• | Lapas karte
• | English

Biežāk uzdotie jautājumi

• Par izmaiņām izglītības saturā

  Kāda ir pamatizglītības satura reformas būtība?

  Pamatizglītības satura reforma paredz:

  • pāreju no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm darboties ar to;
  • akcentēt praktiskai dzīvei noderīgas atziņas un prasmes;
  • ietvert izglītības saturā mūsdienīgas tēmas;
  • saskaņot saturu starp mācību priekšmetiem, lai novērstu satura dublēšanos un pārblīvētību, kā arī satura integrāciju atsevišķos mācību priekšmetos.

  Kāpēc vajadzīgi standarti?

  Šo dokumentu lietotāju loks ir plašs. Tie ir nepieciešami:

  • Skolotājiem, lai varētu plānot mācību procesu, balstoties uz obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, lai ievērotu vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā;
  • Skolotāju tālākizglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības pakāpēm, mācību priekšmetiem;
  • Topošo un strādājošo skolotāju izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu skolotāju sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;
  • Skolēnu vecākiem, lai viņi saņemtu skaidru un precīzu informāciju par to, kas bērniem jāzina un jāprot un ko viņi faktiski sasniedz;
  • Valsts varas pārstāvjiem un plašai sabiedrībai, lai viņi varētu spriest par jaunās paaudzes izglītības kvalitāti, vērtēt un kontrolēt to, kā arī ierosināt nepieciešamās izmaiņas;
  • Mācību literatūras un citu mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei;
  • Pārbaudes darbu izstrādātājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, vēlamajiem rezultātiem atbilstošus skolēnu sasniegumu pārbaudes darbus.

  Kas un kā izstrādā mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmas?

  Dokumentu izstrādi organizē attiecīgā mācību priekšmeta speciālists, veidojot darba grupu, tajā iekļaujot erudītus, pieredzes bagātus skolotājus un metodiķus. Darbs pie dokumentu izstrādes ir sarežģīts. Tas sastāv no šādiem posmiem:

  1. Tiek nodibināta mācību priekšmeta standarta projekta izstrādes darba grupa.
  2. Darba grupa pārskata esošo saturu un novērtē tā nozīmīgumu un atbilstību, ņemot vērā:
     a) ekspertu vērtējumu par tā atbilstību un nozīmību (jaunākie pētījumi, teorijas par priekšmeta jēgu, nozīmi, skolēnu vajadzībām),
     b) vērtēšanas datus kā pierādījumu skolēnu sniegumam,
     c) lietišķo pētījumu rezultātus, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus kā pamatojumu izmaiņām,
     d) salīdzinājumu ar citu radniecīgu mācību priekšmetu saturu,
     e) salīdzinājumu ar citu valstu standartiem, mācību priekšmetu saturu.
  3. Mācību priekšmeta standarta projekts tiek izplatīts ar nolūku savākt atsauksmes, papildinājumus, uzlabojumus.
  4. Mācību priekšmeta konsultatīvā padome izvērtē un sagatavo slēdzienu, konsultējoties ar metodiskajām apvienībām, profesionālajām asociācijām, mācību grāmatu izdevējiem, pārbaudes darbu veidotājiem, skolām, vecākiem, sabiedrību.
  5. Darba grupa sagatavo pārstrādātu mācību priekšmeta standartu un nodrošina tā pilotēšanu.
  6. Pārstrādātais mācību priekšmeta standarts tiek iesniegts apstiprināšanai noteiktā kārtībā.

  Kas ir izglītošanās jomas pamatizglītībā?

  Izglītošanās jomas atklāj būtiskākos izglītošanās virzienus jeb izglītības informatīvo pusi. Pamatizglītības obligāto saturu veido četras izglītošanās jomas: "Valoda", "Cilvēks un sabiedrība", "Māksla", "Tehnoloģiju un zinātņu pamati", tās pamatizglītības saturu aplūko kā veselumu. Visi obligātie mācību priekšmeti ir sakārtoti šajās jomās.

  Vai mācību priekšmetu standartus īstenos arī speciālajās izglītības programmās?

  Mācību priekšmetu standartos ir izvirzītas noteiktas prasības, to izpilde attiecināma uz visiem skolēniem ar visdažādākajām spējām un vajadzībām, kuri turpinās mācības vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās, apgūst mazākumtautības pamatizglītības programmu, ir īpaši talantīgi un apdāvināti, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuriem ir speciālas izglītošanās vajadzības.
  Īstenojot mācību priekšmetu standartu prasības klasē, skolotājiem, mācību procesu plānojumā, jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē visiem skolēniem. Skolēnu atšķirību nosaka daudzi faktori.
  Skolēniem var būt dažāda etniskā piederība, nacionalitāte, rase, sociālekonomiskā pieredze, valoda, dialekts, reliģiskā piederība, dzimums un ģeogrāfiskā izcelsme.
  Valsts pamatizglītības standartu īsteno arī speciālās izglītības programmās, kuras piedāvā speciālās izglītības iestādes vai izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs (IZM 04.11.2003. rīkojums Nr.542). Vispārējās izglītības iestādēs ir izveidotas speciālās klases, kurās īsteno speciālās izglītības programmas (IZM 19.04.2000. rīkojums Nr.260), kas piemērotas skolēna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim.

  Pamatizglītību 9 gados iegūst skolēni ar šādām speciālajām vajadzībām:

  • ar psihoneiroloģiskām saslimšanām,
  • ar somatiskām saslimšanām.

  Pagarināts mācību ilgums (10 līdz 11 gadi) ir skolēniem:

  • ar redzes traucējumiem (vājredzīgiem, neredzīgiem),
  • ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem),
  • ar smagiem valodas traucējumiem,
  • ar fiziskās attīstības traucējumiem (kustību un balsta traucējumi, skolioze),
  • ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.

  Ir izstrādātas arī mazākumtautību speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar norādītajām speciālajām vajadzībām.
  (Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti. Vispārējie jautājumi., ISEC, 2004)

  Vai, uzsākot mācīt vēsturi 6.klasē, nepasliktināsies skolēnu zināšanas Latvijas vēsturē?

  Skolēni vēsturi apgūs 6. – 9.klasē. Jau n1.klases skolēni sociālzinību kursā iepazīs dzimto vietu, zinās sava pagasta (pilsētas) un Latvijas simbolus, to lietojumu, mācīsies saprast, kas ir laika ritējums, izprast dažādu notiku ietekmi uz tālāktattīstību u.tml. Šāda pieeja ļaus skolēniem sagatavoties vēstures kursa apguvei, sākot ar 6.klasi. Tādējādi netiek samazināts vēstures īpatsvars pamatskolas mācību saturā.

  Kurās skolās aprobē Latvijas vēstures standarta projektu?

  Izglītības satura un eksaminācijas centra izveidotā darba grupa ir izstrādājusi standarta projektu mācību priekšmetā "Latvijas vēsture" un standarta projektam atbilstošu programmas parauga projektu. Jau sākot ar 2006./2007.mācību gadu, abi projekti tiek aprobēti 40 skolās Latvijā. Mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" standarta projekta aprobācija pamatizglītībā uzsākta:

  1. Āgenskalna Valsts ģimnāzija,
  2. Aglonas vidusskola,
  3. Aizkraukles novada ģimnāzija,
  4. Aknīstes vidusskola,
  5. Bebrenes vidusskola,
  6. Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola,
  7. E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija,
  8. Ēdoles pamatskola,
  9. Jaunjelgavas vidusskola,
  10. Jelgavas 5.vidusskola,
  11. Jelgavas Spīdolas ģimnāzija,
  12. Jūrmalas 1.ģimnāzija,
  13. Kalsnavas pamatskola,
  14. Kalvenes pamatskola,
  15. Kocēnu pamatskola,
  16. Kr.Valdemāra pamatskola,
  17. Lēdmanes pamatskola,
  18. Liepājas 7.vidusskola,
  19. Liepājas A.Puškina 2.vidusskola,
  20. Liepājas pilsētas 12.vidusskola,
  21. Liepājas Raiņa 6.vidusskola,
  22. Lubānas vidusskola,
  23. Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola,
  24. Penkules pamatskola,
  25. Puikules pamatskola,
  26. Remtes pamatskola,
  27. Rīgas 13.vidusskola,
  28. Rīgas 54.vidusskola,
  29. Rūjas pamatskola,
  30. Sēmes pamatskola,
  31. Siguldas Valsts ģimnāzija,
  32. Talsu 2.vidusskola,
  33. Ulbrokas vidusskola,
  34. Valkas pamatskola,
  35. Valmieras Valsts ģimnāzija,
  36. Vandzenes vidusskola,
  37. Ventspils 1.ģimnāzija,
  38. Vērgales pamatskola,
  39. Virbu pamatskola,
  40. Zaļenieku pamatskola.

  Vai, beidzot pamatskolu, skolēnu zināšanas Latvijas vēsturē būs pietiekamas?

  Vēstures īpatsvars pamatskolā tiek palielināts, uzsvaru liekot uz Latvijas vēstures jautājumu mācīšanos. Skolēni apgūs visus Latvijas vēstures jautājumus, sākot ar akmens laikmeta notikumiem un beidzot ar mūsdienu aktualitātēm.

  Kādas izmaiņas mācību saturā paredz sociālzinību standarts?

  Sociālās zinības ir jauns mācību priekšmets, to apgūst n1.-9.klasei. Līdz 4.klasei sociālās zinības mācīs 1 stundu, 4.–6.klasē – 2 stundas, bet 7.-9.klasē vienu stundu nedēļā. Neatkarīgi no šī priekšmeta apgūšanas, skolēni 1.-3.klasē mācīsies ētiku un/vai kristīgo mācību pēc vecāku izvēles.
  Sociālzinību standarts apkopo visus tos jautājumus, kuri agrāk bija ietverti mazos, sadrumstalotos priekšmetos. Priekšmets palīdzēs skolēnam izprast sevi, sabiedrības norises, tā laikā būs iespējams apgūt sadarbības prasmes, mācoties pieņemt lēmumus, argumentēt, pastāvīgi rīkoties dažādās situācijās. Priekšmets sagatavo skolēnus vēstures apguvei, jo jau 5.klasē viņi mācīsies vēsturiskos notikumus uztver kopsakarībās, analizējot pagātnes saistību ar nākotni.

  Vai kādā no mācību priekšmetiem tiks mācīti tehniskās grafikas jautājumi?

  Daži no tehniskās grafikas jautājumiem ir iekļauti mājturības (rokdarbi) mācību priekšmeta saturā. Tehniskās grafikas dziļāka apguve tiek plānota vispārējās vidējās izglītības programmās.

  Kad notiks vispārējās vidējās izglītības satura reforma?

  Vispārējās vidējās izglītības satura reformu ir plānots uzsākt n2008.gada 1.septembra. To ir nepieciešams veikt pēctecīgi kā nākamo posmu aiz pamatizglītības satura reformas.

  Kā tiks apgūta latviešu valoda un literatūra (LAT-2)?

  1.-6.klasē mazākumtautību mācībvalodas skolās latviešu valodu un literatūru apgūs 4 stundas nedēļā integrēti. 7. – 9.klasē 3 stundas nedēļa skolēni apgūs latviešu valodu, bet 2 stundas nedēļā latviešu literatūru.

  Kāpēc katrā mācību priekšmetā nav izstrādāts viens mācību līdzekļu komplekts, ar kuru strādātu visās Latvijas skolās?

  Jaunā pieeja pamatizglītības mācību satura apguvē paredz izvēles iespējas, t.i., katrs pedagogs drīkst izvēlēties tās metodes un mācību līdzekļus ar kuru palīdzību skolēni apgūtu standartos noteiktās prasības.

  Kā apgūt standartā noteikto mācību saturu informātikā, ja mācību priekšmeta apguvei ir paredzēta viena stunda nedēļā?

  Informātikas priekšmeta apguvei 5.-7.klasē ir paredzēta 1 stunda nedēļā. Paredzēto stundu skaits ir pietiekams informātikas standarta prasību apguvei. To, kā apgūstams informātikas obligātais saturs, atklāj mācību priekšmeta programmas paraugs. Pēc katras izglītības iestādes iespējām informātikā apgūtās prasmes ieteicams 8. un 9.klasē izmantot citu mācību priekšmetu apguvē.

  Kādus mācību līdzekļus ieteicams izmantot mācību priekšmetā Programmēšanas pamati?

  Lai sekmīgi varētu realizēt mācību priekšmeta "Programmēšanas pamati" standartā norādītās prasības, var izmantot dažādas mācību grāmatas un mācību līdzekļus, piemēram,

  • "Informātika" - eksperimentālā mācību grāmata A. Andžāna redakcijā,
  • L. Kuzmina, J. Kuzmins "PASCAL valoda skolēniem un skolotājiem",
  • A. Geske, A. Grīnfelds "Jautājumi, uzdevumi, vingrinājumi informātikā un programmēšanā",
  • G. Spalis "TurbPascal for Windows ikvienam",
  • L. Kuzmina "QBASIC uzdevumi un risinājumi",
  • A. Jaunbergs "Visual Basic skolā".

  Varat izmantot arī virkni interneta resursu latviešu valodā:

  • Neklātienes programmētāju skola http://www.liis.lv/nps
  • Neklātienes Programmēšanas skola http://www.itf.llu.lv/?l=54
  • Algoritmisko uzdevumu minimums matemātikas olimpiādēs. – A.Andžāns, V.Vasiļevskis www.liis.lv
  • Demonstrējošo datorprogrammu komplekti. – V.Vēzis, R.Viļums www.liis.lv
  • Informātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem. – K. Boitmanis, R.Gailis, M.Opmanis, A.Šaraks www.liis.lv
  • Kārtošanas un meklēšanas uzdevumi. – A.Gailītis, A.Andžāns, I.Kudapa, L.Ramāna, B.Johannesons www.liis.lv
  • Praktiskie darbi programmēšanas valodā „Pascal". – A.Miķis www.liis.lv
  • Programmēšanas pamati piemēros. QBASIC. – P.Zariņš www.liis.lv
  • Programmēšanas valoda PASCAL piemēros. – V.Vēzis www.liis.lv
  • QBasic un Pascal programmu piemēri. – V.Mika, T.Miks www.liis.lv
  • QBASIC uzdevumi un risinājumi. – L.Kuzmina www.liis.lv
  • SITA-2000 - skaitlisku algoritmu programmēšanas sistēma. – J.Sedols, G.Joņins www.liis.lv
  • Shēmu redaktors (1. versija). – J.Sedols www.liis.lv
  • Uzdevumi algoritmikā un algoritmiskajā kombinatorikā. 1.daļa. – A.Ambainis, A.Andžāns, A.Bērziņš www.liis.lv
  • Visual Basic 5.0 pamati. – Ģ.Karnītis www.liis.lv
  • Visual Basic skolā - A.Jaunbergs www.liis.lv 

  Lai skolotājiem sniegtu informāciju, kā pēc iespējas veiksmīgāk mācīt mācību priekšmetu "Programmēšanas pamati", ISEC organizēja tālākizglītības kursus, kuros praktizējoši skolotāji dalījās ar savu pieredzi un iepazīstināja ar mācību materiālus.

  Kā skaidrojama daļējā satura integrācija 7.-9.klasēs sociālajās zinībās? Ar ko tā atšķiras no šā brīža situācijas?

  Sociālās zinības ir priekšmets, kas tiek ieviests n1. līdz 9.klasei. Šim mācību priekšmetam ir kopēji mērķi, uzdevumi un obligātais saturs visā pamatskolas posmā, bet pamatprasības mācību priekšmeta apguvei standartā ir sadalītas pa klašu grupām – 3.,6. un 9.klasi beidzot. Standarts nenosaka pieeju, kā var tikt sasniegtas standarta prasības. Mācību priekšmeta programmas paraugā, kuru izstrādāja ISAP darba grupa, ir paredzēts, ka priekšmeta apguvē 7.-9.klases posmā kopējie mērķi un uzdevumi, kā arī pamatprasības mācību priekšmeta apguvei tiek sasniegtas mācību saturā 7.klasē vairāk akcentējot ētikas jautājumus, 8.klasē – ekonomikas un veselības izglītības, bet 9.klasē pilsoniskās izglītības jautājumus. Katrs skolotājs var izvēlēties, vai izmantot šo programmu vai veidot savu, mācot konkrētās tēmas integrēti.

  Vai mazākumtautību izglītības programmās latviešu valoda un literatūra sākot ar 7.klasi būs kā atsevišķi mācību priekšmeti?

  Pedagogiem tiek piedāvāta izvēles iespēja, mazākumtautību izglītības programmās latviešu valodu un literatūru sākot ar 7.klasi var mācīt gan integrēti, gan dalīti, ievērojot satura proporciju: divas daļas literatūra, trīs daļas valoda.

  Ja pirmā svešvaloda dažādās skolās būs atšķirīga, vai skolēniem būs iespējams mainīt skolu?

  Izmaiņas pamatizglītības mācību saturā paredz izvēles iespējas skolēnu vecākiem un skolēniem lemjot, kādu svešvalodu skolēni apgūs kā pirmo svešvalodu. Ir iespējams izvēlēties no tām svešvalodām, kuras piedāvā konkrētā skola, kurā bērns mācās. Skolas varēs nodrošināt katras konkrētās svešvalodas kā pirmās svešvalodas apguvi tajos gadījumos, ja tiks skolā saņemti vairāk kā 12 vecāku iesniegumi vienas klases ietvaros.
  Reģionālajās konferencēs daudzi izglītības pārvalžu vadītāji izteica iniciatīvu saskaņot pirmās svešvalodas piedāvājumu katrā konkrētajā rajonā.

  Kādi mācību priekšmetu standarti tiks izmantoti skolās, kurās apgūs mazākumtautību izglītības programmas?

  Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar 2005.gada 1.septembri ir jāizmanto jaunie ISEC sagatavotie pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.

  Jūsu jautājums

• Par pedagogu tālākizglītību

  Vai pedagogi ir sagatavoti darbam ar jaunajiem mācību priekšmetu standartiem?

  Sākot ar 2003.gadu ISEC sagatavo pedagogus darbam ar jaunajiem pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. Kopš 2006.gada valsts iepirkuma organizētajos kursos galvenais akcents ir darbs ar jaunajiem pamatizglītības standartiem, novitātēm un mācību metodēm. Viena pedagogu tālākizglītības prioritātēm 2007.gadā bija sniegt metodisko atbalstu jaunā vispārējās vidējās un pamatizglītības satura kvalitatīvai īstenošanai mācību procesā. Īstenojot prioritāti, valsts iepirkuma ietvaros skolotājiem bija iespējams pilnveidot profesionālo meistarību šādās programmās:

  • "Profesionālās meistarības pilnveide angļu valodas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide vācu valodas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide franču valodas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide krievu valodas kā svešvalodas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide mazākumtautību valodas un literatūras skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide vēstures skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide filozofijas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide ģeogrāfijas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide psiholoģijas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide politikas un tiesību skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide sporta skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide ētikas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide informātikas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide programmēšanas pamatu skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide kultūras pamatu skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide mājturības skolotājiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide mūzikas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā un pamatizglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide vizuālās mākslas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā un pamatizglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide 1.–4.klašu skolotājiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide latviešu valodas 5.– 9.klašu skolotājiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide literatūras 5.–9.klašu skolotājiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide matemātikas 5.–9.klašu skolotājiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā" – 36 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide dabaszinību 5–6.klašu skolotājiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā" – 18 st.
  • "Profesionālās meistarības pilnveide sociālzinību 5.–9.klašu skolotājiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā" – 36 st.
  • "Metodiskais atbalsts pirmsskolas izglītības pedagogiem pirmsskolas un pamatizglītības 1.–4.klašu izglītības satura pēctecības nodrošināšanai" – 36 st.
  • "Darba organizācija un metodika metodisko apvienību vadītājiem, īstenojot vispārējās izglītības saturu" – 18 st.
  • "Darba organizācija un metodika skolu bibliotekāriem, īstenojot vispārējās izglītības saturu" – 36 st.
  • "Darba organizācija un metodika pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un metodiķiem pirmsskolas un pamatizglītības 1.–4.klašu izglītības satura pēctecības nodrošināšanai" – 36 st.

  Saskaņā ar 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumiem nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” un pamatojoties uz pedagogu tematisko vajadzību apkopotajiem rezultātiem, ISEC Pedagogu tālākizglītības daļa ir izstrādājusi un IZM Politikas koordinācijas departaments ir atbalstījis prioritātes pedagogu profesionālajai pilnveidei 2008.gadam, lai turpinātu sagatavot pedagogus darbam ar jaunajiem mācību priekšmetu standartiem. Valsts iepirkuma ietvaros pedagogiem ir dota iespēja pilnveidot savu profesionālo meistarību, apmeklējot kursus sekojošās A programmās:

  1.prioritāte. Pedagogu vispārējo kompetenču pilnveide mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības veidošanā

  Pedagogu profesionālās pilnveides programmas:

  1. „Pienākumi, tiesības un atbildības izpratne pedagoģiskajā procesā”(12 st.).
  2. „Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības, intereses un vajadzības” (24 st.).
  3. „Līderības prasmes attīstīšana jauniešos” (36 st.).

  2. prioritāte. Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošanā

  Pedagogu profesionālās pilnveides programmas:

  1. „Pedagoģiskā procesa organizācija un vadība pirmsskolas izglītības iestādēs” (24 st.).
  2. „Aktualitātes 5-6 gadīgo bērnu izglītības procesā” (24 st.).
  3. „Radošas personības veidošana muzikālajā darbībā pirmsskolā” (36 st.).
  4. „Mūsdienīga mācību procesa īstenošana pamatizglītības 1.-4. klasēs” (24 st.).
  5. „Mūsdienīga mācību procesa īstenošana speciālajā izglītībā” (24 st.).
  6. „Mūsdienīga mācību procesa īstenošana pagarinātās dienas grupā” (24 st.).
  7. „Logopēda loma mūsdienīga mācību procesa īstenošanā izglītības iestādē” (36 st.).
  8. „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana latviešu valodā vispārējā izglītībā” (24 st.).
  9. „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana mazākumtautību (krievu) valodā vispārējā izglītībā” (24 st.).
  10. „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana angļu valodā vispārējā izglītībā” (24 st.).
  11. „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana vācu valodā vispārējā izglītībā” (24 st.).
  12. „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana krievu valodā (svešvaloda) vispārējā izglītībā” (24 st.).
  13. „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana latviešu valodā mazākumtautību skolās vispārējā izglītībā” (24 st.).
  14. „Daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana matemātikā pamatizglītībā” (24 st.).
  15. „Daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana informātikā pamatizglītībā” (24 st.).
  16. „Daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana ģeogrāfijā pamatizglītībā un vidējā izglītībā” (24 st.).
  17. „Daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana informātikā vidējā izglītībā” (24 st.).
  18. „Daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana programmēšanas pamatos vidējā izglītībā” (24 st.).
  19. „Daudzveidīga un skolēna izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana tehniskajā grafikā vidējā izglītībā” (24 st.).
  20. „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana sportā pamatizglītībā un vidējā izglītībā” (24 st.).
  21. „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana vēsturē pamatizglītībā un vidējā izglītībā” (24 st.).
  22. „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana ekonomikā vidējā izglītībā” (24 st.).
  23. „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana politikā un tiesībās vidējā izglītībā” (24 st.).
  24. „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana mājturības un tehnoloģiju pamatos pamatizglītībā” (24 st.).
  25. „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana psiholoģijā vidējā izglītībā” (24 st.).
  26. „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana kultūras vēsturē ( kulturoloģijā) vidējā izglītībā” (24 st.).
  27. „Daudzveidīga, skolēna izziņas aktivitāti un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana vizuālajā mākslā” (24 st.).
  28. „Daudzveidīga, skolēna izziņas aktivitāti un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana mūzikā” (24 st.).
  29. „Daudzveidīga, skolēna izziņas aktivitāti un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana literatūrā” (24 st.).
  30. „Integrētā mācību satura un valodas mācīšana” (36 st.).

  3.prioritāte. Izglītības vadības kompetenču pilnveide skolvadības un klasvadības procesa organizācijā un īstenošanā

  Pedagogu profesionālās pilnveides programmas:

  1. „Klasvadības procesa organizācija un vadība” (12 st.).
  2. „Konfliktu risināšana skolā” (12 st.).
  3. „Mācību procesa organizācija jauna satura ieviešanai vidējā izglītībā” (12 st.).
  4. „Līderība demokrātiskā skolā” (36 st.).
  5. „Skolu mentoru sagatavošana” (36 st.).

  4.prioritāte. Pedagogu personības sociāli komunikatīvo kompetenču pilnveide

  Pedagogu profesionālās pilnveides programmas:

  1. Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa pārvaldīšana (12 st.).
  2. Pozitīvas domāšanas veidošana (24 st.).

  Kā tiek finansēti pedagogu tālākizglītības kursi?

  Sākot ar 2005.gadu pedagogu profesionālās pilnveides kursi tiek īstenoti Valsts iepirkuma ietvaros un tos finansē valsts.
  Kursus par pašvaldības līdzekļiem savas pašvaldības skolotājiem organizē arī pašvaldības savos rajonos.
  Bez tam IZM tiek saskaņotas pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas, ko skolotāji var apmeklēt par saviem līdzekļiem.

  Vai netiks traucēts mācību process skolā, pedagogiem apmeklējot dažādus profesionālās pilnveides kursus?

  Pedagogu profesionālās meistarības kursus tālākizglītības programmu īstenotājiem esam ieteikuši organizēt skolēnu brīvdienās, tātad no mācībām brīvajā laikā. Izglītības likuma 52.pants nosaka, ka pedagogam ir tiesības saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei.

  Kā tiek nodrošināta pedagogu tālākizglītības programmu kvalitāte?

  A un B kursu programmas tiek saskaņotas IZM pedagogu tālākizglītības programmu saskaņošanas komisijā, kuras nolikums paredz tiesības komisijai pieņemt lēmumu par saskaņojuma anulēšanu programmām, par kuru īstenošanu saņemtas pamatotas pretenzijas.
  Valsts iepirkuma ietvaros finansēto pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmu kvalitātes pārraudzībai tiek piesaistīti sagatavoti eksperti. Programmu īstenošanas kvalitātes pārraudzības metodika ietver kursu nodarbību hospitēšanu, dalībnieku anketēšanu, pārrunas ar nodarbību vadītājiem, izglītības pārvalžu pedagogu tālākizglītības koordinatoriem, kā arī programmu īstenošanas starpposmu izvērtēšanu.

  Kādi pedagogi varēs mācīt dabaszinības 5.klasē?

  Dabaszinības 5.–6.klasē var mācīt skolotājs ar bioloģijas, ģeogrāfijas, fizikas vai ķīmijas skolotāja kvalifikāciju un tālākizglītības kursu programmām B1–36 st. un B2–36 st., pēc kuru apguves tiek izsniegts sertifikāts.
  Prasības strādājošo pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 347 ar grozījumiem "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai." Pēdējie grozījumi MK 19.12.2006. not. Nr.1038 (L.V., 29.dec., nr.207). Attiecībā uz pamatizglītības dabaszinību skolotājiem noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.septembri.

  Kādos normatīvajos dokumentos ir noteiktas galvenās prasības pedagogu izglītībai, tālākizglītībai un pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmām?

  Izglītības likuma 48.panta 1.punktā ir noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.
  Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 347 ar grozījumiem "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai."
  Grozījumi:

  MK 02.10.2001. not. Nr.422 (L.V., 9.okt., nr.143; Ziņotājs, 2001 nr.21)

  MK 27.08.2002. not. Nr.394 (L.V., 30.aug., nr.122; Ziņotājs, 2003 nr.2)

  MK 29.07.2003. not. Nr.421 (L.V., 6.aug., nr.111; Ziņotājs, 2003 nr.21)

  MK 03.08.2004. not. Nr.673 (L.V., 6.aug., nr.124; Ziņotājs, 2004 nr.18)

  MK 19.12.2006. not. Nr.1038 (L.V., 29.dec., nr.207)

  Prasības pedagogu profesionālajās meistarības pilnveidei nosaka 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība".

  Kādas ir prasības strādājošo pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, ja pedagogam nav iepriekš iegūta profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība vai mācāmajam priekšmetam atbilstoša skolotāja kvalifikācija?

  Prasības strādājošo pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, ja pedagogam nav iepriekš iegūta profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība vai mācāmajam priekšmetam atbilstoša skolotāja kvalifikācija nosaka Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumu Nr. 347 ar grozījumiem "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai".
  Pēdējie grozījumi MK 19.12.2006. not. Nr.1038 (L.V., 29.dec., nr.207) un 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība".

  Kam paredzētas pedagogu profesionālās meistarības pilnveides normatīvajos dokumentos paredzēto kursu programmas A1, A2, B1 un B2?

  2007.gada 1.septembrī stājās spēkā 2007.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”.
  Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenotas vispārējās izglītības un interešu izglītības profesionālās pilnveides programmas un kādi profesionālo pilnveidi apliecinoši dokumenti tiks izsniegti.
  Informācijai sniedzam MK noteikumu Nr. 570 saturu saīsinātā veidā.
  Pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās meistarības pilnveidošanu, apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru apjoms nav mazāks kā 36 stundas (kopsummā) triju gadu laikā. Profesionālā pilnveide notiek divu veidu (A un B) programmās. Minētās programmas tiek saskaņotas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
  Pedagogs plāno savu profesionālās meistarības pilnveidošanu atbilstoši izglītības iestādes pedagogu profesionālās pilnveides grafikam sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā pedagogs strādā.

  A programma
  A programmas apjoms ir 36 stundas. To veido un īsteno institūcijas, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Šī programma paredzēta vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem par jaunākajām tendencēm mācību priekšmetā un tā didaktikā, klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā. A programma jāapgūst izglītības iestāžu bibliotekāriem, skolotājiem logopēdiem, izglītības psihologiem, speciālajiem pedagogiem, internāta vai dienesta viesnīcu skolotājiem par attiecīgās jomas jautājumiem, jaunākajām tendencēm klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā. A Programma paredzēta arī interešu izglītības pedagogiem par inovācijām pedagoģijā, psiholoģijā, attiecīgās interešu izglītības programmas saturā un tās īstenošanas metodikā, jaunākajām tendencēm klasvadībā, mazākumtautību izglītībā, informācijas tehnoloģiju izmantošanā, speciālajā izglītībā un iekļaujošajā izglītībā.
  A programma var sastāvēt no moduļiem, un pedagogam ir tiesības atbilstoši interesēm profesionālo pilnveidi apgūt dažādās programmās.

  B programma
  B programmas apjoms ir 72 stundas. To veido un realizē augstākās izglītības institūcijas, kas īsteno pedagoģiskās studiju programmas.
  B programma pedagoģijā, psiholoģijā un priekšmeta mācīšanas metodikā paredzēta vispārējās izglītības pedagogiem, kuri māca mācību priekšmetu ar mazu stundu skaitu (105 stundas un mazāk vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības pakāpē) un kuriem ir augstākā akadēmiskā vai augstākā profesionālā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Programma jāapgūst interešu izglītības pedagogiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības, mājturības un mājsaimniecības skolotājiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības. Pirmsskolas pedagogiem, kuriem ir 1.– 4.klases skolotāja kvalifikācija, B programma paredzēta pirmsskolas izglītības metodikā. B programma konkrētā speciālās izglītības novirzienā paredzēta speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem ir augstākā pedagoģiskā izglītība un skolotāja (pasniedzēja) profesionālā kvalifikācija.
  Pēc A programmas apguves pedagogs saņem profesionālo pilnveidi apliecinošu dokumentu - apliecību, bet pēc B programmas apguves – pedagoga sertifikātu.

  Kā tiek organizēta pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana?

  Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana notiek izglītības iestādes līmenī:

  • pedagogi izvērtē savu profesionālo meistarību, projektē un īsteno tās pilnveidi;
  • izglītības iestādes administrācija veic izglītības iestādes darba kvalitātes un rezultātu analīzi, plāno un atbalsta pedagogu tālākizglītību, organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, sagatavo un iesniedz izglītības pārvaldē informāciju par nepieciešamajām tālākizglītības programmām.

  Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana notiek pašvaldības līmenī (Izglītības pārvalde):

  • apkopo un analizē informāciju par tālākizglītības programmu nepieciešamību savas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem;
  • organizē pedagogu tālākizglītības programmu izstrādi un īstenošanu;

  Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides analīze, plānošana un īstenošana notiek valsts līmenī (IZM un/ vai ISEC):

  • izstrādā priekšlikumus pedagogu tālākizglītības prioritātēm;
  • apkopo un analizē izglītības pārvalžu iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību un koordinē to izstrādi;
  • izstrādā, balstoties uz izglītības pārvalžu iesniegto informāciju par pedagogu tālākizglītības kursu programmu nepieciešamību, valsts iepirkuma vadlīnijas;
  • izvērtē valsts iepirkumā pieteiktās programmas un veic kvalitātes uzraudzību par programmu īstenošanu, konsultē īstenotājus;
  • analīzē iegūtos rezultātus, plāno pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi nākamajam gadam.

  Kur var iegūt informāciju par tālākizglītības iespējām Latvijā konkrētu mācību priekšmetu skolotāji?

  Mācību priekšmetu skolotājiem tālākizglītības programmu piedāvājums ir pieejams mūsu lapā, pedagogu profesionālās pilnveides programmu informatīvajā datubāzē, kā arī ISEC Pedagogu tālākizglītības daļā:

  Merķeļa ielā 11-535, Rīgā LV-1050
  tālr./fakss 7220780

  Kā saskaņojamas pedagogu tālākizglītības programmas?

  A un B programmas ir jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Programmas saskaņošanai ar IZM tās īstenotājs iesniedz Izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajai Pedagogu tālākizglītības programmu saskaņošanas komisijai, kas izvērtē programmas atbilstību noteiktajām prasībām un pieņem lēmumu par tās saskaņošanu. Programmas, kas saskaņotas ar IZM, tiek reģistrētas ISEC Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmu informatīvajā datu bāzē un informācija par tām pieejama Pedagogu tālākizglītības programmu katalogā. Pedagogu tālākizglītības programmas saskaņošanai ar IZM iesniedz

  Merķeļa ielā 11-535, Rīgā LV-1050
  tālr./fakss 7220780

  Kādas ir tālākizglītības iespējas skolotājiem ārzemēs?

  Eiropas Padomes Pedagogu tālākizglītības programma dažādās Eiropas Padomes valstīs. Prasības pretendentiem – svešvalodu (semināra darba valodu) zināšanas un atbilstība mērķauditorijai. Ar kursu piedāvājumu un pieteikšanās kārtību var iepazīties šeit

  Šīs programmas koordinatore:

  Inta Baranovska,
  ISEC projektu daļas vadītāja,
  Merķeļa ielā 11-535, Rīgā, LV-1050
  tālr. 7503751, tālr./fakss 7220780
  e-pasts: inta.baranovska@isec.gov.lv

  Informāciju par pedagogu tālākizglītības iespējām ārzemēs var iegūt akadēmisko programmu aģentūrā:

  Baiba Sermuliņa
  Akadēmisko programmu aģentūrā
  www.apa.lv
  Blaumaņa ielā 28, Rīga LV-1011
  Tālr. 7280138
  e-pasts: apa@apa.lv

  Par tālākizglītības iespējām Vācijā informāciju var iegūt:

  Gunta Akmeņkalne
  Goethe Institut Rīga
  www.goethe.riga.org
  Pils ielā 1 (ieeja no Klosteru ielas), Rīga LV-1050
  Tel. 7508200
  Kā arī : www.dlvl.lv

  Vai:

  Valija Vahere
  Pedagogu tālākizglītības daļas vec. ref.
  Merķeļa ielā 11-535, Rīgā LV-1050
  Tālr. 7503754, fakss; 7220780
  e-pasts: valija.vahere@isec.gov.lv

  Kā un kur var iegūt stipendijas studijām ārzemēs?

  Stipendiju piešķiršana mācībām vai zinātniskajam darbam nenotiek regulāri. Lai noskaidrotu aktualitātes – apmeklējiet mūsu mājaslapas sadaļu "Jaunumi un aktualitātes", kur izvietojama informācija par stipendijām studijām ārzemēs. Jaunākā informācija tiek publicēta arī ISEC informatīvajā e-biļetenā. e-pasts: info@isec.gov.lv.

  Informāciju par studiju iespējām ārzemēs var iegūt:

  IZM
  www.izm.gov.lv
  Vaļņu ielā 2, 226.kab.
  Kontaktpersona: Aija Jakoviča
  Tālr. 7047877

  Kādas tālākizglītības iespējas pedagogiem piedāvā Eiropas Padomes Pestalozzi programma?

  Eiropas Padomes Pestalozzi programma piedāvā pedagogiem 3–5 dienu bezmaksas tālākizglītības seminārus par ļoti daudzveidīgām tēmām kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairāk informācijas ISEC mājaslapā sadaļā "Pedagogu tālākizglītība/ Eiropas Padomes Pestalozzi programma pedagogiem"

  Jūsu jautājums

• Par eksāmeniem un citiem pārbaudes darbiem

  Kas ir centralizētais eksāmens?

  Centralizētais eksāmens: eksāmens, kura saturs un norise, kā arī vērtēšanas kritēriju saskaņošana un vienādošana tiek organizēta pēc vienotas kārtības valsts mērogā.

  Kādi pārbaudījumi jākārto, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību?

  Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumiem Nr. 544 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem", valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir: visiem izglītojamajiem eksāmens latviešu valodā un literatūrā un eksāmens svešvalodā, viens eksāmens izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un ne mazāk kā divi eksāmeni pēc paša izglītojamā izvēles mācību priekšmetos, kuru apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām, kā arī trīs ieskaites obligātajos mācību priekšmetos. Nākamajā mācību gadā ir gaidāmas izmaiņas.

  Kur iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus?

  Skolēni centralizētos eksāmenus var nokārtot skolā.
  Kā nosaka LR Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumi Nr. 395 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību", personas, kas jau ieguvušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību un kurām nepieciešams kārtot eksāmenu, lai saņemtu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, kas nepieciešams kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās, jāpiesakās augstskolā, ar kuru sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu ir noslēdzis ISEC. Pieteikties iespējams līdz attiecīgā mācību gada 1.aprīlim.
  2007./2008.mācību gadā centralizētie eksāmeni tiks organizēti šādās augstskolās: Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un Vidzemes Augstskolā.

  Vai centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti?

  Jā, centralizēto eksāmenu drīkst kārtot atkārtoti. Jāņem vērā, ka izglītojamais, kurš iegūst vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, eksāmenu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Taču, ja izglītojamais eksāmenu nenokārto vai iegūtais vērtējums izglītojamo neapmierina, attiecīgo eksāmenu izglītojamais atkārtoti var kārtot nākamajā mācību gadā. Centralizēto eksāmenu var kārtot arī augstskolās, ar kurām ISEC ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu.

  Kā notiek vērtējumu iegūšana centralizētajos eksāmenos?

  Vērtējumu centralizētajos eksāmenos Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC) nosaka pēc normatīvi kriteriālā principa un izsaka 6 sasniegumu līmeņos: no A (augstākais) līdz F (zemākais). Šāds vērtējuma izteiksmes veids nav saistāms ar skolēna sasniegumu ikdienas vērtējumu, kas parasti tiek izteikts 10 ballu skalā. Centralizēto eksāmenu vērtējums tiek ierakstīts ISEC izdotā sertifikātā.
  Normatīvais vērtējums nozīmē, ka skolēnu sasniegumi tiek salīdzināti savā starpā. Tas dod iespēju izmantot eksāmenā skolēnu atlases principu – labākajiem skolēniem būs labākie rezultāti, vājākajiem skolēniem – vājākie.
  Ja eksāmena saturs ir sastādīts veiksmīgi, t. i., tas atbilst reālajām skolēnu zināšanām un prasmēm (to garantē uzdevumu iepriekšēja pārbaude – aprobācija – un darbu veidotāju ilggadīgā pieredze), skolēnu sasniegumu (iegūto punktu) grafiskais attēlojums veido normālsadalījuma jeb Gausa līkni. Kā rāda vairāku gadu pieredze, reālā eksāmenā sasniegumu jeb iegūto punktu sadalījums parasti ir tuvs normālsadalījumam (1. att.). Tas nozīmē, ka eksāmena grūtības pakāpe ir piemērota gan spējīgiem, gan viduvējiem, gan vājiem skolēniem. Lielākā daļa skolēnu eksāmenā saņem vidēju punktu skaitu, kas arī ir garants centralizētā eksāmena uzdevuma izpildei – uzrādīt spējīgos un ļoti spējīgos skolēnus un atšķirt ļoti vājos skolēnus.
  Kriteriālais vērtējums ir skolēnu sasniegumu salīdzināšana ar sasniegumu līmeņu aprakstu, iepriekšējo gadu skolēnu darbiem vai ekspertu viedokli. Šāds salīdzinājums dod iespēju nodrošināt eksāmena grūtības pakāpes pārmantojamību, t. i., gadu no gada skolēni ar vienādiem vai ļoti līdzīgiem sasniegumiem saņem vienu un to pašu vērtējumu, kas izteikts līmeņos.
  >>Vairāk par eksāmenu vērtējuma iegūšanu [PDF]

  Ko darīt, ja neapmierina saņemtais vērtējums centralizētajā eksāmenā?

  Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas izglītojamajam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības rakstīt iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Iesnieguma veidlapu var saņemt, ierodoties ISEC. Iesniegumam pievieno izsniegtā sertifikāta oriģinālu. ISEC tiek izveidota īpaša apelācijas komisija, kas mēneša laikā pēc saņemšanas izskata iesniegumu un pārskata vērtējumu eksāmenā, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai mainīt to.

  Kur var iegūt iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus?

  ISEC katru gadu izdot Valsts pārbaudes darbu apkopojumus 9. un 12.klasei. Tos var meklēt pie mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem, skolas bibliotēkā vai pie attiecīgā mācību priekšmeta skolotāja. Šos izdevumus var iegādāties arī grāmatnīcās. Valsts pārbaudes darbus matemātikā pamatskolai un vidusskolai izdod arī apgāds Zvaigzne ABC.

  Vēlos stāties ārzemju augstskolā un dokumenti ir jāiesniedz pirms termiņa, kad tiek izsniegti sertifikāti ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vai ir iespējams saņemt izziņu par centralizētā eksāmena nokārtošanu?

  Jā, ISEC var izsniegt izziņu par eksāmena rezultātiem un to, ka centralizētais eksāmens ir ticis kārtots, pirms noteiktā termiņa. Detalizētu informāciju skatīt sadaļā ISEC – Pakalpojumi.

  Kad izsniedz centralizēto eksāmenu sertifikātus?

  Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumiem Nr. 395 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību", centralizēto eksāmenu sertifikātus pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājam izsniedz Izglītības satura un eksaminācijas centrā ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc attiecīgā mācību gada beigām. Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc sertifikātu saņemšanas izsniedz tos izglītības iestādes vadītājam, savukārt tas ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc sertifikātu saņemšanas izsniedz tos izglītojamiem.
  2007./2008. mācību gadā plānots centralizēto eksāmenu sertifikātus pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājiem izsniegt 18.jūlijā.

  Ko darīt, ja ir pazaudēts centralizētā eksāmena sertifikāts?

  Gadījumos, kad persona ir nozaudējusi centralizētā eksāmena sertifikātu, tas ir nozagts vai neatgriezeniski bojāts, ir iespējams saņemt tā dublikātu. Persona, kura vēlas saņemt centralizētā eksāmena sertifikāta dublikātu, aizpilda iesniegumu Izglītības satura un eksaminācijas centram. Detalizētu informāciju un iesnieguma paraugu skatīt sadaļā ISEC – Pakalpojumi - Centralizēto eksāmenu sertifikāta dublikāta izsniegšana.

  Cik ilgi ir derīgs centralizētā eksāmena sertifikāts?

  Centralizētā eksāmena sertifikātam nav ierobežots derīguma termiņš. Taču augstākās mācību iestādes var izvirzīt prasību, ka reflektanta sertifikātam jābūt izdotam noteiktā laika periodā - par to jāinteresējas katrā konkrētā augstskolā.

• Par valsts valodas atestāciju

  Kur var pieteikties uz valsts valodas prasmes pārbaudi?

  Uz valsts valodas prasmes pārbaudi var pieteikties:

  • Rīgā

  pieteikšanās – Merķeļa 6, 308.kab. (3.st.)
  kontakttālrunis – 7281232, darbadienās no plkst. 10.00 līdz 16.00
  pārbaude – Rīgā, Visvalža ielā 9 (Rīgas 15.vidusskola)

  • Daugavpilī

  pieteikšanās – Teātra 8 (Lietuviešu biedrība, 1.st.) otrdienās nplkst.13.00–17.00, ceturtdienās nplkst.09.00–12.00
  kontakttālrunis – 26150979
  pārbaude – Daugavpilī, Teātra 8 (Lietuviešu biedrība, 1.st.)

  • Rēzeknē

  pieteikšanās – Atbrīvošanas alejā 95 (Rajona padome, 1.st., 1.kab.), pirmdienās un piektdienās no plkst. 9.00 līdz 15.00
  kontakttālrunis – 4607172
  pārbaude – Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95

  • Liepājā

  pieteikšanās – Rožu laukumā 5/6, (Statistikas informācijas birojs, 3.st., 116.kab.), pirmdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00 un ceturtdienās no plkst. 12.00 līdz 16.00.
  kontakttālrunis – 3488087
  pārbaude – Liepājā, Celtnieku ielā 21 (Jūrnieku Klubs)

  • Ventspilī

  pieteikšanās – Vasarnīcu ielā 20 (Zemes dienests, 1.st.)
  kontakttālrunis – 36 24470, darbadienās no plkst. 9.00 līdz 16.00
  pārbaude – Ventspilī, Liela ielā 7 (Skolēnu jaunrades nams)

  Ko darīt, ja nozaudēta valsts valodas prasmes pārbaudes apliecība?

  Saskaņā ar Grozījumiem (01.12.2001.) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" gadījumā, ja apliecība ir nozaudēta, ISEC Valsts valodas atestācijas daļa pārbauda, vai tā bijusi iegūta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un izsniedz atkārtoti pēc tam, kad persona uzraksta iesniegumu par nozaudēšanas apstākļiem, pievienojot pases kopiju.
  Pieteikums jānosūta pa pastu vai jāiesniedz personīgi Valsts valodas atestācijas daļā:

  Rīgā, Vaļņu ielā 2, 606.kab. (pirmdienās no14.00 līdz 16.00)
  Tālrunis 7814490; 7814480.
   

  Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.38 "Noteikumi par Izglītības satura un eksaminācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi" par atkārtotās valsts valodas prasmes apliecības izsniegšanu ir jāmaksā Ls 1,60, bet ja atkārtoti izsniegto valsts valodas prasmes apliecību nosūta pa pastu – Ls 2,00.

  Ko darīt, ja neapmierina Valsts valodas prasmes komisijas lēmums par piešķirto valodas prasmes līmeni un pakāpi?

  Mēneša laikā pēc valsts valodas prasmes pārbaudes persona ir tiesīga Valsts valodas atestācijas daļā iesniegt sūdzību, kurā argumentē savu prasību, un tai pievieno iegūto apliecību, ja tāda ir. Sūdzību izskata Apelācijas komisija 10 darba dienu laikā.
  Apelācijas komisija ir tiesīga izskatīt apstrīdēto valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas lēmumu un sniegt ieteikumus Valsts valodas atestācijas daļas vadītājai tālākai rīcībai.
  Ja pēc audioieraksta un testu analīzes apelācijas komisija konstatē, ka personas runātprasme, lasītprasme un rakstītprasme kopumā neatbilst atestācijas komisijas lēmumam, apelācijas komisija to atkārtoti izvērtē un piešķir valsts valodas prasmei atbilstošu pakāpi. Valsts valodas atestācijas daļas Apelācijas komisijas lēmums ir negrozāms.
  Ja Apelācijas komisija konstatē procedūras pārkāpumus, personai dod iespēju bez maksas kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi atkārtoti, Valsts valodas atestācijas komisijai esot citā sastāvā.

  Kāda ir valodas prasmes līmeņu atbilstība starp vidusskolas centralizēto eksāmenu un valsts valodas prasmes pārbaudi?

  Valodas prasmes līmeņu atbilstība vidusskolas centralizētajā valsts valodas eksāmenā un valsts valodas prasmes pārbaudē:

  	Valodas atestācijā	Vidusskolas centralizētā eksāmenā iegūtais līmenis
  Zemākais līmenis (I)	I A	F
  	I B	E
  Vidējais līmenis (II)	II A	D
  	II B	C
  Augstākais līmenis (III)	III A	B
  	III B	A

  Kādi ir valsts valodas prasmes līmeņi un pakāpes?

  Valsts valodas prasmes pārbaudē personas valodas prasme var tikt novērtēta trīs līmeņos:

  pirmais līmenis – zemākais;

  otrais līmenis – vidējais;

  trešais līmenis – augstākais.

  Katram līmenim ir divas pakāpes: A pakāpe – zemākā; B pakāpe – augstākā.

  Kādas valodas prasmes tiek vērtētas valsts valodas prasmes pārbaudē?

  Valsts valodas prasmes pārbaudē darba vajadzībām vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai pārbauda personas lasītprasmi, rakstītprasmi un runātprasmi (integrēti ar klausīšanās prasmi).

  Kāda ir valsts valodas prasmes pārbaudes struktūra?

  Valsts valodas prasmes pārbaudē ir divas daļas: rakstiskā daļa un mutiskā daļa. Vispirms persona aizpilda lasīšanas un rakstīšanas testus (katrā no testiem ir 4 uzdevumi). Pēc rakstiskās daļas notiek integrēta klausīšanās un runātprasmes pārbaude (zemākajā un vidējā līmenī personai jāizpilda 3 uzdevumi; augstākajā – 2 uzdevumi).

  Cik ilgi notiek valsts valodas prasmes pārbaude?

  Valsts valodas prasmes pārbaude notiek vienas dienas laikā. Rakstiskā daļa ilgst 60 minūtes (zemākajam līmenim) un 90 minūtes (vidējam un augstākajam līmenim). Runātprasmes pārbaude notiek 10–15 minūtes. Valsts valodas atestācijas komisijas loceklis pēc rakstiskās daļas informē katru personu par konkrēto laiku, kad jāierodas uz runātprasmes pārbaudi.

  Kā jāpiesakās uz valsts valodas prasmes pārbaudi?

  Persona uz valsts valodas prasmes pārbaudi var pieteikties personīgi vai pa tālruni (informāciju sk. ISEC mājas lapā www.isec.gov.lv sadaļā Valodas atestācija).

  Piesakoties uz valsts valodas prasmes pārbaudi, persona informē sekretāru (-i) par to, kādam nolūkam nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība un kura līmeņa pārbaudījumu persona vēlas kārtot.
  Ja persona attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties uz valsts valodas prasmes pārbaudi sekretāra (-es) norādītajā laikā, savlaicīgi par to jāinformē sekretārs (-e) un jāvienojas par citu pārbaudes laiku.

  Kā nosaka personas valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi?

  Persona ir nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi konkrētajā līmenī, uz kuru pieteikusies, ja kopējais valsts valodas prasmes vērtējums ir ne mazāks kā 50% no maksimālā punktu skaita.
  A (zemākā) pakāpe atbilst 50%–74%; B (augstākā) pakāpe atbilst 75%–100%.

  Kā jārīkojas, ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi tajā līmenī, uz kuru pieteikusies?

  Ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi tajā līmenī, uz kuru pieteikusies, pārbaude jākārto atkārtoti.

  Vai var iegūt zemāka līmeņa valsts valodas prasmes apliecību, ja persona nenokārto pārbaudi tajā līmenī, uz kuru pieteikusies?

  Personas Valsts valodas prasme tiek vērtēta tikai tajā līmenī, uz kuru persona ir pieteikusies. Ja persona nenokārto pārbaudi, piemēram, otrajā (vidējā) līmenī, nevar saņemt pirmā (zemākā) līmeņa valsts valodas prasmes apliecību.

  Kura valsts valodas prasmes apliecība ir derīga, ja persona atkārtoti kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi, bet viņai jau ir iepriekš izsniegta valsts valodas prasmes apliecība?

  Derīga ir hronoloģiski pēdējā personai izrakstītā valsts valodas prasmes apliecība.
  Saņemot no jauna izrakstīto apliecību, iepriekš izsniegto valsts valodas prasmes apliecību personai jānodod valsts valodas atestācijas daļā (sekretārei).
  Ja persona nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi tajā līmenī, uz kuru pieteikusies, derīga ir iepriekš izsniegtā valsts valodas prasmes apliecība.

  Ja persona ir Latvijas Republikas pilsonis (-e), vai viņai ir jākārto valsts valodas prasmes pārbaude?

  Ja personai valsts valodas prasmes apliecība nepieciešama darba vajadzībām, tad, neraugoties uz to, ka persona ir Latvijas Republikas pilsonis (-e), valsts valodas prasmes pārbaude ir jākārto.

  Vai valsts valodas apliecībām ir derīguma termiņš?

  Nē, valsts valodas prasmes apliecībām nav noteikts derīguma termiņš.

  Kur var iegūt detalizētāku informāciju par valsts valodas prasmes pārbaudes noteikumiem, norisi un saturu?

  Informāciju par valsts valodas prasmes pārbaudes noteikumiem, norisi, prasībām un uzdevumiem var iegūt brošūrā „Valsts valodas prasmes pārbaude darba vajadzībām un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai" (to var iegādāties Jāņa Rozes grāmatnīcās) un bilingvālajā laikrakstā „Atslēgas" (sk. atsevišķos laikraksta numuros 2006. un 2007. gadā).

  Jūsu jautājums

• Par bērnu drošību

  Vai skolās skolēni apgūst drošības jautājumus?

  Dažādu drošību jautājumi ir ietverti mācību priekšmetu standartos un tiek apgūti dažādu mācību priekšmetu stundu laikā, kā arī šie jautājumi tiek skatīti klašu audzinātāju stundās. Skolām ir tiesības organizēt dažādus pasākumus un piedalīties institūciju organizētajās akcijās drošības jautājumu apguvei.

  Vai ir pieejami mācību līdzekļi drošības jautājumu apguvei?

  Vairākas Latvijas izdevniecības ar dažādu institūciju atbalstu ir publicējušas informatīvos, metodiskos un mācību materiālus drošības jautājumu apguvei skolās. Esošo materiālu saraksts ir publicēts ISEC mājaslapā sadaļā "Bērnu drošība" – "Metodiskie materiāli". Dažiem materiāliem mājaslapā ir pieejamas to elektroniskās versijas.

  Jūsu jautājums

Jautājumi un ieteikumi
lapas administratoram

|  Pedagogiem   |  Vecākiem   |  Eksāmeni   |  Valsts valodas atestācija   |  Bērnu drošība   |  Olimpiādes   |  Preses pārskats   |  Par mums   |  Notikumu kalendārs   |  Publikācijas un pārskati   |  Jautājumi   |  Normatīvie akti un dokumenti   |  Lapas karte   |  Saites

  ©  ISEC

Lapas materiālus drīkst izmantot izziņas, izglītības un zinātniskās pētniecības nolūkos, norādot avotu, jo materiāli ir pakļauti autortiesību aizsardzībai. Komerciāli lapas materiālus drīkst izmantot tikai ar ISEC atļauju.