Medijiem
Informācija medijiem
Ja vēlaties saņemt informāciju, kas saistīta ar ISEC darbības jomām, lūgums sazināties ar Izglītības informācijas biroja:
| vadītāju Kristīni Ilgažu tālrunis: 67212415, 29420515 e-pasts: kristine.ilgaza@isec.gov.lv |
vai | vadītājas vietnieci Elīnu Šmiti tālrunis: 67212415, 26884859 e-pasts: elina.smite@isec.gov.lv |
22.08.2008.
Latvijas skolēni izcīna sudraba un bronzas medaļas pasaules informātikas olimpiādē
Rīgas ģimnāzijas "Maksima" 12. klases skolēns Pāvels Cupikovs izcīnījis sudraba medaļu pasaules informātikas olimpiādē, kas no 16. līdz 22.augustam notiek Ēģiptes galvaspilsētā Kairā. Savukārt Eduards Kaļiņičenko no Rīgas 71. vidusskolas 9. klases un Oļegs Ošmjans no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases ieguvuši bronzas medaļas.
Pasaules informātikas olimpiādē piedalījās 283 pārstāvji no vairāk nekā 70 valstīm, tajā skaitā trim Baltijas valstīm. Latviju pasaules informātikas olimpiādē Ēģiptē pārstāvēja četri skolēni, kas uz olimpiādi devās, pateicoties Lattelecom grupas uzņēmuma "Lattelecom Technology" atbalstam.
Latvijas skolēni izcīnīja iespēju pārstāvēt Latviju pasaules līmeņa sacensībās, piedaloties Latvijas un Baltijas mēroga informātikas olimpiādē, kas notika šī gada sākumā.
Starptautiskā informātikas olimpiāde ir vienas no atpazīstamākajām datorzinātņu sacensībām pasaulē. Olimpiādē skolēni cīnās individuāli un katru valsti pārstāv ne vairāk kā četri dalībnieki. Sacensībās jārisina algoritmiski uzdevumi, dalībniekiem jādemonstrē arī tādas pamata IT prasmes kā problēmu analīze, algoritmu un datu struktūru modelēšana, programmēšana un testēšana. Starptautiskās informātikas olimpiādes uzvarētāji pieder pie pasaules labākajiem jaunajiem datorzinātniekiem.
Latvijas informātikas olimpiādi, kā arī Latvijas delegācijas dalību starptautiskajās sacensībās organizē un vada Izglītības satura un eksaminācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļu. Informātikas olimpiādi atbalsta Latvijā vadošais integrētu IT risinājumu un pakalpojumu sniedzējs "Lattelecom Technology", kas valsts līmeņa uzvarētājiem nodrošina balvas, kā arī sedz ceļa izdevumus starptautiskās informātikas olimpiādes dalībniekiem no Latvijas.
Plašāka informācijas par pasaules informātikas olimpiādi atrodama mājas lapā http://www.ioi2008.org/index.php.
Lattelecom grupas uzņēmums "Lattelecom Technology" piedāvā pilnu IT risinājumu un pakalpojumu klāstu IT infrastruktūras un sistēmu integrāciju, uzņēmumu pārvaldību, programmatūras izstrādi, diennakts datoru servisu, datu pārraidi un IT ārpakalpojumus. Uzņēmumā strādā aptuveni 400 augsta līmeņa dažādu IT jomu speciālisti un projektu vadītāji.
| Papildu informācija: | ||
| Kristīne Ilgaža ISEC Informācijas biroja vadītāja tālrunis: 29420515 kristine.ilgaza@isec.gov.lv |
Elvīra Stepanova Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja tālrunis: 676055740, 29184145 elvira.stepanova@lattelecom.lv www.lattelecom.lv |
|
15.08.2008..
Latviju Starptautiskajā informātikas olimpiādē Ēģiptē pārstāvēs četri skolēni
Latviju 20. Starptautiskajā informātikas olimpiādē, kas no 16. līdz 23. augustam notiks Ēģiptē, pārstāvēs četri skolēni Eduards Kaļiņičenko no Rīgas 71. vidusskolas 9. klases, Oļegs Ošmjans no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases, Mārtiņš Frolovs no Saldus pilsētas ģimnāzijas 11. klases un Pāvels Cupikovs no Rīgas ģimnāzijas Maksima 12. klases. Šie skolēni izcīnīja iespēju pārstāvēt Latviju pasaules līmeņa sacensībās, piedaloties Latvijas un Baltijas mēroga informātikas olimpiādē, kas notika šī gada sākumā. Pasaules informātikas olimpiādē piedalīsies pārstāvji no 87 valstīm, tajā skaitā trim Baltijas valstīm. Latvijas delegācija uz pasaules olimpiādi šogad dosies, pateicoties Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom Technology atbalstam. Starptautiskā informātikas olimpiāde ir vienas no atpazīstamākajām datorzinātņu sacensībām pasaulē. Olimpiādē skolēni cīnās individuāli un katru valsti pārstāv ne vairāk kā četri dalībnieki. Sacensībās jārisina algoritmiski uzdevumi, dalībniekiem jādemonstrē arī tādas pamata IT prasmes kā problēmu analīze, algoritmu un datu struktūru modelēšana, programmēšana un testēšana. Starptautiskās informātikas olimpiādes uzvarētāji pieder pie pasaules labākajiem jaunajiem datorzinātniekiem. Latvijas informātikas olimpiādi, kā arī Latvijas delegācijas dalību starptautiskajās sacensībās organizē un vada Izglītības satura un eksaminācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļu. Informātikas olimpiādi atbalsta Latvijā vadošais integrētu IT risinājumu un pakalpojumu sniedzējs Lattelecom Technology, kas valsts līmeņa uzvarētājiem nodrošina balvas, kā arī sedz ceļa izdevumus starptautiskās informātikas olimpiādes dalībniekiem no Latvijas.
29.07.2008.
Zināmi nākamā mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laiki
Pirmdien, 28.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2008./2009.mācību gadā.
Noteikumu projekts nosaka norises laikus ieskaitēm, eksāmeniem un centralizētajiem eksāmeniem tiem izglītojamajiem, kuriem atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Tāpat arī noteikumu projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējuši kārtot valsts pārbaudes darbus.
25.07.2008.
Zināms pirmās nedēļas apelāciju skaits
Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) apkopojis apelāciju skaitu, kas iesniegtas pirmajā nedēļā pēc centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanas.
Kopumā saņemtas 73 apelācijas, 23 no tām par latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena vērtējumu, 10 par ķīmijas un 9 par vēstures centralizētā eksāmena rezultātu. Pašlaik no izskatītajiem darbiem centralizētā eksāmena līmenis ir mainīts 4% gadījumu.
Pirmajā nedēļā iesniegtās apelācijas izskatītas saīsinātā termiņā, lai skolēni paspētu iesniegt sertifikātus augstskolās, kur tie kalpo kā atlases konkursa kritērijs.
ISEC atgādina - ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas izglītojamajam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. ISEC tiek izveidota īpaša apelācijas komisija, kas mēneša laikā pēc saņemšanas izskata iesniegumu un pārskata vērtējumu eksāmenā, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai mainīt to.
24.07.2008.
Latvijas pārstāvjiem ievērojami sasniegumi starptautiskajās olimpiādēs
Latvijas skolēnu komandas ļoti veiksmīgi startējušas eksakto mācību priekšmetu starptautiskajās olimpiādēs ķīmijā, bioloģijā un matemātikā.
Starptautiskā ķīmijas olimpiāde no 12. līdz 21.jūlijam notika Ungārijā, Budapeštā. Tajā visa Latvijas komanda ieguva godalgotas vietas, izcilo sasniegumu zelta medaļu saņēma Romāns Čaplinskis, Rīgas 92.vidusskolas 11.klases skolnieks, bronzas medaļas Aleksandrs Sorokins, Rīgas 34.vidusskolas 12.klases skolnieks, un Toms Rēķis, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks. Atzinības raksts tika Jānim Jermakam, Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12.klases skolniekam.
Starptautiskā bioloģijas olimpiāde no 13.līdz 20.jūlijam notika Indijā, Bombejā. Tajā bronzas medaļu ieguva Salacgrīvas vidusskolas 12.klases skolnieks Gints Kalniņš.
Starptautiskā matemātikas olimpiāde no 10.līdz 22.jūlijam norisinājās Spānijā, Madridē. Augstais novērtējums sudraba medaļa tika Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolniekam Artūram Bačkuram. Divus Atzinības rakstus ieguva Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases skolnieks Pēteris Eriņš un 12.klases skolnieks Krišjānis Prūsis.
Latvijas komandu dalību starptautiskajās olimpiādēs koordinē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs.
17.07.2008.
Tiek izsniegti centralizēto eksāmenu sertifikāti
Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC) noslēdzies valsts pārbaudes darbu izvērtēšanas un datu apstrādes process. Centralizēto eksāmenu sertifikātus pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji varēja sākt saņemt jau no 16.jūlija, kas ir ātrāk, nekā bija sākotnēji plānots. Tas skaidrojams ar produktīvu ISEC speciālistu darbu un veiksmīgu tehniskās sagataves gaitu. Centralizētos eksāmenus kārtoja 32 962 vidusskolēni, 6595 9.klases skolēni un 213 personas augstskolu telpās. Vislielākais eksāmenu licēju skaits bija angļu valodā (23 526), latviešu valodā (18 864) un vēsture (15 161). Eksāmenu vērtēšanas procedūrā piedalījās vairāk nekā pusotrs tūkstotis vērtētāju. Valsts pārbaudes darbu laikā darbojās arī ISEC uzticības tālrunis un e-pasts, lai visi interesenti varētu atstāt komentārus par pārbaudes darbiem un to norisi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā simts vēstījumu, ziņu par nopietniem pārkāpumiem nebija. 2007./2008.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises statistika un detalizēts rezultātu raksturojums būs pieejams ISEC mājaslapā š.g. septembrī.
04.06.2008.
Aktīvi izmanto ISEC uzticības tālruni un e-pastu
Kopš maija vidus Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC) darbojas
anonīmais uzticības tālrunis 67503755 un e-pasts eksameni@isec.gov.lv, kur var
atstāt ierosinājumus un komentārus par valsts pārbaudes darbiem un to norisi.
Uzticības tālrunis - automātiskais atbildētājs ir saņēmis vairākus zvanus ar
ieteikumiem pārbaudes darbu saturam, jautājumus par iespējām mainīt izvēlētos
eksāmenus un eksāmenu vērtēšanu. Jāuzsver, ka - ja zvanītājs vēlas saņemt
atbildi uz uzdoto jautājumu, tad jāatstāj savas koordinātas.
Saņemti arī vairāki desmiti elektronisko sūtījumu uz ISEC e-pasta adresi.
Saņemtie jautājumi aptver plašu tēmu loku gan par eksāmenu laiku un atbilžu
pieraksta pareizību, izmantojamajiem palīglīdzekļiem, iespējām eksāmenus mainīt
un kārtot atkārtoti, saņemt iepriekšējo gadu uzdevumus, gan ieteikumi un
sūdzības par pārbaudes darbu saturu un norises gaitu.
ISEC uz e-pastā saņemtajiem jautājumiem atbildes sniedz nekavējoties. Aicinām
neskaidrības mēģināt noskaidrot arī skolā pie mācību priekšmetu skolotājiem vai
skolas administrācijas darbiniekiem. Īpaši tas attiecas uz valsts pārbaudes
darbu atbilžu pieraksta jautājumiem un ierašanās laikiem.
ISEC iesaka arī rūpīgi iepazīties ar ISEC mājas lapas saturu, īpaši sadaļu
"Jautājumi", kur publicēti biežāk uzdotie jautājumi un atbildes.
ISEC atgādina, ka tālrunis un e-pasts darbosies visu diennakti valsts pārbaudes
darbu laikā līdz 18.jūlijam.
28.05.2008.
Šodien notiek pirmais centralizētais eksāmens 12.klašu skolēniem: angļu valoda
Šodien, 28.maijā, notiek angļu valodas centralizētais eksāmens 12.klašu
skolēniem. Kopumā to bija pieteikušies kārtot vairāk nekā 24980 skolēni. Šodien
tika kārtota minētā eksāmena rakstu daļa, rīt un parīt turpināsies mutvārdu
daļas pārbaudījuma norise.
Kopš 13.maija veiksmīgi norit 2007./2008. mācību gada valsts pārbaudes darbu
sesija. Visus pārbaudes darbu šajā gadā ir nokārtojuši 3. un 6.klases skolēni,
pārbaudes darbu sesija trupinās 9.un 12.klases skolēniem.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) ir apkopojis informāciju par
saņemto pieteikumu skaitu pārbaudes darbu kārtošanai. Kopumā valsts pārbaudes
darbus šogad kārtos aptuveni 29177 9.klases skolēnu, bet 35793 skolēni kārtos
pārbaudījumus vidējās vispārējās izglītības ieguvei.
Līdzīgi kā citus gadus arī šogad darbojas ISEC uzticības tālrunis 67503755.
Zvanot uz šo numuru, automātiskajā atbildētājā var atstāt ierosinājumus un
komentārus par valsts pārbaudes darbiem un to norisi. Līdz šim uz minēto tālruni
nav saņemti būtiski komentāri vai ieteikumi par pārbaudes darbu norisi.
Šajā pašā laikā darbojas arī e-pasts eksameni@isec.gov.lv, uz kuru ISEC aicina
nosūtīt informāciju un jautājumus par valsts pārbaudes darbiem elektroniski.
Izglītības un zinātnes ministrija un ISEC sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir
vienojušies par vairāku drošības pasākumu veikšanu valsts pārbaudes darbu laikā,
apņemoties stingri pārbaudīt jebkuru informāciju par negodīgu rīcību.
20.05.2008.
Preses brīfings par drošību centralizēto eksāmenu laikā
Pirmdien, 19.maijā, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika preses
brīfings par drošības jautājumiem centralizēto eksāmenu laikā. Brīfingā
piedalījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, iekšlietu ministrs
Mareks Segliņš un Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja
Agrita Groza. Lai nodrošinātu dažādus drošības pasākumus un operatīvi izvērtētu
jebkuru situāciju, kad ir kaut mazākās aizdomas par negodīgu rīcību, šogad
centralizēto eksāmenu laikā IZM un ISEC cieši sadarbosies ar iekšlietu
struktūras darbiniekiem.
Izglītības un zinātnes ministre iepazīstināja ar prezentāciju par valsts
pārbaudes darbu norises gaitu šajā mācību gadā. T.Koķe norādīja, ka tiek
īstenoti arī īpaši atbalsta pasākumi valsts pārbaudes darbos izglītojamiem ar
speciālajām vajadzībām. Lielākā uzmanība tika pievērsta drošības pasākumiem
eksāmenu laikā. Tika uzsvērts, ka sadarbībā ar Valsts policiju notiek
informācijas uzraudzīšana internetā un tiek plānots nodrošināt operatīvu rīcību
problēmsituācijās.
Valsts pārbaudes darbu norises laikā jau vairākus gadus darbojas arī novērotāji,
kas pēc noteiktām instrukcijām seko līdzi pārbaudījumu norisei. Šogad plānots
novērošanas procesā iesaistīt arī ministrus.
Vairāki drošību veicinoši pasākumi veikti arī ISEC darbībā, palielināts
atbildības līmenis iesaistītajiem darbiniekiem, precizētas pavairošanas un
piegādes kārtības, papildināts tehniskais nodrošinājums un veiktas izmaiņas
pārbaudes darbu piegādes procesā.
T.Koķe arī aicināja skolēnus būt godīgiem un atbildīgiem un nepakļauties
provokācijām. Arī mediji tika lūgti vērsties pret visiem, kas cenšas valsts
pārbaudes darbu norisē iejaukties ar negodīgiem paņēmieniem.
ISEC atgādina, ka no 13.maija līdz 18.jūlijam darbojas anonīmais uzticības
tālrunis 67503755 un e-pasts eksameni@isec.gov.lv, kur var atstāt ierosinājumus
un komentārus par valsts pārbaudes darbiem un to norisi.
15.05.2008.
Par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā
Ceturtdien, 15.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un
zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts
"Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās
izglītības mācību priekšmetu standartiem".
Noteikumu projekts paredz pakāpenisku modernizēta mācību satura ieviešanu
vispārējā vidējās izglītībā, sākot ar 2008./2009.mācību gadu, nodrošinot
pēctecīgu pamatizglītības satura izmaiņu turpinājumu vispārējās vidējās
izglītības pakāpē. Lai nodrošinātu sabalansētu vispārējās vidējās izglītības
saturu, sākot ar 2009./2010.mācību gadu paredzētas izmaiņas vispārējās vidējās
izglītības programmās, tādējādi palielinot to izglītības programmu skaitu, kurās
kā obligāti tiktu iekļauti dabaszinātņu mācību priekšmeti fizika, ķīmija un
bioloģija , kā arī nodrošinot visiem izglītojamajiem iespēju apgūt mākslu jomas
mācību priekšmetus literatūru un pēc izglītības iestādes izvēles arī mūziku
vai vizuālo mākslu. Šādas izmaiņas ir saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada
4.jūlijā apstiprinātā "Nacionālais attīstības plāna. 2007.2013" uzstādījumiem
un Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742 "Izglītības
attīstības pamatnostādnes 2007.2013.gadam". Precizētas vakara (maiņu) un
neklātienes izglītības programmas.
Noteikumu projektā paredzēts pakāpeniski atteikties no valsts ieskaitēm,
tādējādi samazinot izglītojamo noslodzi. Saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumu
ir mainīta pieeja 10 ballu skalas aprakstam.
Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK. Noteikumu projekta ieviešanai papildu
finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.
13.05.2008.
Darbu uzsācis ISEC uzticības tālrunis
Kopš otrdienas, 13.maija, darbu ir uzsācis ISEC anonīmais uzticības tālrunis
67503755. Tālrunis darbosies visu diennakti valsts pārbaudes darbu laikā
līdz 18.jūlijam.
Zvanot uz šo numuru, automātiskajā atbildētājā varēs atstāt ierosinājumus un
komentārus par valsts pārbaudes darbiem un to norisi. ISEC atgādina, ka minētais
tālrunis nav paredzēts situācijām, kurām nepieciešams tūlītējs risinājums.
Šajā laikā darbojas arī e-pasts eksameni@isec.gov.lv, uz kuru ISEC aicina
nosūtīt informāciju un jautājumus par valsts pārbaudes darbiem elektroniski.
09.05.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā
"Mākslas"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Izglītības jomu "Mākslas" veido
šādi mācību priekšmeti: "Literatūra", "Mūzika" un "Vizuālā māksla". Līdz šim
vispārējās vidējās izglītības programmās ir bijis iekļauts mācību priekšmets
"Latviešu valoda un literatūra". Turpmāk vispārējās vidējās izglītības
programmās paredzēti divi nodalīti mācību priekšmeti "Latviešu valoda" un
"Literatūra", lai pēctecīgi turpinātu pamatizglītības jomu "Valodas" un "Māksla"
apguvi.
Mākslas priekšmetu apguve vidējā izglītībā atbilst Apvienoto Nāciju
Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) "Vispārējā
deklarācija par kultūru daudzveidību" pamatnostādnēm un UNESCO Kultūras
programmā norādītajām prioritātēm, kas paredz cilvēces kultūras mantojuma
apzināšanu un cilvēka radošo izpausmju veicināšanu.
Minēto mācību priekšmetu apguve vidējā izglītībā attīsta skolēnu radošās un
intelektuālās spējas, sekmē dažādu mākslu iepazīšanu, mākslas vērtību un
nacionālās kultūridentitātes apzināšanos, veicinot radoši atvērta un
kultūrprocesos ieinteresēta sabiedrības locekļa veidošanos.
Izglītības jomas "Mākslas" visu mācību priekšmetu standartus veido trīs
komponenti māksla kā kultūras sastāvdaļa, mākslas valoda un radošā darbība.
Mācību priekšmetā "Literatūra" skolēns pilnveido savu izpratni par literatūras
procesu daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules literatūras un
folkloras mantojuma izzināšanā un ar mākslas valodas palīdzību attīsta
pašizteikšanās spēju. Šī mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamā kā
ieinteresēta lasītāja, aktīvas un kritiski domājošas personības veidošanos
mācību procesā.
"Mūzikā" skolēns pilnveido savu emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, attīsta
kolektīvās un praktiskās muzicēšanas prasmes un izpratni par pasaules un
Latvijas tradicionālo un tautas mūziku. Vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmeta "Mūzika" standarta projekts piedāvā pēctecīgi turpinātu valsts
pamatizglītības saturā uzsāktās pārmaiņas, lai sekmētu skolēna emocionālo,
radošo un intelektuālo attīstību, padziļinātu izpratni par mūzikas vēsturiski
stilistisko attīstību, folkloru un tradīcijām. Izmantojot praktisko darbošanos
(dziedāšanu, instrumenta spēli u.tml.), mērķis ir veicināt muzikālo spēju
pilnveidi un ar praktisko darbošanos sekmēt mūzikas daudzveidības iepazīšanu,
attīstīt muzikālo gaumi un apzināties savas tautas kultūras vēstures nozīmību,
piemēram, Dziesmu svētku fenomenu.
Mācību priekšmetā "Vizuālā māksla" skolēns pilnveido mākslas un kultūrvides
izpratni, attīsta un bagātina savu radošās darbības pieredzi un iepazīst mākslas
daudzveidību mūsdienu sabiedrībā.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: Valodas", Matemātika un datorika", Sports un veselība",
Dabaszinātnes", Sociālās zinātnes" un Māksla". Gada garumā ir notikusi jauno
mācību priekšmetu standartu apspriešana sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus
ir izteikuši skolotāji, skolu administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un
speciālisti, augstskolu pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz
apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.
28.04.2008.
Noslēgusies Baltijas valstu informātikas olimpiāde
No 17. līdz 23. aprīlim Polijā notika 14. Baltijas valstu informātikas
olimpiādē, kurā Latviju pārstāvēja seši skolēni - Eduards Kaļiņičenko no Rīgas
71.vidusskolas 9. klases, Oļegs Ošmjans no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10. klases,
Matīss Stopiņš no Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases, Krišjānis Prūsis no
Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12. klases, Mārtiņš Frolovs no Saldus pilsētas
ģimnāzijas 11. klases un Pāvels Cupikovs no Rīgas ģimnāzijas "Maksima" 12.
klases. Mūsu valsts pārstāvji olimpiādē godalgotas vietas neieguva,
ierindojoties dalībnieku kopvērtējuma tabulas vidusdaļā. Uzvaras laurus plūca
lietuvietis V. Gruslis.
Olimpiādes uzdevumi tika risināti divas dienas, piedāvājot arī iespēju doties
ekskursijā. Baltijas valstu informātikas olimpiādē piedalījās gandrīz 60
pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas, Norvēģijas,
Polijas, Zviedrijas, Šveices.
Labākie savu valstu pārstāvji piedalīsies informātikas pasaules mēroga
olimpiādē, kas no 16. līdz 23. augustam notiks Ēģiptē. Latviju tur pārstāvēs
Mārtiņš Frolovs, Eduards Kaļiņičenko, Pāvels Cupikovs un Oļegs Ošmjans. Pirms
došanās uz starptautisko olimpiādi, dalībniekiem tiks nodrošinātas papildus
mācības.
Latvijas izlases ceļa izdevumus segs šī gada informātikas olimpiādes
atbalstītājs - Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom Technology. Olimpiāžu
norisi koordinē Izglītības satura un eksaminācijas centrs sadarbībā ar Latvijas
Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļu.
25.04.2008.
Noslēdzas valsts olimpiāžu sezona
Aprīlī noslēdzās aktīvā valsts olimpiāžu norises sezona, kad talantīgākie
Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēni savā starpā sacentās, parādot spējas un
zināšanas ārpus ikdienā mācītā. Šajā mācību gadā ir notikušas šādas valsts
mēroga olimpiādes: latviešu valodas un literatūras, latviešu valodas (skolām,
kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu), svešvalodu - angļu, vācu,
franču, krievu, kā arī matemātikas, informātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas,
vides projektu, biznesa ekonomisko pamatu, ģeogrāfijas, politikas un tiesību,
vēstures, kultūras vēstures, mājturības/mājsaimniecības un vizuālās mākslas.
Valsts olimpiāžu uzdevums ir izzināt jaunos talantus attiecīgajā mācību
priekšmetā un atlasīt valsts komandas kandidātus dalībai starptautiskajā vai
Baltijas valstu olimpiādē. 2006./2007. mācību gadā tika nodrošināta skolēnu
līdzdalība 12 starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un dalībnieki saņēma
trīs sudraba, septiņas bronzas medaļas un sešus Atzinības rakstus.
Valsts olimpiādes organizē Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC),
sadarbojoties ar augstskolām un mācību priekšmetu profesionālajām asociācijām.
Papildus balvas olimpiāžu dalībniekiem nodrošināja atbalstītāji Longman
izdevniecības pārstāvniecība Latvijā, Gētes institūts, Francijas vēstniecība,
SIA Lattelecom, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", SIA Proma LV, biedrība
"Mārketinga padome". Telpas trīs apbalvošanas ceremonijām atvēlēja viesnīca "Īslande",
izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa" un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
Mācību priekšmetu olimpiādes ir viena no Latvijā bieži izplatītām mācību darba
organizācijas formām, kas ļauj vērtēt skolēnu sasniegumus un dod iespēju tos
salīdzināt. Tajās piedalās skolēni, kas parāda izcilas spējas mācību priekšmeta
padziļinātā apguvē. Tiek rīkotas trīs posmu olimpiādes skolas, rajona
(pilsētas) un novada vai valsts olimpiādes.
ISEC Izglītības jautājumu koordinācijas daļa pateicas visiem atbalstītājiem par
veiksmīgo sadarbību, kā arī saka paldies skolēniem, viņu pedagogiem un vecākiem
par ieguldīto laiku un darbu, gatavojoties un piedaloties olimpiādēs!
24.04.2008.
Lielbritānijas skolotāju vizīte Latvijā
No 2008.gada 12.-19. aprīlim Izglītības satura un eksaminācijas centrs
sadarbībā ar Lielbritānijas Padomi rīkoja Starptautiskās skolotāju profesionālās
pilnveides programmas (Teachers International Professional Development) vizīti
Latvijā "Mācīšanas un mācīšanās stratēģijas; Radoša mācīšanās" 12 pedagogu
grupai no Kentas, Lielbritānijā.
Vizītes mērķis bija iepazīstināt viesus ar mācīšanas un mācīšanās stratēģijām
dažādās izglītības institūcijās un interešu centros, dalīties pieredzē, kā arī
veicināt sadarbības kontaktu veidošanos starp Latvijas un Lielbritānijas
izglītības iestādēm.
Vizītes pirmajā dienā viesi apmeklēja Izglītības un zinātnes ministriju.
Tikšanās laikā skolotāji tika iepazīstināti ar Latvijas izglītības sistēmu, tās
aktualitātēm, izglītības iestāžu darba organizāciju. Pēcpusdienā skolotāji
viesojās Tehniskās jaunrades namā "Annas 2", kur apmeklēja vairākas darbnīcas un
Bērnu zinātnes centru .
Vislielāko interesi Anglijas skolotājos izraisīja skolu apmeklējumi. Mācību
procesa norise, metožu un materiālu izmantošana mācību stundās, skolēnu
domāšanas prasmju attīstīšana, iekļaujošās izglītības pieejas un piemēri, skolas
vide un ēku plānojums tā bija tikai daļa no jautājumiem, kas interesēja
viesus. Lai gan britu skolotāji Latvijā bija pirmo reizi un pirms tam viņiem
nebija liela priekšstata par Latvijas skolām un izglītības sistēmu, tas
netraucēja ciemiņiem būt aktīviem mācību procesa dalībniekiem un vadīt stundas
kopā ar kolēģiem no Latvijas.
Organizētāji pateicas par atbalstu un viesmīlību Tehniskās jaunrades namam
"Annas 2", Jaunmārupes sākumskolai, Rīgas Angļu ģimnāzijai un pamatskolai "Rīdze",
Mālpils pirmsskolas izglītības iestādei "Māllēpīte", Mālpils internātpamatskolai,
Mālpils vidusskolai un Mālpils mūzikas un mākslas skolai, kā arī IZM Vispārējās
izglītības departamentam.
17.04.2008.
ISEC rīko Drošības nedēļu
2008. gada 21.-25. aprīlī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC)
organizēs Drošības nedēļu, kam šoreiz dots nosaukums "Izvēlies būt drošībā".
Drošības nedēļas laikā ISEC savā mājas lapā publicēs uzdevumus
1.-9. klašu skolēniem, aktualizējot ar dažādiem drošības veidiem saistītus
jautājumus. Šīs drošības nedēļas mērķis ir ļaut skolēniem analizēt pazīstamas
ikdienas situācijas, nosakot iespējamos riska momentus un izvēloties pareizos
rīcības variantus. Uzvarētāji saņems balvas - ISEC iegādātas grāmatas un darba
grupas dalībnieku sarūpētas dāvanas, kā arī biļetes klašu kolektīviem uz
dažādiem muzejiem.
Drošības nedēļa notiek divreiz gadā pavasarī un rudenī, lai pievērstu skolēnu
uzmanību savai veselībai un drošībai uz ielas, skolā un mājās, attīstot savas
teorētiskās un praktiskās zināšanas.
Drošības nedēļu ISEC organizē sadarbībā ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru,
IZM Vispārējās izglītības departamentu, Ceļu satiksmes drošības direkciju, A/S
"Latvenergo", A/S "Latvijas Gāze", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu,
Valsts policiju, VAS "Latvijas dzelzceļš", Katastrofu medicīnas centru, Bērnu un
ģimenes lietu ministriju, NVO "Vecāki Rīgai".
ISEC mājas lapā jau tagad var iepazīties ar Drošības nedēļas "Izvēlies būt
drošībā" nolikumu.
16.04.2008.
Latviju Baltijas valstu informātikas olimpiādē pārstāvēs seši skolēni
Latviju Baltijas valstu informātikas olimpiādē, kas no 17. līdz 23.aprīlim
notiks Gdiņā, Polijā, pārstāvēs seši skolēni Eduards Kaļiņičenko no Rīgas
71.vidusskolas 9.klases, Oļegs Ošmjans no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases,
Matīss Stopiņš no Siguldas Valsts ģimnāzijas 12.klases, Krišjānis Prūsis no
Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases, Mārtiņš Frolovs no Saldus pilsētas
ģimnāzijas 11.klases un Pāvels Cupikovs no Rīgas ģimnāzijas "Maksima" 12.klases.
Šie skolēni izcīnīja iespēju pārstāvēt Latviju Baltijas valstu sacensībās,
piedaloties Latvijas informātikas olimpiādē, kā arī īpašā atlases kārtā, kas
notika 3. un 4.aprīlī.
Baltijas valstu informātikas olimpiādē piedalīsies pārstāvji arī no Dānijas,
Igaunijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un
Šveices, kas cīnīsies par godalgām un iespēju piedalīties augustā notiekošajā
informātikas pasaules mēroga olimpiādē Ēģiptē no 16. līdz 23.augustam. Latvijas
labākie skolēni uz pasaules olimpiādi šogad dosies, pateicoties Lattelecom
grupas uzņēmuma Lattelecom Technology atbalstam.
Latvijas pārstāvji Baltijas valstu olimpiādē bieži ir ieguvuši augstas vietas,
iekļūstot vismaz labāko desmitniekā. Piemēram, 2005.gadā tika iegūta 3. un
4.vieta, 2002.gadā divas 2.vietas.
Valsts informātikas olimpiādi organizē un vada Izglītības satura un
eksaminācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas
fakultātes Datorikas nodaļu. Informātikas olimpiādi atbalsta Latvijā vadošais
integrētu IT risinājumu un pakalpojumu sniedzējs Lattelecom Technology, kas
valsts līmeņa uzvarētājiem nodrošināja balvas, kā arī segs ceļa izdevumus
starptautiskās informātikas olimpiādes dalībniekiem no Latvijas.
15.04.2008.
Ministru kabineta sēdē apstiprināts IZM sagatavotais noteikumu projekts
"Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās"
Otrdien, 15.aprīli, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par valsts
pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās". Sakarā ar to, ka
grozījumi MK 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.394 "Noteikumi par valsts
pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās" tika izdarīti lielākajā
noteikumu daļā, tika izstrādāts jauns MK noteikumu projekts, saskaņā ar
Izglītības likuma 15.panta 16.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta
12.punktu.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai atbilstoši MK 2007.gada 7.augusta noteikumiem
Nr.544 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un
vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" noteiktu, ka valsts
pārbaudes darbu materiālu saturs ir latviešu valodā, izņemot svešvalodu
eksāmenus un eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību
izglītības programmu ir tiesīgi izvēlēties valsts pārbaudes darba izpildīšanas
valodu mācībvalodu vai latviešu valodu, bet 3., 6., un 9.klases
izglītojamajiem valsts pārbaudes darba materiāla valodu latviešu vai krievu
valodu.
Lai nodrošinātu izglītojamo ar speciālajām vajadzībām interešu aizsardzību,
noteikumu projektā iekļauti punkti, kas paredz piemērot atšķirīgus valsts
pārbaudes darbu norises darbību laikus izglītojamajiem, kuriem ir pedagoģiski
medicīniskās komisijas atzinums par izglītojamā veselības stāvoklim, spējām un
attīstības līmenim atbilstošas izglītības programmas īstenošanu izglītības
iestādē.
Noteikumu projektā paredzēts punkts attiecībā uz izglītojamajiem, kas valsts
pārbaudes darbu kārtos atkārtoti. Šādos gadījumos par galīgo vērtējumu uzskatāms
augstākais valsts pārbaudes darbā iegūtais vērtējums.
Noteikumu projekts arī precizē pašvaldības izglītības pārvaldes un izglītības
iestādes izstrādāto valsts pārbaudes darbu izveides kārtību. Noteikumu projekta
ieviešanai papildus finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.
15.04.2008.
Izmaiņas izglītības jomā "Dabaszinātnes"
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs
(ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās vidējās
izglītības mācību priekšmetu saturā. Šoreiz apkopota informācija par gaidāmajām
izmaiņām izglītības jomā "Dabaszinātnes".
Izglītības jomu "Dabaszinātnes" veido mācību priekšmeti fizika, ķīmija,
bioloģija un dabaszinības. Minēto mācību priekšmetu mācību saturs ir modernizēts
ISEC īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas projekta
"Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un
tehnoloģiju priekšmetos" ietvaros (turpmāk tekstā projekts), tas aprobēts 50
projektā iesaistītajās pilotskolās, tā izstrādē iesaistīti gan praktizējoši
pedagogi, gan augstskolu mācībspēki.
Ņemot vērā tās izmaiņas, kas notiek apkārtējā pasaulē, dabaszinātņu mācību
procesam skolās ir jāmainās. Minēto mācību priekšmetu apguves mērķis ir panākt,
lai skolēns spētu ne tikai apgūt noteiktu zināšanu daudzumu, bet prastu lietot
iegūtās zināšanas reālās situācijās, risinot dažādas problēmas. Tās var tikt
pētītas un risinātas ar zinātnes metožu palīdzību, skolēniem ir jābūt iespējai
veikt novērojumus un eksperimentus, kā arī izdarīt uz tiem balstītus
secinājumus. Fizikā skolēni pilnveido izpratni par fizikālās pasaules uzbūvi,
daudzveidību, procesiem un likumsakarībām dabas un tehnikas vidē. Ķīmijā skolēni
pilnveido izpratni par vielu un materiālu daudzveidību, uzbūvi, īpašībām,
pārvērtībām un to norises likumsakarībām. Bioloģijā skolēni apgūst zināšanas par
dzīvās matērijas uzbūvi, attīstību un likumsakarībām.
Jaunais standarts dabaszinībās piedāvā pilnībā jaunu skatījumu uz šo mācību
priekšmetu. To apgūstot, skolēni pilnveido izpratni par dabas daudzveidību un
procesiem dabā, iegūst zināšanas par dažādiem tehnoloģiskiem procesiem un mācās
novērtēt tehnoloģisko procesu, sabiedrības un vides mijiedarbību.
Projekta ietvaros ir sagatavoti arī skolotāju atbalsta materiāli un organizēti
tālākizglītības kursi, lai skolotāji varētu sagatavoties darbam ar modernizēto
mācību saturu.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība",
"Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes", "Māksla".
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām izglītības jomās "Matemātika un
datorika" un "Māksla".
10.04.2008.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts
"Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumos Nr.682 "Noteikumi
par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā""
Ceturtdien, 10.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru
kabineta (MK) noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2007.gada
9.oktobra noteikumos Nr.682 "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku
2007./2008.mācību gadā"".
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz
pārcelt 9.klases matemātikas eksāmena papildtermiņu no 2008.gada 14.jūlija uz
2008.gada 20.jūniju.
Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot ebreju tautas intereses, proti, Toras
dāvāšanas svētkos ticīgajiem ebrejiem ir aizliegts darīt jebko, kas nav saistīts
ar Dieva godināšanu, tostarp kārtot valsts pārbaudes darbus. Nosakot citu
matemātikas eksāmena papildtermiņu, tiek nodrošināta visu izglītojamo interešu
samērīga ievērošana.
Tā kā papildtermiņi valsts pārbaudes darbu kārtošanai vispārīgi paredzēti
gadījumiem, kad pamattermiņā tas nav iespējams attaisnojamu iepriekš neparedzamu
apstākļu, piemēram, slimības, dēļ, tad izglītojamo, kas pamattermiņā nevar
kārtot eksāmenu jau iepriekš zināmu iemeslu dēļ, varētu būt ļoti maz. Šā iemesla
dēļ, nosakot citu valsts pārbaudes darba papildtermiņu, netiks pārkāpta citu
izglītojamo tiesiskā paļāvība.
Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK. Noteikumu projekta ieviešanai papildu
finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.
10.04.2008.
ISEC apkopojis centralizēto eksāmenu pieteikumu rezultātus
Kā iepriekš jau ziņoja Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC),
vidusskolēni pagājušā gada decembrī izvēlējos vismaz divus centralizētos
eksāmenus, kurus viņi vēlas kārtot, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību. Līdz
š.g. 1.aprīlim skolēniem bija tiesības mainīt iepriekš izvēlētos eksāmenus.
ISEC ir saņēmis un apkopojis izglītības pārvalžu sniegtos datus par precizēto
skolēnu skaitu, kas pieteikušies eksāmeniem. Pamanāmākās svārstības notikušas ar
centralizēto eksāmenu ķīmijā, kur pieteikušos skolēnu skaits samazinājies par
14%. Par 5,6% samazinājies pieteikumu skaits fizikā, par 5,3% - vācu valodā.
Pārējos mācību priekšmetos izmaiņas ir mazākas. Salīdzinot datus pa rajoniem,
lielākais pieteikumu skaita samazinājums ir bijis Alūksnes rajonā par 8,4%.
ISEC apkopojis arī 9. klases skolēnu pieteikumus centralizētajam eksāmenam
latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, kur izmaiņas bijušas
minimālas. Šim eksāmenam saņemti 7442 pieteikumi.
Vidēji katrā mācību priekšmetā centralizētos eksāmenus izvēlējušies likt par
3,5% mazāk skolēnu, salīdzinājumā ar sākotnēji iesniegto informāciju. Kopējais
centralizēto eksāmenu pieteikumu skaits ir 106 190.
09.04.2008.
Ministru kabineta sēdē apstiprināts IZM sagatavotais MK noteikumu projekts
"Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.395 "Noteikumi par
centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību""
Otrdien, 8. aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru
kabineta 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.395 "Noteikumi par centralizēto
eksāmenu saturu un norises kārtību"".
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu attiecīgās tiesību normas
atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr.544 "Noteikumi
par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās
izglītības mācību priekšmetu standartiem", kas paredz, ka valsts pārbaudes darbu
materiālu saturs ir latviešu valodā, izņemot svešvalodu eksāmenus un eksāmenu
mazākumtautību valodā un literatūrā.
Tāpat noteikumu projektā ir paredzētas tiesību normas, kas ļauj izglītojamajiem,
kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu, izvēlēties centralizētā
eksāmena izpildīšanas valodu latviešu vai krievu valodu. Izglītības satura un
eksaminācijas centra dati liecina, ka 2007. gadā mazākumtautību izglītības
iestādēs centralizēto eksāmenu aizpildīšanai 61% skolēnu izvēlējās latviešu
valodu un attiecīgi 39% - krievu valodu.
Noteikumu projektā ir iekļauts punkts, kas paredz, ka izglītojamajiem ar
speciālām vajadzībām Izglītības satura un eksaminācijas centrs eksāmeniem par
pamatizglītību nosaka atšķirīgus norises laikus un atbalsta pasākumus,
saskaņojot tos ar Valsts speciālās izglītības centru. Šos pasākumus paredzēts
piemērot izglītojamajiem mazākumtautību izglītības programmās latviešu valodas
eksāmenā. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka jau šogad centrs sagatavo
izglītības iestādēm nepieciešamo adaptēto valsts pārbaudījumu materiālu
palielinātā drukā.
Ņemot vērā izglītības iestāžu ierosinājumu un dokumentu elektroniskās aprites
iespējas, kā arī pēdējo gadu pieredzi par to, ka informāciju par eksāmenu
darbību norises laikiem izglītības iestādes pārsvarā izmanto elektroniskā formā,
nav lietderīgi finansēt informācijas izdošanu papīra formātā. Tāpēc noteikumu
projektā iekļauts grozījums, kas paredz informāciju par eksāmenu darbību norises
laikiem publicēt tikai elektroniski.
Precizēta apelācijas iesniegumu izskatīšanas kārtība, norādot, ka iesniegumu ar
lūgumu pārskatīt eksāmenā iegūto vērtējumu izglītojamais var iesniegt mēneša
laikā.
Noteikumu projekta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav
nepieciešams.
04.04.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā "Sports
un veselība"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Vispārējās vidējās izglītības
programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: "Valodas", "Matemātika un
datorika", "Sports un veselība", "Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes" un
"Māksla".
Izglītības jomu "Sports un veselība" veido mācību priekšmeti "Veselības mācība"
un "Sports".
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta "Sports" standarta saturā tika
veiktas izmaiņas, lai sekmētu izglītojamo pozitīvas attieksmes veidošanos pret
sportu un veicinātu izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Standarts
virzīts uz veselības nostiprināšanu un skolēnu darba spēju paaugstināšanu.
Standarta projekta prasmju sadaļa papildināta ar jauniem sporta veidiem -
florbolu, frīsbiju, badmintonu, slidošanu, peldēšanu un nūjošanu. Lai
paaugstinātu sporta stundu kvalitāti un apmeklētības uzlabošanu, jaunajā
standartā nav jāapgūst sporta veidi, bet jāizmanto sporta veidu vingrinājumi un
vingrojumi kā galvenais veselības un fizisko darba spēju nostiprināšanas
līdzeklis. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas tehniskajam
nodrošinājumam īsteno vingrojumus un vingrinājumus septiņos sporta veidos:
vingrošanā, vieglatlētikā, trīs sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no
izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.
Standarta projekta sadaļā - fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā -
izglītojamie veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka
vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai. Skolotāji kontrolē
un izvērtē rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā. Tas nozīmē,
ka izglītojamajam ir nevis jāsasniedz noteikti normatīvi atsevišķās disciplīnās,
bet gan jāveicina individuālo spēju attīstība. Tādējādi tiks paaugstināta stundu
kvalitāte, iekļaujot daudzveidīgus vingrinājumus un bērni netiks pakļauti
nepārtrauktai testēšanai.
Lielāka uzmanība skolotājiem būs jāveltī sistemātiski veicot muguras
stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumiem un vingrinājumiem.
Skolotājiem tiks izstrādāts metodiskais līdzeklis skolēnu zināšanu, prasmju,
attieksmes un attīstības dinamikas vērtēšanai mācību priekšmetā "Sports".
Skolotāju tālākizglītībā tiks skaidrots zināšanu satura papildinājums ar
jaunākajām zinātnes atziņām un vērtēšanas piemēriem.
Mācību priekšmeta "Veselības mācība" standarta projektā ir vairākas atšķirības
no iepriekšējā, pašlaik spēkā esošā standarta. Izmaiņas attiecas gan uz mērķi un
uzdevumiem, gan saturu. Tās nosaka vairāki apstākļi:
pirmkārt, šis standarts ir balstīts veselības psiholoģijas teorijās (izmantoti
plānotās uzvedības, apzinātās darbības, veselības pārliecības teorētiskie
modeļi) par faktoriem, kas ietekmē indivīda lēmumus par savu veselību
ietekmējošo uzvedību. Ar veselības mācības palīdzību paredzēts stiprināt tos
faktorus, kas veicina veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu;
otrkārt, veselības mācība ir sociālo zinātņu jomas mācību priekšmets, tāpēc
vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta kā veselības bioloģiskajai, tā sociālajai
dimensijai; veselības mācības mācību saturs veicina izglītojamā izpratni ne
tikai par individuālo atbildību par veselību, bet arī priekšstatu par valsts
politikas mērķiem veselības jomā;
treškārt, iepriekšējā standartā izvirzītais mērķis - panākt visas sabiedrības
atbildību par veselību ar mācību priekšmeta palīdzību vien nav sasniedzams;
ceturtkārt, daudzi pašreizējā standartā iekļautie izglītojamo sasniegumi
vairākos gadījumos atkārto pēc 6. vai 9. klases iegūstamās zināšanas un/vai
prasmes.
Standarta projektā mācību priekšmeta mērķis ir nomainīts uz "sekmēt izglītojamā
gatavību īstenot dzīvē savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai
veselībai labvēlīgus lēmumus", kas ir reāli sasniedzams ar pedagoģiskiem
līdzekļiem.
Uzdevumos vairāk uzsvērta vispārīgo prasmju jeb dzīvesprasmju apguve, kā arī
veselīgu ikdienas paradumu nostiprināšana.
Veselība nav atkarīga tikai no individuālā dzīves veida, bet arī no sociālās,
ekonomiskās un ekoloģiskās vides apstākļiem, sociālās higiēnas un veselības
pakalpojumu pieejamības un kvalitātes.
Izglītojamo sasniegumi ir sakārtoti atbilstoši mācību satura komponentiem, kas
ir kopīgi sociālo zinātņu jomai. Standarta sadaļā "Indivīds un sabiedrība"
pievērsta uzmanība personības lomai lēmumu pieņemšanā un sociālās vides ietekmei
uz nodomiem un to īstenošanu. Sadaļas "Sociālā vide laikā un telpā" saturā
atšķirībā no iepriekšējā standarta vairāk uzsvērts veselības sociālais aspekts.
Vairākus jautājumus paredzēts skatīt kompleksi, sasaistot vairākas tēmas un
dodot iespēju izglītojamajiem gan analizēt, gan sintezēt. Tādi būs, piemēram,
jautājumi par ne infekcijas slimību - sirds un asinsvadu, vielmaiņas slimību,
ļaundabīgo audzēju - riska faktoriem un profilakses līdzekļiem. No bioloģiskā,
sociālā un psiholoģiskā aspekta izglītojamie iepazīs arī infekcijas slimību,
īpaši STI un HIV/AIDS, profilakses jautājumus.
Vidusskolēnu vecumposmā ir augsti traumatisma rādītāji un visbiežākais nāves
cēlonis ir nelaimes gadījumi kā pārdrošas, neapdomīgas rīcības rezultāts. Šī
iemesla dēļ nozīmīga vieta standartā ir drošības jautājumiem - gan ikdienā, gan
dažādās ekstremālās situācijās.
Standarta projektā nozīmīga vieta ierādīta ģimenei - ģimenes veidošanai, par
partnerattiecību veidiem un stipru partnerattiecību priekšnosacījumiem,
attiecībām ģimenē, kā arī ģimenes lomai cilvēka vispusīgā attīstībā.
Vidusskolas kurss nesniedz pamācības, bet piedāvā izglītojamam iespēju, aktīvi
iesaistoties mācību procesā, nonākt pie argumentētiem secinājumiem. Atšķirībā no
vienkārša veselīga dzīvesveida skaidrojuma pamatskolā, vidusskolas veselības
mācības kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta personīgo lēmumu veidošanās
procesam un priekšnosacījumiem, kā arī sociālās vides ietekmei uz lēmumu
pieņemšanu un īstenošanu.
Sadaļas "Sabiedrība un valsts" uzdevums ir nodrošināt izglītojamam iespēju
iepazīties ar valsts politiku veselības jomā, izprast profilakses un veselības
veicināšanas nozīmi, kā arī uzzināt par nevalstiskajām organizācijām, kuru rūpju
lokā ir iedzīvotāju veselība.
Tāpat kā visos sociālo zinību komponentos, arī veselības mācībā, ir jāveicina
jauniešu kritiskās domāšanas prasmes, radošā un praktiskā darbība. Šim nolūkam
paredzēts izmantot Latvijas un starptautiskos pētījumus par iedzīvotāju veselību
ietekmējošiem paradumiem, veicināt izglītojamo gatavību iesaistīties pētījumos,
nostiprināt prasmes gatavot un īstenot darbības projektus veselības veicināšanā.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana
sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu
administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu
pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem
priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartus.
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām citās izglītības jomās:
"Dabaszinātnes", "Matemātika un datorika", "Māksla".
01.04.2008.
Apkopoti rezultāti diagnosticējošajam darbam par ceļu satiksmes noteikumiem 4.
klasei
Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) 2008. gada 28.31. janvārī
Latvijas skolās organizēja diagnosticējošo darbu par ceļu satiksmes noteikumiem
4. klasei, lai noskaidrotu skolēnu ceļu satiksmes drošības noteikumu zināšanu un
ievērošanas līmeni. Kopumā ISEC apkopoja 13 858 darbu rezultātus.
Diagnosticējošajam darbam bija divas daļas. Darba 1. daļā skolēni atbildēja uz
40 dažāda veida jautājumiem, izvēloties pareizos rīcības variantus un vērtējot
zīmējumos attēlotās situācijas, kas pārbaudīja skolēnu zināšanas par ceļu
satiksmes noteikumiem, izpildes laiks bija 40 minūtes. Darba 2. daļā bija
ietverti 12 jautājumi, kas noskaidroja skolēna attieksmi pret personisko drošību
uz ceļa, izpildes laiks bija 5 minūtes.
Ceļu satiksmes noteikumu apguvē būtiskas ir gan teorētiskās zināšanas, gan
reālās dzīves situācijās redzētā informācija. Rīgā un lielajās pilsētās
dzīvojošajiem bērniem ikdienā ir lielākas iespēja mācīties satiksmes drošības
jautājumu, reģionālo skolu audzēkņi gājēju pārejas un regulējamu krustojumu
šķērsošanas noteikumus bieži apgūst teorētiski. Tas daļēji skaidro to, kāpēc
labāk darbu veikuši skolēni, kuri mācās Rīgas skolās (vidēji 78% pareizu
atbilžu), bet arī reģionos skolēnu zināšanas īpaši neatpaliek (vidēji 75,5%
pareizu atbilžu). Savukārt Rīgas un pilsētu skolēni sliktāk atbildējuši uz
jautājumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietām. Tas daļēji
skaidrojams ar to, ka situācija uz ielas bieži ir pretrunā ar satiksmes
noteikumu prasībām.
Pozitīvi vērtējamie rezultāti ir šādi:
- vienmēr rīkojas saskaņā ar luksofora gaismas signāliem 85,68% skolēnu;
- tumšajā diennakts laikā atstarotājus vienmēr lieto 74,18% bērnu;
- vienmēr uzmanīgi, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, ir 82,47% skolēnu.
Negatīvi vērtējamie rezultāti ir šādi:
- nekad nelieto aizsargķiveres 47,97% bērnu;
- pirms šķērsot ielu pa gājēju pāreju, vienmēr situāciju novērtē tikai 57,12% skolēnu.
Kopvērtējumā 76% skolēnu ieguvuši vērtējumu labi, izcili darbu veikuši 9%
skolēnu, vājus rezultātus ir uzrādījuši 0,52% skolēnu. Visi skolēni spēja
pareizi atbildēt uz vismaz pusi no jautājumiem.
Teorētiski 4. klases skolēni ir pietiekami labā līmenī apguvuši satiksmes
noteikumu prasības gājējiem un pasažieriem, taču lietot zināšanas reālās
situācijās viņi ne vienmēr ir gatavi. Pedagogu darbam un izglītojošām kampaņām
ir būtiska nozīme, veidojot attieksmi pret satiksmes noteikumu prasībām.
Ar pilnu darba rezultātu analīzi var iepazīties ISEC mājās lapā, sadaļā "Projekti un pētījumi".
27.03.2008.
Zināmi valsts informātikas olimpiādes uzvarētāji
25. un 26.martā Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un
eksaminācijas centra rīkotajā valsts informātikas olimpiādē skolēniem, kas šogad
notika ar Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom Technology atbalstu un sadarbībā
ar Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas
nodaļu, 8.-10.klašu grupā 1.vietu ieguva Rīgas 71. vidusskolas 9.klases skolēns
Eduards Kaļiņičenko un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolēns Oļegs
Ošmjans, bet 11.-12.klašu grupā Rīgas Rīnūžu vidusskolas 12. klases skolēns
Aleksejs Fomins.
Jaunākajā grupā tika izcīnītas trīs 3.vietas tās ieguva Dobeles Valsts
ģimnāzijas 9.klases skolēns Kārlis Seņko, Daugavpils krievu vidusskolas liceja
10. klases skolēns Vitālijs Gagunovs un Bauskas 1.vidusskolas 9.klases skolēns
Kaspars Ozols. Savukārt vecākajā grupā 2.vietu izcīnīja Siguldas Valsts
ģimnāzijas 12.klases skolēns Matīss Stopiņš un Rīgas 21. vidusskolas 12. klases
skolēns Aleksandrs Polocks, 3.vietā atstājot Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12.
klases skolēnu Krišjāni Prūsi un Saldus pilsētas ģimnāzijas 11.klases skolēnu
Mārtiņu Frolovu.
Uzrunājot valsts olimpiādes dalībniekus, izglītības un zinātnes ministre Tatjana
Koķe uzsvēra, ka nav jābūt lielam, lai sasniegtu augstus mērķus. Viņa piebilda,
ka valsts informātikas olimpiādes dalībnieki jau tagad sasnieguši daudz, ir
vieni no zinošākajiem un daudzsološākajiem Latvijas jauniešiem. "Paldies
skolēniem par interesi un uzdrošināšanos, paldies skolotājiem, kuri saskatījuši
talantu šajos jauniešos, kopuši un veidojuši tos" atzīmēja T.Koķe, novēlot
panākumus skolēniem gan turpmākajās izglītības gaitās, gan piedaloties Baltijas
un pasaules olimpiādes, jo katrs šāds solis un sasniegumi liek mūsu valsts
vārdam izskanēt pasaulē un stiprina Latvijas kā konkurētspējīgas valsts
identitāti.
"Atbilstoši savai izglītībai Latvijā strādā 58% augstskolu absolventu. Taču
būtiski ir arī tas, cik absolventu strādā savu sirds darbu," norādīja Lattelecom
Technology valdes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs, novēlot olimpiādes
dalībniekiem atrast savu sirds darbu un paužot cerību, ka tas būs saistīts ar IT
nozari.
Savukārt LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas dekāns,
profesors Juris Borzovs uzsvēra olimpiāžu nozīmi ikviena skolēna izaugsmē lai
arī šajā reizē neizdevās uzvarēt, taču piedalīšanās valsts mēroga sacensībās ir
vērtīga pieredze nākotnes mērķu sasniegšanā.
Laureāti tika apbalvoti ar diplomiem un medaļām, ko pasniedza izglītības un
zinātnes ministre T.Koķe. Savukārt vērtīgas balvas mūzikas atskaņotājus Apple
iPod Touch, fotoaparātus, bezvadu tastatūras un peles - uzvarētājiem nodrošināja
Lattelecom Technology.
Speciālbalvas par īpaši kvalitatīvu darbu izpildi no mācību uzņēmuma SIA
"Progmeistars" saņēma Eduards Kaļiņičenko un Mārtiņš Frolovs.
Pasākuma vadītājs, LU Informātikas mūžizglītības katedras vadītājs, LU
asociētais profesors Māris Vītiņš nosauca pretendentus Eduards Kaļiņičenko,
Oļegs Ošmjans, Kārlis Seņko, Vitālijs Gagunovs, Kaspars Ozols, Normunds Vilciņš,
Pēteris Eriņš, Deniss Prohorenko, Artjoms Iškovs, Toms Jakunovs, Marks Zeļdes,
Agris Mucenieks, Deniss Paltovs (jaunākā grupa) un Aleksejs Fomins, Matīss
Stopiņš, Aleksands Polocks, Krišjānis Prūsis, Mārtiņš Frolovs, Pāvels Dubins,
Kirils Rodins, Pavels Cupikovs, Artūrs Jefimovs (vecākā grupa), kuri piedalīsies
atlases kārtā dalībai Baltijas valstu informātikas olimpiādē, kas no
17.-23.aprīlim notiks Polijā. Savukārt Baltijas olimpiādē labākos rezultātus
sasniegušie Latvijas skolēni augustā dosies uz pasaules informātikas olimpiādi
Ēģiptē.
Valsts informātikas olimpiādē piedalījās pārstāvji no Aizkraukles, Bauskas,
Balvu, Cēsu, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Limbažu, Ogres, Preiļu,
Rēzeknes, Rīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras rajona un Rīgas,
Daugavpils un Ventspils pilsētas, kopskaitā piedalījās 82 dalībnieki.
Sacensības notika divās grupas 8.-10. un 11.-12. klases skolēniem, katrai
grupai risinot savus uzdevumus.
Valsts informātikas olimpiādi organizē un vada Izglītības un zinātnes
ministrijas iestāde Izglītības satura un eksaminācijas centrs sadarbībā ar LU
Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļu. Informātikas olimpiādi
atbalsta Latvijā vadošais integrētu IT risinājumu un pakalpojumu sniedzējs
Lattelecom Technology, kas valsts līmeņa uzvarētājiem nodrošināja balvas, kā arī
segs ceļa izdevumus starptautiskās informātikas olimpiādes dalībniekiem no
Latvijas.
20.03.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā
"Sociālās zinātnes"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās
vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība",
"Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes" un "Māksla". Izglītības jomu "Sociālās
zinātnes" veido šādi mācību priekšmeti: "Latvijas un pasaules vēsture",
"Ģeogrāfija", "Ekonomika", "Politika un tiesības", "Filozofija", "Kulturoloģija",
"Ētika", "Mājsaimniecība", "Psiholoģija".
Apgūstot izglītības jomas "Sociālās zinātnes" mācību priekšmetu saturu
vidusskolā, skolēns pilnveido izpratni par sabiedrības veidošanos,
funkcionēšanu, attīstību laikā un telpā, par notiekošajiem sociālajiem,
ekonomiskajiem un kultūras procesiem, apzinoties un izvērtējot to
cēloņsakarības. Ne mazāk svarīgi, ka šo mācību priekšmetu satura apguve attīsta
skolēnu spēju izprast un izvērtēt kultūru daudzveidību, kā arī veidot tolerantu
attieksmi pret dažādiem kultūras procesiem un izpausmes formām.
Līdz šim vispārējās vidējās izglītības programmās ir bijis iekļauts mācību
priekšmets "Vēsture". Arī turpmāk vēsture tiks iekļauta visās izglītības
programmās, bet mainīts ir mācību priekšmeta nosaukums "Latvijas un pasaules
vēsture". Mācību priekšmeta nosaukums ir mainīts, ievērojot pēctecību un
pamatojoties uz pamatizglītības standartu, saskaņā ar kuru skolās tiek mācīts
mācību priekšmets "Latvijas un pasaules vēsture". Mācību satura izmaiņas nosaka
tas, ka laika posmā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, ir būtiski
mainījusies mūsu valsts, kā arī tās vieta un loma pasaulē. Vēstures mācīšanas un
mācīšanās koncepcija mainās, kad par šī procesa mērķi kļūst zināšanas lietojošs
cilvēks, kurš spēj kritiski vērtēt vēstures faktus un notikumus, patstāvīgi
nonākot pie vēstures sapratnes. Skolēnam ir iespēja nostiprināt sapratni par
kopsakarībām starp Latvijas un pasaules vēstures notikumiem, veidot un
nostiprināt attieksmi pret vēstures procesiem un likumsakarībām, kā arī akcentēt
būtiskāko vēstures gaitā. Vēsture tiek atspoguļota nevis kā hronoloģiskā secībā
savirknētu faktu kopums, bet gan kā zinātne, kas dod skolēnam jaunas idejas,
vērtīborientāciju, veido viņa identitāti, palīdz izprast cilvēkus un sabiedrību.
Mācību priekšmetā "Ģeogrāfija" skolēns apgūst dabas ģeogrāfijas un sociālās
ģeogrāfijas mācību saturu. Tā kā ģeogrāfija ir gan dabas zinātne (pēta un
skaidro dažādu dabas procesu veidošanos un parādību izpausmes Zemes litosfērā,
hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā), gan sociālā zinātne (pēta un veido izpratni
par pasaules iedzīvotājiem, sociālajām problēmām un dabas resursu ietekmi
ekonomisko procesu veidošanos un attīstību pasaules reģionos un valstīs), tad
vienlīdz proporcionāli jaunajā mācību priekšmeta standartā ir iekļauts mācību
saturs no abām šīm jomām. Mācību priekšmeta jaunais saturs ir papildināts ar
vairākiem tematiem, piemēram, "Pilsētu ģeogrāfija un sociālās problēmas",
"Pasaules pilsētu telpiskās struktūras".
"Biznesa ekonomisko pamatu" vietā turpmāk tiek piedāvāts mācību priekšmets
"Ekonomika". Nosaukums tiek mainīts, jo termins "ekonomika" ietver plašāku
jautājumu loku nekā biznesa pamati. Skolēns tiek sagatavots ne tikai
komercdarbībai biznesā, bet arī visiem ekonomiskajiem procesiem, kas norisinās
sabiedrībā. Līdz ar to ekonomiskā izglītība kļūst par vēl svarīgāku mācību
procesa sastāvdaļu. Līdz šim galvenais ekonomiskās izglītības uzdevums bija
ekonomiskās domāšanas veidošana, uzsverot efektīvu lēmumu pieņemšanas prasmi.
Savukārt mūsdienās par pamatuzdevumu tiek izvirzīta uzņēmējspēju veidošana.
Jaunā standarta mērķis ir orientēts uz ekonomisko procesu izpratni un prasmju
attīstību.
Mācību priekšmeta "Politika un tiesības" standarts piedāvā apgūt un izprast
pilsoniskās līdzdalības prasmes, tiesiskuma izpratni, izzināt politikas kā
zinātnes un sabiedrības prakses pamatnostādnes. Šī mācību priekšmeta mērķis ir
veidot skolēnu par aktīvu, analītiski un kritiski domājošu personību, aicinot
būt politiski aktīvam. Jaunajā mācību priekšmeta standartā ir novērsta satura
dublēšanās ar izglītības jomas "Sociālās zinātnes" citu mācību priekšmetu satura
jautājumiem.
Jaunais mācību priekšmeta "Filozofija" standarts veicina jaunu pieeju
filozofijas mācības satura apguvei. Tas paredz skolēna aktīvu iesaistīšanos
filozofēšanas procesā (atšķirībā no iepriekšējās vēsturiski hronoloģiski
informatīvās pieejas). Skolēns tiek aicināts patstāvīgi risināt filozofijas
problēmas, tādējādi apgūstot prasmi formulēt savu domu, argumentēt to un
aizstāvēt savu viedokli.
"Kulturoloģija" ir mācību priekšmets, kuru piedāvā apgūt līdzšinējā mācību
priekšmeta "Kultūras vēsture" vietā. Mācību priekšmets "Kultūras vēsture"
atspoguļoja cilvēces pasaules redzējumu, darbību, sasniegumus vēsturiskā
kontekstā un bija tikai daļa no kulturoloģijas. Mācību priekšmeta "Kulturoloģija"
standarta mērķis ir parādīt kultūras starpdisciplināro dimensiju, nevis
atspoguļot kultūru kā vēsturisku problēmu, kā tas bija mācību priekšmetā
"Kultūras vēsture". Jaunais mācību saturs ietver kultūras pētniecību un sniedz
kopainu par kultūru kā cilvēka dzīves darbības fenomenu, iemāca atklāt
cēloņsakarības un toleranci pret kultūras dažādību.
Jaunā mācību priekšmeta "Mājsaimniecība" standarta galvenais uzdevums ir
palīdzēt skolēnam gūt zināšanas un prasmes savas patstāvīgās privātās
mājsaimniecības izveidošanā un veiksmīgā uzturēšanā. Mācību priekšmeta apguve
padziļina izpratni par mājsaimniecību lomu sabiedrībā un ieguldījumu sabiedrības
ilgtspējībā, pilnveido prasmes privātās mājsaimniecības ekonomisko, sociālo un
ekoloģisko jautājumu risināšanā. Mācību procesa laikā skolēns mācās veidot
tolerantu attieksmi pret dzīvesveidu sabiedrībā, padziļina izpratni par
saskarsmes kultūras nozīmi un dzīvesveida ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko
veselību, kā arī apgūst sava paštēla, mūsdienīga interjera, projektu un skiču
veidošanas, scenāriju izstrādes un prezentācijas prasmes.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana
sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu
administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu
pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem
priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartus.
ISEC ir izstrādājis jaunus vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu
standartus. IZM līdz 2008.gada aprīlim ir jāiesniedz Ministru kabinetā
vispārējās vidējās izglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmetu standarti.
19.03.2008.
Vispārējās vidējās izglītības saturs: gaidāmās izmaiņas izglītības jomā
"Valodas"
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas
centrs (ISEC) ir izstrādājis jaunus vispārējās vidējās izglītības mācību
priekšmetu standartus. Atgādinām, ka IZM līdz 2008.gada aprīlim ir jāiesniedz
Ministru kabinetā vispārējās vidējās izglītības standarts un vispārējās vidējās
izglītības mācību priekšmetu standarti.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības
jomās: "Valodas", "Matemātika un datorika", "Sports un veselība",
"Dabaszinātnes", "Sociālās zinātnes", "Māksla".
Izglītības jomu "Valodas" veido šādi mācību priekšmeti: "Latviešu valoda",
"Svešvaloda", "Mazākumtautību valoda un literatūra".
Valodu apguvei ir nozīmīga loma skolēna personības izaugsmē. Viens no Latvijas
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.2013.gadam minētajiem rīcības
virzieniem ir paaugstināt daudzvalodības apguves motivāciju, atbalstot skolas
vecuma jauniešu mobilitāti. Eiropas Padomes Valodu izglītības politikas mērķis
ir veicināt daudzvalodību (apgūstot dzimto valodu un divas Eiropas valodas),
veidojot dziļāku izpratni par citu tautu valodām un kultūrām un cieņu pret to
īpatnībām un atšķirībām. Vairāku valodu lietošana kultūru dialogā ir saskaņā ar
Eiropas Padomes dokumentu "Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei:
mācīšanās, mācīšana, vērtēšana" (Cadre européen commun de référence pour les
langues: apprentissage, enseignement, évaluation) un atbilst UNESCO
Starptautiskās komisijas par izglītību 21.gadsimtam sniegtā ziņojuma "Mācīšanās
ir zelts" nostādnēm par izglītību.
Veidojot jauno vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, ISEC ir ņēmis vērā
minētās nostādnes par valodu apguves nepieciešamību. Apgūstot jebkuru valodu,
skolēni pilnveido valodas lietošanas kultūru un saziņas pieredzi, mācās
apzināties savas tiesības un atbildību informācijas ieguvē, sniegšanā un valodas
līdzekļu izvēlē.
Valodu apguvē izmantota kompetenču pieeja komunikatīvā kompetence, valodas
kompetence un sociokultūras kompetence. Ja pamatizglītībā jebkuras valodas
apguvē lielāka uzmanība tiek pievērsta valodas un komunikatīvajai kompetencei,
tad vispārējā vidējā izglītībā nozīmīga ir ne tikai valodas zināšanu apguve, bet
arī to lietojums un iespēja tās izmantot citu mācību priekšmetu satura apguvē.
Būtiska ir sociokultūras kompetences nozīme valodu apguvē. Iepazīstot atšķirīgo
un salīdzinot to ar zināmo, rodas dziļāka izpratne pašam par sevi, tiek izkopta
tolerance, daudz vieglāk ir pieņemt daudzveidīgo un atšķirīgo. Bez šīm prasmēm
nav iedomājama dzīve nākotnes multikulturālajā sabiedrībā.
Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana
sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu
administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu
pārstāvji un skolēnu vecāki.
Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām citās izglītības jomās:
"Sociālās zinātnes", "Dabaszinātnes", "Matemātika un datorika", "Sports un
veselība", "Māksla".
05.03.2008.
Veikts pētījums par 1. klašu skolēnu gatavību pamatizglītības satura apguvei
Pēc Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pasūtījuma laikā no
2007. gada 15. septembra līdz 15. decembrim veikts pētījums "Vispārizglītojošo
skolu 1. klašu skolēnu gatavība pamatizglītības satura apguvei". Pētījuma mērķis
- izstrādāt ieteikumus par piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai,
lai viņi varētu sekmīgi apgūt vispārējās pamatizglītības obligāto saturu.
Pētījumu veica vispārizglītojošo skolu pedagogu un augstskolu mācībspēku
komanda.
Pētījuma gaitā tika izveidots diagnosticējošais darbs latviešu valodā un
matemātikā, izstrādātas anketas skolotājiem un vecākiem, veikta izglītības
programmu analīze. Diagnosticējošā darba mērķis noskaidrot 1. klases skolēnu
apgūtās pamatprasmes, uzsākot mācības skolā. Anketu mērķis noskaidrot
skolotāju un vecāku viedokli par skolēnu gatavību pamatizglītības satura apguvei
un problēmām darbā ar pirmklasniekiem. Izglītības dokumentu analīze parāda
nepieciešamās pamatprasmes, uzsākot pamatizglītības apguvi. Pētījumā iesaistījās
37 Latvijas vispārizglītojošās skolas, 1040 skolēni, 800 vecāki, 55 1.klašu
skolotāji.
Diagnosticējošais darbs 1. klasēm tika veikts latviešu valodā un matemātikā divu
dienu garumā, katram priekšmetam atvēlot 40 minūtes. Darba izpildes rezultāti
matemātikā: 70% skolēnu darbu veikuši labi un izcili, 20% skolēnu darbu veikuši
viduvēji, 10% darbu veikuši vāji. Savukārt latviešu valodā 61% skolēnu darbu
veikuši labi un izcili, 30% skolēnu darbu veikuši viduvēji, 9% darbu veikuši
vāji. Diagnosticējošā darba rezultāti ir individuāli atšķirīgi un atšķiras starp
dažādām skolām un klasēm. Nepietiekami apgūtas pamatprasmes var apgrūtināt
turpmāko vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetu standartu apguvi. Īpaši
tas attiecināms uz lasītprasmi, kas ir pamats citu mācību priekšmetu apguvei.
75% pārbaudīto bērnu nespēj vai ar grūtībām veido vārdus no zilbēm un no vārdu
virknes izdala vārdus. Šādas lasītprasmes līmenim jāskaidro cēloņi un iespēju
robežās jāstrādā pie to izskaušanas.
Pētījumā īstenotā vecāku aptauja tika veikta, lai noskaidrotu vecāku viedokli
par bērnu pamatprasmju (valodā, matemātikā, sociālo, pašapkalpošanās) apguvi.
Rezultāti rāda, ka 87% vecāku uzskata, ka bērns ir pietiekoši sagatavots skolai,
13% atbild noliedzoši. Gandrīz visi vecāki uzskata, ka bērnam ir nepieciešama
viņu palīdzība mājas darbu sagatavošanā. Vecāku ieteikumi, kā padarīt vieglāku
bērna pāreju no pirmsskolas izglītības iestādes uz skolu, liecina, ka vairākums
ir orientēti uz akadēmisko zināšanu apguvi, izmantojot pedagogu vadību un
noteiktu pieeju audzināšanā un mācīšanā.. Mazāk ir uz bērna attīstību orientētu
viedokļu, kas saistīti ar domāšanas un jaunrades attīstību. Vecāki uzskata, ka
jāsamazina bērnu skaits sagatavošanas grupās, lai pievērstu lielāku uzmanību
katram bērnam. Dalās vecāku viedoklis par to, vai bērnudārzā pēdējā gadā jārada
līdzīgi apstākļi kā skolā no vienas puses bērns varētu justies vairāk
sagatavots skolas dzīvei, no otras bērns priekšlaicīgi tiek padarīts par
skolēnu, tādējādi atņemot viņam tik svarīgos bērnības gadus un, iespējams,
nomāktu turpmāko interesi par mācībām. Bērnu sociālās un pašapkalpošanās prasmes
tiek veidotas gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan mājās. Anketas rāda, ka
vecāki šīs prasmes novērtē kā nepilnīgi apgūtas, taču tās ir būtiski
nepieciešamas darbam skolā.
Ar anketas palīdzību aptaujājot 1. klases skolotājus tika noskaidrots pedagogu
viedoklis par 1. klases skolēnu sagatavotību pamatizglītības satura apguvei un
noteiktas galvenās problēmas darbā ar pirmklasniekiem. Skolotāju aptauja parāda,
ka skolēnu sociālā un emocionālā sagatavotība skolai nav pietiekama. Savukārt
pamatprasmes vairums skolēnu ir apguvuši, tomēr daļai skolēnu labāk attīstīta
varētu būt fonemātiskā dzirde, plašāks vārdu krājums un pilnīgāka prasme veidot
loģisku, secīgu stāstījumu. Apkopoti arī skolotāju biežāk izmantotie mācību
līdzekļi - tie tiek uzskatīti par kvalitatīviem, taču vairāk piemērotiem
skolēniem, kuri jau ir apguvuši lasītprasmi. Daži no skolotāju ierosinājumiem kā
mazināt plaisu starp pirmsskolas izglītības iestādes un skolas prasībām ir:
izstrādāt vienotas un konkrētas prasības visām pirmsskolas izglītības iestādēm,
paaugstināt prasības pirmsskolas beigu posmā un samazināt prasības, uzsākot
mācības 1. klasē, saskaņot pirmsskolas izglītības un pamatizglītības sākumskolas
posma izglītības programmas, atjaunot 6 - gadīgo apmācību skolās, kā arī virkne
praktisku ieteikumu mācību procesam.
Mācību priekšmetu standartu un mācību priekšmetu programmu paraugu analīze
liecina, ka, salīdzinot pirmsskolas izglītības programmas un sākumskolas mācību
priekšmetu programmu prasības, nevar konstatēt būtisku neatbilstību starp
skolēnam izvirzītajām prasībām abos izglītības posmos, jo pirmsskolas izglītības
programma ir ļoti elastīga un pieļauj plašu sasniegumu amplitūdu atbilstoši
bērna spējām. 1. klases mācību programmu realizāciju apgrūtina materiālās bāzes
neatbilstība mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.
Šobrīd pirmsskolas izglītības programmai ir rekomendējošs raksturs, bet
pamatizglītības apguvi reglamentē vispārējās pamatizglītības standarts un mācību
priekšmeta standarts. Pirmsskolas izglītības posmu beidzot, nav formulētas
konkrētas pamatprasmes, ir dotas tikai vadošās pamatnostādnes. Līdz ar to rodas
zināma neatbilstība apgūstamo pamatprasmju ziņā starp abiem izglītības posmiem,
kas traucē sekmīgu pāreju no pirmsskolas izglītības posma uz pamatizglītību.
Vairumam skolu pietrūkst sadarbības ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Tur, kur
šāda sadarbība ir izveidojusies, praktiski nav pārejas posma problēmu, prasības
ir saskaņotas, problēmjautājumi pārrunāti. Tāpēc būtu nepieciešams izstrādāt
konkrētus kritērijus (apgūstamo minimumu), beidzot obligāto piecus un sešus
gadus veco bērnu izglītības programmu, jo nepietiekamas sagatavotības dēļ cieš
bērns. Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties ISEC mājas lapā, sadaļā
"Projekti un pētījumi".
04.03.2008.
ISEC atgādina: centralizēto eksāmenu kārtošanai var pieteikties līdz 1.aprīlim
Izglītības satura un eksaminācijas centram (ISEC) atgādina, ka vidusskolēniem
ir tiesības mainīt izvēlētos centralizētos eksāmenus vai pieteikties papildu
eksāmena kārtošanai līdz šī mācību gada 1.aprīlim, iesniedzot iesniegumu
izglītības iestādes vadītājam.
Savukārt personas, kas jau ieguvušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai
diplomu par profesionālo vidējo izglītību un kurām nepieciešams kārtot eksāmenu,
lai saņemtu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, kas nepieciešams kā
konkursa atlases kritērijs uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās,
var pieteikties augstskolā, ar kuru ISEC ir noslēdzis sadarbības līgumu par
eksāmenu organizēšanu. Pieteikties iespējams arī līdz šī mācību gada 1.aprīlim.
2007./2008.mācību gadā centralizētie eksāmeni tiks organizēti šādās augstskolās:
- Latvijas Universitāte;
- Daugavpils Universitāte;
- Latvijas Lauksaimniecības universitāte;
- Liepājas Pedagoģijas akadēmija;
- Vidzemes Augstskola.
Plānots, ka 2007./2008.mācību gadā ISEC vispārējās vidējās izglītības sertifikātus izglītības pārvalžu vadītājiem izsniegs 2008.gada 18.jūlijā. Savukārt augstskolas sāks studentu uzņemšanu 21.jūlijā.
03.03.2008.
Ministru kabineta sēdē apstiprināts IZM sagatavotais MK noteikumu projekts
"Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi
par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu
standartiem""
Pirmdien, 3.martā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju
izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu
pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"" (turpmāk MK
noteikumu projekts).
MK noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada
19.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.68 10.§) "Noteikumu projekts
"Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības mācību
priekšmetu standartiem"" 2.punktu, un tas paredz izteikt Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu
pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" 19.pielikumu
"Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.9.klase" jaunā redakcijā.
MK noteikumu projekts nosaka pamatizglītības mācību priekšmeta "Sports" mērķi un
uzdevumus, mācību priekšmeta obligāto saturu, pamatprasības mācību priekšmeta
apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.
Standarta saturs tika papildināts ar jauniem sporta veidiem, jo mainās
izglītības pamatprincipi un pieeja izglītības procesa struktūrelementiem.
Saskaņā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas zinātniskās tēmas ietvaros
veikto pētījumu "Sporta izglītības īstenošana skolā Latvijas skolēnu veselības
sekmēšanai ilgtermiņā" (publikācija žurnālā "Skolotājs", 2007, 2.nr.), mācību
priekšmeta "Sports" standarta saturā nepieciešamas izmaiņas, kas sekmētu skolēnu
pozitīvas attieksmes veidošanos pret sportu un kustību aktivitāti. Ieviešot
jaunus sporta veidus, piemēram, florbols, badmintons, frīsbijs, tiek
nodrošinātas daudzveidīgas fiziskās aktivitātes.
Salīdzinot ar iepriekšējā standarta saturu, nav obligāta prasība realizēt
vingrošanu uz vingrošanas rīkiem, bet to var izmantot kā līdzekli fizisko spēju
attīstībai un kustību daudzveidībai. Peldēšanas, slidošanas un slēpošanas
pamatprasības tiek realizētas atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības
iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam. Lielāka vērība tiek veltīta stāju
veidojošiem vingrojumiem.
Standarta projekts paredz, ka fizisko spēju attīstībai skolēni veic
koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus. Divas reizes
mācību gadā tiek veikts fizisko spēju novērtējums, uzrādot individuālo rezultātu
attīstības dinamiku. Tas nozīmē, ka skolēniem ir nevis jāsasniedz noteikti
normatīvi atsevišķās disciplīnās, bet gan jāveicina individuālo spēju attīstība.
Līdz ar to ieguvēji ir gan skolotāji, kuriem ir iespējams radoši organizēt
mācību procesu, gan skolēni, kuriem būs iespējams uzzināt savu individuālo spēju
attīstību.
Saskaņā ar "Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.2012.gadam"
izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem (apstiprināts ar MK 2006.gada 31.oktobra
rīkojumu Nr.838), IZM palīdz pašvaldībām nodrošināt mācību priekšmetam "Sports"
nepieciešamā inventāra iegādi, īstenojot "Sporta inventāra iegādes palīdzības
pilotprogrammu".
MK noteikumu projekts īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts
budžeta.
03.03.2008.
Kārtība, kādā skolēni tiek atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem
Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumi nr. 112 "Kārtība, kādā
izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem" paredz to, kā
skolēni var tikt atbrīvoti no valsts pārbaudes darbu kārtošanas.
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc skolēni var tikt atbrīvoti, ir veselības
stāvoklis. Šajā gadījumā jautājumu par atbrīvošanu izskata īpaši izveidota
komisija, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu, kurā norādīta diagnoze un
atbrīvojuma termiņš. Ja skolēns veselības stāvokļa dēļ no valsts pārbaudījumu
kārtošanas tiek atbrīvots uz termiņu, kas ilgāks par 6 mēnešiem, viņš saņem
apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību. Ja
atbrīvojumu termiņš ir īsāks, skolēnam jākārto visi obligātie valsts pārbaudes
darbi.
No pārbaudījumiem ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu 12.klases skolēns
var tik atbrīvots gadījumā, ja attiecīgajā mācību gadā noteiktajā laikā
gatavojas dalībai vai piedalās starptautiskās sporta sacensībās un nevar kārtot
valsts pārbaudījumus Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumos Nr.682
"Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā"
noteiktajos termiņos. Šāds lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz iesniegumu, kam
pievienots sporta federācijas apliecinājums tam, ka skolēns ir kāda olimpiskā
sporta veida valsts pieaugušo izlases komandas dalībnieks. Šādā gadījumā skolēns
saņem atestātu par vidējo izglītību, taču pieteikties studēt 2008.gadā var tikai
tajās augstskolās, kurās centralizēto eksāmenu rezultāti nekalpo par kritēriju
uzņemšanai, t.i., nav nepieciešams centralizēto eksāmenu rezultātu apstiprinošs
sertifikāts. Ja skolēns tomēr vēlas iegūt centralizēto eksāmenu sertifikātu,
eksāmenus kārtot ir iespējams nākošajā gadā, piesakoties to kārtošanai
augstskolās.
Tie skolēni, kuru likumīgajiem pārstāvjiem ir izsniegta diplomātiskā vīza vai
dienesta vīza, tiek atbrīvoti no valsts valodas eksāmena kārtošanas
mazākumtautību izglītības programmās.
13.02.2008.
Apkopoti pirmie centralizēto eksāmenu pieteikumu rezultāti
Vidusskolēni pagājušā gada decembrī izvēlējos tos centralizētos eksāmenus,
kurus viņi vēlas kārtot, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību. Izglītības
satura un eksaminācijas centra (ISEC) Analīzes un datu sagatavošanas daļa ir
apkopojusi no izglītības pārvaldēm saņemtos datus par skolēnu skaitu, kas
pieteikušies eksāmeniem.
Šobrīd vidusskolu beidzot jākārto pieci eksāmeni divi valsts noteiktie
(latviešu valodā un literatūrā un vienā no svešvalodām), viens skolas noteiktajā
mācību priekšmetā, kā arī divi skolēna izvēlētajos mācību priekšmetos.
Vislielākais pieteikumu skaits ir saņemts angļu valodas (25280 pieteikumi),
latviešu valodas un literatūras latviešu mācībvalodas izglītības programmās
(20232 pieteikumi), vēstures (17231 pieteikumi) un matemātikas (16107
pieteikumi) centralizēto eksāmenu kārtošanai. Ja salīdzina šos datus ar
2006./2007. mācību gada eksāmenu kārtotāju skaitu, var secināt, ka minētos
eksāmenus izvēlējies kārtot lielāks skolēnu skaits nekā pagājušajā gadā.
Latviešu valodas un literatūras centralizēto eksāmenu mazākumtautību izglītības
programmām vēlas kārtot 6745 skolēni, krievu valodas eksāmenu 4757 skolēni,
bet bioloģijas eksāmenu 3842 skolēni. Kārtotāju skaits, salīdzinot ar pagājušo
gadu, pieaudzis fizikā, šo centralizēto eksāmenu vēlas kārtot 3791 skolēns.
Kārtotāju skaits viskrasāk ir krities vācu valodā, saņemti ir 1083 pieteikumi,
tradicionāli mazs pieteikumu skaits ir eksāmenam franču valodā (137). Bioloģijas
eksāmenu ir izvēlējušies 3842 skolēni, bet ķīmiju 1780 skolēni.
ISEC apkopojis arī 9. klases skolēnu pieteikumus centralizētajam eksāmenam
latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. Pieteikušies ir 7464
skolēni, kas ir par 13% mazāk nekā pagājušajā gadā.
Jāuzsver, ka minētie dati vēl var mainīties, jo skolēniem ir tiesības mainīt
iepriekš izvēlētos eksāmenus līdz 1.aprīlim. Līdz šim datumam ir iespējams
pieteikties arī centralizēto eksāmenu kārtošanai augstskolās, ar kurām ISEC ir
noslēdzis sadarbības līgumu.
06.02.2008.
Lietuvas izglītības speciālistu vizīte
No 3. līdz 8. februārim Latvijā viesojas Lietuvas izglītības speciālisti
Leonardo da Vinči 2007. gada Mobilitātes projekta "Educational Staff Competence
Development of the Qualification Improvement Institutions in the countries of
the European Union" ("Eiropas Savienības valstu kvalifikācijas celšanas
institūciju izglītības sfēras darbinieku kompetences pilnveidošana") ietvaros.
Lietuvas delegāciju pārstāv Pedagogu profesionālās pilnveides centra vadošās
darbinieces Grazina Jurgutaviciute un Irena Ramoskaite, Kauņas Pedagogu
kvalifikācijas centra vecākās konsultantes Audrone Antanaviciene un Rasa
Sisimbajevaite, Lietuvas Pieaugušo izglītības un informācijas centra
konsultantes - pasniedzējas Vaida Jakubauskaite un Ilona Lukoseviciute
Noreikiene, Trāķu rajona izglītības centra speciālistes Ramune Raudoniene un
Irena Kubickiene.
Vizītes otrajā dienā Lietuvas pārstāvji tikās ar Izglītības satura un
eksaminācijas centra (ISEC) vadītāju Agritu Grozu un Imantu Vasmani, vadītājas
vietnieku izglītības satura un tālākizglītības jautājumos. Tikšanās laikā ISEC
vadība iepazīstināja ar iestādes darbību, funkcijām un aktualitātēm izglītības
satura un tālākizglītības jautājumu jomā, savukārt Lietuvas kolēģi stāstīja par
savu pārstāvēto iestāžu darbību. Būtiska atšķirība ir tā, ka Lietuvā pedagogiem
tālākizglītība vairs nav obligāta un viņiem ir tiesības profesionālajai
pilnveidei veltīt ne vairāk kā 15 dienas piecu gadu laikā. Turpretī Latvijā
vispārējās izglītības pedagogiem jāmācās ne mazāk kā 36 stundas triju gadu
laikā. Lietuvā organizētos tālākizglītības kursus apmaksā izglītības iestāde,
valsts finansējums pedagogu tālākizglītībai un izglītības iestādei tiek
piešķirts kā mērķdotācija atbilstoši skolēnu skaitam, savukārt Latvijā
pedagogiem ir iespēja apmeklēt valsts vai pašvaldības finansētos kursus.
Lietuvas pedagogi izvēlās tālākizglītības programmas kopā ar izglītības iestādes
vadītāju, jo viņš ir atbildīgs par piešķirtās mērķdotācijas efektīvu
izmantošanu. Abās valstīs aktīvi tiek izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi.
Vispārējās vidējās izglītības struktūra atšķiras ar to, ka lietuviešiem
pamatizglītība tiek apgūta desmit klasēs, vidusskolā ir divas klases, kā arī
vidusskolēniem ir jākārto viens obligātais eksāmens lietuviešu valodā. Par
bērniem ar īpašām vajadzībām Lietuvā pārsvarā rūpējās reģionālie centri, kas
izglīto pedagogus un piemēro individuālas programmas bērniem. Vecākiem arī ir
tiesības izvēlēties, vai bērns ar speciālajām vajadzībām var mācīties parastā
skolā vai ne.
Apmeklējot ISEC Pedagogu tālākizglītības daļu, abas puses dalījās pieredzē par
pedagogu tālākizglītības kursu organizēšanu, pedagogu tālākizglītības vajadzību
apzināšanu un tālākizglītības piedāvājuma veidošanu. Lietuvas kolēģi
iepazīstināja ar kursu dalībnieku reģistrācijas elektronisko sistēmu, kas būtu
nepieciešama arī mūsu valstī.
ISEC Projektu daļas organizētās vizītes laikā Lietuvas pārstāvji apmeklēs arī
ISEC Valsts valodas atestācijas daļu, Vispārējās izglītības kvalitātes
novērtēšanas valsts aģentūru, Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, Jelgavas
reģionālo Pieaugušo izglītības centru, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un
sporta departamentu un Naturalizācijas pārvaldi.
01.02.2008.
Centralizētos eksāmenus iespējams kārtot augstskolās
Kā nosaka LR Ministru Kabineta "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" nr. 395, izdoti 2006.gada 16.maijā, personas, kas jau ieguvušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību un kurām nepieciešams kārtot eksāmenu, lai saņemtu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, kas nepieciešams kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās, jāpiesakās augstskolā, ar kuru sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu ir noslēdzis Izglītības satura un eksaminācijas centrs. Pieteikties iespējams līdz attiecīgā mācību gada 1.aprīlim.
2007./2008.mācību gadā centralizētie eksāmeni tiks organizēti šādās augstskolās:
- Latvijas Universitāte;
- Daugavpils Universitāte;
- Latvijas Lauksaimniecības universitāte;
- Liepājas Pedagoģijas akadēmija;
- Vidzemes Augstskola.
Augstskolas šogad sāks studentu uzņemšanu 21. jūlijā.
15.01.2008.
Ministru kabineta sēdē apstiprināts IZM sagatavotais MK noteikumu projekts
"Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 "Kārtība, kādā
izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem""
2008.gada 15.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru
kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 "Kārtība, kādā izglītojamie
atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem"" (turpmāk Noteikumu
projekts), kas izdots saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 9.punktu.
Tajā noteikti īpašie gadījumi, kad no valsts pārbaudījumu kārtošanas izglītojamo
var atbrīvot ar Izglītības un zinātnes ministra lēmumu.
Noteikumu projekts paredz papildināt normatīvo aktu ar punktu, kas nosaka, ka
12.klases izglītojamo, kurš MK noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises
laiku attiecīgajā mācību gadā noteiktajā laikā gatavojas dalībai vai piedalās
starptautiskās sporta sacensībās un nevar kārtot valsts pārbaudes darbus arī
papildus noteiktajā termiņā, no valsts pārbaudījumiem atbrīvo ar izglītības un
zinātnes ministra lēmumu, pamatojoties uz izglītojamā vai viņa likumiskā
pārstāvja iesniegumu. Tam jāpievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
atzītās sporta federācijas apliecinājums, ka izglītojamais ir tās pārstāvētā
olimpiskā sporta veida valsts pieaugušo izlases komandas dalībnieks, kurš valsts
pārbaudes darbu norises laikā gatavojas dalībai vai piedalās starptautiskās
sporta sacensībās.
Otra grozījumu daļa attiecas uz personu, kurām Latvijā izsniegta diplomātiskā
vīza vai dienesta vīza, bērniem, kas izglītību iegūst mūsu valsts izglītības
iestādēs. Šie izglītojamie īsā laikā nevar apgūt latviešu valodu pietiekamā
līmenī, lai varētu kārtot latviešu valodas centralizēto eksāmenu. Lai
izglītojamais varētu iegūt pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību,
noteikumu projekts paredz papildināt normatīvo aktu ar punktu, kas nosaka, ka no
valsts pārbaudījuma latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās
9.klases vai 12.klases izglītojamo atbrīvo ar izglītības un zinātnes ministra
lēmumu, pamatojoties uz izglītojamā likumiskā pārstāvja, kuram Latvijā izsniegta
diplomātiskā vīza vai dienesta vīza, iesniegumu.
Pamatojoties uz IZM statistikas datiem, katru mācību gadu no valsts pārbaudes
darbiem tiek atbrīvoti aptuveni 10% izglītojamo. Tā kā izglītojamie, kurus
varētu atbrīvot no valsts pārbaudījumiem, pamatojoties uz minētajiem
grozījumiem, varētu būt tikai daži attiecīgajā mācību gadā, tad tas būtiski
neietekmētu atbrīvojamo izglītojamo skaita pieaugumu.
Noteikumu projekta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav
nepieciešams.
MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos
Nr.112 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts
pārbaudījumiem"" ir atrodams MK sēdes darba kārtībā, skatīt saiti http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IZMNot_061207_atbriv.doc.
