Izglītības satura un eksaminācijas centrs
Presē par ISEC
Nedēļa: 25.08.2008.
Starp ierēdņiem un entuziasmu
Pirmais septembris un jaunais mācību gads nes līdzi arī dažu labu no vecajām izglītības sistēmas kaitēm. Skolotāju trūkums, no vienas, skolēnu skaita samazināšanās, no otras puses, ierēdņu, Valsts kontroles un ministres domstarpības par zināšanu vērtējumu skolās, visbeidzot mācību programmas un to saturs - tāds ir vismaz daļējs problēmu uzskaitījums. Tādēļ Nedēla uz sarunu aicināja izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi.
Jaunajā mācību gadā kopējais skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs varētu samazināties par aptuveni 15 000. Dienas skolās audzēkņu skaits varētu samazināties no 250 941 skolēna 2007./2008. mācību gadā līdz 236 642, bet vakara (maiņu) skolās - no 13 000 pērn līdz aptuveni 12 300 šogad. Sākumskolas 1.-4. klasēs būtiska skolēnu skaita samazināšanās nav paredzama, bet gaidāms, ka skaits būtiski samazināsies 5.-9. klasēs. Savukārt Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) nolēmis 2009./2010. mācību gadā ieviest jaunu novērtēšanas sistēmu - skolēnu zināšanas galvenokārt jāvērtē aprakstoši vai arī ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts", bet vērtēšana 10 ballu skalā pieļauta tikai "nobeiguma vērtēšanā". Skolotājiem gan neesot skaidrs, kas tad īsti ir tā "nobeiguma vērtēšana", tāpēc katram par to ir citāda izpratne. Vieni saka - tie esot pārbaudes darbi, kas jāpilda, kad apgūta noteikta tēma. Citi domā, ka tie ir kontroldarbi semestra beigās. Iebilstot pret jauno vērtēšanas sistēmu, Valsts kontrole (VK) vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai norādījusi, ka VK neatbalsta skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu sistēmā tikai nobeiguma vērtēšanā. Savukārt ISEC atbildējusi, ka VK apgalvojumi ir nepamatoti.
Kur slēpjas problēmas skolēnu zināšanu vērtējumā? Vai piekrītat ISEC viedoklim, ka viss ir kārtībā un jauno sistēmu atliek tikai ieviest?
Ministrijas un ministra nostāja šajā jautājumā atšķiras. Es tomēr, nākdama no šīs jomas, apzinos jebkāda jauninājuma pamatotības nepieciešamību. Nesaku, ka pieeja skolēnu zināšanu vērtējumam nav jāmaina -vienmēr esmu uzskatījusi, ka vērtējuma lielākā nozīme ir tā, ka skolēns saprot, ko viņš nezina un kas viņam jādara, lai zinātu labāk un vairāk. Skolotājam ir jāprot vērtējumu izmantot, lai skolēns to saprastu. Tādēļ šai sistēmai ir jāmainās, bet tas nevar notikt tā, ka pārmaiņas rodas ierēdņu galvās. Viņi izdomā, ka tas ir labākais, kas vien var būt, un aizsedzas ar VK atzinumu. Patiesībā VK mums atkal pārmet iecerēto vērtējumu nepamatotību, tomēr manu nostāju pirmām kārtām nosaka nevis VK atzinums, bet tas, ka man pašai nav pārliecības, ka iecerētās pārmaiņas vērtēšanas sistēmā ir pamatotas ar reālu vajadzību un ka šīs pārmaiņas saprot skolotāji, skolēni un viņu vecāki. Kamēr nebūs sapratnes un pārliecības, ka tieši tā jāvērtē, nekādas jaunas sistēmas nebūs! Mums vispirms ir jākonsultējas ar tiem, kam šīs pārmaiņas gribam piedāvāt. Par iecerēto sistēmu man raksta nevis atsevišķas skolas - to varētu vērtēt kā nevēlēšanos kaut ko mainīt - man raksta profesionālās asociācijas, tajā skaitā - ari Izglītības vadītāju asociācija. Ja skolu direktori nav mierā ar šādu piedāvājumu, kā mēs vispār varam iedomāties, ka viņi organizēs skolotājus šim darbam!? Otra būtiska lieta ir tā, ka vērtēšanas sistēma vidējā izglītībā nav saskaņota ar pamatizglītības vērtēšanas sistēmu. Iedomājieties, ka skolotājs iziet no astotās klases un nākamās četrdesmit minūtes strādā desmitajā klasē, kur vērtēšanas pieeja būtiski atšķiras - vai to no cilvēka var prasīt? Tas nav nopietni, tam nav pamatojuma ne teorijā, ne praksē, un tādēļ es kategoriski esmu pret šo sistēmu. Ierēdņi stāvēja ar dusmu zibeņiem acīs, bet tāda šī sistēma nevar būt, jo skolotāji to nepieņem.
Varbūt skolas tomēr nav gatavas kaut kam jaunam un vaina nav vērtēšanas sistēmā, bet skolās?
Vērtēšana jau nav tikai atzīmju izlikšana. Protams, mācību procesā uzdevumi ir atšķirīgi: ir gan atmiņas trenēšana, gan domāšanas un radošās pieejas attīstīšana un tamlīdzīgi. Protams, šīs atšķirīgās lietas var vērtēt dažādi, un, ja domājam par mācību satura apguvi, tad var būt gan ievada vērtējums, gan kārtējais vērtējums, un katrā posmā skolēnam jāsaprot, ko viņš sasniedzis un kas būtu darāms tālāk. Esmu par to, ka šī pieeja jāturpina iedzīvināt, un es gribu redzēt, kā šī pieeja ietekmē skolēnu zināšanas. Tieši tādēļ gribu ari redzēt, vai licencēšanas un akreditācijas sistēma ietekmē un kvalitatīvi uzlabo zināšanu līmeni. Pati par sevi ne licencēšana, ne akreditācija nav vajadzīga, ja tā nedod reālus augļus. Tāpat ar zināšanu vērtējumu - ja ir skolas, kas šo ieteikto sistēmu pieņem un grib ar to strādāt, un ja pierādās, ka sekmes uzlabojas, man nav iebildumu, veidosim šīs skolas kā labas prakses vietas, kuras rīko seminārus un tikšanās, lai palīdzētu apgūt šo sistēmu. Savukārt ISEC tad ir pilnīgi skaidrs uzdevums: sagatavot metodiskus materiālus, nevis kaut kādus vispārējus norādījumus. Es zinu, ka ir paradums ātri dzīt uz priekšu dažādus jauninājumus, jo ministra mūžs amatā ir īss un gribas ziņot par jaunievedumiem. Es šajā jautājumā gāju iepriekšējās ministres pēdās, jo pagājušajā gadā Baiba Rivža apstādināja šos vērtējuma standartus nepietiekamās sagatavotības dēļ. Ministrs mainījās, ierēdņi atviegloti nopūtas, ka varēs atkal šī gada augustā turpināt bīdīt to pašu.
Man ir ari jautājums, kādēļ viņi par to nerunāja martā, bet mēnesi pirms mācību gada sākuma? Turklāt pēdējos gados mēs cenšamies visu reglamentēt, bet neskatāmies, vai no tā ir kāds rezultāts.
Vai, jūsuprāt, ir pamatots sabiedrībā esošais uzskats, ka izglītības kvalitāte ir atkarīga no tā, kur skolas atrodas - Rīgā vai tālu no tās?
Pirmkārt, lai atspēkotu šo sabiedrības viedokli, kas tiešām pastāv, ir ieviesti valsts pārbaudījumu centralizētie eksāmeni, kas tomēr ļauj objektīvāk paskatīties uz skolēnu sasniegumiem un apgūtā rezultātu. Centralizētajam eksāmenam ir jābūt lakmusa papīram, kas rāda, kāds ir apgūto zināšanu līmenis. Pēdējos gados nosacīti vājākie centralizēto eksāmenu rezultāti bija 2005. gadā. Tagad rezultāti visu laiku lēnītēm iet uz augšu. Otrkārt, ļoti daudz ir atkarīgs no skolas psiholoģiskā klimata, esmu bijusi simtiem kilometru no Rīgas, piemēram, Kārķu pamatskolā, kurai ir vairāk nekā simts gadu, kura ir skaisti sakārtota, kur ir brīnišķīgs pedagogu kolektīvs. Tur pazīst katru bērnu un par katra bērna sasniegumiem patiesi priecājas. Nesen biju Preiļu ģimnāzijā, nezinu, vai pat Rīgas labākās skolas spēj konkurēt ar viņiem. Viņi zina, ko grib sasniegt, un soli pa solim uz to ir gājuši. Gribu teikt, ka lielāka nozīme ir nevis skolas atrašanās vietai, bet tās pedagoģiskajam kolektīvam un tā vadītājam. Ja runājam par izglītības kvalitāti, kopumā centralizētie eksāmeni parāda dažas tendences - piemēram, skolās, kur ir vairāki klašu komplekti, kur ir vairāk skolēnu un kur ir iespēja piedāvāt darbu labākam skolotājam, un kur ir konkurence, rezultāti ir labāki. Šobrīd, kad skolēnu skaits samazinās, mums jāsāk domāt par individuālu pieeju, jo tas ir vieglāk izdarāms. Tādā veidā var paaugstināt izglītības kvalitāti.
Protams, cilvēki katru sistēmu var padarīt par dzīvu un elpojošu vai, tieši otrādi, - par birokrātisku un formālu. Tomēr - cik lielā mērā sistēma var nodrošināt un tai vajag nodrošināt to, ka viss nav atkarīgs tikai no rakstura īpašībām?
Jaunā vērtēšanas sistēma, par kuru mēs runājām, it kā vairāk nodrošinās pret subjektīvismu. Centralizētie eksāmeni ir arī iestājeksāmeni augstskolā, tas ir būtiski, un skolotājam vienmēr var izvirzīt pretenziju pret viņa vērtējuma objektivitāti. Tādēļ viņam ir jāprot pierādīt, ka vērtējums ir objektīvs un ar viņa personīgo patiku vai nepatiku tam nav saistības. Tomēr absolūts objektīvisms nav iespējams, ar to ir jārēķinās. Gribētos, lai skolotājs ir pašpietiekams, ar adekvātu pašvērtējumu, jo tad viņš savas personīgās likstas un slikto garastāvokli mazāk vērstu pret skolēnu. Dzīvu cilvēku kontaktā bez subjektīvā faktora neiztikt, tādēļ nav iespējams sakārtot skolu sistēmu tā, ka skolotājs tajā darbosies tikai kā zobrats, kas aizpilda zināmas rūtiņas un ailītes. Un diezin vai mums kaut kas tāds ir vajadzīgs. Lai kā, man nav tādas informācijas, ka skolās subjektīvisma dēļ nopietni tiktu deformēts mācību process. Turklāt mēs cenšamies pakāpeniski uzlabot skolotāja darba vidi. Drīzāk jārunā par papildu barjeru radīšanu sabiedrības apziņā, jo tiek runāts, ka skolotāju trūkst, ka šajā profesijā negrib strādāt un tamlīdzīgi, tādējādi radot neadekvātu priekšstatu par šo profesiju.
Vai arī šogad daudzās skolās trūkst skolotāju?
Šobrīd mums nav jaunu un precīzu datu, bet atcerēsimies, ka šajā mācību gadā skolās būs par 15 tūkstošiem skolēnu mazāk. Skolotāju varbūt trūkst kādā atsevišķā priekšmetā, bet nevar būt, ka jāsit pie lielā trauksmes zvana. Mums ir mērķa stipendija, no 1. septembra paaugstinās skolotāju atalgojums. Bija runa par to, ka skolās varētu strādāt studenti - vai tas notiek? Skolu direktori bija ļoti pateicīgi par šo ideju un noteikumu atvieglojumu ieviešanu. Neteiksim, ka studentu darbs skolās ir kļuvis masveidīgs, bet dažas skolas savas problēmas atrisināja. Ir arī tāda iniciatīva par Iespējamo misiju, pieteicās vairāk nekā 20 cilvēku, kas būtu gatavi iet un strādāt skolā. Bet zināt, kāda tendence parādās? Es neredzu tās priecīgās skolas, kas šos cilvēkus gribētu ņemt pretī. Paradokss! Tiek runāts, ka skolotāju trūkst, bet tajā pašā laikā skolu direktori nestāv rindā pie Iespējamās misijas durvīm!
Varbūt tas ir bailes no konkurences, kas var atklāt nezināšanu, neprasmi un arī nevēlēšanos darīt?
Es negribētu tam ticēt, bet iespējams, ka tā tiešam ir. Bija tāds gadījums, kad, tiekoties ar skolotājiem vienā no reģioniem, man skolotāja ar lepnumu stāstīja, ka viņas sliktākie skolēni tomēr aiziet mācīties par skolotājiem. Toreiz jautāju, ar ko gan viņa lepojas, un patiesībā es tiešām to nesaprotu. Profesijas prestižu taču veido paši skolotāji kopā ar saviem skolēniem! Un jaunie skolotāji nāks tikai tad, ja skola būs atvērta un pedagogu kolektīvs viņus gaidīs. Saprotu, ka gribas pasūdzēties par to, kā nav, bet pašlaik tiešām ir iespējas piesaistīt skolotājus skolai. Un ir jau vēl kāda lieta - pedagoga darbā ir daudz entuziastu, tas ir darbs, ko grūti paveikt formāli. Un skolotāji pašlaik vairāk sūdzas par audzēkņiem, kuri ir sapratuši savas tiesības, bet pat nenojauš savus pienākumus. Audzēkņi ir brīvi, atraisīti un prasīgi pret visiem apkārtējiem, bet neko neprasa paši no sevis. Skolotājam trūkst elastības un spēju pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir, viņš gaida, ka bērns automātiski viņu klausīs un cienīs. Tomēr pamatu pamatos skolotāja darbs nav darāms formāli, un Latvijā ir ļoti daudz pedagogu, kuri savu darbu patiešām dara profesionāli un no sirds, savā ziņā viņi ir entuziasti, un sabiedrībā ir daudz mītu, kuri ne vienmēr atbilst īstenībai.
Latvijas Vēstnesis: 19.08.2008.
Ministru kabinetā
Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 14.augustā
IZM: Par modernizētu mācību saturu vispārējā vidējā izglītībā
2007./2008.mācību gadā pabeigta izglītības satura izmaiņu ieviešana pamatizglītībā, un, lai nodrošinātu pēctecīgu pamatizglītības satura izmaiņu turpinājumu vispārējās vidējās izglītības pakāpē, sākot ar 2008./2009.mācību gadu, plānots sākt pakāpenisku pilnveidota un aktualizēta mācību satura ieviešanu vispārējā vidējā izglītībā. To paredz 14.augustā valsts sekretāru sanāksmē izskatītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem". Pārmaiņām izglītībā jābūt samērīgām ar pieejamajiem resursiem, tāpēc, sākot ar 2008./2009.mācību gadu, atbilstoši jaunajiem standartiem plānots sākt dabaszinātņu, sporta un svešvalodu mācīšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ar gandarījumu atzīst, ka, pateicoties sadarbības partneru atsaucībai, darba gaitā, diskutējot sanāksmēs, semināros un pagājušā gada skolotāju augusta konferencēs, izdevies saskaņot visus ar mācību priekšmetu saturu saistītos jautājumus. Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) šovasar pabeidzis īstenot projektu "Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītlba dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos", kura ietvaros 2950 skolotāji apguvuši apjomīgu tālākizglītības programmu darbam ar modernizēto mācību saturu un projekta sagatavotajiem skolotāja atbalsta materiāliem, tāpēc īpaši nozīmīgi ir sākt projekta rezultātu īstenošanu vispārējā vidējā izglītībā. Visas Latvijas 508 vidusskolas, arodvidusskolas un vakarskolas šajā vasarā saņēmušas projekta ietvaros izstrādātos skolotāja atbalsta materiālus. Strādājot pie vērtēšanas sistēmas pilnveides, Izglītības un zinātnes ministrijas un ISEC speciālisti organizējuši diskusijas ar sadarbības partneriem, uzklausījuši pedagogu viedokļus, kā rezultātā ierosina 2008./2009.mācību gadā vērtēšanas sistēmu nemainīt. IZM sagatavotajā protokollēmumā paredzēts, ka līdz 2009.gada martam Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izvērtē, vai esošo vērtēšanas sistēmu nepieciešams pilnveidot, nosakot precīzus vērtēšanas kritērijus, lai tiktu novērsta vērtēšanas sistēmas dažāda interpretācija un veicināta skolotāju, skolēnu un vecāku vienota izpratne par vērtēšanas sistēmas principiem un pielietojumu. 14.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika apspriests arī Kultūras ministrijas ierosinājums noteikt mūziku kā obligātu mācību priekšmetu visiem vidusskolēniem. Izglītības un zinātnes ministrija ierosina nākamā mācību gada laikā aicināt uz diskusiju pedagogus, skolēnus, vecākus un ekspertus, lai vienotos par saskaņotu tālāko rīcību, jo standarts mūzikā stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī. Pagaidām vienīgais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, ir Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) ierosinājums noteikt obligāto eksāmenu mazākumtautību valodā un literatūrā skolēniem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka šobrīd valsts nodrošina visu nepieciešamo mazākumtautību valodas un literatūras apguvei un šāds obligāts eksāmens nav nepieciešams. Nav pamata apgalvot, ka šobrīd mazākumtautību valodas apguves līmenis būtu zems. Obligāta mazākumtautības valodas un literatūras eksāmena ieviešana saistītos ari ar skolēnu lielāku noslodzi eksāmenu laikā, tāpēc šādas izmaiņas būtu apspriežamas rūpīgāk. MK noteikumu projektu "Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" augusta beigās plānots izskatīt Ministru kabineta komitejas sēdē.
Latvijas Avīze: 13.08.2008.
10 ballu vietā «i» un «ni»
Pēc Valsts kontroles aizrādījuma
Atgādināšu, ka VK aizvadītajā gadā pabeidza apjomīgu, vispusīgu vispārējās vidējās izglītības revīziju, kur cita starpā izvērtēja arī caurskatāmību skolēnu zināšanu novērtējumā. VK atzina, ka vērtēšanas sistēma esot nepilnīga, jo \"nav izstrādāta konkrēta un vienota kārtība mācību sasniegumu vērtēšanas lietošanai, kā rezultātā skolotājiem un skolēniem nav vienotas izpratnes par mācību sasniegumu vērtēšanas realizāciju praksē\".
\"Pastāv risks, ka skolēnu zināšanu vērtējums var būt atkarīgs no pedagogu individuālā redzējuma, tātad tas var būt subjektīvs,\" norādījusi VK. Šādi secinājumi revidentiem radušies pēc daudzu skolu apmeklējuma, simtiem pedagogu un skolēnu anketēšanas, kā arī uzklausot psihologus un citus ekspertus. Turklāt VK izpētījusi normatīvajos aktos noteikto skolēnu zināšanu novērtējumu pēc 10 ballēm un atzinusi, piemēram, ka ne vienmēr mācību sasniegumus iespējams vērtēt atbilstoši 10 ballu skalai un ka ministrija nav noteikusi, kuri tad ir tie gadījumi, kad šāda vērtēšana nav iespējama. Revidenti ziņojuši ministrijai, ka tai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību skolēnu radošo spēju novērtējumam. Nevar būt tā, ka par iegūto zināšanu radošu izmantojumu var iegūt tikai un vienīgi 9 vai 10 balles. \"Radošas spējas var paust un interesantus oriģinālus darbus izstrādāt arī skolēns, kurš var pieļaut kļūdas (piemēram, rakstot eseju),\" rakstīts VK ziņojumā. Tātad revidenti ir atzinuši, ka radoša skolēna vērtējuma latiņa ir pacelta par augstu, jo, radošo spēju novērtējumu piesaistot tikai 9 un 10 ballēm, netiek veicināta šo spēju attīstība bērniem, kuru akadēmiskie sasniegumi ir vidējā līmenī.
31% pedagogu, kurus aptaujājuši revidenti, uzskatījuši, ka mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji nav objektīvi un neatspoguļo patieso skolēnu zināšanu līmeni.
Iestādēm ir jānovērš VK revīzijās atklāti trūkumi, un izņēmums nav arī Izglītības un zinātnes ministrija. Tieši tāpēc ISEC ir izstrādājis minēto MK noteikumu projektu, kur iekļautas arī izmaiņas skolēnu sekmju vērtējumā.
Skolēns komentē, skolotājs novēro
Tagad, iepazīstoties ar ISEC jaunradi, valsts kontroliere Inguna Sudraba ir neizpratnē par ministrijā radīto vērtēšanas principu lietošanu. ISEC tikpat kā neesot ņēmis vērā revidentu ieteikumus un galu galā radījis tādus sekmju līmeņa vērtēšanas noteikumus, kas nav nonākuši ne līdz valsts kontrolieres, ne arī pedagogu izpratnei.
Ministrijas speciālisti ir nolēmuši, ka turpmāk (no 2009./2010. mācību gada) skolēnu zināšanas galvenokārt jāvērtē aprakstoši (rakstiski vai mutvārdos) vai arī ieskaitīts (\"i\") vai neieskaitīts (\"ni\"), bet vērtēšana 10 ballu skalā pieļauta tikai \"nobeiguma vērtēšanā\". Nav gan zināms, kas tad īsti ir tā \"nobeiguma vērtēšana\", tāpēc katram skolotājam par to ir citāda izpratne. Vieni saka tie esot pārbaudes darbi, kas jāpilda, kad apgūta noteikta tēma. Citi tie esot kontroldarbi semestra beigās.
I. Sudraba vēstulē M. Gruškevicam raksta, ka VK neatbalsta, ka skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu sistēmā ir lietojama tikai nobeiguma vērtēšanā. I. Sudraba: \"Tā kā noteikumu projektā vēl aizvien nav izskaidrots, kā lietot aprakstošo vērtēšanu, uzskatām, ka jaunais normatīvā akta projekts nenovērsīs Valsts kontroles konstatētās nepilnības.\" VK aicina ministriju atkārtoti izvērtēt sniegtos ieteikumus un izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu.
Bet ISEC vadība sākusi pretuzbrukumu \"Valsts kontroles apgalvojums nav pamatots,\" atzinums esot nekvalitatīvi sagatavots, raksta ISEC vadītāja Agrita Groza un turpat norādījusi, ka \"aktuāla pieeja ir šāda: skolēns jautā, precizē, ierosina, komentē, gūst atgriezenisko saiti un saprot, kā jāmācās tālāk, bet skolotājs vairāk ir kā novērotājs un konsultants. Jau tas vien, ka skolēns un skolotājs pārdomā to, kas un kāpēc notiek stundā, veicina pārmaiņas, jo tiek veikta refleksija. Svarīgi ir saprast, ka formatīvā (aprakstošā. M. L.) vērtēšana mudina skolēnus atklāt savas kļūdas mācīšanās procesā.\" Valsts kontroliere vēl nav atbildējusi A. Grozai, jo pat īsti nezinot, ko atbildēt, ja viens runā par māti, bet otrs par kleitu
\"Lai nāk uz skolām un ievieš!\"
Ilga Kreituse, kura ir ne tikai katedras vadītāja Stradiņa universitātē, bet arī ilggadēja vēstures skolotāja 9., 11. un 12. klasē Humanitārajā privātģimnāzijā, ministrijas piedāvājumu raksturoja vienā vārdā: šausmas! I. Kreituse: \"Kā pedagogs varēs īstenot zināšanu aprakstīšanu, vai tiks mainīta skolotāju slodze? Tā kā skolā strādāju ilgi, man ir sava racionāla skolēnu zināšanu vērtēšanas skala un esmu pārliecinājusies, ka tā ir pareiza, jo atbilst tiem vērtējumiem, ko skolēni saņem centralizētajos eksāmenos. Ja ministrija vēlas, lai skolēnu zināšanas lielākoties tiek vērtētas ar \"i\" un \"ni\", tad jājautā, vai tie noteikumi izstrādātāji ir paredzējuši sekas, kas šādā gadījumā radīsies. Vērtējumu \"ieskaitīts\" var saņemt gan tāds skolēns, kuru zināšanas nesniedzas augstāk par 4 ballēm, gan arī tāds, kuram tās ir 9 vai 10 balles. Cik objektīvs un skolēniem un vecākiem izzinošs būs šāds vērtējums? Lai eksaminācijas centra vadošie darbinieki nāk uz skolām un nodemonstrē, ka viņu radītais skolēnu zināšanu vērtējums ir labāks par iepriekšējo!\"
Arī Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Viduša ļoti skeptiski raugās uz ministrijas piedāvājumu un uzsver, ka skolā lielākoties skolēnu zināšanas tiek vērtētas ballēs un ka vērtējums ir pilnībā pedagoga atbildība. Skolotājs izstrādājot pārbaudes darbus, un tiem klāt ir jābūt skaidriem un ikvienam saprotamiem darbu vērtēšanas kritērijiem. Ja skolēns nesaprot, kāpēc viņam ielikts \"8\", nevis \"9\", tad pedagogam ir jāspēj to izskaidrot, teic I. Viduša.
Rīgas 25. vidusskolas matemātikas metodiskās komisijas vadītāja un matemātikas skolotājas vēstulē presei arī izteikušas sašutumu par plānoto jauno kārtību mācību sasniegumu vērtēšanā: \"Vai tiešām tā sauktajam speciālistam šķiet, ka mēs dzīvojam ideālā sabiedrībā? Šķiet, ka vērtēšanas kritēriju veidotāji ne klases skolēnu priekšā, ne skolēnu vietā nav bijuši. Atzīme ir arī stimuls. Tagad daļa skolēnu darīja kaut ko tikai tāpēc, ka par to būs vērtējums ballēs, bet pēc šā lēmuma īstenošanas dzīvē situācija būs krietni nožēlojamāka. Protams, būs daži, kas mācījās un mācīsies tāpēc, ka viņiem pašiem to vajag, bet šo skolēnu skaits ir ļoti niecīgs. Vai tiešām jūs gribat eksaktos priekšmetus nogremdēt pilnīgi un galīgi? Šāda vērtēšana neatbilst valsts nostādnēm izglītību eksaktajos priekšmetos uzlabot. Paredzētā vērtēšanas sistēma ne skolēnam, ne viņa vecākiem, ne skolotājam (klases audzinātājam) nedod kaut cik objektīvu priekšstatu par skolēnu sniegumu dinamiku un patieso līmeni.\"
Arī Saeimas deputāts, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepazinies ar iestrēgušo noteikumu projektu un uzskata, ja to pieņems, tad no viena grāvja iekritīsim otrā. K. Šadurskis: \"Kādreiz likām piecas atzīmes, faktiski četras, jo vieninieks nedarbojās. It kā viss bija normāli, bet tad pēkšņi izdomāja, ka šīs četras atzīmes ir pārāk rupjš vērtējums, skolotāji liek klāt krustiņus un mīnusiņus un ka vajadzētu kaut ko pamainīt. Tagad tapusi otra galējība iespējami retāk vērtēs ar ballēm, bet biežāk ar \"i\" un \"ni\". Vai tiešām ministrija nesaprot, ka atzīmes ir pietiekami labs stimuls, lai skolēni gribētu mācīties? No ministrijas puses nāk nemotivēta, bezspēcīga rosīšanās, nekas vairāk.\"
Par ko 10 balles?
Lielākā daļa no Valsts kontroles aptaujātajiem skolotājiem uzskata, ka viņu mācību priekšmetā skolēni var iegūt 10 balles. I. Viduša pastāstīja, ka viņa visaugstāko novērtējumu atļaujas tad, ja skolēns spēj izmantot savas zināšanas nestandarta situācijās. Bet ir arī tādi skolotāji, kas man teica, ka \"uz 10 zina tikai Dievs un uz 9 reizēm pat skolotāji nezina, kur nu vēl skolēni\". VK atzinusi, ka skolotāju dažādais mācību sasniegumu vērtēšanas lietojums skolēnos var radīt izjūtu, ka nav taisnīguma, radīt aizvainojumu, dusmas, neuzticēšanos, neticību savām spējām, pazeminātu pašnovērtējumu vai pārākuma izjūtu, neuzticēšanos pedagogiem utt. ISEC it kā vēlējies precizēt, kad būtu liekamas 10 balles, bet precizējums ir neveiksmīgs, jo ir daudz neskaidrāks kā pašreizējā MK noteikumu redakcijā (sk. uzziņu).
Natālijas Draudziņas ģimnāzijas vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa uzsvēra, ka mācību procesam ir jābūt dinamiskam un ka to var nodrošināt ne jau ar \"i\" vai \"ni\", bet gan konkrētām ballēm. \"Ieskaitīts, neieskaitīts nemotivē skolēnus mācīties, šāds vērtējums neparāda, ko es zinu un cik daudz nezinu. Arī 4 balles ir ieskaitīts, bet faktiski tas ir zems vērtējums. Balles ir robežstabs skolēnu zināšanu novērtējumam, un to nozīmi nedrīkst mazināt,\" uzskata D. Liepiņa un piebilst, ka viņai nav bijuši pārpratumi ar skolēniem par viņu zināšanu vērtējumu, jo ballu sistēma darbojas pietiekami ilgi, lai nerastos neskaidrības tās lietojumā. Problēmas varētu būt skolotājiem ar mazu pieredzi, jo normatīvie akti vērtēšanā tikpat kā nepalīdzēs.
Biežāk \"i\" un \"ni\"
Vērtējums \"i\" un \"ni\" nav nekāds jaunums, to izmanto praktiski visās skolās, taču ne jau tik bieži, kā to tagad vēlas ministrija, un ne jau lielu apjomīgu pārbaudes darbu vērtēšanā, bet gan īsās nelielās zināšanu pārbaudēs. ISEC vadītājas vietnieks izglītības satura un tālākizglītības jautājumos Imants Vasmanis atzinis, ka skolēniem esot pozitīva attieksme pret šo vērtēšanas sistēmu, jo mācību procesa laikā nav jāuztraucas par iespējamo negatīvo vērtējumu ballēs. Mācību sasniegumu rezultāti neesot zemāki kā skolās, kur \"i\" un \"ni\" bijusi formāla pieeja.
Grūti gan noticēt šādam apgalvojumam, ja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe valdībai ziņoja, ka pērn nesekmīgi bijuši apmēram 13% skolēnu un nesekmības līkne ir augšupejoša. Kā vienu no iemesliem skolēnu nesekmībai izglītības iestāžu pārstāvji sauc skolēnu zemo mācību motivāciju, jo, kā apgalvoja Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Inta Poļevska, daudzi nesekmīgie esot vienkārši sliņķi, nevis skolēni ar \"grūtām galvām\". Tieši viņi visvairāk varētu būt iepriecināti par ministrijas piedāvājumu zināšanas lielākoties vērtēt ar \"i\" un \"ni\", nevis ballēm. Bet galu galā tik un tā būs centralizētie eksāmeni, kur vērtē jau atkal citādi ar vērtējumu līmeņiem A, B, C, D, E un F.
Ministre T. Koķe ar preses sekretāres Agneses Korbes starpniecību pavēstīja, ka viņa tikusies ar skolotājiem un direktoriem un turpinās tikties, lai uzklausītu viņu viedokli par vērtēšanas sistēmas izmaiņām. Ministre uzskatot, ka skolēnu zināšanu līmeņa vērtēšanas sistēmai jābūt pārdomātai un visiem saprotamai un tai jādod pievienotā vērtība izglītības procesā.
***
UZZIŅAI
Jaunajā noteikumu projektā par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā paredzēts, ka izglītojamā mācību sasniegumus vērtē:
n ievadvērtēšanā aprakstoši (rakstiski vai mutvārdos), neizdarot ierakstus klases žurnālā;
n kārtējā vērtēšanā aprakstoši (rakstiski vai mutvārdos), neizdarot ierakstus klases žurnālā, vai \"ieskaitīts\"/\"neieskaitīts\", klases žurnālā izdarot atzīmi \"i\" vai \"ni\". Ja izglītojamais pārbaudes darbā, kas tiek vērtēts ar \"ieskaitīts\"/\"neieskaitīts\", nav ieguvis vērtējumu, tad klases žurnālā tas tiek atzīmēts, izdarot ierakstu \"n/v\";
n nobeiguma vērtēšanā 10 ballu skalā, klases žurnālā izdarot iegūtajam vērtējumam atbilstošo atzīmi. Ja izglītojamais pārbaudes darbā nav ieguvis vērtējumu, tad klases žurnālā tas tiek atzīmēts, izdarot ierakstu \"n/v\";
n centralizētajos eksāmenos izglītojamo iegūto vērtējumu līmeņos A, B, C, D, E, F, kur A augstākais līmenis, F zemākais līmenis, ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot arī procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.
Pašreiz spēkā esošie noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu paredz šādu kārtību mācību sasniegumu vērtēšanā 10 ballu skalā:
Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 \"izcili\", 9 \"teicami\", 8 \"ļoti labi\", 7 \"labi\", 6 \"gandrīz labi\", 5 \"viduvēji\", 4 \"gandrīz viduvēji\", 3 \"vāji\", 2 \"ļoti vāji\", 1 \"ļoti, ļoti vāji\"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar \"ieskaitīts\" vai \"neieskaitīts\".
- 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai; prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības; spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas; prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;
- 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā; prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus; mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī; ir ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;
- 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus; mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami; mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus; ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;
- 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50%), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu; mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.
Vērtējumu konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
Jaunajā noteikumu projektā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā aprakstīta daudz īsāk:
- Vērtējums 10 ballu skalā ir izmantojams, ja izglītojamajam ir iespējams demonstrēt zināšanas un prasmes šādos izziņas līmeņos: iegaumēšanas un izpratnes līmenī (iegūstamo punktu skaits ir ne mazāk kā 20%); zināšanu lietošanas un analīzes līmenī (iegūstamo punktu skaits ir ne mazāk kā 50%); produktīvās (radošās) darbības līmenī (iegūstamo punktu skaits ir ne mazāk kā 15%).
- Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā, kur: 10 \"izcili\", 9 \"teicami\", 8 \"ļoti labi\", 7 \"labi\", 6 \"gandrīz labi\", 5 \"viduvēji\", 4 \"gandrīz viduvēji\", 3 \"vāji\", 2 \"ļoti vāji\", 1 \"ļoti, ļoti vāji\".
- Vērtējums ir ne mazāk kā 4 balles, ja iegūto punktu skaits ir ne mazāks par 33% no iegūstamā punktu kopskaita.
- Izglītojamais nav ieguvis vērtējumu, ja iegūto punktu skaits ir 0%.
5min: 07.08.2008.
Absolventi apstrīd eksāmenu rezultātus
IZGLĪTĪBA. Apstrīdēto centralizēto eksāmenu rezultātu skaits ar katru gadu palielinās, liecina Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) apkopotā informācija. Pusotras nedēļas laikā, kopš vidusskolas absolventi bija saņēmuši centralizēto eksāmenu rezultātus un varēja tos apstrīdēt, ISEC saņēma 73 apelācijas, 23 no tām par latviešu valodas un literatūras centrali-zētā eksāmena vērtējumu, 10 par ķīmijas un 9 par vēstures centralizētā eksāmena rezultātu. Pašlaik no izskatītajiem darbiem eksāmena līmenis ir mainīts 4% gadījumu. Apelācijas ISEC var iesniegt līdz 18.augus-tam (ieskaitot). Elīna Šmite, ISEC informācijas biroja vadītājas vietniece, uzskata, ka latviešu valodas pārsvars skaidrojams divējādi. «Pirmkārt, tas ir obligātais eksāmens, un ir ļoti liels licēju skaits, līdz ar to ir arī daudz apelāciju. Otrkārt, šajā mācību priekšmetā var būt subjektīvi vērtējamas prasmes, uzdevumi un skolēns var uzskatīt, ka viņa spējas ir augstākas, nekā tiek novērtēts centralizētajā eksāmenā.» Viņa arī atzīst: «Apelācijas gadījumā vērtējums visbiežāk tiek mainīts tieši uzdevumos, kur tas ir subjektīvs, piemēram, eseja. Katru eksāmena darbu vērtē divi vērtētāji, un pastāv noteikti vērtēšanas kritēriji, bet punktu skaits, ko katrs vērtētājs liek, var atšķirties tas ir atkarīgs no vērtētāja stingrības, līdzšinējās pieredzes. Tas ir absolūti normāls process, kad subjektīvi vērtējamos darbos punktu skaits minimālās robežās var atšķirties, un tā arī ir normāla prakse valstīs, kur ir līdzīga eksaminācijas sistēma.» Tāda ir arī kaimiņvalstī Igaunijā, kur saņemts ievērojami vairāk iesniegumu 2000. IEMESLI. Apelāciju skaits pieaug, jo skolēni mācās daudz vairāk izmantot savas tiesības, saka E. Šmite. Viņa atzīst, ka ir arī gadījumi, kad skolēns iesniedz apelācijas pilnīgi visiem eksāmeniem, lai «gluži vienkārši izmēģinātu laimi». Visbiežāk skolēni lūdz pārvērtēt eksāmenus, ja apzinās, ka viņu zināšanas ir uz robežas starp diviem līmeņiem un nereti tieši tā arī izrādās viens papildu punkts skolēna vērtējumu mainītu no maksimālā punktu skaita vienā līmenī uz minimālo punktu skaitu nākamajā, stāsta E. Šmite. Aptaujājot vairākas Rīgas vidusskolas, nevienā no tām nebija informācijas par bijušajiem audzēkņiem, kuri iesnieguši eksāmenu pārvērtēšanai. Rīgas Valsts l. ģimnāzijas direktora vietniece Līga Reitere uzskata, ka, iespējams, apstrīdēto eksāmenu skaits pieaug, jo «jauniešiem ir vairāk ambīciju» un viņi «mācās, kādas tiesības viņiem ir». Tiem topošajiem studentiem, kuri rīkojās nekavējoties un savlaikus iesniedza apelācijas, atbildes jau dotas, lai sertifikātus par vi-dusskolas absolvēšanu paspētu iesniegt augstskolā, norāda E. Šmite, piebilstot, ka vēlāk iesniegtās apelācijas tiks izskatītas mēneša laikā kopš to saņemšanas. Anna Riekstiņa
Anna Riekstiņa
5min
07.08.2008.
Diena: 06.08.2008.
Par mācību sasniegumu vērtēšanu
Diena ir publicējusi (23. VII) Rīgas 25.vidusskolas matemātikas skolotāju vēstuli, kurā pausta neizpratne par 2008.gada 15.maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem (turpmāk tekstā Projekts). Noteikumu projekts veidots saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojuma nr.742 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.2013.gadam 7.3.sadaļu Vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide, nodrošinot sadaļā plānoto uzdevumu, darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi. Noteikumi ir radušies kā Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) priekšlikums situācijā, kad ISEC ieviestās procedūras un vēlmes bieži vien nav bijušas pamatotas ar Ministru kabineta izdotu normatīvo aktu, uz ko pamatoti norādījusi Valsts kontrole. Diemžēl, sagatavojot noteikumu projektu, ISEC ir tikai pastiprinājis iespaidu, ka šajā iestādē valda nekompetence. Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts nesniedz pilnīgu aktuālo problēmu risinājumu mācību sasniegumu vērtēšanā. Projektā visai vispārināti ir mēģināts iekļaut Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus attiecībā uz vērtēšanas sistēmas pilnveidi, nosakot kritērijus, pēc kuriem pedagogiem noteikt gadījumus, kad nav iespējams mācību sasniegumus vērtēt atbilstoši 10 ballu skalai. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašlaik vidusskolā skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā, vērtējumu nosakot pēc iegūto zināšanu apjoma, kvalitātes, iegūtajām prasmēm un iemaņām. Kārtējā pārbaudē vidusskolā un pamatskolā, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus jau šobrīd var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts". Tomēr normatīvie akti neparedz noteiktus kritērijus, ar kuru palīdzību pedagogam iespējams šādus gadījumus identificēt. Normatīvie akti šobrīd arī nenosaka, kā summēt mācību sasniegumus un no kā veidojas noslēguma vērtējums, proti, vai jāņem vērā visas mācību gada laikā nopelnītās atzīmes, vai arī noslēguma vērtējumu veido gala pārbaudes darbā iegūtā atzīme. Pašlaik skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē, detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs. Situācijas uzlabošanai Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā iesaka pilnveidot mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu regulējošos normatīvos aktus, lai būtu iespējams noteikt skaidrus kritērijus, pēc kuriem pedagogam noteikt gadījumus, kad nav iespējams mācību sasniegumus vērtēt atbilstoši 10 ballu skalai. Vienlaikus tā ierosina precizēt kvalitatīvi un kvantitatīvi vērtēto mācību sasniegumu lietojumu, tādējādi nodrošinot to saprotamību un akceptējamību visām trim izglītības procesā iesaistīto cilvēku grupām skolēniem, pedagogiem un vecākiem, kā arī veicinātu skolēnu radošo spēju novērtējumu. Neveiksmīgas tekstuālās redakcijas dēļ, no Projektā paredzētās mācību sasniegumu vērtēšanas veidu nosakošās daļas interpretācijas izriet, ka Projekta izstrādātājs vēlas vispārējā mācību procesā aizstāt 10 ballu novērtējuma sistēmu ar "ieskaitīts/neieskaitīts" novērtējumu, saglabājot ballu vērtējumu vien noslēguma pārbaudes darbiem. Tas nozīmētu, ka vērtēšana 10 ballu skalā skolās faktiski tiktu atcelta. Šeit uzskatāmi pierādās Projekta izstrādātāju neveiksmīgais mēģinājums pilnveidot mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu, veidojot kritērijus, pēc kuriem pedagogam noteikt gadījumus, kad nav iespējams mācību sasniegumus vērtēt atbilstoši 10 ballu skalai. Precīzi izvēloties formulējumus normatīvajā aktā, tiktu sniegta iespēja novērtēt skolnieku radošās spējas, nepiesaistot tās tikai 9 un 10 ballu vērtējumam. Tiktu veicināta radošo spēju attīstība tiem bērniem, kuru akadēmiskie sasniegumi ir vidējā līmenī, īstenojot izglītībā noteiktā mērķa veidot radošas, vispusīgi izglītotas personības sasniegšanu. Projektā sniegtais kārtējās vērtēšanas definējums nav pilnīgs. Turklāt definīcija beidzas ar "...u.tml", kas nozīmē, ka šajā jautājuma iespējamas diskusijas par tās apjoma interpretāciju. Vienlaikus vairāki kārtējās vērtēšanas un nobeiguma vērtēšanas definīcijās iekļautie objekti dublējās, līdz ar to iespējama situācija, kad nav iespējams noteikt, kāda vērtēšanas sistēma pielietojama "ieskaitīts/neieskaitīts" vai 10 ballu. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs Projektā noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu. Šāds skaidrojums nosaka nevis vienu konkrētu variantu, bet atkal sniedz izvēles brīvību, kura var novest pie tā, ka skolotājiem un skolēniem nav vienotas izpratnes par mācību sasniegumu vērtēšanas realizāciju praksē, kā rezultātā pastāv risks, ka skolotāji nepilnīgi sniedz skaidrojumu par pielietotiem vērtēšanas kritērijiem konkrētā mācību priekšmetā, rezultātā nonākot tajā paša situācijā, kur šobrīd. Izvērtējot Projekta 27.pielikumu nobeiguma vērtēšana 10 ballu skalā netop skaidrs, kāds būs tas vienojošais kritērijs, kurš noteiks vienotu skolotāju izpratni par atbilstošu novērtējumu pielietošanu. Izstrādātais Projekts vēl aizvien nenosaka vienotu kritēriju, kā summēt mācību sasniegumus. Izglītības procesa pilnveidojumiem nākotnē būtu jānovērš tās nepilnības un trūkumi, kuri pastāv šodien. Jaunizveidotā Projekta tekstuālajam salikumam būtu jābūt konkrētam, saprotamam un tiešam. Tas nedrīkstētu radīt diskusijas par kādu tur iekļautu normu plašāku vai šaurāku interpretāciju. Tomēr realitāte ir citādāka. Rodas iespaids, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ietvertie konkrētie ieteikumi attiecībā uz vērtēšanas sistēmas pilnveidi ir iekļauti Ministru kabineta noteikumu Projektā vien formālu apsvērumu dēļ, nesniedzot īstu esošo problēmu risinājumu. Jautājumu rodas vēl vairāk nekā atbilžu. Un tas ir nepieļaujami jaunā mācību gada priekšvakarā.
Latvijas Avīze: 04.08.2008.
Apstrīdēto centralizēto eksāmenu vērtējumi
Centralizētie eksāmeni (CE) vidusskolēniem jau aiz muguras, un šobrīd viņi aktīvi iesniedz dokumentus augstskolās. Taču ne visi jaunieši bija apmierināti ar saņemto vērtējumu
Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC) līdz 25. jūlijam saņemtas 73 centralizēto eksāmenu apelācijas. ISEC informācijas biroja vadītājas vietniece Elīna Šmite pastāstīja, ka vairāk nekā pusi apelāciju ir iesnieguši Rīgas un Rīgas rajona skolu skolēni. Par CE vērtējumu latviešu valodā un literatūrā iesniegtas 23 apelācijas, ķīmijā 10, vēsturē 9. E. Šmite teic, ka pagājušajā nedēļā apelāciju skaits ir ievērojami samazinājies, bet kopīgo apelāciju skaitu un rezultātus apkopos, kad tiks iesniegtas un izskatītas pilnīgi visas apelācijas. Šobrīd no 73 saņemtajām apelācijām četros procentos gadījumu mainīts eksāmena vērtējums. Taču ISEC rīkojās nekavējoties, lai jaunieši nenokavētu dokumentu iesniegšanu augstskolās. E. Šmita skaidro, ka visbiežāk skolēni lūdz pārvērtēt eksāmenus, ja viņi apzinās, ka viņu zināšanas ir uz robežas starp diviem līmeņiem, un nereti tieši tā arī izrādās viens papildu punkts skolēna vērtējumu mainītu no maksimālā punktu skaita vienā līmenī uz minimālo punktu skaitu nākamajā. Tā ka līmeņu maiņa nemēdz būt ļoti radikāla. Apelācijas gadījumā vērtējumu visbiežāk maina uzdevumos, kur tas ir subjektīvs, piemēram, par eseju. Matemātikā subjektīvi vērtēts uzdevums savukārt ir situāciju analīze. Katru eksāmena darbu vērtē divi vērtētāji, un ir noteikti konkrēti vērtēšanas kritēriji, bet punktu skaits, ko katrs vērtētājs liek, var atšķirties tas ir atkarīgs no vērtētāja stingrības, līdzšinējās pieredzes. Apelācijas gadījumā darbu caurskata vēl divi eksperti. Ir normāli, kad subjektīvi vērtējamos darbos punktu skaits minimālās robežās var atšķirties, un tā arī ir normāla prakse valstīs, kur ir līdzīga eksaminācijas sistēma.
Noskaidroju, ka jaunieši nemaz nesaņem izlabotu CE. Skolās taču ir pieņemta prakse, kad pēc kontroldarba kopīgi pārrunā kļūdas. Turklāt, ja jaunieši varētu iepazīties ar labojumiem, iespējams, viņiem rastos papildjautājumi, arī iebildumu būtu vairāk. "Uz eksāmena darba nekādas atzīmes netiek veiktas, visas piezīmes tiek izdarītas atsevišķā protokolā tā kā darbu vērtē vairāki vērtētāji, to apskatījuši, viņi neietekmējas no iepriekš izdarītām piezīmēm. Tāpat pedagogiem un skolēniem ir iespēja iepazīties ar CE uzdevumiem, parasti nākamā mācību gada sākumā, ir iespēja tos pildīt un pārrunāt. Kā arī labojot darbus, tie tiek sadalīti vairākās daļās jo katru daļu, piemēram, runāšanu, rakstīšanu, labo citi vērtētāji, un, lai visus gandrīz simts tūkstošus darbu atkal apkopotu un izdalītu visiem skolēniem, tas prasītu tiešām lielus cilvēku, laika un tehniskos resursus, un ieguvums no tā nebūtu adekvāts. Turklāt eksāmenu vērtētāji ir kompetenti un iepriekš sagatavoti mācību priekšmetu speciālisti, kas vērtē darbus, nezinot, kas ir to autori, tāpēc viņu vērtējumam var uzticēties," skaidro E. Šmite.
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai:
30.07.2008.
Mudina popularizēt kordziedāšanu
"Mūzika ir līdzvērtīga jebkuram citam mācību priekšmetam. Muzicēšana ir viens no veidiem, kā attīstīt savstarpējo sapratni, tomēr tās ieviešana kā obligāta visās vispārējās izglītības iestāžu programmās nav vienas dienas jautājums," rezumējot tikšanos ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, komentē diriģents Ints Teterovskis. Pirmajā ekspertu diskusijā, kurā vakar piedalījās kordiriģenti, speciālisti no Kultūras un Izglītības ministrijas, grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers, iezīmējās divi galvenie virzieni: izglītības satura programmu pārskatīšana un dziedāšanas popularizēšana. Mācību priekšmets mūzika pašlaik ir obligāts pamatizglītībā no 1. līdz 9.klasei. Vispārējās vidējās izglītības programmās obligāti jāiekļauj mūzika vai kultūras vēsture. "Izstrādājot jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, tika panākta vienošanās, ka izglītības programmās obligāti jāiekļauj viens no diviem mācību priekšmetiem. Sīs izmaiņas plānots ieviest ar 2009./2010.mācību gadu," Neatkarīgajai situāciju skaidro Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājas vietnieks izglītības satura un tālākizglītības jautājumos Imants Vasmanis. Šāds modelis pieņemts pēc ilgstošas vispārējās vidējās izglītības satura koncepcijas apspriešanas ar izglītības jomas profesionāļiem visos Latvijas reģionos pagājušā gada augustā notikušajās izglītības darbinieku konferencēs, ar izglītības iestāžu un izglītības pārvalžu vadītājiem, pedagogiem. Otrs virziens, kurā jāstrādā, dziedāšanas un kordziedāšanas popularizēšana. Galvenais esot ieinteresēt bērnus dziedāt un izglītības iestādēs nodrošināt kordziedāšanas iespējas. Skolās ir vairāk nekā 900 koru ar vairāk nekā 30 000 dziedātāju, taču, salīdzinot ar kopīgo izglītojamo skaitu, tie ir tikai 9,3 procenti no visiem skolēniem.
5min: 29.07.2008.
Vai skolās būs obligāti jādzied?
DISKUSIJA. Šodien, 29.jūlijā, Rīgas pilī notiks diskusija par mūzikas kā mācību priekšmeta apguvi un kordziedāšanas iespējām vispārējās izglītības iestādēs. Diskusija sāksies plkst.13 un plānota divu stundu garumā. Jau ziņots, ka, uzrunājot XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncerta dalībniekus un skatītājus, Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja dziedāšanu iekļaut kā obligātu priekšmetu skolu mācību programmās. Pašlaik mūzika obligāti jāap¬gūst 1. līdz 9.klases skolēniem, bet vidusskolēniem ir ļauts izvēlēties vienu no diviem priekšmetiem kultūras vēsturi vai mūziku. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks Imants Vasmanis iepriekš norādīja, ka arī turpmāk mūzika vidusskolās būs izvēles priekšmets. Jaunajā mācību saturā, kas skolās tiks ieviests ar 2009./2010.mācību gadu, mūzika būs izvēles priekšmets, piedāvājot vidusskolēniem 70 stundu apjomā apgūt mūziku kā atsevišķu priekšmetu. V.Zatlers iepriekš intervijā Radio SWH sacīja, ka savu reģionālo vizīšu laikā viņš bieži saņēmis jautājumus, kādēļ dziedāšana nav obligāts mācību priekšmets. Pēc prezidenta domām, dziedāšanai skolās netiek pievērsta pienācīga uzmanība, proti, bieži vien vairāk tiek mācīta mūzikas vēsture un pat tehniskas lietas, bet tiekot aizmirsts par galveno dziedāšanu, kas rada kopības sajūtu. "To nevar spriest tā, kā to dara Izglītības ministrijas ierēdņi, kas visu to redz tikai no rakstāmgalda un A4 formāta skatpunkta," sacīja V.Zatlers. "Ir jāska tās no estrādes Dziesmu svētku skatpunkta, no tām sajūtām, kas ir tur. Es ļoti gribu, lai Latvijas simtgadē būtu vēl efektīvāki, vēl lielāki, vēl skaistāki Dziesmu svētki, nekā tie bija šogad."
5min: 28.07.2008.
Peldēšana skolās varētu būt obligāta
"Protu," jautāts, vai viņš labi prot peldēt, Dienai atbild 17 gadu vecais Anatolijs, sastapts Daugavas krastā Zaķusalā. Varot arī pārpeldēt Daugavu. Lai arī viņš ir sporta skolas audzēknis, peldēšanu Anatolijs apguvis pašmācības ceļā. Citi atpūtnieki gan nav tik pārliecināti par sevi, daži norāda, ka zināšanas ieguvuši no vecākiem, skolā peldēt nav mācīti. Citi savukārt godīgi atzīstas peldēt prot tikai "suniski" un pārāk dziļi nepeld.
"Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši bērnu, peldētprasme ir nepietiekoša un samazinās," secinājis Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, iepazīstoties ar slīkšanas gadījumu statistiku, dažādu sporta un militāro skolu veiktajiem pētījumiem, kā arī pēc sarunām ar dažādiem speciālistiem. Viņaprāt, tas skaidrojams gan ar datorizēto vidi, gan ar to, ka cilvēki kopumā mazāk nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, kā arī ar baseinu nepietiekamību. "Ne jau akvaparks ir laba vieta, kur iemācīties peldēt. Peldētprasmes apmācības kļūst elitāras. Baseina uzturēšana ir dārga," skaidro M.Šics. Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka situācija ar baseinu pieejamību pēdējos gados ir uzlabojusies, tāpēc no šā gada 1.septembra pamatskolu izglītības standartā ir iekļauta jauna norma.
Proti, sporta nodarbībās skolotājam mācību programmā jau šoruden būs obligāti jāietver peldēšanas, slēpošanas vai slidošanas mācības. Alternatīvas dotas, ņemot vērā atšķirīgo skolu materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī laikapstākļus. Līdzīgas izmaiņas varētu skart arī vispārējās izglītības mācību standartus. Tie drīzumā tiks izskatīti valdības sēdē.
Apkopojuma par skolēnu peldētprasmi ministrijas rīcībā nav, taču, kā liecina Sporta pārvaldes dati, pēdējā mācību gadā no bērniem, kas darbojušies dažādos pulciņos vispārējās izglītības iestādēs, peldēt mācījušies vien 10 procenti skolēnu. Savukārt no visiem profesionālās ievirzes sporta skolu audzēkņiem ar peldēšanu nodarbojas seši procenti.
Viens no argumentiem standarta grozījumiem ir pieaugošais skolu skaits reģionos ar jaunuzceltām sporta zālēm, kurās izbūvēti arī baseini, informēja ISEC pārstāve Elīna Šmite. Līdz šim peldēšanas mācība skolās nav bijusi obligāta, jo baseinu skaits Latvijā atzīts par nepietiekošu. Mācības nodrošinājušas vien dažas pašvaldības, piemēram, Jelgavas un Daugavpils.
Tiesa, kā stāsta Dienas aptaujātie glābēji un ūdenslīdēji, slikta peldētprasme vai vispār neprasme peldēt bieži novērojama arī pieaugušo vidū. Turklāt ezeros, upēs un citās ūdenstilpēs brīvā dabā bieži vien peldētājam nākas saskarties arī ar dažādiem šķēršļiem dzelžiem, aļģēm vai avotiem, kuru dēļ palielinās iespēja ūdenī apjukt.
Diena: 26.07.2008.
73 apelācijas par eksāmeniem
Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) saņēmis 73 apelācijas, kas iesniegtas pirmajā nedēļā pēc centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanas, ziņo LETA. 23 no apelācijām ir par latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena vērtējumu, desmit par ķīmijas, bet deviņas par vēstures eksāmena rezultātu.
Diena: 24.07.2008.
Apstrīd eksāmenu rezultātus
Izglītības satura un eks-aminācijas centrā (ISEC) jau gandrīz nedēļu tiek pieņemtas eksāmenu vērtējumu apelācijas, kuras var iesniegt mēneša laikā pēc sertifikāta saņemšanas. "Šogad jaunieši aktīvi nāk un grib apstrīdēt eksāmenu rezultātus," Dienu informēja ISEC Iglītības informācijas biroja vadītājas vietniece Elīna Šmite. Tomēr dati par iesniegto apelāciju skaitu pagaidām netiek izpausti, jo tie mainās.
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai:
24.07.2008.
Soda eksāmenu pārdevējus, ne informācijas noplūdinātājus
Stress par centralizētajiem eksāmeniem jau ir piemirsies, un skolēni jau ir saņēmuši savu vērtējumu. Rīgas reģiona policijas pārvaldes redzeslokā šogad bija nonākuši vairāki jaunieši, kas bija ievietojuši sludinājumus par eksāmenu pārdošanu, taču uzdevumi nav atbilduši oriģināliem un pēc veiksmīgu preventīvu pasākumu īstenošanas neviens kriminālprocess šogad nav ticis ierosināts. Iepriekš informācijas noplūdes notikušas gandrīz katru gadu, taču pie atbildības neviens tā arī nav saukts un netiek arī meklēts. Rīgas reģiona policijas pārvaldes redzeslokā šogad bija nonākuši vairāki jaunieši, kas bija ievietojuši sludinājumus par eksāmenu pārdošanu, taču pēc veiksmīgu preventīvu pasākumu īstenošanas neviens kriminālprocess šogad nav ierosināts. Savukārt Liepājas rajona un pilsētas policijas pārvaldei šā gada maija beigās izdevās aizturēt 1989. gadā dzimušu puisi un 1990. gadā dzimušu meiteni, kas mēģināja gūt peļņu no izmisušajiem vidusskolēniem, pārdodot viltotus eksāmenu uzdevumus. Pret jauniešiem ierosināta krimināllieta par krāpšanu. Liepājas Ekonomikas policijas pārstāvji norāda, ka ir savākti pierādījumi un izmeklēšana turpinās, taču sīkāku informāciju nesniedz. Par viltotu jautājumu pārdošanu gan 2006., gan 2007. gadā ierosinātas pa vienai krimināllietai, kas pieķertajām personām beidzies ar notiesājošu spriedumu. Diemžēl iepriekšējos gados Izglītības satura un eksaminācijas centram (ISEC) neizdevās uzdevumus paturēt noslēpumā pērn tirdzniecībā parādījās īstie matemātikas ieskaites uzdevumi, un 2006. gadā bija iespējams iegādāties īsto matemātikas eksāmenu variantu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan nedeva rīkojumu eksāmenu pārrakstīt, taču aicināja augstskolas par uzņemšanas kritēriju izmantot ieskaites, nevis eksāmena rezultātus. Pēc šā incidenta ISEC tika sākta dienesta izmeklēšana, taču tā beigusies bez rezultāta. Rīgas kriminālpolicija norāda, ka informācijas noplūdē vainojamā meklēšana ir ISEC iekšējās izmeklēšanas jautājums, taču centra vadītājas vietniece administratīvajos un eksaminācijas jautājumos Anitra Irbe apgalvo: "Policija izdara savu darbu un vai nu atrod šo personu, vai ne. Viņi neatrada." Centralizēto eksāmenu uzdevumi ir ierobežotas pieejamības informācija, taču uz jautājumu, vai pašā ISEC nav radušās pat aizdomas par to, kurš iepriekš noplūdinājis informāciju, A. Irbe Neatkarīgajai atbild: "Nojausmām nav nozīmes. Lieta ir jāpierāda. Pēc šiem notikumiem mēs izmeklējām apstākļus un riskus un, par spīti tam, ka trūka pierādījumu, strādājām, lai riskus novērstu." Pašā ISEC neviens pie atbildības nav saukts. IZM norāda, ka šogad veikti vairāki pasākumi, kas nodrošinājuši lielāku slepenību uzlaboti un mainīti tehniskie nosacījumi, pilnveidota eksāmenu kopēšanas, iepakošanas un piegādes kārtība, arī minimizēts iesaistīto personu skaits. Optimizācija veikta no iekšējiem resursiem un paļaujoties uz darbinieku pieredzi. Eksāmenu uzdevumi ir ierobežotas pieejamības informācija, līdz ar to nolaidīgos darbiniekus tikai nosacīti iespējams saukt pie atbildības piemērot administratīvu sodu vai iekšējos normatīvos paredzētas sankcijas vai apsūdzēt nelojalitātē. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš iepriekš norādījis, ka eksāmenu saturu nepieciešams noteikt par valsts klasificētu informāciju, par kuras izpaušanu automātiski iestājas kriminālatbildība, taču šī ideja sastapusies ar izglītības darbinieku pretestību. "Ja eksāmenu saturu noteiks par valsts noslēpumu, tūkstošiem izglītības sistēmas darbinieku nāksies pildīt sarežģītas procedūras, un tas krietni apgrūtinās eksāmenu norisi. Ir jāizvērtē, kas ir jēdzīgāk strādāt, lai pilnveidotu procesa drošību, vai noteikt noslēpuma statusu un katru reizi organizēt vērienīgus drošības pasākumus?" jautā A. Irbe.
Latvijas Avīze: 21.07.2008.
Centralizēto eksāmenu sertifikātus izsniedz 32 962 vidusskolēniem
Šogad centralizēto eksāmenu sertifikātus saņems 32 962 vidusskolēni. Centralizētos eksāmenus kārtoja 32 962 vidusskolēni, 6595 no 9. klasēm un 213 personas augstskolu telpās, aģentūru LETA informēja Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) informācijas biroja vadītājas vietniece Elīna Šmite. Vislielākais eksāmenu licēju skaits bija angļu valodā to kārtoja 23 526 skolēni. Latviešu valodas eksāmenu kārtoja 18 864 personas, vēstures 15 161. Eksāmenu vērtēšanas procedūrā piedalījās vairāk nekā 1500 vērtētāju. Patlaban ISEC jau ir noslēdzies valsts pārbaudes darbu izvērtēšanas un datu apstrādes process, tāpēc centralizēto eksāmenu sertifikātus pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji varēja sākt saņemt jau no 16. jūlija, kas ir agrāk, nekā bija sākotnēji plānots. Valsts pārbaudes darbu laikā darbojās arī ISEC uzticības telefons un epasts, lai visi interesenti varētu atstāt komentārus par pārbaudes darbiem un to norisi. Kopumā tika saņemts vairāk nekā 100 vēstījumu, bet ziņu par nopietniem pārkāpumiem nebija.
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai:
19.07.2008.
Skolēni saņem centralizēto eksāmenu sertifikātus
Pie vidusskolām visā Latvijā vakar nelielos bariņos drūzmējās domīgi jaunieši, kas pētīja tikko saņemtos centralizēto eksāmenu rezultātus, salīdzināja savu vērtējumu ar cīņu biedriem un prātoja, ko darīt tālāk. Kā ierasts, lielākajā daļā augstskolu uzņemšana sākas pēc sertifikātu saņemšanas šogad tas ir 21. jūlijs. Saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) centralizēto eksāmenu sertifikātus pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam izsniedz ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc attiecīgā mācību gada beigām šogad tos bija plānots saņemt 18. jūlijā, taču ISEC ar savu uzdevumu tika galā agrāk, tāpēc dažās skolās rezultāti jau saņemti. Centralizētos eksāmenus šogad kārtoja 32 962 vidusskolēni, 6595 devītās klases skolēni un 213 personas augstskolu telpās. Vislielākais eksāmenu licēju skaits bija angļu valodā (23 526), latviešu valodā (18 864) un vēsturē (15 161). Vismazākais vācu valodā (899) un franču valodā (130). Lai izlabotu 97 908 centralizēto eksāmenu darbus 12 mācību priekšmetos, strādāja 1503 vērtētāji attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi. Viņi šo pienākumu uzņemas brīvprātīgi un piesakās paši daudzi to dara jau vairākus gadus. "Katra eksāmena labošanai atvēlētais laiks un dienu skaits ir atšķirīgs atkarībā no darbu un vērtētāju skaita, vērtēšanas ātruma. Pēc tam dati tiek apkopoti un tiek sagatavoti sertifikāti, kas tiek izsniegti iepriekš plānotā datumā," pastāstīja ISEC Izglītības informācijas biroja vadītājas vietniece Elīna Šmite. Darbu labošana tiek finansēta no valsts budžeta. "Vērtētāju darba samaksa tiek aprēķināta par vienas darba daļas labošanu, taču summas variē atbilstoši darba apjomam un sarežģītībai no sākumskolas rakstīšanas līdz vidusskolas centralizētā valodas eksāmena radošajai daļai. Vērtētāji parasti strādā produktīvi un koncentrēti katru dienu atkarībā no savām spējām," skaidro E. Šmite. Skolēni, kas ir pārliecināti, ka viņu zināšanas novērtētas par zemu, un ar eksāmenu rezultātiem nav apmierināti, tos var apstrīdēt mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas. Skolēnam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Iesniegumam jāpievieno izsniegtā sertifikāta oriģināls. ISEC tiek izveidota īpaša apelācijas komisija, kas mēneša laikā pēc saņemšanas izskata iesniegumu un pārskata vērtējumu eksāmenā. Ja vērtējums tiek mainīts, skolēns saņem jaunu sertifikātu. Ja skolēns vēlas iestāties augstskolā un apelācijas rezultāti jāuzzina ātrāk, iesniegums var tikt izskatīts īsākā termiņā. Apelācijā izskatīto darbu skaits pēdējos gados ir strauji audzis: 2004./2005. mācību gadā apstrīdēti 27 rezultāti, 2005./2006. mācību gadā 98, bet pērn 212 vērtējumi, no kuriem 6% gadījumu vērtējums mainīts. "Pamatojums, kāpēc skolēns apstrīd rezultātus, ir viņa paša pārliecība, ka iegūtais līmenis nav atbilstošs viņa sekmēm. Apelāciju skaits pieaug, jo skolēni mācās daudz vairāk izmantot savas tiesības. Ir arī gadījumi, kad skolēns iesniedz apelācijas pilnīgi visiem eksāmeniem, lai gluži vienkārši izmēģinātu laimi. Visbiežāk skolēni lūdz pārvērtēt eksāmenus, ja apzinās, ka viņu zināšanas ir uz robežas starp diviem līmeņiem, un nereti tieši tā arī ir viens papildpunkts skolēna vērtējumu mainītu no maksimālā punktu skaita vienā līmenī uz minimālo nākamajā," skaidro E. Šmite.
Latvijas Avīze: 19.07.2008.
Sausais atlikums
Tā arī ir, kā nupat vienā publiskā diskusijā par pēcsvētku gaisotni trāpīgi ar rūgtu ironiju sacīja Raimonds Pauls "vismaz nedēļu mēs lamāsimies"
Jā, liela sabiedrības daļa uzskata: aizvadītie Dziesmu svētki bija augstā līmenī un sasniedza tiem izvirzīto mērķi. Turpretī citi ļoti agresīvi apgalvo, ka pilnīgi viss bija šķērsām. Trešie no viedokļu apmaiņas izvairās un lietišķi aicina pēc garās izklaides atrotīt piedurknes un iejūgties darbu vezumā. Tikmēr svētku organizatori neuzkrītoši priecājas, ka pirmoreiz tādā milzīgā pasākumā iztikts bez grupveida saindēšanās ar pārtiku, un sirsnīgi pateicas visiem, kuri gandrīz veselu dekādi strādāja saspringtā režīmā. Savukārt 17 Rīgas muzejos stāsta, ka Dziesmu svētku dalībnieki aktīvi izmantojuši iespēju bez maksas apmeklēt dažādas izstādes.
Nestāv malā arī Latvijas Kordiriģentu asociācija, īpašā vēstulē aicinot Valdi Zatleru kalt noslēguma koncerta uzrunā paša uzkarsēto "dzelzi" par mūziku kā obligātu priekšmetu vidējā izglītībā, proti izmantot Valsts prezidenta tiesības attiecīga likuma rosināšanai. Bet, pirms prezidents vēl izlemj atbildi, savējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vārdā jau sniedzis ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja vietnieks Imants Vasmanis: mūzika vidusskolās arī turpmāk būs izvēles priekšmets. Piebilstot, ka iemesls nav mācību stundas slodze to obligātas mūzikas būtiski nepalielinātu, bet cilvēkresursu jeb, nebirokrātiskā valodā runājot, attiecīgu pedagogu trūkums.
Šī ministrijas ierēdņa atbilde, manuprāt, tad arī iezīmē vienu no valsts galvenajām problēmām gadu no gada cauri dažādām koncepcijām staipītās un risinājumu nepiedzīvojušās lietas, kuras nāk redzamas gluži kā stabils sausais atlikums pēc ķīmiskas reakcijas. To jau daudzkārt rosinājuši notikumi (centralizētie eksāmeni, mācību satura reformas u.tml.) vai personas (pedagogi, dažādu līmeņu deputāti utt.), bet iznākums allaž kā bārdainā krievu anekdotē, kur no šķietami nesaderīgām detaļām vienmēr kopā veidojas ložmetējs
Līdzība vietā, jo mūsu valstī milstošās izglītības problēmas tāpat ir ierocis, kam piemīt ārdīšanas spēks. Nu, labi vienosimies, ka mūzikas un vizuālās mākslas pedagogu deficīts izglītības kvalitāti īpaši neietekmē. Jo audzēkņiem paliek iespēja šos priekšmetus izvēles kārtībā apgūt skolā vai interešu izglītības pulciņā. Bet hroniskais pedagogu trūkums eksaktajās zinībās un svešvalodās jauno cilvēku likteni un sabiedrības nākotni apdraud tieši un skarbi.
Īsts spridzeklis ar laika degli ir pamatizglītību neieguvušo skaits, kurš biedējoši palielinās un pagājušajā mācību gadā bija 2666. IZM gan atrunājas, ka dati esot stipri aptuveni. Bet jau šoruden startēšot projekts "Valsts izglītības informācijas sistēmas izveide", kura ietvaros taps skolēnu reģistrs, kas palīdzēs precizēt mācību iestādes pametušo ciparu. Statistikai, protams, ir vērtība. Taču vien gadījumā, ja iegūtos skaitļus izmanto secinājumiem un prognozēm. Ar tām IZM sabiedrību pagaidām nav lutinājusi un katram ļauts veidot savu redzējumu par to, cik izglītojamo atbirs, ja tuvākajos gados patiešām slēgs vismaz simts skolu. Ir tikai ministrijas apgalvojumi, ka viss būs labi, jo "nauda sekos skolēnam". Šis spārnotais teiciens ierēdņu mutēs ligzdo jau gadus desmit, taču izskatās abu nosaukto ceļi joprojām nesakrīt: izglītībai tiek atvēlēts arvien vairāk naudas, bet problēmas nemainās.
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai:
18.07.2008.
Matemātisks dziedājums vēstures noskaņā
Valsts prezidents Valdis Zatlers dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta uzrunā citēja Jāni Cimzi, kurš teicis jaukus un pacilājošus vārdus: "Caur biedrībām un svētkiem dziedāšana var uzplaukt, zaļot un ziedēt, bet pamats un sakne ir un paliek skola. Tikai caur skolām izzudīs mēmās rīkles, neģēlīgās dziesmas un tā neglītā dziedāšana, ko vēl dažu reizi šur tur, Dievam žēl, dzirdam."
No sevis viņš piebilda: "Mūsu vienotība ir dziesmas spēkā, tādēļ aicinu jūs visus kopā jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās!" Tiktāl viss bija atbilstoši un ideāli Valdis Zatlers par savas darbības prioritāti ir definējis izglītību, ja jau runāt par izglītību dziesmu svētku kontekstā, tad, protams, par dziedāšanu. Šādi pateikts vārds ieguva plašu rezonansi.
Taču būtiskākais bija ne jau koristu gaviles par veiksmīgi piemeklēto Cimzes citātu būtiskākais ir tas, vai politiķa, šinī gadījumā Valsts prezidenta, izteikumi par vēlamo izglītības sistēmā un vienlaikus šīs sistēmas atbilstību tautas vitālajām interesēm tiks arī realizēti. Vai paliks vienkārši skaista runa bez seguma.
Diemžēl gribot negribot Valsts prezidents ar savu runu aizķēra Latvijas izglītības sistēmas būtiskāko problēmu, kuru tā nespēj atrisināt jau teju vairāk nekā piecpadsmit gadu un, mētājoties no viena grāvja otrā, grauj izglītības ieguves sistēmiskuma pamatus. Proti, runa ir par virzieniem, kuros tā darbojas, kuri priekšmeti tiek apgūti padziļināti un kuri tiek novietoti mazāksvarīgo plauktiņā. No padomju stingrās sistēmas izrāpusies, izglītības sistēma iekrita humanitārās brīvestības lauciņā un nu bēg no turienes, pastiprinot dabaszinātņu un eksakto mācību priekšmetu apguvi. Vismaz pēdējo divu gadu laikā matemātika un dabaszinības arī tiek sauktas par tām prioritātēm, kuras būtu jāapgūst katram vidusskolēnam, lai turpmākajā dzīvē spētu izvēlēties tās profesijas, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. (Lai gan arī tas šobrīd ir vismaz diskutabli vai tiešām pie nepārtraukta ražošanas apjomu krituma inženieri būs tie, kas visvairāk vajadzīgi tautsaimniecībai?) Taču vairāku gadu garumā politiskā un amatpersonu līmenī nespēja izšķirties par to pasaules uzskatu, kuram būtu jāguļ caur izglītības sistēmu apgūstamās vielas pamatos, ir radījusi neizbēgamu kaitējumu ir veselas paaudzes, kuru skolā apgūtā izglītība ir vāji samērojama ar tautsaimniecības vajadzībām un viņu pašu vajadzībām nopelnīt sev iztiku caur darbību šajā tautsaimniecībā.
Ik pa brīdim izglītības sistēmu satricina politiskie uzstādījumi, kas saucas kristīgā mācība, Latvijas vēsture un nu dziedāšana. Pašos par sevi šādos uzstādījumos nav nekā slikta. Jebkurš piekritīs, ka vērtību pamatu dzīvei var dot kristīgā mācība, Latvijas vēstures izpratne nostiprina lepnumu par savu valsti un piederības izjūtu tai, dziedāšana veicina cilvēka saskari ar mākslu un veicina personības izaugsmi. Taču vidusskola nav nekāds dižciltīgo jaunavu institūts. Ja ar to vien būtu pieticis, tad varbūt citi priekšmeti pat nebūtu jāapgūst.
Neviens no šiem politiskajiem uzstādījumiem, šķiet, nav ticis pāri galvenajam proti, to samērojamībai ar potenciālo apguvēju mācību slodzi. Cik daudz mācību priekšmetu vispār ir spējīgs apgūt viens skolēns? Katrā vecumā tie atšķirīgi skaitļi, un jāteic, ka šī ir ļoti būtiska problēma, ar ko Izglītības ministrija ir cīnījusies ilgstoši, tā arī spējot prioritātēs noorientēties vien tik daudz, kā izstiepjot vispārējās izglītības ieguvi līdz 12 gadiem, jo citādi visi priekšmeti nav ietūcījami izglītojamo smadzenēs tik īsā laika posmiņā. Un ar to vēl nepietiek, tāpēc ik pa brīdim uzvirmo mācību gada pagarināšanas idejas.
Piemēram, viena no problēmām ar Latvijas vēstures pastiprināto mācīšanu ir tā, ka tad ir jāpalielina kopumā vēstures specialitātei paredzēto stundu skaits. Ja nepalielina skaitu un samazina pasaules vēstures apguvi uz Latvijas vēstures stundu rēķina, tad iegūstam skolēnu, kurš varbūt arī zina, kāpēc Lāčplēša dienu svinam 11. novembrī, bet nezina, kāds karš 20. gadsimta sākumā plosījās Latvijas teritorijā un kāpēc, piemēram, vispār bija iespējamas Ziemassvētku kaujas? Vai tad šī mācību darba mērķis ir iegūt mazizglītotus patriotus?
Uz visiem šiem uzstādījumiem attiecas arī otra, varbūt pat pirmā būtiskākā izglītības sistēmas problēma tie ir cilvēkresursi. Vai nākamajā dienā pēc aicinājuma sākt mācīt obligāti dziedāt nebija jāpainteresējas vai ir vispār kāds, kas to vēlētos mācīt? Un vēl cik tas kāds, kurš vēlas mācīt, vēlas par to saņemt? Pateikt A šajā gadījumā bija skaisti un patriotiski. Bet bez B šis A izskatās pēc tukšas gaisa tricināšanas. Pasakot, ka kāds priekšmets ir obligāti un pastiprināti jāmāca skolās, ir vienlaikus arī jābūt pārliecībai par pietiekamu apmācības nodrošinājumu ar pedagogu resursiem, kuri jau ir sagatavoti un kuri dīžājas nepacietībā par atbilstošu atalgojumu šo priekšmetu mācīt. Citādi šāds obligātums kļūst negodīgs ne tikai pret skolēnu, bet arī pret pedagogu.
Pēc Valda Zatlera aicinājuma Izglītības satura un eksaminācijas centrs jau nomierināja satrauktos prātus ar to, ka no aiznākamā mācību gada mūzika vidusskolās būs izvēles priekšmets. Ko tad tas atrisina tajās skolās, kur ir labi kori, uz tiem būs jādodas dziedāt, jau apgūstot dziedāšanu kā mācību priekšmetu, nevis vienkārši ļaujoties savam vaļaspriekam. Varbūt nākamie skolēnu dziesmu svētki rādīs, vai nosaukuma maiņa ārpusstundu nodarbībām uz izvēles priekšmetu būs arī ko devusi.
Diena: 17.07.2008.
Sieviešu iegūtais izglītības līmenis ir augstāks nekā vīriešiem, bet viņas pelna mazāk
[...]
Dzīve noliek pie vietas
Svarīgs faktors, kas ietekmē segregāciju darba tirgū, pēc K.Petermaņa domām, saistāms ar izglītības sistēmu, jo mācību grāmatās joprojām tiek apspēlēti stereotipi par dzimumiem, mājturības stundas notiek zēniem un meitenēm atsevišķi. "Līdz ar to jau mācību procesā viens dzimums tiek gatavots vienai profesiju daļai, otrs citai," saka K.Petermanis. Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja vietnieks Imants Vasmanis, pieminot pētījumu Dzimumu lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā, piekrīt vīrieši gan tekstos, gan attēlos ir biežāk nekā sievietes. Taču viņš uzskata, ka tas būtiski neietekmē jauniešu profesiju izvēli. Uz jautājumu par mājturības stundām I.Vasmanis atbild skolēniem tiek piedāvātas divas mācību programmas Tekstilmateriālu un citu līdzīgu materiālu tehnoloģijas un Koka, kokmateriālu, metāla un citu līdzīgu materiālu tehnoloģijas un viņiem neatkarīgi no dzimuma esot iespēja izvēlēties. Uz Dienas iebildi, ka vienu no tām izvēlas gandrīz tikai meitenes, bet otru zēni, I.Vasmanis neatbild. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone nenoliedz zēni un meitenes jau skolā izvēlas atšķirīgas profesijas. Atsaucoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumu par 12.klašu skolēnu studiju plāniem, viņa atklāj: kamēr meitenēm topā ir ekonomika, finanses, komunikācija, māksla un kultūra, zēniem būvniecība, ekonomika, finanses, vadība un administrēšana. 77,8% zēnu teikuši, ka profesijas izvēlē viņiem svarīgs atalgojums. No meitenēm to par svarīgu atzinušas tikai 60,1%. Viņām būtiskāks ir darbs ar cilvēkiem." K.Petermanim interesanta liekas CSP ziņa, ka sievietēm augstākā izglītība ir būtiskāka nekā vīriešiem. 2007./2008.gadā 64,4% studentu skaita bija sievietes. "Izglītība ir viens no veidiem, kā sievietes cenšas izlīdzināt diskrimināciju citās dzīves jomās," uzskata K.Petermanis. Tomēr arī augstākajā izglītībā ir izteikti "sievišķās" un "vīrišķās" studiju programmas. Vislielākais sieviešu īpatsvars bija veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās (87,1%), bet inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā tikai 21,2%. "Un pat tad, ja sievietes izglītojas jomās, kas, piemēram, vajadzīgas finanšu starpniecībā, tas ir, studē ekonomiku vai jurisprudenci, dzīve vairumu noliek "īstajās vietās"," secina K.Petermanis. "Jaunu, spējīgu sievieti var nepieņemt darbā ar domu, ka viņa drīz apprecēsies un aizies bērna kopšanas atvaļinājumā. Tā jau ir diskriminācija."
[...]
Izglītība un Kultūra : 17.07.2008.
Mūzika vidusskolās nebūs obligāta
Arī turpmāk mūzika vidusskolās būs izvēles priekšmets. Jaunajā mācību saturā, kas skolās tiks ieviests ar 2009./2010. gadu, mūzika būs izvēles priekšmets, piedāvājot vidusskolēniem 70 stundu apjomā apgūt mūziku kā atsevišķu priekšmetu, informēja Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks Imants Vasmanis. Tomēr jaunais mācību saturs veidots ar nolūku palielināt to skolēnu skaitu, kas izvēlas apgūt mūziku. Kā norādīja I. Vasmanis, priekšmeta saturs ir sabalansēts, tādējādi nodrošinot trīs virzienu apguvi: mācīta tiks gan mūzikas vēsture un virzieni, gan mūzikas saturs, gan radošā un praktiskā muzicēšana. Ieviest mūziku un vizuālo mākslu kā obligātus priekšmetus kavē gan pedagogu, gan materiālā nodrošinājuma trūkums, skaidroja I. Vasmanis. Viņš pastāstīja, ka pirms jaunā mācību satura izstrādes tika rīkotas sešas reģionālās konferences, kuru laikā tika diskutēts arī par mūzikas un vizuālās mākslas kā obligātu priekšmetu ieviešanu. Skolu vadītāji pēc būtības šādu variantu atbalsta, tomēr norādīja uz minētajām problēmām. Arī tad, ja mūzika un vizuālā māksla tiktu ieviesti kā obligāti priekšmeti, tie būtu jāapgūst kādu konkrētu laiku, tādējādi pārāk nepalielinot izglītojamo slodzi. Tā kā skolu administrācija norādīja uz cilvēkresursu un materiālās bāzes trūkumu, tika panākts kompromiss mūzika un vizuālā māksla kā izvēles priekšmeti, pastāstīja I. Vasmanis, piebilstot, ka to skolēnu skaits, kas izvēlēsies mūziku, noteikti pieaugs. Nākotnē varētu atgriezties pie diskusijām Kā norādīja I. Vasmanis, ja tiktu atrisinātas pedagogu un materiālās bāzes problēmas, tad nākotnē varētu atgriezties pie diskusijām par mūziku un vizuālo mākslu kā obligāti apgūstamu kursu noteiktā laikā, piemēram, 10. klasē. Vispārējās izglītības satura uzdevums un mērķis nav panākt, lai visi kļūtu par izpildītājiem. Vispārējās izglītības saturs nesagatavo profesionāļus. Tomēr šajā gadījumā, piemēram, mūzikas priekšmeta uzdevums ir radīt izglītotu klausītāju. Tiek būvētas koncertzāles, tādēļ vispārējās izglītības uzdevums ir rūpēties, lai publika būtu izglītota, bet profesionāļus sagatavo speciālās skolas, norādīja I. Vasmanis. Uzrunājot XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncerta dalībniekus un skatītājus, Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja dziedāšanu iekļaut kā obligātu priekšmetu skolu mācību programmās. V. Zatlers savu uzruna noslēdza ar aicinājumu: Mūsu vienotība ir dziesmas spēkā, tādēļ aicinu jūs visus kopā jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās. Kopā mums izdosies!
Latvijas Avīze: 16.07.2008.
Mūzika nebūs obligāts priekšmets
Arī turpmāk mūzika vidusskolās būs izvēles priekšmets. Jaunajā mācību saturā,
kas skolās tiks ieviests ar 2009./2010.gadu, mūzika būs izvēles priekšmets,
piedāvājot vidusskolēniem 70 stundu apjomā apgūt mūziku kā atsevišķu priekšmetu.
Tomēr jaunais mācību saturs veidots ar nolūku palielināt to skolēnu skaitu, kas
izvēlas apgūt mūziku. Kā norādīja Izglītības satura un eksaminācijas centra
(ISEC) vadītāja vietnieks Imants Vasmanis, mūzikas priekšmeta saturs ir
sabalansēts, tādējādi nodrošinot trīs virzienu apguvi mācīta tiks gan mūzikas
vēsture un virzieni, gan mūzikas saturs, gan radošā un praktiskā muzicēšana.
Ieviest mūziku un vizuālo mākslu kā obligātus priekšmetus kavē gan pedagogu, gan
materiālā nodrošinājuma trūkums, skaidroja Vasmanis. Viņš pastāstīja, ka pirms
jaunā mācību satura izstrādes tika rīkotas sešas reģionālās konferences, kuru
laikā tika diskutēts arī par mūzikas un vizuālās mākslas kā obligātu priekšmetu
ieviešanu. Skolu vadītāji pēc būtības šādu variantu atbalsta, tomēr norādīja uz
minētajām problēmām.
Arī gadījumā, ja mūzika un vizuālā māksla tiktu ieviesti kā obligāti priekšmeti,
tie būtu jāapgūst kādu konkrētu laiku, tādējādi būtiski nepalielinot izglītojamo
slodzi. Tā kā skolu administrācija norādīja uz cilvēkresursu un materiālās bāzes
trūkumu, tika panākts kompromisa variants par mūziku un vizuālo mākslu kā
izvēles priekšmetiem, pastāstīja Vasmanis, piebilstot, ka to skolēnu skaits, kas
izvēlēsies mūziku, noteikti pieaugs.
Diena: 15.07.2008.
Atsākas diskusija par obligātām mūzikas un kora dziedāšanas stundām
Jaunos dziedātājus jāaudzina mazotnē
Atsākas diskusija par obligātām mūzikas un kora dziedāšanas stundām, izglītības
ierēdņi pagaidām noraidoši
Mūsdienās izdziedāti valsts himnas vārdi "kur latvju dēli dzied" diriģentam
Mārim Sirmajam šķiet blefs. Viņaprāt, "latvju dēli" nedzied gan, ņemot vērā to,
ka uz sestdien noslēgušos Dziesmu svētku lielās skatuves bijuši vien aptuveni
1000 vīru. Ja Latvijas skolas arī turpmāk sniegs tādu muzikālo izglītību, kā
līdz šim, situācija varētu tikai pasliktināties, un diriģenti jau vairākkārt
skandinājuši trauksmes zvanus par Latvijas kordziedāšanas tradīcijas
apdraudējumu. Ieviest obligātas dziedāšanas stundas uzrunā Dziesmu svētku
noslēguma koncertā aicināja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vēl pirms gada
izglītības politikas veidotāji bija gatavi noteikt mūziku kā obligātu mācību
priekšmetu arī vidusskolās, tomēr pēc skolu direktoru protestiem šī iecere
koriģēta.
Jāattīsta vispusīgi
Pašlaik mūzika obligāti jāapgūst 1.9.klašu skolēniem, savukārt vispārējās
vidējās izglītības līmenī skolām ļauts izvēlēties, kuru no diviem mācību
priekšmetiem iekļaut kultūras vēsturi vai mūziku. Diskusija par nepieciešamību
pastiprināt mūzikas lomu skolu programmās uzvirmojusi vairākkārt. Dažādi mūzikas
speciālisti gan rosinājuši noteikt obligātu mūzikas priekšmeta apgūšanu
vidusskolās, gan obligātu kordziedāšanas ieviešanu pamatskolā.
"Bērni ir jāattīsta vispusīgi, un to, ko var izdarīt bērnībā, vairs nevar
izdarīt vidusskolā," akcentē diriģents Arvīds Platpers. "Ar mūzikas palīdzību
mēs attīstām arī smadzeņu anatomiju un jūtu pasauli," viņš atstāsta zinātnieku
atziņas. Pašreizējās problēmas izrietot no tā, ka bērniem netiek sniegta gana
laba izglītība jau pirmajās klasēs. Rīgas skolēnu pils meiteņu kora Rīga un
Rīgas kamerkora diriģente Gunta Malēvica stāsta, ka viņa, vadot vidusskolas
jaukto kori, sastapusi gana daudz tādu skolēnu, kuriem mūzikas stundās deviņos
gados neesot iemācītas pat pamatlietas. Skolēni stāstījuši, ka stundās
lielākoties studējuši mūzikas literatūru, nevis dziedājuši. Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Artūrs
Skrastiņš uzsver, ka vaina meklējama mūzikas pedagogu sagatavotībā. Viņš arī
esot aicinājis mūzikas speciālistus pilnveidot mācību programmas, bet "īpašu
aktivitāti neesmu redzējis". M.Sirmais gan uzskata, ka akmens metams IZM
lauciņā, kam jāatbild par izglītības saturu.
Domas gan dalās, vai Latvijas skolās kaut vismaz pirmajās klasēs kā obligāts
jānosaka kora apmeklējums. Uzspiest dziedāšanu nebūtu nekādas jēgas, domā Ogres
ģimnāzijas un pamatskolas vokālās studijas vadītājs Artūrs Mangulis. Arī pēc
A.Platpera domām, kora apmeklējumam nav jābūt obligātam, taču skolām jānosaka
par obligātu pienākumu kori izveidot, jo daudzviet tas netiekot darīts.
Liela daļa diriģentu pārstāv to mūzikas speciālistu bloku, kas uzskata, ka
visiem jauniešiem, lai viņi tiktu vispusīgi attīstīti, obligāti jādzied korī.
Dziesmu svētku biroja vadītājs diriģents Romāns Vanags Dienai norādījis, ka
skolās jāatgriežas pie tā, lai dziedāšana korī no 1. līdz 4.klasei būtu
obligāta: "Ja vidusskolā puisi grib aicināt korī, viņš ir jau rūcējs." "Tur nav
ko domāt. Nepārprotami," saka Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Zirnis.
Latvijas kordiriģentu asociācija jau aicinājusi V.Zatleru arī īstenot paša
teikto, rosinot nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, lai noteiktu obligātas
kordziedāšanas ieviešanu Latvijas skolās. Dienai pirmdien neizdevās iegūt
V.Zatlera viedokli par to, vai viņš varētu paklausīt diriģentu aicinājumam.
Atbildīgās amatpersonas gan skeptiski izturas pret obligātām kora nodarbībām.
Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks izglītības
satura jautājumos Imants Vasmanis norāda, ka vispirms jāsaprot, vai no tā, ka
visiem skolēniem būs jādzied korī, tiktu sasniegts kāds labums, jo "koris tomēr
ir sava izlase". A.Skrastiņš pieļauj, ka "ar varu nekas prātīgs nesanāks", tāpēc
jāmaina mūzikas pasniegšanas metodika, lai skolēniem stundās būtu jādzied, nevis
tikai jāapgūst teorija.
Vairāki bet
Jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts, kas ir ceļā uz apstiprināšanu
valdībā, paredz, ka arī turpmāk mūzika vidusskolās varētu būt izvēles
priekšmets. Mūzikai paredzēto mācību stundu apjoms vidusskolā gan vēl neesot
skaidrs, taču, veidojot mācību programmu paraugus, ISEC rēķinoties, ka tās
varētu būt 70 stundas tātad, visticamāk, vai nu viena mācību stunda nedēļā 10.
un 11.klasē, vai arī divas mācību stundas 10.klasē.
Standarta iepriekšējais variants gan paredzēja gan mūzikas, gan vizuālās mākslas
obligātu mācīšanu arī vidusskolās, taču iecere sastapās ar asiem izglītības
iestāžu vadītāju iebildumiem, tāpēc esošā dokumenta redakcija atspoguļojot
kompromisa variantu. "Es domāju, ka diez vai kāds direktors būtu pret mūzikas
mācīšanu. Taču ir daži "bet," norāda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas
valdes priekšsēde Dzintra Kohva, paskaidrojot, ka šie "bet" galvenokārt saistās
ar skolu nepietiekamo materiāltehnisko bāzi un skolotāju trūkumu, kas varētu
apgrūtināt šī priekšmeta mācīšanu.
I.Vasmanis piekrīt skolu pārstāvju argumentiem, gan nenoliedzot viņš pats
atbalstītu mūziku kā obligātu priekšmetu arī vidusskolās, taču "reālā dzīve ir
reālā dzīve". Arī A.Skrastiņš piekrīt, ka "mēs pašlaik neesam gatavi tam".
Tiesa, no abām amatpersonām Diena arī neguva apstiprinājumu, ka mūzikas kā
obligāta priekšmeta ieviešana būtu plānota nākotnē. Savukārt izglītības un
zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) piekrīt pašreizējam kompromisam, viņas
viedokli pauda preses sekretāre Agnese Korbe.
Час: 11.07.2008.
Скоро - поступление в вузы
- У каждого вуза свои требования к поступлению, однако практически везде
необходимы сертификаты по латышскому и иностранному языку. Часто требуют и
оценку по математике, - отметила руководитель информационного бюро ISEC Кристине
Илгажа.
Представители министерства образования и науки напоминают, что рейтинги
поступающих не зависят от даты подачи заявления, и советуют не подавать
документы в первые дни, когда у университетов собираются огромные очереди.
- Ежегодно у главного здания Латвийского университета образовывается очередь, в
которой приходится стоять 4- 5 часов. Зачем идти на такие жертвы, если в
последние дни подачи документы можно оформить менее чем за полчаса? - подчеркнул
на недавней пресс-конференции, посвященной началу месяца образования, Марекс
Грушкевичс. Он также призвал будущих студентов ответственно отнестись к выбору
факультета, потому как в стране растет число тех, кто по окончании университета
работает не по профессии.
- К сожалению, многие выпускники по-прежнему выбирают те факультеты, на которых
легче учиться, - отметил г-н Грушкевичс.
Какие же профессии сейчас востребованы?
Отвечая на этот вопрос, участница пресс-конференции генеральный директор
Латвийской конфедерации работодателей Элина Эгле сказала, что профессиональная
компетентность при выборе работника учитывается в последнюю очередь.
- Намного выше ценятся самостоятельные люди, которые не боятся принимать решения,
умеют работать с большим объемом информации, аналитически мыслить и действовать
в команде, - утверждает г-жа Эгле. - Вузы должны готовить не только исполнителей,
но и руководителей. Хороших начальников сейчас мало.
Когда можно подать документы
Графики подачи документов в разных вузах отличаются. Публикуем время работы
приемной комиссии самых популярных вузов страны. Более подробную информацию
смотрите на сайте интересующего учебного заведения.
Латвийский университет ( www.lu.lv ): 21 июля - в региональных филиалах
Hansabanka. С 22 по 30 июля в главном здании ЛУ на бульваре Райня, 19.
Рижский технический университет ( www.rtu.lv ): с 21 по 29 июля (кроме 27 июля)
на дневное отделение и с 4 по 9 августа на вечернее и заочное отделения.
Рижский университет им. Страдыня ( www.rsu.lv ): с 21 по 26 июля.
Латвийская академия культуры ( www.lka.edu.lv ): с 21 по 26 июля.
Латвийская академия художеств ( www.lma.lv ): с 21 по 26 июля.
Латвийская спортивная педагогическая академия ( www.lspa.lv ): на очное
отделение - с 21 июля по 2 августа, на заочное - с 25 по 28 августа.
Латвийская полицейская академия ( www.polak.edu.lv ): с 21 по 31 июля.
Высшая банковская школа ( www.ba.lv ): с 21 по 26 июля.
Балтийская международная академия ( www.bsa.edu.lv ): с 21 по 31 июля. Для тех,
кто окончил школу в предыдущие годы, - до 31 августа.
Latvijas Avīze: 07.07.2008.
Progresē Baltijas valstu sadarbība izglītībā
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā noslēdzās ikgadējā Baltijas valstu
izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un šīs nozares ministru pārstāvju
tikšanās. Ir panāktas konkrētas vienošanās par kopīgas rīcības turpināšanu
izglītībā un zinātnē.
Izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese
Korbe pastāstīja, ka Latvijas delegāciju vadīja izglītības un zinātnes ministre
T. Koķe, tajā bija pārstāvji gan no IZM, gan IZM iestādēm, UNESCO Latvijas
nacionālās komisijas un izglītības eksperti. Lietuvas delegāciju vadīja
izglītības un zinātnes viceministre Virgīnija Budiene, Igaunijas IZM valsts
sekretārs Janars Holms. Plānots, ka nākamgad ministri un ministriju pārstāvji
pulcēsies uz kārtējo tikšanos, kas saskaņā ar rotācijas principu notiks Lietuvā.
Pasākuma laikā viesus iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm Latvijas izglītībā
un zinātnē, kā arī tika pārrunāti visām trijām valstīm aktuāli jautājumi.
Baltijas valstis nodrošina gan katra savu attīstību, gan kopīgi var labāk paust
un aizstāvēt nacionālās pozīcijas starptautiski, piemēram, Eiropas Savienības
(ES) līmenī. Ministri pārrunāja neformālās izglītības rezultātu atzīšanu,
vispārējās un augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas ekspertu kopējas
Baltijas datu bāzes izveidi, kopīgu palīdzības un attīstības izglītības projektu
īstenošanu, Baltijas valstu un ziemeļvalstu sadarbību vienotas zinātnes telpas
izveidē, augstākās izglītības iestāžu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas juridiskos
aspektus un praksi. Tāpat ministriju pārstāvji bija vienisprātis par Baltijas
valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" tradīcijas turpināšanu. Lai
atbilstoši juridiski nostiprinātu gadu desmitiem pastāvošo Baltijas valstu
studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" tradīciju, visas trīs Baltijas
valstis vienojās par iespēju nākamās ikgadējās ministru un ministriju pārstāvju
tikšanās laikā parakstīt vienotu tiesisko ietvaru par sadarbību šo svētku
rīkošanā, jo patlaban šāds regulējums nepastāv. Attiecīgais tiesiskais ietvars
ir svarīgs "Gaudeamus" tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanai. Turklāt visu triju
Baltijas valstu dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un
nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā un viens no šiem fenomeniem
ir tieši "Gaudeamus".
Lietuvas un Igaunijas kolēģi piekrita T. Koķes aicinājumam baltiešiem mācīties
savu kaimiņu valodas latviešu, lietuviešu un igauņu, īpaši pierobežu reģionos,
lai veicinātu savstarpējos kontaktus, kā arī pavērtu plašākas iespējas
sadarbībai un dažādu kopīgu projektu īstenošanai. Turklāt šāda rīcība stiprinātu
un attīstītu mūsu trīs valodas. Lai klātienē iepazītos ar paveikto Latvijas
izglītībā, visu triju valstu pārstāvji apmeklēja arī vairākas Saldus rajona
izglītības iestādes. Druvas vidusskolā Lietuvas un Igaunijas pārstāvji ar
interesi iepazinās ar paveikto, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu. Proti,
Druvas vidusskola ir IZM iestādes Izglītības satura un eksaminācijas centra
īstenotā ES struktūrfondu nacionālās programmas "Mācību kvalitātes uzlabošana
dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā"
dalībniece. Šajā skolā atbilstoši mūsdienu prasībām modernizēti fizikas,
ķīmijas, bioloģijas un matemātikas kabineti, izglītoti pedagogi, skolēniem
radīti atbilstoši apstākļi dabaszinātņu un matemātikas priekšmetu kvalitatīvai
apguvei. Savukārt Kurzemītes pamatskolā, kam ir ekoskolas statuss, viesus
iepazīstināja ar tendencēm iekļaujošajā izglītībā, akcentējot mācību satura
dažādošanu un pilnveidi atbilstoši bērnu spējām un vajadzībām, lai sekmētu
ikviena bērna iekļaušanu izglītībā. Ministri viesojās arī Saldus arodvidusskolā,
kur iepazinās ar konkrētu labās prakses piemēru profesionālajā izglītībā, kā,
piesaistot gan nacionālo, gan ES finansējumu un pārdomāti rūpējoties par
profesionālo izglītību, iespējams nodrošināt atbilstošu mācību vidi un sagatavot
darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus.
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai:
03.07.2008.
Mēģinās sakārtot haosu skolēnu vērtēšanas sistēmā
Kopš skolās jau vairākus gadus papildu 10 ballu skalai ieviests vērtējums
ieskaitīts un neieskaitīts (i/ni), dažādās izglītības iestādēs izveidojušās
atšķirīgas interpretācijas par tā izmantošanu.
Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras (VIKNVA)
speciālisti norāda nav skaidrs, kā ieskaišu vērtējums semestra beigās ietekmē
skolēna gala atzīmi. Taču Izglītības valsts inspekcija (IVI) uzskata, ka tā vēl
būtu mazākā bēda. Šiem vērtējumiem pa vidu tiek jaukts arī jēdziens nav vērtēts,
un tas nozīmē, ka skolēns attiecīgo pārbaudes darbu nav rakstījis, taču pedagogi
nereti to ņem vērā, izliekot semestra gala vērtējumu.
Ieskaitīts un neieskaitīts ieviests aptuveni pirms desmit gadiem kā vērtējums
spēju priekšmetos, piemēram, zīmēšanā, dziedāšanā, sportā. Tagad tas pakāpeniski
iestrādāts un tiek lietots arī vidusskolā mājas darbu un nenozīmīgāku pārbaudes
darbu vērtēšanā, kas veidoti, lai gūtu apstiprinājumu, ka skolēns apguvis
mācīto. Atzīmes jāizmanto tikai lielākos pārbaudes darbos.
"Visiem pārbaudes darbiem jāizmanto 10 balles, bet kārtējai vērtēšanai i/ni.
Tādā ziņā sistēma pastāv. Lai vērtētu pilnā 10 ballu skalā, skolēnam jābūt
iespējām demonstrēt zināšanas visos izziņas līmeņos, tam jābūt uzdevumam ar
radošu pieskaņu," skaidro Imants Vasmanis Izglītības satura un eksaminācijas
centra (ISEC) vadītājas vietnieks izglītības satura un tālākizglītības
jautājumos. Speciālists norāda, ka ieskaišu sistēma ievērojami atvieglo arī
skolēnu dzīvi, mazinot stresu par atzīmēm: "Ja kādā tematā skolēns kaut ko īsti
nav sapratis, viņam var ielikt neieskaitīts. Pēc tam mācoties viņš pamazām visu
saprot, noslēguma pārbaudes darbā labi tiek galā un saņem normālu vērtējumu,
bet, ja pirms tam viņam ir ieliktas divas balles, tas ļoti ietekmē kopīgo
vērtējumu."
"Neviens normatīvais akts neparedz, kā rīkoties tādā gadījumā, ja ir viena
atzīme, bet pārējie ir ni vai n/v, un skolotājs semestrī izliek to, kas viņam
ienāk prātā," skaidro IVI Vispārējās izglītības kontroles daļas vadītāja Mairita
Libauere.
"Mans ieteikums būtu noteikt, kuru darbu vērtēšanā to drīkst izmantot, vai
vismaz noteikt, kā tos savienot ar 10 ballēm," norāda VIKNVA vadītāja Evija
Papule. Viņasprāt, ieskaites vērtēšanas sistēmu degradē. Speciāliste uzskata, ka
"ar diviem rādītājiem vien ir par maz. Es esmu par vērtēšanu ne tikai ciparos,
bet par aprakstošo vērtējumu ar attieksmi no skolotāja. Ārzemēs pierasts, ka,
piemēram, reizi mēnesī notiek izvērtēšana un skolotāji veido aprakstu vecākiem
par skolēnu sekmēm".
Tomēr M. Libauere uzsver, ka ārvalstu pieredze nav laba doma: "Pirmkārt, klašu
žurnāli nav piemēroti, lai atspoguļotu šo vērtējumu, un, otrkārt, vidusskolā
skolēniem tomēr būtu jābūt skaidram, kāds ir viņu vērtējums. Jaukt 10 ballu
sistēmā un i/ni vēl aprakstošo vērtējumu nebūtu pareizi."
Tas, kādā apjomā jāizmanto ieskaišu vērtējums, nekur nav noteikts, tāpēc skolas
to var arī neizmantot vai nolikumā izveidot savus vērtēšanas nosacījumus. Šis
nolikums ir iekšējā skolas dokumentācija, kurai jābūt saskaņā ar Ministru
kabineta (MK) noteikumiem, taču augstākā instancē nekur nav jāapstiprina, tāpēc
iespējamas variācijas, un dažādu skolu starpā vērtēšanas sistēmā var būt
ievērojamas atšķirības.
"Ar vērtējumiem i/ni ir mazāk problēmu vairāk ir ar apzīmējumu n/v. To raksta
tad, ja skolēns nenodod darbu, bet bieži vien skolotājs to ņem vērā, izliekot
semestra atzīmi tās ir lielākās problēmas. Normatīvajos aktos n/v kā vērtējums
nekur nepastāv tas ir tāds pats apzīmējums kā n, kad audzēknis nav skolā.
Diemžēl skolotāji nereti to jauc kopā ar vērtējumu, un neviens normatīvais akts
neparedz, kā rīkoties tādā gadījumā," norāda M. Libauere.
Izglītības un zinātnes ministrija šogad valdībā iesniegusi saskaņošanai jaunu
vispārējās izglītības standartu, taču MK pieprasa jaunajos standartos iekļaut
arī vērtēšanas noteikumus, formas, metodiskos paņēmienus un principus. IZM
sākusi darbu pie šā projekta.
Телеграф: 30.06.2008.
Министр образования готова сотрудничать с Olainfarm
МОН и дальше намерен укреплять связи с ведущими латвийскими
предпринимателями.
В конце прошлой недели министр образования и науки Татьяна Коке посетила ведущее
предприятие Латвии Olainfarm. Целью визита министра была встреча с руководством
фармацевтического гиганта и обсуждение дальнейших планов сотрудничества. Вместе
с Татьяной Коке на Olainfarm приехали также представители Центра экзаменации и
содержания образования (ISEC), экс-министр образования Байба Ривжа и глава
фракции Союза "зеленых" и крестьян Аугуст Бригманис.
Экскурсия в святая святых
Встреча гостей началась с экскурсии. Директор департамента управления качеством
Андрис Егоров провел высоких гостей в святая святых Olainfarm на производство,
и выступив в роли гида, рассказал им, а также присутствовавшим журналистам, обо
всех тонкостях изготовления лекарств на пути от химического вещества до
последней наклейки на упаковке. Перед тем, как попасть в помещения, где, не
останавливаясь ни на минуту, работники Olainfarm трудятся над сотворением
целебных препаратов, которые каждый день спасают жизнь и помогают излечиться от
болезней многим жителям Латвии, участникам экскурсии по предприятию предложили
надеть синие чехлы для обуви (гигиена превыше всего). Байба Ривжа и Татьяна Коке,
будучи в строгих костюмах, смотрелись очень трогательно в синих
импровизированных тапочках. Перед тем же, как попасть в чистую зону помещения
с особым контролем за чистотой, высоких гостей разделили на "мальчиков и девочек",
и каждый из них в двух отдельных раздевалках облачился в белый халат, шапочку и
еще одни чехлы для обуви. Все изготовлено из особого дезинфицирующего материала,
внешне очень напоминавшего чистящие салфетки для компьютеров. Только после этого
обязательного ритуала гости предприятия смогли попасть внутрь и, проходя по
длинному коридору с белыми стенами, узнать, как же все-таки работают фармакологи.
Фармакологи трудились за дверями со стеклянными окнами, в некоторых помещениях
находились совершенно фантастические агрегаты и устройства, назначение которых
Андрис Егоров терпеливо объяснял участникам ознакомительной прогулки. После
экскурсии Татьяна Коке выглядела довольной. "Меня радует, что в Латвии снова
возрождается производство. И сегодня мы увидели, как обстоит дело на одном из
главных двигателей этого процесса, предприятии Olainfarm", сказала министр
Телеграфу.
Много возможностей для сотрудничества
Выведав секреты Olainfarm, делегация плавно переместилась в конференц-зал для
обсуждения деталей сотрудничест&#