resursu pieprasījumu, palielinoties (samazinoties) ražošanai vai mainoties preču pieprasījumam nozarē;
22.3. prot noteikt, kuru darbinieku izdevīgi algot, zinot darba samaksu un saražotā galējā produkta vērtību;
22.4. prot noteikt bezdarba formu pēc dažām būtiskām iezīmēm;
22.5. aprēķina bezdarba līmeni.
23. Tirgus struktūra un konkurence:
23.1. zina jēdzienus: konkurence, monopols, oligopols, monopolistiska konkurence, pilnīga konkurence, dabiskais monopols, peļņas maksimalizēšana;
23.2. nosaka uzņēmuma darbības apstākļus, ja nozarē ir monopols, oligopols, monopolistiskā konkurence vai pilnīgā konkurence;
23.3. pamato, kāpēc patērētājam izdevīgāka ir pilnīgā konkurence;
23.4. izskaidro, kāpēc notiek lielu uzņēmumu apvienošanās;
23.5. pamato, kāpēc tiek pieļauti daži monopoli.
24. Nauda un finanšu iestādes:
24.1. zina jēdzienus: nauda, inflācija, banka, tautsaimniecība, Ērvinga Fišera vienādojums, naudas pieprasījums, naudas piedāvājums;
24.2. atšķir pieprasījuma inflāciju no izmaksu inflācijas;
24.3. prognozē, kādi pasākumi varētu samazināt (palielināt) izmaksu inflāciju;
24.4. aprēķina inflācijas tempu pēc dotajiem patēriņu cenu indeksiem;
24.5. nosaka, kādu funkciju nauda veic konkrētā gadījumā;
24.6. izmanto Ērvinga Fišera vienādojumu un, mainoties kādam parametram, prognozē cenu līmeņa izmaiņas, apgrozībā nepieciešamās naudas daudzumu, naudas aprites ātruma izmaiņas;
24.7. aprēķina, kā naudas noguldījums un Latvijas Bankas noteiktā obligāto rezervju norma var palielināt naudas daudzumu banku sistēmā;
24.8. nosaka naudas pirktspējas izmaiņas gada laikā pie dotās inflācijas tempa;
24.9. nosaka, kas zaudē un kas iegūst neparedzētas inflācijas gadījumā.
25. Valdības loma jauktajā ekonomikā:
25.1. zina jēdzienus: nodokļi, tiešie un netiešie nodokļi, Lorenca līkne, Lafēra līkne, budžeta deficīts, bruto, neto un reālā alga;
25.2. atšķir, kuras problēmas spēj atrisināt tirgus un kuras vajadzētu risināt valstij;
25.3. ekonomiskās norises sabiedrībā attēlo ar pilnīgo ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču, pakalpojumu un naudas plūsmu modeli;
25.4. aprēķina nodokļus no darba algas;
25.5. pēc pirkuma aprēķina nopirktās preces vērtību un nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lielumu;
25.6. analizē budžetu.
26. Ekonomiskā stabilitāte:
26.1. zina jēdzienus: iekšzemes kopprodukts (IKP), nacionālais kopprodukts (NKP), nacionālais ienākums (NI), ekonomiskās aktivitātes cikls, investīcijas, fiskālā politika, monetārā politika, Filipa līkne;
26.2. raksturo situāciju ekonomikā katrā aktivitātes cikla fāzē;
26.3. aprēķina IKP pēc ieņēmumu un izdevumu metodes;
26.4. atšķir monetārās politikas instrumentus no fiskālās politikas instrumentiem;
26.5. pēc makroekonomiskajiem rādītājiem nosaka, vai valstī bijusi ekonomiskā izaugsme;
26.6. pamato, ar kādiem līdzekļiem iespējams stabilizēt ekonomiku katrā aktivitātes cikla fāzē.
27. Starptautiskās ekonomiskās attiecības:
27.1. zina jēdzienus: starptautiskās ekonomiskās attiecības, starptautiskā tirdzniecība, eksports, imports, ārējās tirdzniecības bilance, absolūtā priekšrocība, salīdzināmā priekšrocība, muita, protekcionisms, valūta;
27.2. nosaka, vai ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva vai negatīva;
27.3. nosaka, kuram ražotājam ir absolūtā priekšrocība, kuram salīdzināmā priekšrocība un pieņem lēmumu par to, kādas preces ražošanā specializēties katram ražotājam, kādu preci eksportēt, kādu importēt;
27.4. prognozē, kā tirdzniecības barjeras ietekmēs patērētāja un ražotāja ieguvumu;
27.5. pēc pieprasījuma un piedāvājuma grafikiem, cenas un tarifa nosaka importa lielumu, muitas nodokļa ieņēmumus, ražošanas un patēriņa izmaiņas;
27.6. pamato valūtas kursa svārstību iespējamo izdevīgumu patērētājam un iekšzemes ražotājam.
28. Latvijas ekonomikas problēmas un perspektīvas:
28.1. zina jēdzienus: tautsaimniecība, globalizācija, glokalizācija;
28.2. nosauc Latvijas galvenās ekonomiskās problēmas;
28.3. raksturo Latvijas svarīgāko tautsaimniecības nozaru attīstību;
28.4. pamato ārējās ekonomiskās vides nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
11.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sniegt sistematizētu priekšstatu par filozofiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā, attīstot patstāvīgas domāšanas prasmes un spēju katram izglītojamajam iegūt savu pārliecību par pasauli kopumā un savu vietu tajā.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. izprast filozofijas un filozofiskās domāšanas savdabību un pilnveidot racionālas un patstāvīgas domāšanas prasmes, loģiski spriest un secināt, saskatīt būtisko, izprast jēgu;
2.2. prast zināšanas par filozofiju izmantot konkrētu notikumu analīzē, tipizācijā un vērtēšanā, saistīt abstrakto ar konkrēto, filozofiskās atziņas ar dzīvesmākslu;
2.3. spēt savienot intelektuālo, emocionālo un tikumisko attieksmi pret pasauli un līdzcilvēkiem;
2.4. prast saskatīt vēstures, tradīciju un garīgā mantojuma klātbūtni tagadnes situācijā; attīstīt spēju izprast filozofiju kā personību, tautu un cilvēces apjēguma nepieciešamu formu;
2.5. attīstīt filozofisku tekstu lasīšanas un interpretācijas prasmi, mācoties iejusties dažādu kultūru domāšanas veidos;
2.6. izkopt kritisko un dialoģisko domāšanu, prast šaubīties un pārvarēt šaubas, rodot problēmas risinājumu, veidot demokrātisku un tolerantu attieksmi pret citādi domājošajiem.
3. Filozofijas vispārējais raksturojums:
3.1. filozofiskās domāšanas savdabība;
3.2. filozofijas loma cilvēka un sabiedrības dzīvē;
3.3. filozofijas priekšmets un metodes;
3.4. filozofijas virzieni, stili, pamatjēdzieni.
4. Ieskats pasaules filozofijas vēsturē:
4.1. dažādās domāšanas formas Austrumos un Rietumos;
4.2. filozofijas saistība ar mītu;
4.3. filozofija Senajā Indijā un Ķīnā;
4.4. filozofijas Senajā Grieķijā;
4.5. viduslaiku filozofijas vispārējs raksturojums;
4.6. filozofijas un teoloģijas saistība. Svētais Augustīns un Svētais Akvīnas Toms;
4.7. renesanses laikmeta filozofijas humānisms un panteisms;
4.8. jaunlaiku filozofijas vispārējs raksturojums;
4.9. filozofijas saistība ar zinātnes attīstību;
4.10. jaunlaiku empīrisms un racionālisms;
4.11. apgaismības laikmeta filozofija;
4.12. 19.gadsimta beigu - 20.gadsimta sākuma filozofijas pamattendences (dzīves filozofija un F.Nīče, pozitīvisms, loģiskais pozitīvisms un lingvistiskā filozofija, pragmatisms, psihoanalīzes filozofiskie aspekti, fenomenoloģija, eksistenciālisms, hermeneitika, postmodernisms, feministiskā filozofija).
5. Filozofiskā doma Latvijā:
5.1. folklora, mitoloģija, tautas dzīvesziņa;
5.2. cittautu kultūru un filozofijas ietekmes uz filozofiskās domas attīstību Latvijā;
5.3. filozofijas un literatūras saistība Latvijas kultūrā, filozofiskās pārdomas latviešu literātu darbos;
5.4. filozofiskās domas aizsākumi Latvijā. Profesionālo filozofu devums Latvijas un Eiropas kultūrā;
5.5. filozofijas un reliģijas saistība Latvijā;
5.6. filozofija padomju okupācijas laikā Latvijā;
5.7. filozofija mūsdienu Latvijā.
6. Filozofiskās mācības par cilvēku, esamību un izziņu:
6.1. esamības un apziņas cilvēciskā pasaule;
6.2. telpa un laiks; mūžība un bezgalība; cēlonība;
6.3. cilvēka filozofiskā izpratne; cilvēka būtības meklējumi; ķermenis un dvēsele;
6.4. racionālais un iracionālais; voluntārais un emocionālais;
6.5. eksistences problēmas: dzīvība un nāve; būt vai piederēt; brīvība un atbildība;
6.6. izziņas process un zināšanu jēdziens; saprašana un intuīcija; patiesības koncepcijas;
6.7. realitāte, racionalitāte, relativitāte; zinātniskās izziņas struktūra;
6.8. personība un masu cilvēks.
7. Filozofiskās mācības par kultūru, vēsturi, valodu un sabiedrību:
7.1. kultūras un reliģijas filozofiskais aspekts;
7.2. vēstures filozofiskā izpratne;
7.3. valodas filozofiskā izpratne (ieskats semiotikā);
7.4. sabiedrība, varas filozofiskā izpratne, ideoloģija;
7.5. informācijas laikmets filozofiskā skatījumā; komunikācija;
7.6. mūsdienu civilizācijas attīstības perspektīvas.
8. Filozofijas vispārējais raksturojums:
8.1. izprot filozofijas savdabību;
8.2. spēj saskatīt atšķirības starp ikdienišķu (praktisku), zinātnisku un māksliniecisku spriestspēju;
8.3. izprot attiecības starp zināšanām un gudrību;
8.4. zina filozofijas galvenos virzienus un mūsdienu nostādnes;
8.5. zina un prot lietot filozofijas galvenos jēdzienus: filozofija, kultūra, paradigma, arhetips, mīts, ideālisms, materiālisms, empīrisms, racionālisms, humānisms, monisms, plurālisms, racionālais, iracioanālais, imanents, transcendents, apriori, objekts, subjekts, izziņa, apziņa, bezapziņa, esamība, telpa, laiks, mūžība, bezgalība, determinisms, domāšana, saprašana, intuīcija, patiesība, cilvēks, gars, dvēsele, ķermenis, griba, jūtas, dzīvība, nāve, brīvība, atbildība, komunikācija, vēsture, valoda, zīme, nozīme, jēga, semiotika, vērtība, vērtējums, aksioloģija, sabiedrība, cilvēce, vara, ideoloģija, civilizācija.
9. Ieskats pasaules filozofijas vēsturē:
9.1. zina galvenos filozofijas vēstures posmus un prot aplūkot saistībā ar kultūras vēsturi;
9.2. zina katra laikmeta galvenās pamatvērtības;
9.3. prot saistīt filozofijas vēstures jautājumus ar kultūras formām un politisko vēsturi;
9.4. ir iepazinis filozofijas vēsturiskās attīstības procesu, tā īpatnības un nozīmi cilvēces garīgajā attīstībā;
9.5. zina galvenos posmus filozofijas vēsturē un ievērojamāko domātāju pamatatziņas;
9.6. zina galvenos mūsdienu filozofijas pamatvirzienus;
9.7. prot strādāt ar papildliteratūru.
10. Filozofiskā doma Latvijā:
10.1. zina par filozofisko ideju attīstības vēsturi Latvijā;
10.2. prot saskatīt filozofiskos aspektus un vērtībnostādnes filozofiskajai domai Latvijā;
10.3. prot parādīt Latvijas filozofiskās domas saistību ar Eiropas un pasaules filozofijas vēsturi;
10.4. prot diskutēt par Latvijas kultūras dzīves problēmsituācijām un saskatīt to risināšanas iespējas;
10.5. prot atklāt savu attieksmi pret kultūras un reliģisko mantojumu, nacionālo savdabību, attiecībām ar cittautu kultūrām.
11. Filozofiskās mācības par cilvēku, esamību un izziņu:
11.1. prot veidot filozofisku priekšstatu pašiem par sevi un savu vietu pasaulē;
11.2. prot raksturot modernās Rietumu filozofijas nostādnes par esamību;
11.3. prot raksturot modernās Rietumu filozofijas nostādnes par simbolisko realitāti, laiku, telpu, izziņu;
11.4. prot analizēt dzīves situācijas no eksistenciālā, tikumiskā, estētiskā, ētiskā, sociālā un komunikācijas viedokļa.
12. Filozofiskā mācība par kultūru, vēsturi, valodu un sabiedrību:
12.1. prot analizēt filozofiskās mācības par kultūru un vēsturi;
12.2. prot analizēt filozofiskās mācības par valodu un sabiedrību;
12.3. veido priekšstatu par sabiedrības un kultūras, vēstures un valodas filozofiskajiem aspektiem;
12.4. prot izmantot konkrētus piemērus, analizējot mūsdienu Latvijas sociālo dzīvi, kultūru, attieksmi pret vēsturisko mantojumu un valodas lomu sabiedrībā;
12.5. izprot vēsturiskā, kultūras un valodas situāciju plašā filozofiskā skatījumā, salīdzinot dažādus kultūras reģionus un vērtīborientācijas.
13. Praktiskās un pētnieciskās darbības prasmes filozofijā:
13.1. apgūst brīvas, patstāvīgas un tikumiski orientētas domāšanas iemaņas;
13.2. iegūst prasmi ieraudzīt galveno daudzveidībā, saprast būtību, saprast jēgu;
13.3. prot kritiski domāt, piedalīties diskusijās, veidot dialogu, ieklausīties un saprast atšķirīgus viedokļus un argumentēti aizstāvēt savu viedokli;
13.4. prot izdarīt filozofiskus secinājumus un izmantot tos reālajā dzīvē;
13.5. prot analizēt un interpretēt filozofiskus tekstus, atklāt to saistību ar laikmeta īpašībām, kā arī saskatīt paralēles ar aktuālajiem mūsdienu kultūrvēsturiskās situācijas jautājumiem.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
12.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamajiem zināšanu, prasmju apguvi par mūsdienu pasaulē notiekošajiem dabas, sociālajiem, ekonomiskiem procesiem un to veidošanos, attīstības ģeogrāfiskajām likumsakarībām.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. pilnveidot zināšanas par mūsdienu pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu;
2.2. apgūt zināšanas un izprast pasaules demogrāfisko un sociālo procesu cēloņsakarības saistībā ar mūsdienu sabiedrības ekonomiskām attiecībām;
2.3. mācīties izprast dabas resursu izvietojuma un ekonomiskās darbības veidu attīstības likumsakarības pasaulē kopumā, atsevišķos reģionos, valstīs;
2.4. apgūt un pilnveidot praktiskās un pētnieciskās darbības prasmes ģeogrāfijā;
2.5. analizēt, vērtēt un apzināties, cilvēku saimnieciskās darbības radītās problēmas vietējā, reģionālā un globālā mērogā.
3. Zināšanas un izpratne par pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu:
3.1. pasaules iedalījums reģionos;
3.2. pasaules valstu klasifikācija un tipoloģija;
3.3. mūsdienu pasaulē notiekošie ekonomiskie, sociālie un politiskie procesi;
3.4. valstu sadarbības organizācijas un to darbības virzieni.
4. Zināšanas un izpratne par pasaules demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos, valstīs:
4.1. iedzīvotāju skaits un tā dinamika reģionos, valstīs;
4.2. iedzīvotāju ataudze un demogrāfiskās pārejas teorija;
4.3. iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra reģionos, valstīs;
4.4. iedzīvotāju sociālā struktūra;
4.5. zemeslodes apdzīvotība, apdzīvojuma veidi;
4.6. iedzīvotāju migrācija, migrācijas veidi;
4.7. demogrāfiskā politika.
5. Izpratne par pasaules dabas resursu ģeogrāfisko izvietojumu un ekonomiskās darbības veidu attīstības kopsakarībām:
5.1. mūsdienu pasaules saimniecības sistēma un organizēšanās pamatprincipi;
5.2. primārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;
5.3. sekundārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;
5.4. pasaules transporta veidu ģeogrāfija;
5.5. tūrisma resursi, veidi, ģeogrāfija;
5.6. ražošanas un sociālā infrastruktūra;
5.7. starptautisko ekonomisko sakaru formas.
6. Praktiskā un pētnieciskā darbība ģeogrāfijā:
6.1. informācijas ieguve, novērtēšana un izmantošana;
6.2. praktiskā un pētnieciskā darba plānošana;
6.3. praktiskās un pētnieciskās darbības metodiskie paņēmieni;
6.4. iegūtās informācijas analīze;
6.5. praktiskā un pētnieciskā darba rezultātu novērtēšana un prezentēšana.
7. Izpratne par sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītajām problēmām:
7.1. dabas katastrofas un cilvēku darbībā izraisītās nelaimes;
7.2. dabas resursu krīze;
7.3. globālas klimata izmaiņas;
7.4. ekonomiskās krīzes pasaulē;
7.5. globalizācija un pasaules tirgus;
7.6. valstu sadarbība dabas vides saglabāšanā ceļā uz ilgtspējīgu attīstību.
8. Zināšanas un izpratne par pasaules teritoriālo struktūru un reģionu, valstu ģeogrāfisko izvietojumu:
8.1. zina, kāds ir valstu iedalījums pēc ģeogrāfiskā novietojuma un pēc teritorijas lieluma;
8.2. izprot un lieto jēdzienus: attīstītās valstis, attīstības valstis, iekšzemes kopprodukts (IKP), nacionālais kopprodukts (NKP), reģions, anklāvs, valdījumi, rasisms, aparteīds, ANO, ES, OPEC, NATO;
8.3. izprot mūsdienu pasaules valstīs notiekošos ekonomiskos, sociālos un politiskos procesus un zina to ģeogrāfisko izvietojumu;
8.4. nosaka būtiskākās pazīmes attīstītām un attīstības valstīm, valstu ekonomiskās attīstības līmeni, izmantojot un analizējot dažādus informācijas avotus;
8.5. analizē un salīdzina valsts fizioģeogrāfisko, ekonomģeogrāfisko, politiski ģeogrāfisko stāvokli;
8.6. pamato savu viedokli par starptautisko organizāciju būtību un Latvijas
iesaistīšanos organizāciju darbībā.
9. Zināšanas un izpratne par pasaules demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos, valstīs:
9.1. zina iedzīvotāju ataudzes demogrāfiskos rādītājus un izprot iedzīvotāju demogrāfiskās pārejas fāzes, minot valstu piemērus;
9.2. izprot un lieto jēdzienus: demogrāfija, depopulācija, urbanizācija, aglomerācija, megapole, emigrācija, imigrācija, reemigrācija, repatriācija, urbanizācija, rurbanizācija, tauta, valodu saime;
9.3. izprot, kas ir un kāda ir valsts demogrāfiskā politika;
9.4. skaidro pasaules reģionu apdzīvotības nevienmērīguma cēloņus un analizē apdzīvojumu atsevišķos reģionos, valstīs;
9.5. zina lielākās pasaules aglomerācijas, megapoles un vērtē pilsētu dzīves vidi;
9.6. izprot iedzīvotāju dzīvesveida daudzveidību un dažādību, pamatojot savu viedokli par tautu dzīvesveida, tradīcijām;
9.7. analizē un vērtē reliģiska, etniska satura konflikta cēloņus un sekas;
9.8. prognozē demogrāfisko procesu attīstību atsevišķos reģionos, valstīs.
10. Izpratne par pasaules dabas resursu ģeogrāfisko izvietojumu un ekonomiskās darbības veidu attīstības kopsakarībām:
10.1. zina, kas ir teritoriālā (ģeogrāfiskā) darba dalīšana, un izprot mūsdienu pasaules saimniecības organizācijas pamatprincipus;
10.2. izprot un lieto jēdzienus: energoietilpīga nozare, kurināmā un enerģijas bilance, kravu un pasažieru apgrozība, specializācija, kooperācija, robotizācija, integrācija, agroklimatiskie resursi, intensīvā un ekstensīvā lauksaimniecība;
10.3. izprot enerģētikas struktūru un dabas resursu ietekmi nozaru attīstībā;
10.4. analizē investīciju ietekmi uz valsts sociālo un ekonomisko attīstību un vērtē pasaules saimniecības globalizācijas ietekmējošos faktorus;
10.5. raksturo pasaules zemes fonda struktūru, reģionālo izvietojumu un vērtē lauksaimniecības nozares atsevišķos reģionos;
10.6. skaidro transporta sistēmas veidojošos elementus, transporta nozīmi valsts, reģiona saimniecības struktūrā un izprot dabas apstākļu ietekmi transporta veidu attīstībā;
10.7. saskata atšķirības preču eksporta un importa struktūrā starp attīstītām un attīstības valstīm un vērtē to ietekmi valsts saimniecībā;
10.8. raksturo aprūpes jomas nozīmi valsts saimniecībā;
10.9. analizē pārtikas problēmas reģionālās atšķirības un pamato savu viedokli par tās risinājumiem;
10.10. vērtē tūrisma attīstības priekšnoteikumus Latvijā un valsts tūrisma politiku.
11. Praktiskā un pētnieciskā darbība ģeogrāfijā:
11.1. iegūst informāciju no dažāda satura kartēm, vārdnīcām, enciklopēdijām, plašsaziņas līdzekļiem un interneta un prot to izmantot;
11.2. saprot kartogrāfiskās metodes dažādu dabas, sociālo, ekonomisko procesu un parādību attēlošanai kartēs (zīmju, areālu, līniju, punktu, kartogrammu);
11.3. prot novērtēt iegūtās informācijas ticamību un lietderību un sakārtot to, veidojot dažādus modeļus;
11.4. plāno praktisko, pētniecisko darbu atbilstoši tā mērķim un uzdevumam, izvēloties atbilstošus darba paņēmienus;
11.5. lieto ģeogrāfiska satura uzdevumos matemātiskās un statistikas metodes; aprēķina dzimstības, mirstības un dabiskā pieauguma koeficientu, migrācijas saldo, tirdzniecības bilanci, aprēķina iedzīvotāju blīvumu valstī, reģionā;
11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un analizē iegūtos rezultātus;
11.7. veido valsts, reģiona ģeogrāfisko aprakstu, tūrisma objektu aprakstu, kādas problēmas aprakstu, lietojot ģeogrāfijas valodu;
11.8. prot objektīvi novērtēt sava un citu izglītojamo darbā paveikto, lietojot ģeogrāfijas terminoloģiju.
12. Izpratne par sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītajām problēmām pasaulē:
12.1. zina, kādi ir dabas un cilvēku izraisīto katastrofu veidi, atmosfēras piesārņojuma avoti;
12.2. izprot un lieto jēdzienus: seismiskā josla, tornado, "siltumnīcas efekts", rekultivācija;
12.3. skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus un sekas pasaules reģionos;
12.4. izprot atsevišķu dabas resursu krājumu ierobežotības problēmas un alternatīvo enerģijas resursu nozīmi;
12.5. vērtē konvenciju par klimata izmaiņām, par bioloģisko resursu daudzveidību būtību un nozīmi;
12.6. vērtē dabas katastrofu darbības negatīvās sekas attīstītās un attīstības valstīs saistībā ar valsts attīstības līmeni;
12.7. analizē aktuālu sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā esošo problēmu pasaulē, reģionā, valstīs un Latvijā;
12.8. izprot ilgtspējīgas attīstības būtību, sabiedrības un dabas vides mijiedarbību un apzinās šīs mijiedarbības rezultātā radītās vides problēmas.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
13.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt atbildīgas, brīvas, radošas un aktīvas personības veidošanos, kas, izprotot individuālās attīstības likumsakarības socializācijas procesā, iegūtu paškompetenci izglītības turpināšanai vai profesionālai darbībai.
2. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot izpratni par psiholoģiju kā vienu no zinātnēm un zinātni, kas attīstās, psiholoģijas saistību ar citām zinātnēm, psiholoģijas praktisko lietojumu un psiholoģijas novirzieniem;
2.2. attīstīt prasmi vērtēt un analizēt sevi, iegūtās psiholoģijas zināšanas izmantot adaptācijas procesos, analizēt konfliktus un tos risināt, izmantot zināšanas praktiskā saskarsmē, iegūt, izvērtēt un izmantot zinātnisko informāciju.
3. Psiholoģijas pamati:
3.1. psiholoģijas attīstības vēsture. Psiholoģijas praktiskā nozīme;
3.2. personība un apkārtējā pasaule;
3.3. emocijas;
3.4. personības virzība;
3.5. intelekts;
3.6. personība sabiedrībā:
3.6.1. cilvēks - sociāla būtne;
3.6.2. indivīds un grupa.
4. Sociālās psiholoģijas pamati:
4.1. sociālās psiholoģijas kā zinātnes rašanās un attīstība, tās nozares un izmantošana;
4.2. personības attīstība un sociālā vide;
4.3. personība un citi:
4.3.1. personības un grupas mijiedarbība;
4.3.2. saskarsmes psiholoģijas pamati;
4.3.3. ieskats konfliktu teorijā;
4.3.4. ieskats organizāciju psiholoģijā.
5. Personības psiholoģijas pamati:
5.1. personības jēdziens, tās struktūra, pētīšanas principi un metodes;
5.2. personības attīstība;
5.3. personības virzība;
5.4. personības individuāltipoloģiskās īpatnības;
5.5. personības teorijas.
6. Psiholoģijas pamati:
6.1. zina jēdzienus: psihe, psiholoģija, psihiatrija, psihodiagnostika;
6.2. zina psiholoģijas attīstības vēstures galvenos posmus, tās attīstību saistībā ar citām zinātnēm (filozofiju, fiziku, ķīmiju, medicīnu);
6.3. zina psiholoģijas pētīšanas metodes (aprakstošās - piemēram, novērošana, anketas, testi - un eksperimentālās) un psiholoģijas novirzienus (praktiskais un pētnieciskais);
6.4. zina centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības pamatprincipus;
6.5. zina jēdzienus: temperaments un sajūtas; zina sajūtu veidus, sajūtu vispārējās likumsakarības (jutīgums, adaptācija, kompensācija, saplūšana);
6.6. prot aprakstīt savas sajūtas;
6.7. zina uztveres likumsakarības; atšķir laika, telpas un kustību uztveri;
6.8. prot atšķirt uztveri no priekšstatiem;
6.9. prot raksturot kāda priekšmeta, parādības, notikuma vai personības uztvērumu;
6.10. zina un prot raksturot uzmanības veidus un īpašības;
6.11. prot analizēt dažādu uztveres un uzmanības īpašību nozīmi izziņas procesā;
6.12. prot analizēt spēlēs un testos iegūtos rezultātus un raksturot savas uzmanības īpatnības;
6.13. zina atmiņas pamatprocesus un atmiņas individuālās īpatnības;
6.14. prot analizēt spēlēs un testos iegūtos rezultātus un raksturot savas atmiņas īpatnības;
6.15. zina jēdzienus: emocijas, garastāvoklis, stress, frustrācija, afekts, psihosomatika, vajadzības; zina emociju veidus;
6.16. prot novērtēt pozitīvo un negatīvo emociju ietekmi uz organisma attīstību;
6.17. zina jēdzienus: motivācija, garīgums, vērtīborientācija, izvēles brīvība un atbildība; zina vajadzību hierarhiju;
6.18. prot atšķirt uzvedību no personības vērtībām, uzskatiem un pārliecības;
6.19. prot raksturot savas vajadzības un vērtīborientāciju (pēc testu rezultātiem);
6.20. zina jēdzienus: intelekts, domāšana, valoda, spējas un kognitīvā attīstība;
6.21. prot analizēt intelekta un psihisko procesu testu rezultātus;
6.22. prot raksturot savas intelektuālās attīstības problēmas;
6.23. prot veidot pašraksturojumu, analizējot komponentes: temperamentu, emocijas, gribu, intelektu, vērtības;
6.24. zina jēdzienus: sociālā vide, socializācija, dzīves krīzes, pašnovērtējums;
6.25. prot novērtēt sociālās vides ietekmi uz pašvērtējumu un drošības sajūtu;
6.26. zina grupu veidus; procesus, likumsakarības, sociālās lomas un statusu grupā un vadības stilus;
6.27. prot analizēt procesus grupā (piemēram, ģimenē, klasē), novērtēt savu lomu un statusu referentā grupā.
7. Sociālās psiholoģijas pamati:
7.1. zina, kas ir sociālpsiholoģija, raksturo tās praktisko nozīmi;
7.2. zina jēdzienus: personība, socializācija, sociālā vide;
7.3. raksturo sociālās vides ietekmi uz personības attīstību;
7.4. prot novērtēt sociālo vidi ap sevi;
7.5. zina jēdzienus: mazā grupa, lielā grupa, referentā grupa, līderis, atšķir lomas un pozīcijas grupā;
7.6. prot novērtēt un analizēt procesus mazā grupā (piemēram, klasē, ģimenē), novērtēt savu lomu un statusu referentā grupā;
7.7. zina un izprot saskarsmes būtību, funkcijas un nozīmi; saskarsmes šķēršļus, verbālo un neverbālo saskarsmi;
7.8. prot iesākt sarunu ar dažādiem cilvēkiem, analizēt lomas un pozīcijas saskarsmē, atšķirt lietišķu saskarsmi no agresīvas vai destruktīvas saskarsmes, izmantot zināšanas par neverbālo saskarsmi;
7.9. zina un izprot konflikta būtību un iemeslus, konfliktu risināšanas veidus un diskusijas likumus;
7.10. prot analizēt konfliktus;
7.11. prot vadīt diskusiju, apspriedi;
7.12. zina vadības funkcijas, vadības stilus, organizāciju tipus, izprot motivēšanas un darba plānošanas nozīmi;
7.13. prot plānot savu ikdienu, nedēļu, mēnesi, gadu;
7.14. prot plānot kāda pasākuma organizēšanu (norise, pienākumi, finanses).
8. Personības psiholoģijas pamati:
8.1. zina personības jēdzienu, tās struktūru dažādās teorijās un personības pētīšanas metodes;
8.2. prot izskaidrot jēdzienus: cilvēks, indivīds, individualitāte, personība;
8.3. prot salīdzināt personības jēdziena izpratni sociālajā psiholoģijā un personības psiholoģijā;
8.4. zina nozīmīgāko personības attīstības teoriju būtību un personības attīstības noteicošos faktorus;
8.5. prot izskaidrot jēdzienus: psihiskā attīstība, krīze, adaptācija, pašapziņa, pretenziju līmenis, "Es" koncepcija, psihoterapija, psihiatrija, neiroze, neirotisms, depresija, depresīvs stāvoklis, psihopātija, psihiska saslimšana;
8.6. zina vajadzības personības struktūrā, vajadzību veidus, to hierarhiju;
8.7. izprot intereses būtību, tās veidošanos;
8.8. prot izskaidrot jēdzienus: motīvs, motivācija, vajadzības, vērtības, vērtēšana, pārliecība, ideāli, intereses;
8.9. prot salīdzināt jēdzienus ideāls un vērtīborientācija, nozīme un jēga;
8.10. zina nervu procesu īpašības: spēks, līdzsvarotība, kustīgums; bioloģiskā un sociālā faktora, audzināšanas un pašaudzināšanas loma rakstura tapšanā, spēju veidus un spēju attīstības līmeņus;
8.11. prot izskaidrot jēdzienus: temperaments, raksturs, ekstraversija, intraversija;
8.12. prot, izmantojot psiholoģiskās pētīšanas metožu rezultātus, noteikt savu temperamenta tipu un raksturot sevi, uzrakstīt pašraksturojumu;
8.13. zina Freida, Junga, Ādlera, Fromma, Eriksona, Rodžera, Maslova, Skinnera, Berna teoriju pamatatziņas;
8.14. zina psihes funkcijas, psihes struktūru, aizsardzības mehānismus, arhetipu teoriju;
8.15. zina jēdzienus: brīvās asociācijas, kompleksi, sadisms un mazohisms, stimuls un reakcija;
8.16. prot izskaidrot jēdzienus: "id", "ego", "superego", sublimācija, projekcija, identifikācija, libido, agresija, konformisms, transakcija, biheiviorisms, kognitīvs, psihosociāls;
8.17. prot analizēt zinātnisku darbu fragmentus, pastāstīt par vienu no personības teorijām, salīdzināt dažādas personības teorijas.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
14.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. Mācību priekšmeta mērķis ir veidot pozitīvu, aktīvu, demokrātisku, tolerantu attieksmi pret sabiedrību un attīstīt patstāvīga, kritiska, radoša darba prasmes un analītiskas spējas.
2. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. veidot politikas un tiesību zinātņu jēdzienu izpratni un terminoloģijas zināšanas tālākām specializētām studijām;
2.2. sniegt sistematizētu priekšstatu par politikas procesu norisi sabiedrībā.
3. Politikas jēdziens, pamatjautājumi.
4. Politiskie režīmi.
5. Politisko uzskatu vēsture.
6. Tiesības.
7. Valsts.
8. Varas institūcijas.
9. Valdības politika.
10. Līdzdalība politikā (pilsoniskā sabiedrība).
11. Politiskā kultūra.
12. Pāreja uz demokrātiju Latvijā.
13. Latvija starptautiskajā politikā.
14. Politikas jēdziens, pamatjautājumi:
14.1. zina jēdzienus: sociālā grupa, sociālais plurālisms, politika, pārvalde, vara;
14.2. nosauc sociālās grupas Latvijā;
14.3. identificē sevi ar noteiktām sociālām grupām;
14.4. atšķir sociālu grupu no citas (piemēram, bioloģiskas) grupas;
14.5. definē, kas ir politika;
14.6. definē, kas ir pārvalde;
14.7. definē, kas ir vara;
14.8. atšķir politiskas attiecības un darbības no nepolitiskām;
14.9. identificē politiskas attiecības un norises aktuālā sabiedrības dzīvē;
14.10. pamato politikas nepieciešamību sabiedrībā;
14.11. atrod piemērus dažādu veidu politikai vēsturē;
14.12. veic sabiedriskās domas izpēti kādā grupā;
14.13. uzskaita politiskās sistēmas elementus un sakārto tos sistēmā (shēmā);
14.14. izprot sociālā plurālisma saistību ar demokrātiju;
14.15. izprot varas jēdzienu;
14.16. izprot pārvaldes jēdzienu;
14.17. izprot kompromisu nozīmi dažādos politikas līmeņos (no zemākā - pašvaldības līmeņa - līdz augstākajam - starpvalstu attiecību līmenim).
15. Politiskie režīmi:
15.1. zina jēdzienus: politiskais režīms, pilsoniskā sabiedrība, valsts;
15.2. definē politisko režīmu;
15.3. identificē Latvijas politisko režīmu un pamato savu viedokli;
15.4. pamato demokrātisko režīmu priekšrocības;
15.5. analizē autoritārisma un totalitārisma rašanās cēloņus Latvijā;
15.6. izprot demokrātijas izplatību pasaulē un tās cēloņus;
15.7. izprot demokrātijas saikni ar tirgus ekonomiku;
15.8. izprot pilsoniskās sabiedrības saikni ar režīma demokrātiskumu;
15.9. izprot demokrātiju kā procesu, nevis rezultātu;
15.10. izprot totalitārisma paradoksu (kāpēc visi režīmi sevi pasludina par demokrātiskiem).
16. Politisko uzskatu vēsture:
16.1. zina jēdzienus: sabiedriskā līguma teorija, sociālisms, konservatīvisms, nacionālsociālisms, klasiskais liberālisms, cilvēktiesības;
16.2. salīdzina dažādus uzskatus;
16.3. salīdzina Senās Grieķijas demokrātijas izpratni ar mūsdienu demokrātiju;
16.4. analizē un salīdzina, kā apgaismības uzskati ir ietekmējuši ANO Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju;
16.5. formulē saviem vārdiem, kas ir ideoloģija;
16.6. prot pazīt lielāko ideoloģiju iezīmes mūsdienu politikā, minot piemērus;
16.7. nosaka un klasificē mūsdienu Latvijas politiskos uzskatus;
16.8. izprot demokrātijas procesu attīstību Atēnās un Senajā Romā un tās sabrukuma cēloņus, vēsturisko procesu ietekmi uz politisko uzskatu attīstību, "sabiedrisko līgumu", dabiskajām tiesībām;
16.9. izprot sabiedrības sociālo attīstību 19.gadsimtā;
16.10. izprot ideoloģijas jēdziena veidošanos;
16.11. izprot politisko procesu un uzskatu saikni Latvijā un pasaulē; līdzīgo un atšķirīgo Latvijas un pasaules politiskās domas vēsturē.
17. Tiesības:
17.1. zina jēdzienus: normatīvais akts, normatīvo aktu hierarhija, tiesību avots, valsts pārvalde, noziedzīgs nodarījums, tiesībspēja, rīcībspēja, fiziska persona, juridiska persona, tiesiska valsts;
17.2. prot atšķirt ārējos un iekšējos normatīvos aktus;
17.3. pazīst tiesību avotus, raksturo valsts institūtus;
17.4. atpazīst administratīvās tiesības, to atšķirības no citiem tiesību veidiem;
17.5. atrod administratīvās tiesības un to pielietojumu savā apkārtnē;
17.6. nosauc civiltiesiskās attiecības savā ģimenē;
17.7. zina, kas ir līgums, līguma būtiskās sastāvdaļas un kādi normatīvie akti regulē līgumu noslēgšanu, prot lietot zināšanas par līgumtiesībām (piemēram, darba līgums);
17.8. analizē darba līguma dokumentus;
17.9. atšķir sabiedrībai bīstamus nodarījumus no morāles normu vai paražu pārkāpumiem, nosauc savas tiesības kriminālprocesā;
17.10. atšķir tiesībspēju no rīcībspējas;
17.11. uzskaita galvenās savas tiesības un brīvības, saskata šo pamattiesību pārkāpumus savā apkārtnē un pasaulē;
17.12. diskutē par kādu no starptautisko konvenciju jautājumiem (piemēram, autortiesības);
17.13. apzinās savu atbildību valsts priekšā, saskata valsts atbildību pret sevi;
17.14. nosauc galvenās atšķirības Latvijas un ASV, Vācijas vai kādas citas valsts konstitūcijā;
17.15. apzinās dažādu sabiedrības grupu īpašo statusu valstī.
18. Valsts:
18.1. zina jēdzienus: valsts, valsts pazīmes, valsts funkcijas, publiska vara, suverenitāte, valsts formas, nācija, tauta, pilsonība;
18.2. definē, kas ir valsts;
18.3. nosauc valsts pamatpazīmes un analizē piemērus;
18.4. atšķir valstiskus veidojumus no valstīm un pamato to atšķirības;
18.5. argumentē, vai aktuālajā situācijā darbojas varas demokrātiskie principi;
18.6. argumentē, vai konkrētā piemērā valsts ir suverēna vai nav;
18.7. nosauc pilsoņa tiesības un pienākumus Latvijas Republikā;
18.8. analizē, vai iedomātā situācijā tiek pārkāptas cilvēktiesības;
18.9. izprot varas demokrātiskuma principus;
18.10. izprot valstu savstarpējās atzīšanas nosacījumus (de jure, de facto).
19. Varas institūcijas:
19.1. zina jēdzienus: likumdevējvara, izpildvara, tiesu vara, birokrātija, pašvaldība, prezidentālisms, parlamentārisms;
19.2. prot pamatot varas dalīšanas nepieciešamību;
19.3. atrod presē likumdevēju darbības aprakstu un analizē to;
19.4. attēlo shematiski likumdošanas procesu;
19.5. atšķir izpildvaru no pārējām varām;
19.6. prot apzināt tiesu varas institūcijas sev tuvākajā apkārtnē;
19.7. izšķir birokrātijas pozitīvo un negatīvo darbību;
19.8. nosauc savas pašvaldības institūcijas;
19.9. atrod presē pašvaldību darbības piemērus;
19.10. diskutē par parlamentārisma un prezidentālisma priekšrocībām;
19.11. saskata parlamentārisma priekšrocības un problēmas;
19.12. izprot varas dalīšanas principu Latvijā un varas dalīšanas paņēmienus citur pasaulē (ASV, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Krievijā);
19.13. izprot varas dalīšanas idejas attīstību.
20. Valdības politika:
20.1. zina jēdzienus: valsts budžets, valsts drošība, valsts noslēpums, kultūrvide;
20.2. prot noteikt, kādai jomai atbilst aktuāli valdības soļi;
20.3. diskutē par Latvijas valsts budžeta sadali;
20.4. prot izteikt savu viedokli par Latvijas nodokļu politikas jautājumiem;
20.5. izšķir, kuras no dotajām situācijām apdraud valsts drošību, kuras - neapdraud;
20.6. analizē Latvijas sociālo stāvokli;
20.7. diskutē par sociālajām problēmām Latvijā.
21. Līdzdalība politikā (pilsoniskā sabiedrība):
21.1. zina jēdzienus: politiskā līdzdalība, pilsoniskā sabiedrība, politiskā partija, sociālā kustība, interešu grupa, nevalstiskas organizācijas, vēlēšanas;
21.2. nosauc politiskās līdzdalības formas un veidus;
21.3. atšķir "labējās" un "kreisās" partijas;
21.4. atrod presē partiju darbības paraugus;
21.5. nosauc galvenās politiskās partijas Latvijā;
21.6. nosauc galvenās sociālās kustības Latvijā un pasaulē;
21.7. atšķir faktus no viedokļiem presē;
21.8. atšķir nevalstiskās organizācijas no valsts organizācijām;
21.9. atšķir demokrātiskas vēlēšanas no nedemokrātiskām vēlēšanām;
21.10. atšķir pilsonisko pretošanos no vardarbības;
21.11. diskutē par pilsonisko sabiedrību kā demokrātijas pastāvēšanas obligātu nosacījumu;
21.12. diskutē par nevalstisko organizāciju veidiem un to darbību Latvijā un pasaulē;
21.13. diskutē par Latvijas vēlēšanu likumu, vēlēšanu sistēmām pasaules valstīs, to atšķirībām, salīdzinot ar Latviju.
22. Politiskā kultūra:
22.1. zina jēdzienus: politiskais uzskats, politiskā kultūra;
22.2. diskutē par sabiedriskās domas aptaujām;
22.3. atšķir politisko kultūru no ētisko normu īstenošanas politikā;
22.4. diskutē par politiskās kultūras elementiem.
23. Pāreja uz demokrātiju Latvijā:
23.1. zina jēdzienus: nacionāla valsts, autoritārs režīms, trešā atmoda;
23.2. prot pamatot savu viedokli par nacionālisma idejām;
23.3. atšķir demokrātijas idejas no autoritārisma;
23.4. prot pamatot padomju sistēmas kritiku un tās sabrukumu;
23.5. analizē aktuālos jautājumus Latvijas politikā;
23.6. diskutē par Pirmo atmodu un valsts idejisko pamatu;
23.7. diskutē par padomju politisko sistēmu un Latvijas politiku padomju laikā;
23.8. diskutē par Latvijas Trešo atmodu un Latvijas politiskās dzīves attīstību.
24. Latvija starptautiskajā politikā:
24.1. zina jēdzienus: starptautiskās attiecības, starptautisko attiecību subjekts, vēstniecība, konsulāts, pārstāvniecība;
24.2. nosauc galvenās ārpolitikas institūcijas;
24.3. atšķir vēstniecības no konsulātiem, pārstāvniecībām;
24.4. atrod un analizē preses materiālus par Latvijas un starptautisko organizāciju sadarbību;
24.5. zina svarīgākās starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir iestājusies;
24.6. diskutē par starptautiskajām attiecībām mūsdienu pasaulē;
24.7. diskutē par Latvijas ārpolitikas galvenajām institūcijām - vēstniecībām, to darbu un funkcijām;
24.8. diskutē par galvenajām starptautiskajām organizācijām un to lomu pasaulē.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
15.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544
1. A daļu māca visiem izglītojamajiem, kuri izvēlējušies šo mācību priekšmetu, bet no B daļas katrs izglītojamais izvēlas vienu mācību tēmu. A daļas tēmu mācīšanai atvēl apmēram 30 % no mājsaimniecības mācību satura apguvei paredzēto stundu skaita.
2. Īstenojot vispārējās vidējās izglītības standartu mājsaimniecībā, pedagogs nodrošina obligātā satura apguvi, mācību procesu orientējot uz mājsaimniecības darbu prasmju un praktiskas darbības pieredzes apguvi, uz radošu pieeju jebkuram darbam. Praktiskajiem darbiem plāno vismaz 65 % no mājsaimniecības mācību satura apguvei paredzēto stundu skaita.
3. Mācību priekšmeta mērķis ir veicināt tikumiskas, intelektuāli bagātas, radošas un harmoniskas personības, kuras spēj patstāvīgi risināt privātās mājsaimniecības sociālos, saimnieciskos, ekonomiskos un kultūras jautājumus, veidošanos.
4. Mācību priekšmeta uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
4.1. pilnveidot zināšanas un izpratni par uzturu un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka veselību;
4.2. veicināt radošu darbību individuālā vizuālā tēla, apkārtējās vides un savstarpējo attiecību veidošanā;
4.3. rosināt izmantot mājsaimniecībā citos mācību priekšmetos apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas;
4.4. attīstīt tehnisko domāšanu, projektēšanas un konstruēšanas prasmes;
4.5. veicināt informācijas ieguves un atlases prasmju pilnveidošanos;
4.6. veidot praktisko zinību bāzi tālākām studijām izvēlētajā akadēmiskās vai profesionālās izglītības jomā.
5. Ievads mājsaimniecības organizēšanā.
6. Mājsaimniecības vadīšana:
6.1. mājsaimniecības darbu plānošana;
6.2. patērētājzinības;
6.3. darba un sadzīves drošība.
7. Savstarpējās attiecības mājsaimniecībā:
7.1. kopā dzīvošanas un strādāšanas modeļi;
7.2. ģimene agrāk un tagad;
7.3. tradīcijas ģimenē. Svētki.
8. Patstāvīgas privātās mājsaimniecības izveidošana:
8.1. mājokļa izvēle;
8.2. mājokļa plānošana un iekārtošana;
8.3. mājokļa uzturēšana;
8.4. mājsaimniecība, vide, veselība.
9. Uzturs:
9.1. uzturs un veselība;
9.2. enerģijas un uzturvielu patēriņš;
9.3. uzturvielas un uzturlīdzekļi;
9.4. pārtikas produktu kvalitāte;
9.5. uztura režīms;
9.6. saindēšanās un inficēšanās ar uzturu, profilakse.
10. Apģērbs:
10.1. apģērba uzdevumi;
10.2. mūsdienu tērpu stili. Mode;
10.3. garderobes komplektēšana.
11. Ēdienu gatavošana un tekstildarbi:
11.1. ēdienu gatavošana:
11.1.1. pārtikas produkti;
11.1.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;
11.1.3. darba vide, darba drošība;
11.1.4. saimnieciskā darbība;
11.1.5. tehnoloģija;
11.2. rokdarbi:
11.2.1. materiāli;
11.2.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;
11.2.3. darba vide, darba drošība;
11.2.4. saimnieciskā darbība;
11.2.5. tehnoloģija;
11.3. šūto apģērbu izgatavošana:
11.3.1. materiāli;
11.3.2. ierīces, darbmašīnas, darbarīki, instrumenti, darba piederumi;
11.3.3. darba vide, darba drošība;
11.3.4. saimnieciskā darbība;
11.3.5. tehnoloģija.
12. Materiālu apstrāde un izmantošana:
12.1. koksnes materiāli, to apstrāde un izmantošana:
12.1.1. koksnes nozīme tautsaimniecībā;
12.1.2. koka un koksnes uzbūve un īpašības;
12.1.3. kokmateriāli un koksnes materiāla izstrādājumi;
12.1.4. koksnes aizsargājošā apstrāde un glabāšana;
12.2. kokapstrādes saimniecība:
12.2.1. palīgmateriāli un virsmu apdare;
12.2.2. metāla izstrādājumi (to aizstājēji) galdniecībā;
12.2.3. abrazīvie materiāli;
12.2.4. kokapstrādes rokas instrumenti un palīgierīces;
12.2.5. darbgaldi;
12.2.6. saimniecības vide.
13. Spēkrata ekspluatācija:
13.1. spēkrats transportam un darba mehanizācijai:
13.1.1. spēkrata uzbūve un izmantošana;
13.1.2. spēkrata motors;
13.1.3. spēka pārvadi, ritošā iekārta un vadīšanas mehānismi;
13.1.4. virsbūve. Darba iekārtas. Palīgierīces;
13.2. spēkrata aprūpe un vadīšana:
13.2.1. spēkrata kopšana un sagatavošana darbam;
13.2.2. spēkrata aprūpe saimniecībā;
13.2.3. spēkrata vadīšana;
13.3. darba un vides higiēna, aizsardzība un drošība:
13.3.1. ceļu satiksmes noteikumi;
13.3.2. darba higiēna un aizsardzība spēkrata ekspluatācijā;
13.3.3. vides higiēna un kustības drošība.
14. Ievads mājsaimniecības organizēšanā:
14.1. raksturo mājsaimniecību iedalījumu, mājsaimniecību veidus, mājsaimniecības uzdevumus;
14.2. saskata mājsaimniecību vietu un nozīmi sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.
15. Mājsaimniecības vadīšana:
15.1. plāno savas individuālās mājsaimniecības darbus vai sev uzticētos darbus ģimenes mājsaimniecībā;
15.2. izmanto dažādas darbu atvieglošanas iespējas (tehnika, pakalpojumi);
15.3. sastāda individuālo budžetu, piedalās ģimenes mājsaimniecības budžeta sastādīšanā, plāno un uzskaita individuālos ienākumus un izdevumus, taupa laiku, darbaspēku, materiālus, naudu, atrod informāciju par iespējām iegūt papildienākumus;
15.4. iegūst informāciju, novērtē reklāmas ticamību pirms preču vai pakalpojumu pirkšanas;
15.5. izmanto patērētāju tiesības uz preces kvalitāti, konflikta gadījumā lūdz patērētāju tiesību aizsardzības institūciju palīdzību;
15.6. saskata dažādu cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamu negadījumu iespējamību mājsaimniecībā;
15.7. ievēro darba un sadzīves drošības noteikumus. Izmanto dažādas ierīces, lai izvairītos no sadzīves negadījumiem. Sniedz pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
16. Savstarpējās attiecības mājsaimniecībā:
16.1. raksturo priekšrocības un trūkumus, dzīvojot kopā vairākām paaudzēm;
16.2. raksturo dzimtas, ģimenes un draugu lomu jauniešu sadzīvē. Sadala pienākumus, veicot mājas darbus;
16.3. saskata un raksturo ģimenes lomu agrāk un tagad;
16.4. raksturo atbildību par laulāto un bērniem no morālā, saimnieciskā un juridiskā viedokļa. Uzņemas atbildību un rūpējas par ģimenes locekļiem, vienlīdzīgi sadalot mājas darbu slodzi;
16.5. raksturo ģimenes tradīciju veidošanas ieceri. Sacer ģimenes svētku norises scenāriju. Sagatavo svētku norises vietu, telpas, pagatavo vai izvēlas, piemēram, ielūgumus, galda kartes, dāvanas;
16.6. ievēro mūsdienīgas uzvedības normas, uzņemot viesus, dodoties viesos;
16.7. zina dažādu galda klājumu īpatnības;
16.8. pieskaņo ēdienus, galda klājumu, rotājumu svētku raksturam, norises vietai un laikam;
16.9. spēj sastādīt svētku ēdienkarti, aprēķināt izmaksas.
17. Patstāvīgas privātās mājsaimniecības izveidošana:
17.1. īsi raksturo mājokļu veidus. Nosaka individuālos kritērijus mājokļa meklēšanā;
17.2. orientējas mājokļa iegādi un īrēšanu apliecinošos dokumentos, īrnieku pienākumos un tiesībās;
17.3. atrod un izmanto informāciju dažādu mājokļu plānošanai un iekārtošanai. Raksturo savas iecerētās mājas iekārtojuma, apkārtnes izveidošanas un apzaļumošanas ideju;
17.4. plāno mājas, dzīvokļa iekārtojumu mērogā 1:10;
17.5. novērtē mājas, dzīvokļa mikroklimatu, plāno iespējamās korekcijas;
17.6. prot uzturēt mājokli kārtībā ikdienā, veikt ģenerāltīrīšanu, izvēloties
katrai virsmai piemērotus un veselību un vidi
saudzējošus tīrīšanas līdzekļus;
17.7. aprēķina mājokļa uzturēšanas izmaksas (piemēram, elektroenerģija, ūdens, gāze, apkure). Saskata dabas resursu un enerģijas taupīšanas iespējas mājsaimniecībā;
17.8. rod risinājumus, kā samazināt mājsaimniecības darbu negatīvo ietekmi uz vidi. Plāno videi draudzīgas tehnoloģijas, materiālus un izejvielas, materiālu otrreizēju izmantošanu u.c.;
17.9. raksturo pašārstēšanās ietekmi uz cilvēka veselību. Prot komplektēt un uzturēt lietošanas kārtībā mājas aptieciņu, prot to izmantot.
18. Uzturs:
18.1. raksturo uztura ietekmi uz cilvēka veselību;
18.2. raksturo enerģijas patēriņu cilvēka organisma fizioloģiskajos procesos un veicot dažādas garīgās un fiziskās slodzes. Nosaka sava ķermeņa masas indeksu;
18.3. izmantojot uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas, nosaka savam vecumam, enerģijas patēriņam un ķermeņa masai atbilstošu nepieciešamo uzturvielu daudzumu;
18.4. raksturo uzturvielu nozīmi cilvēka organismā un galveno pārtikas produktu uzturvērtību;
18.5. izvēlas veselīga uztura priekšnoteikumiem atbilstošus uzturlīdzekļus un ēdienus. Lieto pietiekamā daudzumā šķiedrvielām bagātus uzturlīdzekļus;
18.6. izstrādā projektu: kvalitatīvs dzeramais ūdens pietiekamā daudzumā katrā mājā, katrā darba vietā, katrā izglītības iestādē. Iesaka praktisku šīs problēmas risinājumu;
18.7. pazīst plašāk lietotos kultivētos garšaugus un savvaļas augus, prot tos sagatavot un lietot. Pazīst plašāk lietotās zāļu tējas, prot tās sagatavot un lietot;
18.8. organoleptiski nosaka pārtikas produktu kvalitāti;
18.9. īsi raksturo pārtikas piedevas. Atrod informāciju par pārtikas piedevām preču marķējumā;
18.10. prot uzglabāt pārtikas produktus atbilstoši produktu un ilgstošas uzglabāšanas noteikumiem;
18.11. izprot pareiza uztura režīma ievērošanas nepieciešamību;
18.12. salīdzina uzturvērtības ziņā līdzīgu pārtikas produktu cenas; rezultātus izmanto ekonomiskas ēdienkartes sastādīšanā. Aprēķina ēdienu un ēdienreižu izmaksas;
18.13. sastāda ēdienkarti, aprēķina ēdienu enerģētisko vērtību, nosaka uzturvērtību;
18.14. pazīst ar uzturu saistīto infekciju un saindēšanās pazīmes, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību;
18.15. pazīst Latvijā izplatītākos indīgos augus un indīgās sēnes;
18.16. izskaidro, kā veikt ar uzturu saistīto saslimšanu un saindēšanos profilaksi.
19. Apģērbs:
19.1. raksturo apģērba uzdevumus, funkcijas, ietekmi uz veselību. Izvēlas ārējās vides apstākļiem piemērotu apģērbu;
19.2. novērtē ķermeņa pārveidojumu un papildinājumu radītās izmaiņas. Izvēlas valkāšanas uzdevumam, auguma proporcijām, etiķetei atbilstošu tērpu;
19.3. atšķir dažādus mūsdienu tērpu stilus, raksturo savu individuālo stilu;
19.4. izvēlas no modes aktualitātēm sev piemērotāko. Komplektē garderobi, ievērojot vienota stila nosacījumus;
19.5. prot vizuāli izmainīt cilvēka ķermeņa proporcijas, lietojot vienkāršus paņēmienus;
19.6. prot izvēlēties un iegādāties apģērbu, vadoties pēc kvalitātes, atbilstības valkāšanas uzdevumam un ekonomiskajiem nosacījumiem;
19.7. uzglabā, kopj un tīra apģērbu un tā papildinājumus (piemēram, cepures, cimdus, apavus);
19.8. spēj variēt, papildināt, pārveidot garderobē esošu apģērbu.
20. Ēdienu gatavošana un tekstildarbi:
20.1. ēdienu gatavošana:
20.1.1. izmantojot uzturlīdzekļu ķīmiskā sastāva tabulas, salīdzina uzturvielu saturu dažādos pārtikas produktos;
20.1.2. organoleptiski nosaka pārtikas produktu kvalitāti;
20.1.3. raksturo procesus, kas notiek pārtikas produktos to uzglabāšanas laikā;
20.1.4. raksturo dā